Appeal court dismissed request to revoke administrative decision regarding building permit cancellation and restoration order.

Lietas Nr. A420824910

Lietas arhīva Nr. AA43-0646-14/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Šteinberga,

tiesneši M.Osmane un V.Poķis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamenta 2010.gada 26.oktobra lēmuma Nr.DA-10-444-ap atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) 2010.gada 5.augustā pieņēma lēmumu Nr.BV-10-1867-ap

(turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma atcelt /pers. C/ 2005.gada 10.novembrī izsniegto būvatļauju Nr.454-V (turpmāk arī –

Būvatļauja) un izlikt par pienākumu garāžas Nr.329, kas atrodas /adrese/ (turpmāk – garāža Nr.329), īpašniekam /pers. B/ astoņu

mēnešu laikā no šī administratīvā akta spēkā stāšanās atjaunot garāžu Nr.329 iepriekšējā stāvoklī, kādā tā bija pirms būvprojektā

paredzētās būvniecības iesākšanas, kā arī izteica brīdinājumu par Sākotnējā lēmuma piespiedu izpildi.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam /pers. B/ un /pers. C/ 2010.gada 9.septembrī iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Rīgas domes

Pilsētas attīstības departamentā (turpmāk – Departaments), kas ar 2010.gada 26.oktobra lēmumu Nr.DA-10-444-ap (turpmāk –

Lēmums)

nolēma neizskatīt /pers. C/ 2010.gada 9.septembra iesniegumu daļā par Sākotnējā lēmuma atcelšanu daļā par pienākuma uzlikšanu

/pers. B/ atjaunot būvi iepriekšējā stāvoklī un atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu daļā par Būvatļaujas atcelšanu, kā arī nolēma

neizskatīt /pers. B/ 2010.gada 9.septembra iesniegumu daļā par Būvatļaujas atcelšanu un atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu daļā par

pienākuma uzlikšanu /pers. B/ atjaunot būvi iepriekšējā stāvoklī.

Lēmumā norādīti tālāk minētie argumenti:

[1.1] Būvvaldei saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 85.panta otrās daļas 5.punktu ir tiesības uzsākt

administratīvo procesu no jauna.

[1.2] No Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārējie būvnoteikumi) un

Ministru kabineta 2001.gada 28.jūnija noteikumu Nr.454 „Noteikumu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu būvniecībā” mērķa un

jēgas izriet, ka uzliktie pienākumi būvniecības dalībniekiem jāveic saprātīgā un samērīgā laika periodā no būvatļaujas saņemšanas, it

īpaši, ja tie saistīti ar citu personu tiesību aizskārumu.

Kopš 2006.gada 12.maija lēmuma Nr.1-DA-06-2638-nd „Par Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes 10.11.2005.

/pers. C/ izdotās būvatļaujas Nr.454-V apstrīdēšanu” (turpmāk – 2006.gada 12.maija lēmums) pieņemšanas, ar kuru nolemts apturēt

Rīgas pilsētas būvvaldes 2005.gada 10.novembra būvatļauju Nr.454-V, vienlaikus uzliekot /pers. C/ par pienākumu saskaņot tehnisko

projektu „Garāžas – elingi Nr.322-329 rekonstrukcija” objektam /adrese A, ar pārējiem zemes un garāžu ēku kopīpašniekiem, ir

pagājuši 4,5 gadi, kas uzskatāms par nesamērīgi garu un nesaprātīgu laika periodu, kādā izpildāms Būvvaldes uzliktais pienākums,

un /pers. C/, nepamatoti vilcinoties sev uzliktā pienākuma izpildē, iespējams, izmantojusi Būvvaldes izvēlēto labvēlīgāko risinājumu.

[1.3] Konkrētajā lietā norisinās strīdus būves rekonstrukcijas būvdarbu stadija, līdz ar ko būvniecības process nav noslēdzies un

/pers. B/ ir pienākums pārreģistrēt Būvatļauju saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta otro daļu un Vispārīgo būvnoteikumu

118.punktu.

Apstāklis, ka /pers. B/ nav bijis 2006.gada 12.maija Lēmuma adresāts, nepadara šo lēmumu par spēkā neesošu un nenovērš tajā

konstatētos tiesību normu pārkāpumus, kas vēl joprojām nav novērsti.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ par strīdus būves īpašnieku kļuva jau 2007.gada 15.augustā, trīs gadus pirms Sākotnējā lēmuma

pieņemšanas, viņam bija pietiekami daudz laika novērst šos Departamenta un Būvvaldes konstatētos pārkāpumus.

Apstāklis, ka 2006.gada 12.maija lēmuma adresāte ir /pers. C/, nevis /pers. B/, neliedza viņam kā strīdus būves īpašniekam tiesības

laicīgi, negaidot iestādes lēmumu vai noteiktu termiņu, novērst patvaļīgās būvniecības sekas, kā rezultātā, iespējams, Būvvaldei

nebūtu pamata izdot Sākotnējo lēmumu.

[2] 2010.gada 3.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk – līdzpieteicēji) pieteikums par

Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem.

[2.1] Būvatļaujas apstrīdēšanas rezultātā tika pieņemts 2006.gada 12.maija lēmums, kas ir stājies spēkā uz kļuvis neapstrīdams.

Tādēļ turpmākajā administratīvajā procesā ir vērtējams nevis Būvatļaujas tiesiskums, bet gan 2006.gada 12.maija lēmums, kas

vispirms bija jāatceļ, lai būtu pamats lemt jautājumu par Būvatļaujas atcelšanu. Pretējā gadījumā veidojas neloģiska situācija, kurā ar

Lēmumu Būvatļauja ir atcelta un strīdus garāža jānojauc, bet ar 2006.gada 12.maija Lēmumu joprojām Būvatļauja ir apturēta un /pers.

C/ ir jāveic projekta saskaņošana.

2006.gada 12.maija lēmuma prettiesiskumu iestāde nav konstatējusi, bet Būvatļaujas tiesiskumu iestādei nebija tiesību izvērtēt

atkārtoti, jo tas jau vienreiz tika izvērtēts, pieņemot 2006.gada 12.maija lēmumu. Iestāde nav lēmusi par procesa uzsākšanu no jauna.

[2.2] Iestāde nav ņēmusi vērā tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principu. /pers. C/ paļāvās, ka viņai ir iespējams

saskaņot tehnisko projektu neierobežotā laika periodā, ko viņa ir sākusi darīt, iegūstot vairāk nekā 60 kopīpašnieku piekrišanu.

Lēmums nepamatoti aizskar /pers. B/ intereses, jo attiecībā uz viņu ne pienākums, ne termiņš vispār nav noteikts, neskatoties uz to,

ka 2010.gada 28.janvāra iesniegumā lūdza Būvvaldei to noteikt. Turklāt 2006.gada 12.maija lēmumā atzīts, ka ne jau pati strīdus būve

vai tās kritiskais stāvoklis ir iemesls sabiedrības interešu aizskārumam, bet gan formālas projekta saskaņošanas procedūras

nepilnīga ievērošana. Tādēļ nesamērīgs ir Lēmums, kas, nedodot nekādu termiņu saskaņošanas pabeigšanai, atceļ Būvatļauju un

uzliek par pienākumu /pers. B/ būvi nojaukt.

[2.4] Nav pamatots arguments, ka vienīgais veids, kā novērst ilgstošās nesaskaņas starp kopīpašniekiem, ir Būvatļaujas

anulēšana. Apstāklis, ka starp kopīpašniekiem pastāv nesaskaņas, nevar kalpot par neapgāžamu pierādījumu neiespējamībai

saskaņot būvniecību. Šajā gadījumā jādod laiks saskaņojumu savākšanai un pēc šī laika notecējuma jāvērtē nosacījumu izpilde.

Apstāklis, ka jaunais īpašnieks nepārreģistrē Būvatļauju, nav pietiekams arguments tās anulēšanai, ņemot vērā, ka Būvatļaujas

darbība ir apturēta, proti, tā neko neregulē.

Būvvaldes un Departamenta kompetencē neietilpst ar pašas izdotu administratīvo aktu (par Būvatļaujas anulēšanu) palīdzību risināt

civiltiesiska rakstura strīdus starp privātpersonām.

[2.5] Strīdus garāžu boksu rekonstrukcija nav aizskārusi pārējo kopīpašnieku tiesiskās intereses.

Sākotnēji viss garāžu komplekss piederēja laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai (turpmāk –

LTLNKS) „Pirmā Jugla”, kas 2002.gada 19.decembrī ieguva īpašumā arī zemi zem garāžu ēkām, vienlaikus 2001.gadā uzsākot

atsevišķu garāžu boksu nodošanu konkrētu tās biedru īpašumā, un katram boksam tika atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums,

kurā tad arī tika nostiprināta konkrētā garāža, tās īpašnieks un domājamās daļas apmērs, kādu šī garāža aizņem no kopējā

kompleksa. Savukārt zeme zem garāžām ar LTLNKS „Pirmā Jugla” lēmumu tika nodota īpašumā ar piesaisti pie konkrētajiem garāžu

boksiem atbilstoši Civillikuma 968.pantam (zemes un uz tās uzceltās ēkas nedalāmības princips), līdz ar to secināms, ka garāžām

primāri jāatrodas uz to īpašnieku lietošanā esošās zemes. Sākotnēji īpašuma tiesības uz atsevišķiem garāžu boksiem Nr.322, 323,

324, 325, 326, 327, 328 un 329 bija reģistrētas /pers. C/ atsevišķos zemesgrāmatu nodalījumos, bet dabā tie atrodas vienkopus un

pārņemšanas brīdī atradās ļoti sliktā stāvoklī, par ko sertificēts būvinženieris sastādījis atzinumu.

2005.gada 10.novembrī /pers. C/ saņēma Būvatļauju, kurā norādīts, ka visi būvdarbi pabeigti, kā arī Valsts zemes dienests sastādīja

būves inventarizācijas lietu bez atzīmēm par patvaļīgu būvniecību, tādēļ /pers. C/ uzskata, ka ievērojams APL 10.pantā nostiprinātais

tiesiskās paļāvības princips. Neviens no kopīpašniekiem neiebilda, ka /pers. C/ veica jau faktiski sabrukušo garāžu boksu

rekonstrukciju. Pretenzijas sākās tad, kad /pers. C/ atteicās pārdot jau sakārtoto īpašumu par piedāvāto cenu.

[2.6] Attiecībā uz strīdīgo pārējo kopīpašnieku interešu aizskārumu līdzpieteicēji norāda, ka šajā gadījumā nepastāv klasisks

kopīpašums, kurā nebūtu iespējams noteikt reālu kopīpašuma daļu, kuru lieto katrs īpašnieks, bet ir katrai konkrētai personai

piederošs garāžu bokss, kas izteikts kā domājamās daļas no garāžu boksu ēkas. Katrs bokss reģistrēts atsevišķos zemesgrāmatu

nodalījumos, tiem ir savi kadastra numuri un uz katram no tiem zemesgrāmatā reģistrēts īpašnieks, līdz ar to Civillikuma 1068.panta

piemērošana nav nepieciešama, jo lietošanas tiesību izmantošana attiecībā uz noteiktām atsevišķā lietošanā esošām telpām nav

rīkošanās ar kopīpašuma priekšmetu. Pie šāda secinājuma nonākusi arī Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 19.septembra spriedumā

civillietā Nr.C30260407.

Pirmkārt, izmaiņu veikšanu diktēja neatliekama vajadzība glābt garāžu boksu no sabrukšanas, otrkārt, kopīpašnieki iebildumus cēluši

tikai tad, kad visa rekonstrukcija jau sen bija pabeigta, treškārt, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana nekādā veidā neattaisno pārējo

kopīpašnieku pamatota interese.

[3] Departaments lietā sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst, uzskata par nepamatotu un

noraidāmu pilnā apmērā, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem.

[4] Ar administratīvās rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu līdzpieteicēju pieteikums tika noraidīts.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Vērtējot, vai Departaments bija tiesīgs lemt par administratīvā procesa uzsākšanu no jauna un Būvatļaujas atcelšanu, tiesa

norāda turpmāk minēto.

[4.1.1] Lietā nav strīda, ka 2006.gada 12.maija lēmums izdots Būvatļaujas apstrīdēšanas procesā. Līdz ar to atbilstoši APL

81.panta piektajai daļai Būvatļauja savu galīgo noformējumu ir ieguvusi ar šo lēmumu, tādēļ, vērtējot līdzpieteicēju realizētā

būvniecības procesa norises tiesiskumu, Būvatļauja un 2006.gada 12.maija lēmums ir vērtējami kopsakarā.

[4.1.2] Lai arī izskatāmā lieta nav ierosināta par 2006.gada 12.maija lēmumu, tiesai, pārbaudot Departamenta rīcību, uzsākot

procesu šajā lietā no jauna, nepieciešams dot novērtējumu šim lēmumam.

Ar 2006.gada 12.maija lēmumu pieteicējai ir noteikts pienākums veikt iecerētās un realizētās būvniecības projekta saskaņojumu ar

pārējiem kopīpašniekiem. Sākotnēji /pers. C/ to pārsūdzēja tiesā un tika ierosināta administratīvā lieta Nr.A42416406. Tomēr vēlāk

lietā tiesvedība ar 2007.gada 27.jūnija lēmumu izbeigta, jo pieteicēja atteicās no pieteikuma. Līdz ar to pieteicējai bija jāpilda

2006.gada 12.maija lēmumā noteiktais pienākums.

Izvērtējot pieteicējai noteikto pienākumu, tiesa secina, ka Departaments pēc būtības ir izdevis būvatļauju ar nosacījumu par būvdarbu

vēlāku saskaņošanu. Tiesa norāda, ka ne Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi neparedz iespēju izdot būvatļauju ar

nosacījumiem par būvniecības vēlāku saskaņošanu. To Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā

tiesa) savā judikatūrā ir norādījis vairākkārt (sk., piemēram, 2012.gada 6.janvāra spriedumu lietā Nr.A42640707), izvērtējot gan

Būvniecības likuma, gan Vispārīgo būvnoteikumu normas, no kurām kopsakarībā secināms, ka būvatļauja ir galīgais iestādes

lēmums, kas pieņemts ilgstošā procesā, kurā noskaidroti un izvērtēti iespējamie aprobežojumi. Būvatļaujas izdošana ir

apliecinājums, ka būvniecība ir īstenojama atbilstoši akceptētajam būvprojektam. Atlikt kāda būvniecības priekšnoteikuma

noskaidrošanu uz laiku pēc būvatļaujas izdošanas ir pretrunā ar būvniecības tiesisko kārtību. Līdz ar to secināms, ka šāda atliekoša

nosacījuma ietveršana Būvatļaujā ir prettiesiska.

Vienlaikus arī konstatējams, ka Departaments šī nosacījuma izpildi ar 2006.gada 12.maija lēmumu nav aprobežojis termiņa ziņā.

Departaments pamatoti ir norādījis uz Administratīvās apgabaltiesas paustajām atziņām (2010.gada 26.janvāra spriedums lietā

Nr.A42556307), ka būvdarbi ir jāuzsāk un jāveic saprātīgā un samērīgā laika periodā no būvatļaujas saņemšanas. No Vispārīgajos

būvnoteikumos ietvertā regulējuma redzams, ka termiņa ziņā ir aprobežotas praktiski visas būvniecības procesa stadijas. Derīguma

termiņš ir aprobežots gan plānošanas un arhitektūras uzdevumam, gan skiču projekta, gan tehniskā projekta akceptam. Arī

būvatļaujas tiek izdotas uz noteiktu laiku. Līdz ar to nevar pastāvēt situācija, kad būvdarbi (par kuru daļu ir uzskatāma arī būvniecības

dokumentācijas izstrādāšana un saskaņošana), kas uzsākti pirms 2005.gada, var turpināties ne ar ko neaprobežotā laika periodā.

Tiesiski nav pieļaujama situācija, ka pieteicēja neaprobežotā laikā var veikt vai neveikt kādas darbības, vienlaicīgi saglabājot jau

uzbūvētās ēkas.

Tiesa šo divu apsvērumu dēļ – Būvatļaujas izdošana ar atliekošu nosacījumu, termiņa ziņā neaprobežotu šī nosacījuma izpildi, secina,

ka 2006.gada 12.maija lēmums, ir acīmredzami prettiesisks. No norādītā izriet, ka Būvatļauja, kas savu galīgo noformējumu ieguvusi

ar 2006.gada 12.maija lēmumu, ir prettiesisks pieteicējai labvēlīgs administratīvais akts.

[4.1.3] Atbilstoši APL 85.panta otrās daļas 5.punktam adresātam labvēlīgu pret tiesisku aktu var atcelt, ja administratīvā akta

prettiesiskums ir tik acīm redzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties.

Par acīmredzami prettiesisku un ar būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Būvniecības likums un Vispārīgie

būvnoteikumi) izveidotajai sistēmai neatbilstošu atzīstama atliekoša nosacījuma izpildes termiņa nenoteikšana. Šī iemesla dēļ

termiņa ziņā nekādā veidā neaprobežota pienākuma izpilde ir acīmredzami prettiesiska, un akta adresāts varēja un tam vajadzēja to

apzināties.

Tiesa arī uzskata, ka pieteicējai bija jāapzinās atliekošā nosacījuma iekļaušanas Būvatļaujā prettiesiskums. Parastā būvniecības

procesa norises gadījumā tiesa šādu secinājumu nenonāktu, jo normatīvie akti paredz pakāpenisku vairāku posmu procesu,

pakāpeniski precizējot būvniecības ieceri un tās īstenošanas iespējas. Šāda procesa laikā tiek pieņemta virkne starplēmumu, kas

rezultējas būvatļaujā. Šāda procesa norise normatīvajos aktos ir paredzēta, lai pirms būvatļaujas izdošanas noskaidrotu visus

iespējamos ierobežojumus un šķēršļus būvniecībai vai kādiem konkrētiem tās risinājumiem. Izskatāmajā lietā nav strīda, ka pieteicēja

pilnībā ignorēja normatīvajos aktos noteikto kārtību un būvniecības darbus veica bez izstrādāta un saskaņota projekta, kā arī bez

būvatļaujas. Šādu pieteicējas darbību dēļ Būvvaldei nebija iespējams ievērot normatīvajos aktos noteikto procesu un pakāpenisku

ieceres izvērtējumu.

Tiesa atzīst, ka pastāvēja APL 85.panta otrās daļas 5.punktā minētie priekšnoteikumi un Departaments bija tiesīgs atcelt Būvatļauju.

Departamentam, konstatējot, ka pastāv priekšnoteikumu Būvatļaujas atcelšanai, bija ne tikai tiesības, bet pienākums atcelt

Būvatļauju, jo bija jālabo Būvvaldes un paša Departamenta iepriekš pieļautās kļūdas, izdodot Būvatļauju, iekļaujot tajā iepriekš

minētos nosacījumus.

[4.2] Vērtējot, vai bija pamats atcelt Būvatļauju un noteikt pienākumu atjaunot iepriekšējo stāvokli, tiesa norāda turpmāk minēto.

[4.2.1] Strīds par Būvatļaujas tiesiskumu izriet no apsvērumiem par kopīpašnieku tiesību aizskārumu. Civillikuma 1068.panta pirmā

un otrā daļa paredz, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu

kopīpašnieku piekrišanu; neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar

lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt; tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība

protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka garāža Nr.329 atrodas uz zemes gabala /adrese A (kadastra Nr. /numurs A/). Šis zemes gabals ir

vairāku privātpersonu un juridiskas personas kopīpašums. Šajā nekustamajā īpašumā /pers. C/ pieder 1/205 domājamā daļa. Šāda

domājamā daļa no zemes gabala pieder arī lietā kā trešajām personām pieaicinātajām personām.

Līdzpieteicēji uzskata, ka izskatāmajā lietā nav pamata prasīt pārējo zemes gabala kopīpašnieku saskaņojumu būvniecības

veikšanai, jo ar būvniecību netiek skartas viņu kā kopīpašnieku tiesības, un lietošanas tiesību izmantošana attiecībā uz noteiktām

atsevišķā lietošanā esošām telpām nav rīkošanās ar kopīpašuma priekšmetu. Pamatojot savu viedokli, pieteicēji atsaucās uz Rīgas

apgabaltiesa 2009.gada 19.septembra spriedumu civillietā Nr.C30260407, kurā tiesa nav konstatējusi pārējo kopīpašnieku tiesību

aizskārumu.

[4.2.2] Tiesa konstatē, ka civillietā Nr.C30260407 Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2011.gada 18.oktobrī ir taisījusi

spriedumu, kurā, cita starpā norādījusi: „ (...) ieraksta grozīšanas rezultātā nav mainīts ne /pers. C/ nostiprināto domājamo daļu

apmērs (1/205), ne arī viņas lietošanās nodotā zemes gabala platība (91,94 m2). Civillikuma 968.pants paredz, ka uz zemes uzcelta

un ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, tātad ir pamatots atbildētāju paskaidrojums, ka /pers. C/ ēkām primāri jāatrodas uz

savā lietošanā esošas zemes. Lietā nav strīda, ka visas /pers. C/ piederējušās garāžas Nr. 322, 323, 324, 325, 326, 327, 328 un 329

atrodas uz zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs A/, un Civillietu tiesu palātas ieskatā minētais grozītais ieraksts zemesgrāmatā tieši

to arī nosaka, tikai precizējot šo saikni. Līdz ar to Civillietu tiesu palāta uzskata, ka grozītais ieraksts nekādi neaizskar prasītāju vai

citu zemes gabala kopīpašnieku tiesības”.

Tomēr, tiesas ieskatā, šīs spriedumā paustās atziņas nav izmantojamas izskatāmajā lietā. Civillietā Nr.C30260407 strīdus

priekšmets bija Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2007.gada 26.februāra lēmums, ar kuru, izskatot /pers. C/ iesniegto

nostiprinājuma lūgumu par nekustamo īpašumu savienošanu, nekustamajam īpašumam /adrese A (zemesgrāmatas nodalījums

/numurs 1), pievienoja nekustamo īpašumu /adrese A1, /adrese A2, /adrese A3 /adrese A4, /adrese A5, /adrese A6 un /adrese A7.

Tātad strīdus būtība ir bijusi vairāku pieteicējai piederošu nekustamo īpašumu apvienošanu vienā. Ievērojot to, ka jau pastāvošu un

zemesgrāmatā ierakstītu nekustamo īpašumu apvienošana pati par sevi neizmaina nekustāmā īpašuma apjomu – nemainās

lietošanas veids vai aizņemtā platība, tad šāda rīcība neaizskar citu kopīpašnieku tiesības un intereses.

Izskatāmajā lietā situācija ir pretēja. No tehniskā projekta dokumentācijas (lietas 1.sējuma 33.-64.lapa) un būves apsekošanas laikā

uzņemtajiem foto attēliem (lietas 1.sējuma 99., 100., 109.lapa) nepārprotami redzams, ka būvdarbu rezultātā ir palielināts būvju

apjoms un platība. Tiesa neapšauba, ka šīs palielinājums nepārsniedz pieteicējai lietošanā nodotā zemes gabala daļas (91,94 m2

platībā) laukumu. Tomēr zemes gabala daļa šādā platībā nav izdalīta kā atsevišķs, pieteicējai piederošs nekustamais īpašums. Līdz

ar to pieteicējas uzceltās ēkas tiešā veidā ietekmē visa kopīpašumā esošā zemes gabala apbūves blīvumu, intensitāti un brīvās

platības teritoriju. Gan apbūves blīvums (procentos izteikta zemesgabala visu virszemes ēku apbūves laukumu summas attiecība pret

zemesgabala kopējo platību), gan apbūves intensitāte (procentos izteikta virszemes stāvu platības (apbūves tehnisko rādītāju

aprēķiniem) attiecība pret zemesgabala platību), gan brīvā teritorija (zemesgabala neapbūvētā platība, ko nosaka, no zemesgabala

kopējās platības atskaitot virszemes apbūves laukumu platības, bet noteiktos gadījumos neatskaitot apstādījumu tipa būvju platības

šajos saistošajos noteikumos noteiktajā apjomā; brīvo teritoriju raksturo procentos izteikta brīvās teritorijas platības attiecība pret

kopējo stāvu platību (stāvu platība apbūves tehnisko rādītāju aprēķiniem)), ir raksturlielumi, kas atbilstoši Rīgas domes 2005.gada

20.decembra saistošajiem noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” prasībām izvērtējami katras

būvniecības ieceres akceptēšanas un realizācijas gaitā. Katram kopīpašniekam, palielinot viņam piederošās apbūves platību, var

veidoties situācija, ka tiks pārsniegti apbūves blīvuma vai intensitātes rādītāji, vai samazināta brīvā teritorija, kas citiem

kopīpašniekiem liegtu iespēju realizēt viņu būvniecības ieceres. Līdz ar to tiesai nerodas šaubas, ka būvju platības palielināšana uz

kopīpašumā esoša zemes gabala aizskar visu kopīpašnieku tiesības un tiesiskās intereses. Šādu darbību veikšanai atbilstoši

Civillikuma 1068.panta prasībām nepieciešams saņemt visu kopīpašnieku piekrišanu.

[4.2.3] Izskatāmajā lietā noskaidrots, ka vairāki kopīpašnieki - /pers. H/, /pers. I/, /pers. J/, LTLNKS „Pirmā Jugla” (pārstāvis /pers.

K/) nav devuši savu piekrišanu pieteicējas būvniecības ieceres realizācijai. Šo savu nostāju tās apstiprināja arī tiesas sēdē. Tātad

lietā nepārprotami konstatējams, ka līdzpieteicēji nevar izpildīt Civillikuma 1068.panta prasības, līdz ar ko nav iespējams novērst

patvaļīgās būvniecības sekas citādā veidā, kā vien atjaunojot iepriekšējo stāvokli. Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka ar Lēmumu

tiesiski un pamatoti /pers. B/ ir uzlikts par pienākumu atjaunot garāžu Nr.329 iepriekšējā stāvoklī. Tiesa uzskata par nepieciešamu

norādīt, ka ar atjaunošanu iepriekšējā stāvokli nav saprotama iepriekšēji tehniski sliktā stāvokļa atjaunošana, bet gan attiecīgā

būvapjoma, izbūves veida un funkcijas atjaunošana. Vai tas tiek darīts ar jauniem būvmateriāliem un konstrukcijām, vai lietotiem, ir

paša pieteicēja izvēle.

[4.3] Lēmums ir pārsūdzēts pilnā apmērā, tātad pārsūdzēts ir arī brīdinājums par Lēmuma piespiedu izpildi. Atbilstoši APL

361.panta otrajai daļai brīdinājumu par rakstveidā izdota administratīvā akta piespiedu izpildi var norādīt administratīvajā aktā.

Vērtējot brīdinājumu, tiesa konstatē, ka ir ievēroti priekšnosacījumi tā izdošanai. Brīdinājumā ietverta norāde, uz kuru administratīvo

aktu tas attiecas, ir darīts zināms personai, kurai pienākums uzlikts, tajā ietverts uzaicinājumu administratīvo aktu izpildīt labprātīgi un

norāde par administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, ja tas netiks izpildīts labprātīgi. Brīdinājumā ir ietverta norāde, ka piespiedu

izpildi veiks Būvvalde, un par piemērojamo piespiedu izpildes līdzekli, proti, administratīvā akta labprātīgas neizpildes gadījumā

pieteicējai tiks piemērota piespiedu nauda Administratīvā procesa likuma 370.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā, kā arī tas, ka

administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas uzņemas adresāts (skat. Administratīvā procesa likuma 364.panta pirmo daļu).

Tāpat Brīdinājums ietver norādi uz tā izdošanas vietu, datumu un amatpersonas parakstu. Tādējādi Lēmumā saturā ietvertais

brīdinājums ir atzīstams par pamatotu un tiesisku.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 31.oktobra spriedumu līdzpieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar

pieteikumā minētajiem argumentiem, papildus norādot šādus apsvērumus.

[5.1] Ne Būvvalde, ne Departaments nav konstatējuši, ka 2006.gada 12.maija lēmums bijis prettiesisks, un nav lēmuši par

administratīvā procesa uzsākšanu no jauna. Nekonstatējot 2006.gada 12.maija lēmuma prettiesiskumu, nav pamata lemt par

Būvatļaujas tiesiskumu vai prettiesiskumu.

[5.2] Tiesa, vērtējot 2006.gada 12.maija lēmuma tiesiskumu, nav ievērojusi prasījuma robežas un līdzpieteicēju tiesības paļauties

uz minētā lēmuma tiesiskumu. 2006.gada 12.maija lēmuma tiesiskums nav pārvērtējams, jo tas nav atcelts vai izpildīts, kā arī nav

mainījušies nekādi faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

[5.3] Līdzpieteicēji nevarēja apzināties 2006.gada 12.maija lēmuma prettiesiskumu, jo nevarēja paredzēt, pie kādiem

secinājumiem nonāks Augstākā tiesa 2010. un 2012.gada spriedumos.

Līdzpieteicējiem bija tiesības paļauties, ka saskaņā ar 2006.gada 12.maija lēmuma nosacījumiem būs iespējams sakārtot attiecīgās

formalitātes būvniecības procesa legalizācijai. /pers. C/ bija uzsākusi lēmuma izpildi un paļāvās, ka viņai ir iespēja iegūt

saskaņojumus neierobežotā laika periodā. Nav korekti personai pārmest nenoteikta termiņa neievērošanu, ņemot vērā, ka šo termiņu

noteikusi iestāde.

2006.gada 12.maija lēmums nepamatoti aizskar jaunā īpašnieka /pers. B/ intereses, jo attiecībā uz viņu šāds pienākums un termiņš

vispār nebija noteikts.

[5.4] Tiesa nepamatoti ir atzinusi, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 18.oktobra spriedumā lietā

Nr.C30260407 paustās atziņas nav attiecināmas uz izskatāmo lietu. Kaut arī lietas Nr.C30260407 ietvaros tika risināts civiltiesisks

strīds par vairāku /pers. C/ piederošu nekustamo īpašumu apvienošanu vienā, tomēr minētajā spriedumā ietvertās atziņas ir

izmantojamas arī administratīvajā procesā, jo tās pēc būtības skar identisku jautājumu, t.i., vai darbības ar attiecīgajām garāžām-

elingiem skar vai varētu skart citu blakus esošo garāžu-elingu īpašnieku intereses. Tiesas secinājums, ka zemes gabala daļa šādā

platībā nav izdalīta kā atsevišķs. pieteicējai piederošs nekustamais īpašums, nonāk pretrunā ar lietas Nr.C30260407 ietvaros

gūtajām atziņām.

[5.5] Ne iestāde, ne tiesa nav ņēmusi vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1068.panta trešo daļu kopīpašnieks var izdarīt

nepieciešamos pārgrozījumus kopīpašuma priekšmetā, ja to ir prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešami ēkas

uzlabojumi. Būvinženiera atzinumā norādīts, ka garāžas-ēlingi sienu sliktā stāvokļa dēļ būtu jānojauc un jāizbūvē no jauna, kas liecina,

ka būves būtu sabrukušas.

[5.6] Departamentam bija jāizvērtē, ka labums, ko iegūst sabiedrība no sakārtotas būves (pat ja tās sakārtošanā nav ievērotas

dažas formalitātes), viennozīmīgi būs daudz lielāks par labumu, ko sabiedrība iegūs, ja būve tiks nojaukta. Departaments nav ievērojis

samērīguma principu.

[6] Departaments paskaidrojumā par līdzpieteicēju apelācijas sūdzību to neatzīst, norādot turpmāk minētos apsvērumus.

[6.1] 2006.gada 12.maija lēmums ir būtisks un nav vērtējams atrauti no Būvatļaujas, turklāt šis lēmums apliecina līdzpieteicēju

ilgstošo bezdarbību attiecībā uz būvniecības procesa sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[6.2] Atbilstoši tiesu judikatūrai (Augstākās tiesas 2010.gada 15.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-86) situācijā, kāda konstatējama

arī konkrētajā administratīvajā lietā, proti, kad nav iespējams patvaļīgo būvniecību novērst, ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā

uz būvniecības dokumentāciju, jo nav iespējama visu kopīpašnieku piekrišanas saņemšana, Būvvaldei bija tiesisks pamats pieņemt

lēmumu par Būvatļaujas atcelšanu un būves atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.

[6.3] Augstākā tiesa ir norādījusi, ka ar būvniecības radīto seku novēršanu atbilstoši likumdevēja gribai ir saprotama uzbūvētās

ēkas vai tās daļas nojaukšana vai citu darbību veikšana iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, ja ēka vai tās daļa vēl nav uzbūvēta, bet ir

uzsākti būvdarbi. Tādēļ ar būvniecības radīto seku novēršanu nav saprotama tādu darbību izpilde, kas akceptē radītās sekas, tas ir,

būves legalizēšana. Līdz ar to nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka 2006.gada 12.maija lēmums radīja līdzpieteicēju

tiesības paļauties, ka būs iespējams sakārtot attiecīgas formalitātes būvniecības procesa legalizācijai.

[6.4] Īpašuma sastāva izmaiņas negroza izskatāmajā administratīvajā lietā nodibināto faktu, ka ir veikta patvaļīga būvniecība un tā

ir prettiesiska. Galvenais strīdus priekšmets šajā lietā ir /pers. C/ veiktā patvaļīgā būvniecība, kura lietā nodibināto faktisko un tiesisko

apstākļu dēļ viennozīmīgi skar citu kopīpašnieku tiesības un tiesiskās intereses, tādēļ civillietā Nr.C30260407 paustās atziņas, kuras

līdzpieteicēji turklāt citē sev vēlamā apjomā, šajā lietā nav piemērojamas.

[6.5] Ar patvaļīgajām pārbūvēm faktiski radīts atpūtas komplekss, kas sastāv no pirts, dušas telpas, priekštelpas un garāžas

Nr.329, kas tiek izmantota kā atpūtas telpa, kurā var nokļūt caur priekštelpu. Līdz ar to nav pamatots līdzpieteicēju apgalvojumu, ka

konkrētajā gadījumā veiktās pārbūves uzskatāmas par nepieciešamajiem pārgrozījumiem kopīpašuma priekšmetā Civillikuma

1068.panta trešās daļas izpratnē, jo, pirmkārt, primāri nekustamais īpašums paredzēts kā garāžas laivu uzglabāšanai nevis atpūtas

kompleksam, otrkārt, līdzpieteicēji nav norādījuši tādus apstākļus, kas radīja nepieciešamu vajadzību Civillikuma 1068.panta trešās

daļas izpratnē palielināt būves apjomu, kas savukārt būtu bijis nepieciešams kādu līdzpieteicēju nenorādītu būvei radušos nelabvēlīgu

seku novēršanai tieši tādā veidā, kādā to veikuši līdzpieteicēji.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi

apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pietiekams,tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī sprieduma 4.1.-

4.3.punktu) un atkārtoti to nenorāda.

Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9] No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 22.jūlijā /pers. C/ tika izsniegts jaunbūvējamā/rekonstruējamā objekta plānošanas un

arhitektūras uzdevums Nr.2-DA-05-3819-ap garāžu-elingu Nr.322-329 rekonstrukcijas projektēšanai /adrese/, bet 2005.gada

31.oktobrī tika akceptēts būvprojekts Nr.2294, kas paredz garāžu-elingu Nr.322-329 rekonstrukciju, vecot to apvienošanu (garāžā

Nr.329), vienlaikus paplašinot būves apjomu un izbūvējot nojumi. Lietā nav strīda, ka būvatļaujas izsniegšanas brīdī būvprojektā

paredzētie darbi bija veikti, proti, būvatļauja bija nepieciešama patvaļīgas būvniecības „legalizācijai”. 2005.gada 10.novembrī /pers.

C/ tik izsniegta būvatļauja Nr.454-V.

Izskatot SIA „Regardes” apstrīdēšanas iesniegumu, Departaments ar 2006.gada 12.maija lēmumu Nr.1-DA-06-2638-nd apturēja

Būvatļaujas darbību, uzliekot /pers. C/ par pienākumu saskaņot tehnisko projektu ar pārējiem zemes un garāžu /adrese/,

kopīpašniekiem. Departaments atzina, ka, Būvvalde, akceptējot tehnisko projektu, nav pietiekami izvērtējusi /pers. C/ un /pers. R/

tiesības rīkoties LGĪKS „Pirmā Jugla” vārdā, kā arī nav ņēmusi vērā, ka LGĪKS „Pirmā Jugla” pieder tikai 84/205 domājamās daļas no

zemes gabala, bet no pārējiem kopīpašniekiem saskaņojums nav saņemts. Lēmumā norādīts, ka būvatļaujas darbība var tikt

atjaunota pēc saskaņojuma saņemšanas.

Minētais lēmums bija pamatots, citastarp, ar APL 81.panta otrās daļas 4.punktu (noteic augstākas iestādes tiesības izdot satura ziņā

citādu administratīvo aktu) un 86.panta otrās daļas 4.punktu (noteic, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt,

ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai

citām prettiesiskām darbībām).

Pieteicēja 2006.gada 12.maija lēmumu pārsūdzēja tiesā, taču tiesvedība lietā tika izbeigta, jo pietecēja no pieteikuma atteicās.

Atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas tiesneša 2007.gada 26.februāra lēmumam būvprojektā paredzētās

rekonstruējamās garāžas apvienotas vienā nodalījumā, izveidojot garāžu Nr.329, īpašuma tiesības uz kuru nostiprinātas /pers. B/.

Būvvalde ar 2010.gada 5.augusta lēmumu Nr.BV-10-1867-ap būvatļauju atcēla, kā arī uzlika par pienākumu garāžas Nr.329

īpašniekam /pers. B/ atjaunot garāžu iepriekšējā stāvoklī, kādā tā bija pirms būvprojektā paredzētās būvniecības iesākšanas.

2010.gada 5.augusta lēmums pieņemts, pamatojoties uz APL 86.panta otrās daļas 5.punktu (noteic, ka adresātam labvēlīgu

prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un

viņam to vajadzēja apzināties), ņemot vērā, ka pirms būvatļaujas izsniegšanas būvniecības iecere nav bijusi saskaņota ar visiem

zemes gabala kopīpašniekiem. Lēmums daļā par garāžas Nr.329 atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī pamatots ar Būvniecības likuma

30.panta sesto daļu (atbilstoši kurai, ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas

būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.)).

[10] No APL 68.panta izriet, ka administratīvajā aktā var norādīt administratīvā akta darbību ierobežojošus nosacījumus – termiņus,

priekšnoteikumus, uzdevumus, atrunas (ieskaitot atcelšanas atrunu) – gan gadījumā, ja šādus nosacījumus paredz piemērojamā

tiesību norma, gan gadījumā, ja iestāde to uzskata par nepieciešamu, kā arī – lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību

normām.

Departamenta ar 2006.gada 12.maija lēmums nozīmē, ka ir izdota būvatļauja ar atliekošu nosacījumu, proti, būvatļaujas adresāts

varēs izmantot ar būvatļauju piešķirtās tiesības, ja būvniecība tiks saskaņota ar kopīpašniekiem.

Attiecīgi iestādei bija jālemj par būvatļaujas (ar nosacījumu), nevis par 2006.gada 12.maija lēmuma atcelšanu, kā to norāda

līdzpieteicēji.

[11] Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz judikatūras atziņām, pamatoti atzina, ka būvatļaujas izdošana ar atliekošu, termiņa ziņā

neaprobežotu nosacījumu, nav bijusi tiesiska (sk. šī sprieduma 4.1.punktu).

Tomēr minētajam apstāklim konkrētajā gadījumā nav piešķirama izšķiroša nozīme, jo pati iestāde būvatļauju ir atzinusi par

prettiesisku tā iemesla dēļ, ka tā nav saskaņota ar kopīpašniekiem, un būvatļaujas adresātam šo apstākli vajadzēja apzināties.

Arī minēto apstākli pirmās instances tiesa ir vērtējusi (sk. šī sprieduma 4.2.punktu), un apgabaltiesa minētajiem secinājumiem

pievienojas.

Līdzpieteicēji savos paskaidrojumos nav konsekventi, jo, no vienas puses, norāda, ka 2006.gada 12.maija lēmums, tātad arī ar to

noteiktais būvniecības saskaņošanas pienākums ir tiem saistošs (līdzpieteicēji vienīgi uzskata, ka šāds pienākums nav terminēts),

bet, no otras puses, norāda, ka tādi pat secinājumi attiecībā uz būvniecības saskaņošanas nepieciešamību Departamenta

2010.gada 26.oktobra lēmumā nav pareizi.

Līdzpieteicēji atsaucas uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 18.oktobra spriedumu lietā Nr.C30260407, lai

pamatotu savu viedokli, ka attiecīgā būvniecība neskar kopīpašnieku tiesības, jo attiecīgie garāžas-elingi nav kopīpašums.

Apgabaltiesa konstatē, ka minētajā civillietā tika noskaidrots, ka nekustamais īpašums /adrese A (kadastra Nr. /numurs B/), sastāv no

23 būvēm (22 garāžām un 1 mehāniskās darbnīcas), no kurām /pers. C/ piederēja 136/73170 domājamās daļas (lietošanā garāžas

Nr.322, 323, 324, 325, 326, 327, 328, 329), un 2004.gadā visām šīm garāžām tika atvērti atsevišķi nodalījumi. Ar zemesgrāmatu

tiesneša lēmumu /pers. C/ piederošie īpašumi tika savienoti vienā nodalījumā (pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 37.pantu, kas

noteic, ka vairākus viena un tā paša īpašnieka nekustamus īpašumus, kuriem zemesgrāmatā atklāti atsevišķi nodalījumi, var savienot

vienā nodalījumā), un pēc pievienošanas nekustams īpašums sastāv no garāžas. Tiesa atzina, ka prasītājiem nav pamata iebilst pret

to, kā zemesgrāmatā ir atspoguļojams īpašuma sastāvs pēc pievienošanas, jo viņi nav apstrīdējuši ierakstu par savienošanu (garāžu

boksu pārvēršanu vienā saimnieciskā vienībā).

Tāpat minētajā lietā tika noskaidrots, ka /pers. C/ ir nekustamā īpašuma /adrese A (kadastra Nr. /numurs A/), kas sastāv no zemes

gabala 18849 m2 platībā, kopīpašniece, kurai pieder 1/205 domājamā daļa no šī īpašuma. Ja sākotnēji ieraksts paredzēja, ka /pers.

C/ īpašuma tiesība nostiprināta uz zemes domājamo daļu – lietošanā zemes gabals 91,94 m2 platībā zem garāžu boksiem Nr. 322,

323, 324, 325, tad pēc grozījumu izdarīšanas ieraksts noteica, ka /pers. C/ īpašuma tiesība nostiprināta uz zemes domājamo daļu –

lietošanā zemes gabals 91,94 m2 platībā zem garāžu boksiem Nr.322, 323, 324, 325, 326, 327, 328, 329. Tiesa atzina, ka ieraksta

grozīšanas rezultātā nav mainīts ne /pers. C/ nostiprināto domājamo daļu apmērs (1/205), ne arī viņas lietošanās nodotā zemes

gabala platība (91,94 m2).

Tālāk tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 968.pantu (kas paredz, ka uz zemes uzcelta un ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu),

secināja, ka /pers. C/ ēkām primāri jāatrodas uz savā lietošanā esošas zemes. Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka visas /pers. C/

piederējušās garāžas Nr.322, 323, 324, 325, 326, 327, 328 un 329 atrodas uz zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs A/, un grozītais

ieraksts zemesgrāmatā tieši to arī nosaka, tikai precizējot šo saikni. Līdz ar to tiesa secināja, ka grozītais ieraksts neaizskar zemes

gabala kopīpašnieku tiesības.

Apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 18.oktobra

spriedumā lietā Nr.C30260407 izdarītie secinājumi nekādā veidā neietekmē apstākli, ka pieteicējas veiktie būvdarbi aizskar

kopīpašnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo būvdarbu rezultātā ir palielināts būvju apjoms un platība, un šīs būves atrodas uz

kopīpašumā esoša zemesgabala, kura daļa ir nodota pieteicējas lietošanā, kas attiecīgi ietekmē visa kopīpašumā esošā zemes

gabala apbūves blīvumu, intensitāti un brīvās platības teritoriju, un attiecīgi var ietekmēt pārējo kopīpašnieku iespējas realizēt viņu

būvniecības ieceres. Līdz ar to šādiem būvdarbiem atbilstoši Civillikuma 1068.panta prasībām nepieciešams saņemt visu

kopīpašnieku piekrišanu.

[12] Pieteicēja norāda, ka būvinženiera atzinums liecina, ka garāžas-elingi sienu sliktā stāvokļa dēļ būtu jānojauc un jāizbūvē no

jauna, kas liecina, ka būves būtu sabrukušas, līdz ar atbilstoši Civillikuma 1068.panta trešās daļas nosacījumiem bija jāveic ēkas

uzlabojumu (nepieciešamie pārgrozījumus kopīpašuma priekšmetā).

Civillikuma 1068.panta pirmā daļa nosaka, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst

tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam

pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Panta otrā daļa noteic, ka neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar

bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne

arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo

tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.

Izņēmumu no minētā noteikuma paredz Civillikuma 1068.panta trešā daļa, kas ļauj kopīpašniekam bez pārējo kopīpašnieku

piekrišanas kopējā lietā izdarīt tādus pārgrozījumus, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu.

Kā norādījusi Satversmes tiesa 2011.gada 25.oktobra spriedumā lietā Nr.2011-01-01, „šādi pārgrozījumi kopējā lietā ir izdarāmi, lai

uzturētu tās būtību vai pasargātu to no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma. Atsevišķs kopīpašnieks ir tiesīgs šādus

pārgrozījumus izdarīt arī tad, ja pārējie kopīpašnieki nepiekrīt nepieciešamo pārgrozījumu izdarīšanai, lai gan viņiem, ņemot vērā

kopējās lietas raksturu un stāvokli, ir pienākums tos izdarīt”.

Būvinženiera atzinumā (lietas 1.sējuma 55.lapa) norādīts, ka apsekošanas brīdī 2004.gada 10.novembrī nesošo konstrukciju

tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs; atmosfēras nokrišņu ietekmes rezultātā nesošās sienas ir saplaisājušas, daudzās

vietās ķieģeļi izlūzuši un atslāņojušies; konstrukciju telpiskā noturība apdraudēta. Izdarīts secinājums, ka garāžas-elingi sienu sliktā

stāvokļa dēļ būtu jānojauc un jāuzbūvē no jauna, būvdarbi jāveic saskaņā ar akceptētu tehnisko projektu.

Tātad arī būvinženieris nav norādījis uz steidzami nepieciešamiem uzlabojumiem, bet uz to, ka ēka ir rekonstruējama, ievērojot

vispārējo būvniecības kārtību. Tehniskā projekta ietvaros ir veikta arī objekta pārplānošana (garāžu bloku apvienošana, papildus telpu

piebūvēšana), līdz ar to tiesai nav pamata pieteicējas veiktos darbus uzskatīt par nepieciešamajiem pārgrozījumiem kopīpašuma

priekšmetā Civillikuma 1068.panta trešās daļas izpratnē, jo ir acīmredzami, ka tie nav vērsti uz to, lai uzturētu būves būtību (garāžas–

elingi) vai pasargātu no sabrukuma.

[13] Jau pieņemot 2006.gada 12.maija lēmumu, iestāde izvēlējās piemērot administratīvā akta adresātam labvēlīgāku risinājumu

un dot iespēju novērst attiecīgos trūkumus. Pie šādiem apstākļiem nevar piekrist apelācijas sūdzības argumentam, ka pārsūdzētais

lēmums pārkāpj samērīguma principu. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, ka būvatļauja tika izsniegta patvaļīgas būvniecības

„legalizācijai”, līdz ar to, pieļaujot situāciju, ka saskaņojums būvniecībai ilgstoši netiek saņemts, tiktu akceptēta laika ziņā

neierobežotas patvaļīgas būvniecības esamība.

Attiecībā uz /pers. B/ argumentu, ka pārsūdzētais lēmums nav samērīgs tieši attiecībā pret viņu, jo viņam nekāds terminēts pienākums

vispār nebija noteikts, apgabaltiesa norāda, ka gadījumā, ja /pers. B/ vēlējās izmantot ar būvatļauju piešķirtās tiesības, viņam bija

pienākums šo būvatļauju pārreģistrēt uz sava vārda, un šādā gadījumā viņam būtu saistoši visi būvatļaujas nosacījumi. Apstāklis, ka

viņš to nav darījis, nepadara patvaļīgi uzbūvētās būves par tiesiskām. Papildus tam jāņem vērā, ka kopīpašnieki pirmās instances

tiesas sēdē apliecināja, ka nav devuši un nedos savu piekrišanu attiecīgās būvniecības ieceres realizācijai, kas apliecina, ka

patvaļīgās būvniecības sekas nav iespējams novērst citādā veidā, kā vien atjaunojot iepriekšējo stāvokli.

[14] Ievērojot minēto, pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2010.gada 26.oktobra lēmuma Nr.DA-

10-444-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) M.Osmane

(paraksts) V.Poķis

Noraksts pareizs

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga

2014.gada 2.jūnijā