Legislator Case Law & Legislation
C68398819 / C-3988-19 ECLI:LV:RPPT:2019:1106.C68398819.2.S AI generated

Court allows management company's debt collection claim against absent tenant for unpaid services and interest.

Case Number C68398819 / C-3988-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenant's failure to appear and ruled in favor of the management company's debt collection claim. The tenant had not paid for property management services from 2007 to 2017, and neither party appeared at the hearing. Since the tenant did not contest the facts or raise objections, the court found the debt valid and awarded the principal amount plus interest and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 93. un 96. panti; Civilprocesa likuma 156. pants: A party failing to appear or contest facts without valid reason bears the burden of proof, resulting in the court accepting the opposing party's uncontradicted claims.

Keywords

AI generated
debt collection property management default judgment uncontested facts court costs interest on debt absence from court

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 156. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 96. pants
Civilprocesa likuma 74. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1838. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-3988-19/5

ECLI:LV:RPPT:2019:1106.C68398819.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 6.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāri E.Andžāni,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītāja) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai laika periodā no 2004.gada 22.aprīļa līdz 2017.gada 20.decembrim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

A/. 2016.gada 24.maijā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

Atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētājai izveidojies parāds par laika periodu no 2007.gada

1.novembra līdz 2017.gada 20.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 2697,85 euro, kā arī

aprēķināti nokavējuma procenti par laika periodu no 2016.gada 3.jūnija līdz 2017.gada 20.decembrim 540,25 euro.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējusi, kaut gan par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Prasītāja saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese/.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka atbildētājai laika periodā no 2004.gada 22.aprīļa līdz 2018.gada

10.janvārim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/.

Starp pusēm 2016.gada 24.maijā noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties

un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju, līdz ar to apsaimniekot un uzturēt māju ir prasītājas pienākums.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un MK noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķināšanas noteikumi”.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājas parāds par laika periodu 2007.gada 1.novembra līdz 2017.gada

20.decembrim ir 2697,85 euro.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar līguma 5.6.punktu maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, maksājumu

kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.

Prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus par maksājumu kavējumu par laika periodu no 2016.gada 3.jūnija līdz 2017.gada 20.decembrim

540,25 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts, aprēķinu nav apstrīdējusi, nekādus citus, atšķirīgus aprēķinus tiesā nav iesniegusi.

Tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem 2697,85 euro un nokavējuma

procenti 540,25 euro, pavisam kopā 3238,10 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva 364,16 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,20 euro, kopā 367,36 euro.

Civilprocesa likuma 204.1pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193., 195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no

2007.gada 1.novembra līdz 2017.gada 20.decembrim 2697,85 euro un nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 3.jūnija līdz 2017.gada

20.decembrim 540,25 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 367,36 euro, pavisam kopā 3605,46 euro (trīs tūkstoši seši simti pieci euro 46 euro centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda

pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 6.novembrī.

Tiesnese M.Šalta