Court dismissed appeal against land use target change based on statutory minimum area requirements for residential construction.

Lietas Nr. A420612111

Lietas arhīva Nr. AA43-0284-14/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 16.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa,

tiesneses I.Kaļiņina un U.Mihailova,

piedaloties pieteicējam /pers. C/ un atbildētājas Krimuldas novada pašvaldības pusē pieaicinātās Krimuldas novada domes

pārstāvēm /pers. D/ un /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu un zaudējumu atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 30.maija

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Krimuldas pagasta padome, izskatot /pers. C/ 2004.gada 21.aprīļa iesniegumu, ar 2004.gada 30.aprīļa lēmumu (protokols Nr.5)

piekritusi 0,14 ha lauksaimniecības zemes transformācijai uz apbūves zemi nekustamā īpašuma /Nosaukums/ zemes vienībai ar

kadastra apzīmējumu /numurs/, (turpmāk – Zemes vienība) nosakot minētās zemes vienības 0,14 ha papildus nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601), savukārt pārējai platībai (1,07 ha) saglabājot nekustamā īpašuma

lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101)

Pēc dzīvojamās ēkas, saimniecības ēkas un pagraba būvniecības pabeigšanas un ēku nodošanas ekspluatācijā 2010.gadā /pers. C/

(turpmāk arī - pieteicējs) vērsās Krimuldas novada domē, lūdzot precizēt Zemes vienībai apbūves platību no 0,14 ha uz 0,1 ha.

[2] Ar Krimuldas novada domes 2011.gada 27.maija lēmumu Nr.5 (turpmāk – Lēmums) nolemts:

1) atteikt izskatīt pieteicēja iesniegumu par apbūves platības samazināšanu;

2) mainīt Zemes vienībai nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, nosakot, ka 0,25 ha ir individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods

0601), bet pārējā zemes vienības platība 1,07 ha – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskās darbība ir lauksaimniecība (kods 0101).

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[2.1] Dome saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija

un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.496) 18.punktu izmantoja tiesības

precizēt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.

[2.2] Saskaņā ar Krimuldas novada teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam Zemes vienības platība 1,21 ha atrodas jauktas

sabiedrisko, darījumu un dzīvojamo objektu apbūves teritorijā. Saskaņā ar Krimuldas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu 14.punktu teritorijā esošo dzīvojamo ēku izbūves gadījumā jāievēro attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.496 28.punktu, ja pilsētā vai ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, lietošanas mērķi no

lietošanas mērķu klases „Apbūves zeme” un tam piekrītošo zemes platību nosaka, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai

apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei izmantojamo platību.

Tādējādi, tā kā saskaņā ar Krimuldas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2.1.daļas 4.punkta nosacījumiem

savrupmājas minimālā zemes vienības platība ir 2500 m2, pieteicēja zemes vienības nekustamā īpašuma lietošanas mērķim -

individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) piekrītošā platība ir nosakāma 0,25 ha, bet nekustamā īpašuma lietošanas mērķim –

zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101), piekrītošā platība ir nosakāma 1,07 ha.

[2.3] Pieteicēja iesniegtajā zemes vienības situācijas plānā norādītā platība 0,1 ha – zeme zem ēkām un pagalmiem, nav ņemama

vērā, jo plāns neatbilst Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta

noteikšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.182) 146.1., 146.2., 149. un 152.punktam.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku un jauna administratīvā akta

izdošanu, ar kuru Krimuldas novada dome (turpmāk arī - Dome) precizētu Zemes vienības apbūves zemes platību no 0,14 ha uz 0,1

ha.

No pieteikuma izriet pieteicēja viedoklis, ka apbūves platība bija nosakāma atbilstoši faktiskajai apbūves situācijai, kas redzama

sertificēta mērnieka izgatavotajā un Valsts nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas

sistēma) reģistrētajā zemes vienības situācijas plānā. Saskaņā ar šo situācijas plānu zemes platība zem ēkām un pagalmiem ir 0,1

ha.

Pieteikuma papildinājumos pieteicējs lūdz uzdot Domei atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 100 apmērā, kā arī mantiskos zaudējumus

(tiesāšanās izdevumus).

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 30.maija spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Tiesa precizē pieteicēja prasījumu un noteic, ka izskatāmajā lietā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam

labvēlīgāka administratīva akta izdošanai, ar kuru Zemes vienībai lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir

lauksaimniecība (kods 0101) – noteiktu 1,11 ha platībai, nevis 0,96 ha, savukārt lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju

apbūve (kods 0601) – noteiktu tikai 0,1 ha no minētās zemes vienības, kā arī, vai atlīdzināms pieteicējam nodarītais morālais

kaitējums Ls 100 apmērā un mantiskie zaudējumi.

[4.2] No Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta, Noteikumu Nr.496 1. un 2.punkta ir secināms, ka

vietējās pašvaldības kompetencē ietilpst zemes vienības un tās daļas (arī plānotās zemes vienības un tās daļas) lietošanas mērķa, kā

arī tam piekrītošās zemes platības noteikšana, atbilstoši Noteikumos Nr.496 noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā noteiktajai izmantošanai.

Lietā strīds ir par to, vai, neskatoties uz to, ka saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu zemes vienība ar kadastra

Nr./numurs A/atrodas teritorijā „Jauktas sabiedrisko, darījumu un dzīvojamo objektu apbūves teritorijas”, daļai (1,11 ha platībā) no šīs

zemes vienības būtu nosakāms lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101).

[4.3] Noteikumu Nr.496 8.punkts noteic, ka zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kurai ir noteikts un kadastra informācijas sistēmā

reģistrēts lietošanas mērķis, lietošanas mērķi maina šo noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos. Minēto noteikumu

17.7.apakšpunkts noteic, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina, ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā

zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām. Savukārt šo noteikumu 18.punkts noteic, ka lietošanas mērķa

noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai,

ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks. Lietošanas mērķa

noteikšanu vai maiņu var ierosināt arī valsts vai pašvaldības institūcija.

Konkrētajā gadījumā pieteicējs ar 2011.gada 16.februāra iesniegumu, kurā viņš lūdzis samazināt zemes vienībai ar kadastra

Nr./numurs A/pagaidu noteikto apbūves platību no 0,14 ha uz 0,1 ha, pēc būtības ierosinājis mainīt daļai 0,04 ha (samazināt no 0,14

ha uz 0,1 ha) platībā no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs/ noteikto lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju

apbūve (kods 0601), tātad ierosinājis iepriekš likumīgi noteiktā lietošanas mērķa maiņu. Savukārt Domes pienākums bija izskatīt šo

pieteicēja iesniegumu un pieņemt lēmumu par lietošanas mērķa maiņu vai atteikumu to mainīt atbilstoši Noteikumos Nr.496

noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai.

[4.4] Ņemot vērā Noteikumu Nr.496 28.punktu, 29.punktu, kā arī to, ka zemes vienība ar kadastra Nr./numurs A/atrodas ciemā un

apbūvei tā izmantota tikai daļēji, ir secināms, ka lietošanas mērķis šai zemes vienībai ir nosakāms no lietošanas mērķu klases

„Apbūves zeme” un tam piekrītošo zemes platību, ņemot vērā apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski

apbūvei izmantojamo platību. Savukārt pārējās zemes vienības platības lietošanas mērķis ir nosakāms kā neapbūvētai zemes

vienībai atbilstoši Krimuldas novada teritorijas plānojumā norādītajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai, proti, nosakot

lietošanas mērķus proporcionāli to skaitam un atbilstoši zemes vienībai teritorijas plānojumā atļautajiem galvenajiem teritorijas

izmantošanas veidiem, kuri ir divi: „Komercdarbības objektu apbūve” un „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”. Līdz ar to arī

secināms, ka lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, – zemes vienībai ar kadastra

Nr./numurs A/vai kādai tās daļai tiesiski noteikt nav iespējams, jo tas būtu pretrunā ar pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem

atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

Tādējādi ir atzīstams, ka izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, ar kuru

Zemes vienībai lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101) – noteiktu 1,11 ha

platībai, nevis 0,96 ha, savukārt lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601) – noteiktu tikai 0,1 ha no minētās

zemes vienības. Līdz ar to pieteicēja pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[4.5] No Administratīvā procesa likuma 92.panta, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta un

5.panta secināms, ka persona var prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, ja zaudējumi nodarīti ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas

atzīta par prettiesisku.

Ņemot vērā to, ka pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi nepastāvēja arī laikā, kad Dome pieņēma

Lēmumu, tātad šajā daļā Lēmums ir tiesisks, tad izskatāmajā lietā nepastāv priekšnosacījums (prettiesiskums) atlīdzināt pieteicējam

morālo kaitējumu un mantiskos zaudējumus. Līdz ar to pieteicēja pieteikums noraidāms arī šajā daļā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 30.maija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot uzlikt pienākumu

Domei izdot administratīvo aktu, ar kuru Zemes vienībai lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir

lauksaimniecība (kods 0101) – noteiktu 1,11 ha platībai, savukārt lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601)

– noteiktu tikai 0,1 ha no minētās zemes vienības, kā arī atlīdzināt pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu Ls 300 apmērā un

mantiskos zaudējumus.

[5.1] Pieteicējs apšauba pirmās instances tiesas pieņēmumu par platībām, jo individuālo dzīvojamo māju apbūve 0,25 ha ir pieņemts

lielums, kas neatbilst nevienam normatīvajam aktam.

[5.2] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā tiesisko regulējumu, kas reglamentē apbūves faktiskās situācijas noteikšanu.

[5.3] Dome ir likumīgi atzinusi, ka zemes vienības primārais izmantošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

[5.4] Domes prettiesiskā rīcība (nepatiesu faktu sniegšana pirmās instances tiesā) ir palielinājusi pieteicējam nodarīto morālo

kaitējumu.

[6] Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību Dome norāda, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma. Dome

atkārtoti norāda Lēmumā un pirmās instances tiesā sniegtos argumentus.

[7] Papildu paskaidrojumos pieteicējs lūdz atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Ls 400,03 apmērā un morālo kaitējumu Ls 1000 apmērā,

kā arī papildus pieteikumā un apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem norāda turpmāk minēto.

[7.1] Civiltiesiskā apritē esošiem nekustamā īpašuma dokumentiem jāatbilst faktiskajai situācijai, tāpēc normatīvajos aktos paredzētā

kārtībā jāpabeidz pieteicēja zemesgabala apbūves galīgā transformācija.

[7.2] No Latviešu valodas aģentūras speciālistu slēdziena par lingvistisko teksta analīzi izriet, ka apbūves platība un minimālā

jaunveidojamā zemes vienības platība nav ar sinonīmu nozīmi. Tas nozīmē, ka apbūves platība nav vienāda ar minimālo

jaunveidojamās zemes vienības platību.

[7.3] Pieteicēja lūgums ir nevis samazināt zemes vienības apbūves platību, bet aktualizēt datus par Zemes vienību, precizējot faktisko

apbūves platību.

[8] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu apmierināt.

Atbildētājas pārstāves apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt.

Uz tiesas sēdi uzaicinātais Valsts zemes dienesta pārstāvis sniedza atzinumu, ka pārsūdzētais Lēmums atbilst normatīvajiem aktiem

par nekustamā īpašuma lietošanas mērķim piekritīgās platības noteikšanu.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībniekus, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā

esošos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā izdarītais secinājums, ka nav pamata pieteicējam

labvēlīga administratīvā akta izdošanai, ir pareizs un tiesas sniegtā motivācija ir pilnībā pietiekama.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances

tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un tos pašus apsvērumus atkārtoti nenorāda.

Atbildot uz apelācijas sūdzības argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[11] Lietā nav strīda par ar Lēmumu Zemes vienībai noteiktajiem diviem lietošanas mērķiem: individuālo dzīvojamo māju apbūve

(kods 0601) un zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (kods 0101). Lietā ir strīds par to, kādas zemes

platības piekrīt minētajiem lietošanas mērķiem.

[12] Daļēji apbūvētai zemes vienībai lietošanas mērķi nosaka atbilstoši Noteikumu Nr.496 28.punktam, kurā noteikts, ka, ja tikai daļu

no zemes vienības izmanto apbūvei, tad lietošanas mērķi kā apbūves zemei un tam piekrītošo zemes platību nosaka, ņemot vērā

teritorijas plānojumā un atbilstoši tam izstrādātajos apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei

izmantojamo platību.

Pirmās instances tiesa pareizi atzina, ka pieteicēja apbūves zemei piekrītošā platība nosakāma, ņemot vērā teritorijas plānojumā un

atbilstoši tam izstrādātajos apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības.

Zemes vienība saskaņā ar Krimuldas pagasta teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam atrodas „Jauktas sabiedrisko, darījumu un

dzīvojamo objektu apbūves teritorijā”, kurā saskaņā ar apbūves noteikumu 4.3.2. daļas 14.punktu esošo dzīvojamo ēku izbūves

gadījumā jāievēro attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi. Savukārt „Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās”, kur atļautā izmantošana

ir arī savrupmāja, atbilstoši Krimuldas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2.1.daļas 4.punkta nosacījumiem

savrupmājai minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība ir 2500 m2.

Tātad Krimuldas teritorijas plānojumā un atbilstoši tam izstrādātajos apbūves noteikumos dzīvojamās mājas apbūvei minimālā

nosakāmā zemes vienības platība ir 2500 m2.

Pieteicējs uzskata, ka šāda platība nav ņemama vērā, jo tā ir nosakāma jaunizveidojamai zemes vienībai. Pieteicējs pamatoti

norāda, ka apbūves noteikumos ir noteikta minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība, taču no Noteikumu Nr.496 28.punkta

izriet, ka apbūves noteikumos noteiktās prasības ir attiecināmas arī uz gadījumiem, kad piekrītošā platība tiek noteikta arī jau

izveidotas zemes vienības daļai, kuru izmanto apbūvei.

[13] Pieteicējs uzskata, ka pašvaldībai, nosakot piekrītošo platību Zemes vienības lietošanas mērķim - individuālo dzīvojamo māju

apbūve, - tā bija jānosaka atbilstoši faktiskajai apbūves situācijai, kas redzama sertificēta mērnieka izgatavotajā Zemes vienības

situācijas plānā, kas reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā. Saskaņā ar šo situācijas plānu zemes platība zem ēkām un

pagalmiem ir 0,1 ha.

Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Zemes vienības situācijas plānā, kas izgatavots 2011.gada 27.janvārī un Kadastra

informācijas sistēmā reģistrēts 2011.gada 14.februārī, zemes lietošanas eksplikācijā ir norādīts, ka Zemes vienības platība ir 1,21 ha,

tajā skaitā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1,11 ha un zeme zem ēkām un pagalmiem 0,1 ha (lietas 1.sējuma 9.lapa).

[14] Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.185 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”,

kas bija spēkā konkrētā situācijas plāna izgatavošanas laikā, 152. un 153.punktu zemes kadastrālajā uzmērīšanā nosaka zemes

lietošanas veidus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes lietošanas veidu noteikšanu.156

Zemes lietošanas veidu platību kopsavilkumu (eksplikāciju) attēlo tabulas veidā. Tabulā ieraksta zemes lietošanas veidus un to

aizņemtās platības. Saskaņā ar minēto noteikumu 159.punktu un 13.pielikumu situācijas plānā kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tiek

norādītas zemes lietošanas veidu robežas, to platības un eksplikācija.

Tādējādi pieteicēja Zemes vienības situācijas plānā ir norādīts, ka Zemes vienības 0,1 ha platībā lietošanas veids ir zeme zem ēkām

un pagalmiem.

Zemes ierīcības likuma 1.panta 6.punkts noteic, ka zemes lietošanas veids ir zemes platības raksturojums saskaņā ar tās dabiskajām

īpašībām un zemes pašreizējo saimniecisko izmantošanu, kas atbilst zemes lietošanas veidu klasifikatoram, kurš noteikts Ministru

kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumos Nr.562 „Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas

kritērijiem”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumu Nr.562 „Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību

un to noteikšanas kritērijiem” pielikumu „Zemes lietošanas veidu klasifikators” kategorijā „Zeme zem ēkām un pagalmiem” ietilpst

zeme, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi, kā arī ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zeme.

Ar pārsūdzēto Lēmumu Zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis ar kodu 0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve” ietilpst

lietošanas mērķu klasē „Apbūves zeme”. Saskaņā ar Noteikumu Nr.496 14.1.punktu apbūves zeme šo noteikumu izpratnē ir apbūvēta

zeme, kuru atbilstoši zemes likumīgai izmantošanai izmanto būvju, inženierkomunikāciju vai labiekārtojuma uzturēšanai.

Tādējādi gan zemes lietošanas veidam „Zeme zem ēkām un pagalmiem”, gan apbūves zemei Noteikumu Nr.496 izpratnē atbilst

zeme, kuru izmanto ēku un būvju uzturēšanai. Līdz ar to zemes vienības situācijas plānā norādītā platība zemes lietošanas veidam

„Zeme zem ēkām un pagalmiem” var būt kā objektīvs pamats faktiski apbūvei izmantojamās platības noteikšanai saskaņā ar

Noteikumu Nr.496 28.punktu.

[15] Vienlaikus jāņem vērā, ka Noteikumu Nr.496 28.punktā normatīvā akta izdevējs pašvaldībai, nosakot apbūves zemei piekrītošo

zemes platību, atstājis rīcības brīvību izlemt, vai piekritīgā platība ir nosakāma, ņemot vērā teritorijas plānojumā un atbilstoši tam

izstrādātajos apbūves noteikumos attiecīgajai apbūvei noteiktās prasības vai faktiski apbūvei izmantojamo platību.

Izskatāmajā gadījumā pašvaldība savu izvēli piekritīgo platību noteikt, ņemot vērā apbūves noteikumos noteiktās prasības dzīvojamo

māju apbūvei, pamato ar to, ka pieteicēja Zemes vienības situācijas plāns neatspoguļo faktiski apbūvei izmantojamo platību un tā ir

mazāka par apbūves noteikumos noteikto minimālo zemes platību dzīvojamās mājas apbūvei.

Izvērtējot pašvaldības norādīto pamatojumu, apgabaltiesa tālāk norādīto apsvērumu dēļ nesaskata iestādes rīcības brīvības

pārsniegšanu vai nepareizu izmantošanu jautājumā par piekrītošās zemes platības noteikšanu.

[16] Noteikumu Nr.496 2.pielikumā „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas struktūra un paskaidrojumi” dots individuālo

dzīvojamo māju apbūves zemes skaidrojums. Proti, individuālo dzīvojamo māju apbūve ir apbūvēta zemes vienība, uz kuras esošās

ēkas galvenais lietošanas veids ir „Viena dzīvokļa mājas” vai „Divu dzīvokļu mājas” – individuālo dzīvojamo māju, dvīņu māju, rindu

māju un atsevišķi esošu savrupmāju apbūve, 1–2 stāvu viena un divu dzīvokļu māju, vasarnīcu, dārza māju apbūves teritorijas,

neatkarīgi no tajā dzīvojošo ģimeņu skaita, – zeme zem šīm dzīvojamām mājām, piegulošajiem personīgajiem dārziem vai

apzaļumotām teritorijām, automašīnu novietošanas laukumiem, garāžām, siltumnīcām, pagrabiem, nojumēm un citām palīgēkām, kas

izmantojamas iemītnieku vajadzībām.

Tātad apbūves zemē neietilpst tikai zeme zem konkrētās dzīvojamās mājas vai palīgēkām, bet ietilpst arī zeme, kas nepieciešama šo

ēku un būvju uzturēšanai.

Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem uz Zemes vienības atrodas 3 ēkas – dzīvojamā ēka, saimniecības ēka un

virszemes sakņu pagrabs. No Zemes vienības situācijas plānā atainotām zemes lietošanas veidu robežām, redzams, ka faktiski

mērnieks ir uzmērījis tikai zemi, kuru aizņem ēkas, būves un pagalmi. Līdz ar to no Zemes vienības situācijas plāna nevar gūt pilnu

priekšstatu par faktiski apbūvei izmantojamo zemi, kas sevī ietver arī ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi.

Turklāt zemes lietošanas veidam „Zeme zem ēkām un pagalmiem” uzmērītā platība ir krietni mazāka nekā apbūves noteikumos

noteiktā minimālā zemes platība, kas paredzēta dzīvojamās mājas apbūvei.

Minētais apstāklis arī ir būtisks iemesls, lai neņemtu vērā faktiski apbūvēto zemes platību, bet dotu priekšroku apbūves noteikumos

noteiktajai minimālajai platībai. Tādējādi tiek nodrošinātas vienlīdzīgas prasības tiem zemes īpašniekiem, kuriem dzīvojamās mājas

apbūvei jaunizveidojamā zemes vienības platība var būt ne mazāka par 2500 m2, un tiem zemes īpašniekiem, kuriem piekrītošā

platība jau pastāvošai apbūvei nosakāma daļēji apbūvētā zemes vienībā.

Pastāvot šādiem apstākļiem, apgabaltiesa atzīst, ka pašvaldība pamatoti nenoteica apbūves zemei piekrītošo platību pēc Zemes

vienības situācijas plāna, bet deva priekšroku apbūves noteikumos noteiktajai minimālajai zemes vienības platībai dzīvojamās mājas

apbūvei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un zaudējumu atlīdzinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa

Tiesneses I.Kaļiņina

U.Mihailova