Court dismissed public procurement bid challenge, ruling the authority's decision to allow the winning bid was lawful.

Lietas arhīva Nr. A42-00804-21

ECLI:LV:ADRJLTN:2021:0302.A420251120.9.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2021. gada 2. martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Kristīne Brokane,

tiesneses Stella Blūma un Aiga Putniņa,

piedaloties pieteicējas SIA „Ostas celtnieks” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. E/ un /pers. F/,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvim /pers. G/ un Ventspils pilsētas pašvaldības

pusē pieaicinātās iestādes – pašvaldības SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” pārstāvim zvērinātam advokātam Mārim Loginam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Ostas celtnieks” pieteikuma par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu

izskatīšanas komisijas 2020. gada 12. oktobra lēmuma Nr. 4-1.2/20-178/3 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 30. aprīlī pieteicēja SIA „Ostas celtnieks” iesniedza piedāvājumu pasūtītāja SIA „Ventspils nekustamie īpašumi” izsludinātajā

atklātajā konkursā „Daudzfunkcionālā pakalpojumu centra jaunbūve un teritorijas labiekārtošana Gāliņciemā, /adrese/” (identifikācijas Nr. VNĪP

2020/064 ERAF) (turpmāk – konkurss), piedāvājot līgumcenu 2 059 987,99 euro.

2020. gada 21. maijā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas SIA „AMATNIEKS” ar piedāvāto līgumcenu 1 917 789,25 euro, kam pieteicēja

nepiekrita, līdz ar to ar iesniegumu vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – Birojs), kas 2020. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 4-1.2/20-113

(turpmāk – pirmais lēmums), ar kuru nolēma aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar konkursā noteikto uzvarētāju, atcelt iepirkumu komisijas

2020. gada 21. maija lēmumu un uzdot pasūtītājam novērst konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pirmais

lēmums pamatots ar apstākli, ka pasūtītājs pienācīgi nebija izvērtējis SIA „AMATNIEKS” skaidrojumu par piedāvājumā iekļautajām izmaksām.

Veicot atkārtotu konkursā iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu un pieprasot SIA „AMATNIEKS” sniegt precizējošu informāciju, pasūtītājs

2020. gada 6. augustā atkārtoti lēma līguma slēgšanas tiesības piešķirt SIA „AMATNIEKS”, kam pieteicēja atkārtoti nepiekrita un ar iesniegumu vērsās

Birojā, kas 2020. gada 12. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 4-1.2/20-178/3 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolēma atļaut pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu

ar konkursā noteikto uzvarētāju, atstāt spēkā pasūtītāja iepirkumu komisijas lēmumu par konkursa rezultātiem, kā arī ieturēt iemaksāto depozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] Pieteicēja uzskata, ka SIA „AMATNIEKS”, sniedzot atkārtotu skaidrojumu par izmaksām, faktiski ir grozījusi piedāvājumu, tomēr Birojs

nekonstatē, ka skaidrojumi pēc to būtības būtu atšķirīgi un vēlāk sniegtie skaidrojumi grozītu sākotnēji skaidroto. No sākotnējā skaidrojuma izriet, ka

SIA „AMATNIEKS” strīdus izmaksas ir procentuāli iekļāvis tiešajās izmaksās, skaidrojums detalizētāk nepaskaidro ne izmaksu sadalījumu, ne arī

iemeslus šo izmaksu pārnešanai uz tiešajām izmaksām, savukārt vēlāk sniegtie skaidrojumi detalizētāk paskaidro to, kā šīs izmaksas procentuāli ir

sadalītas pa tāmju pozīcijām, vienlaikus arī paskaidrojot, kāpēc tās ir iekļautas vienā vai otrā tiešo būvdarbu izmaksu sadaļā. No abiem skaidrojumiem

pēc būtības izriet tas, ka SIA „AMATNIEKS” ieskatā strīdus izmaksas ir ietvertas tur, kur tām jābūt. Tādējādi vēlāk sniegtie skaidrojumi tikai

detalizētāk izskaidro sākotnēji skaidroto.

[1.2] Pieteicēja uzskata, ka SIA „AMATNIEKS” tehniskais piedāvājums neatbilst konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunktā un Ministru kabineta

2017. gada 3. maija noteikumu Nr. 239 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”” (turpmāk – noteikumi

Nr. 239) 3.9. apakšpunktā un 12. punktā noteiktajām prasībām, jo izmaksas – atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu vadītāju darba algas

un būvlaukuma aprīkojuma (celtniecības vagoniņu, biotualešu, inventāržoga, statņu un visa veida instrumentu) amortizācijas un transportēšanas izmaksas

–, ir iekļaujamas pozīcijā „virsizdevumi”, nevis sadaļās „darba alga” un „mehānismi”. Tomēr, vērtējot gan SIA „AMATNIEKS” finanšu piedāvājumu

(tāmes), gan sniegto skaidrojumu, ir konstatējams, ka SIA „AMATNIEKS” strīdus izmaksas ir paredzējusi un iekļāvusi piedāvājumā. Izmaksu

pārcelšana no vienas sadaļas uz citu rada formālu būvnormatīva pārkāpumu, taču šādi izmaksas var pārcelt, ja tam ir loģisks pretendenta skaidrojums un

vienlaikus pasūtītājam ir iespēja pārliecināties par pretendenta piedāvājuma pamatotību, kas konkrētajā gadījumā arī ir konstatējams. Savukārt

pieteicējas norādītajā administratīvajā lietā Nr. A420418413 pastāvēja atšķirīgi apstākļi, jo pretendents visas tāmes sadaļas bija iekļāvis tiešajās

būvniecības izmaksās, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējams.

[2] 2020. gada 14. oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

norādītiem argumentiem.

[2.1] SIA „AMATNIEKS” ar sākotnējo skaidrojumu atzinusi, ka piedāvājuma pozīcijā „virsizdevumi” ir iekļautas tikai apdrošināšanas un citas ar

realizāciju saistītas izmaksas, savukārt atkārtotā skaidrojumā SIA „AMATNIEKS” norāda, kāpēc šīs izmaksas ietvertas citās pozīcijās. Līdz ar to šādi

skaidrojumi ir vērtējami kā sākotnējā piedāvājuma grozīšana, pamatojot izmaksu pozīciju ietveršanu citās pozīcijās. Arī atbilstoši Senāta norādītajam

jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par

piedāvājuma grozījumiem.

[2.2] Tāpat SIA „AMATNIEKS” skaidrojumi nevar būt par pamatu piedāvājuma atzīšanai par atbilstošu noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktam

un konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunktam, jo piedāvājuma neatbilstība minētajam jau bija konstatēta.

[2.2.1] SIA „AMATNIEKS” būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas ir iekļāvusi sadaļā „darba alga”, skaidrojot, ka tās piedāvātais

būvdarbu vadītājs vienlaicīgi pildīs arī brigadiera (strādnieka) pienākumus. Pieteicējai nav zināms, cik stundas šo personu paredzēts nodarbināt kā

būvdarbu vadītāju un cik kā brigadieri (strādnieku). Viena persona nevar pildīt divus amatus vienlaicīgi visu laiku. Nespēja konstatēt faktisko izmaksu

sadalījumu noved pie piedāvājuma neatbilstības noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktam. Nevar piekrist Lēmumā norādītajam, ka dēļ atšķirīgiem

faktiskajiem apstākļiem šajā sakarā nav ņemams vērā lietā Nr. A420418413 norādītais. Tiesa ir norādījusi, ka izdevumu sadalīšana citās pozīcijās nav

pieļaujama, tās ir jāatspoguļo tajās pozīcijās, kur normatīvie akti uzliek par pienākumu tās norādīt.

[2.2.2] No noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktā un 12. punktā noteiktā izriet, ka virsizdevumu izmaksas ir jāuzrāda kā atsevišķas izmaksu grupas,

nevis jāiekļauj citās tāmes izmaksu grupu pozīcijās. Arī konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunkts paredz, ka pozīcijā „virsizdevumi” ir jānorāda uz šo

pozīciju attiecināmās izmaksas. Tā kā SIA „AMATNIEKS” būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas iekļāvusi sadaļā „darba alga” un būvlaukuma

ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas iekļāvusi sadaļā „mehānismi”, bet pozīcijā „virsizdevumi” iekļāvusi tikai apdrošināšanas un citas ar realizāciju saistītās

izmaksas, šāds piedāvājums nevar tikt noteikts kā uzvarētājs. Atbilstoši Senāta atzītajam piedāvājuma neatbilstība neatkarīgi no tās būtiskuma ir pamats

piedāvājuma tālākai nevērtēšanai.

[2.2.3] Pieteicēja lūdza viedokli Ekonomikas ministrijai un biedrībai „Latvijas Būvinženieru savienība”, jautājumus uzdodot neitrāli. Saņemtās

atbildes norādīja, ka attiecīgo izdevumu atspoguļošana citās tāmes pozīcijās nav pieļaujama. Savukārt Birojs, atkārtoti uzdodot jautājumu Ekonomikas

ministrijai, jautājumu vērsa uz to, lai pierādītu SIA „AMATNIEKS” piedāvājuma atbilstību, un saņēma atbildi, kas ir tiešā pretrunā pieteicējai sniegtajam

skaidrojumam un tiesu praksei, piemēram, lietā Nr. A420418413. Turklāt atkārtotajā skaidrojumā minētais piemērs par atsevišķu lokālās tāmes

apakšpozīciju izmaksu apvienošanu vienā tāmes pozīcijā neattiecas uz strīdus jautājumu lietā. Tāmes pozīcija „virsizdevumi” un lokālās tāmes

apakšpozīcijas nav radniecīgas un tās atbilstoši noteikumiem Nr. 239 ir izdalāmas atsevišķās sadaļās. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas skaidrojumu,

zūd noteikumu Nr. 239 piemērojamības jēga, jo pretendenti var norādīt izmaksas citās pozīcijās, bet pasūtītājs nevar pārliecināties par attiecīgo izmaksu

pamatotību. Birojs nav vērtējis pretējo skaidrojumu kolīziju, kā arī nav ņēmis vērā biedrības „Latvijas Būvinženieru savienība” skaidrojumu.

[2.3] Iemaksātais depozīts, ievērojot depozīta samaksas juridisko pamatu, ir atmaksājams pieteicējai neatkarīgi no lietas virzības tiesā, jo Lēmums

ir pieņemts, pamatojoties uz prettiesisku normatīvo aktu interpretāciju, līdz ar to depozīta neatmaksāšana būtu pretēja samērīguma un tiesību normu

saprātīgas piemērošanas principiem.

[3] Birojs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, papildus Lēmumā norādītajam paskaidrojot turpmāko.

[3.1] Birojs informēja Ekonomikas ministriju par Biroja rīcībā jau esošo Ekonomikas ministrijas viedokli. Birojs nekonstatē, ka Ekonomikas

ministrija 2020. gada 1. oktobra vēstulē noliegtu iepriekš sniegto viedokli. Ekonomikas ministrija apstiprināja, ka neatbilstoša būvizmaksu atspoguļošana

rada formālu noteikumu Nr. 239 pārkāpumu neatkarīgi no tā, ka vēlāk pēc pasūtītāja aicinājuma pretendents sniedz papildu skaidrojumu, vienlaikus

uzsverot, ka pasūtītājam ir iespēja pārliecināties par piedāvājuma pamatotību un kopējās būvniecības izmaksas paliek nemainīgas. Līdz ar to nebija

pamata lemt, ka pasūtītāja rīcība tikai tādēļ, ka pretendents pieļāvis formālu pārkāpumu, kaut arī izskaidrojis, kurās pozīcijās un kādā apmērā izdevumi ir

iekļauti, būtu pretrunā Publisko iepirkumu likumam. Turklāt pēc būtības SIA „AMATNIEKS” sniegtie skaidrojumi ir objektīvi un loģiski izrietoši no

darbu organizācijas. Līdz ar to, turpinot vērtēt SIA „AMATNIEKS” piedāvājumu, pasūtītājs nav pieļāvis vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu.

[3.2] Saskaņā ar SIA „AMATNIEKS” paskaidrojumiem būvdarbu vadītāju pienākumi ir apvienoti ar brigadieru (strādnieku) pienākumiem, līdz ar

to šo speciālistu darba alga pamatoti iekļauta tiešajās izmaksās, savukārt piemaksu apmērs par papildu darbu veikšanu saviem darbiniekiem ir paša

pretendenta kompetencē.

[4] Arī pasūtītājs tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, paskaidrojot turpmāko.

[4.1] SIA „AMATNIEKS” 2020. gada 18. maija vēstulē sniegtajā skaidrojumā norādīja, ka būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas

procentuāli ir ietvertas sadaļā „darba alga”, savukārt būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas procentuāli ir ietvertas sadaļā „mehānismi”, jo

SIA „AMATNIEKS” īpašumā ir tādi iepirkuma līguma izpildei nepieciešamie mehānismi kā celtniecības vagoniņi, biotualetes, inventāržogs, sastatnes un

visa veida instrumenti, kuru noma vai iegāde tādejādi nebūs nepieciešama. Savukārt 2020. gada 22. jūlija vēstulē sniegtajā skaidrojumā

SIA „AMATNIEKS” papildus norādīja, ka sadaļā „mehānismi” ir iekļauta SIA „AMATNIEKS” īpašumā esošo celtniecības vagoniņu, biotualešu,

inventāržoga, sastatņu un visa veida instrumentu amortizācijas un transportēšanas izmaksas. Citas būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī

piemaksas būvdarbu vadītājiem par resursu vadīšanu un plānošanu ir iekļautas tāmes kopsavilkumos sadaļā „virsizdevumi”. Tāpat SIA „AMATNIEKS”

norādīja, ka pasūtītājs bija noteicis, cik stundu dienā katram būvdarbu vadītājam ir jābūt objektā, kā rezultātā, plānojot cilvēkresursu apjomu atbilstoši

uzņēmuma cenu veidošanas un darba algas samaksas politikai, SIA „AMATNIEKS” iekļāva atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu

vadītāju darba algu izmaksas tāmes sadaļā „darba alga”, jo minētie būvdarbu vadītāji nav atbrīvotie būvdarbu vadītāji, bet gan vienlaicīgi pilda arī

brigadieru (strādnieku) pienākumus. Līdz ar to paskaidrojumi pēc būtības nav ne atšķirīgi, ne pretrunīgi, kā arī negroza piedāvājumu vai sākotnēji sniegto

skaidrojumu, bet gan detalizētāk paskaidro, kā šīs izmaksas procentuāli ir sadalītas pa tāmju pozīcijām, kā arī to, kāpēc izmaksas ir iekļautas konkrētajā

sadaļā.

[4.2] 2020. gada 22. jūlija vēstulē SIA „AMATNIEKS” vērsa uzmanību arī uz to, ka normatīvajos aktos nav apstiprināta vienota metodika, kā

būtu veidojama virsizdevumu sadaļa, kā rezultātā SIA „AMATNIEKS” šajā sadaļā iekļāva tikai tās izmaksas, kuras nav saistītas ar konkrētu darbu

veikšanu atbilstoši lokālajām tāmēm. Tāpat normatīvajos aktos nav regulēts arī tas, cik lieliem jābūt virsizdevumiem, proti, tā ir katra uzņēmuma politika

atbilstoši būvniecības tirgum, jo virsizdevumu apmērs ir atkarīgs no pretendenta darbības, tā rīcībā esošajiem resursiem, kapacitāti, riska tolerances līmeni

un citiem apstākļiem.

[4.3] Ekonomikas ministrija ir nepārprotami norādījusi, ka tāmēs detalizēti atšifrē būvdarbu tiešās izmaksas, savukārt virsizdevumu pozīcijas tāmēs

netiek atšifrētas, tās norāda kopējā summā, kā arī procentos attiecībā pret tiešajām izmaksām. Virsizdevumu pozīciju atšifrējums ir katra būvdarbu

veicēja kompetencē. Arī Birojs skaidrojumā „Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkumu procedūru dokumentācijā un norise” ir norādījis, ka peļņa un

virsizdevumi ir izmaksas, kuru lielums ir atkarīgs no paša pretendenta darbības, līdz ar to pasūtītājam nav tiesiska pamata noteikt konkrētu

peļņas/virsizdevumu izmaksu apjomu, kas mākslīgi maina pretendenta piedāvāto cenu.

[4.4] Finanšu piedāvājuma koptāmēs norādītās izmaksas pozīcijā „virsizdevumi” konkursā nebija atsevišķs piedāvājuma vērtēšanas kritērijs.

Pasūtītājs nav lūdzis tāmēs atsevišķi izdalīt vai detalizēti pa pozīcijām uzrādīt izmaksas, kas katra pretendenta piedāvājumā norādītas zem virsizdevumiem.

To neparedz arī noteikumi Nr. 239.

[5] Pieteicēja iesniegusi pieteikuma papildinājumus, kuros papildus jau pieteikumā paustajam, iebilstot arī pasūtītāja paskaidrotajam, norādījusi

turpmāko.

[5.1] Pirmajā lēmumā, pasūtītāja paskaidrojumā un Lēmumā ir acīmredzamas pretrunas SIA „AMATNIEKS” 2020. gada 18. maija skaidrojuma

saturā, neminot, ka SIA „AMATNIEKS” ir sniegusi divus dažādus skaidrojumus. Līdz ar to SIA „AMATNIEKS” skaidrojumi ir vērtējami kā

piedāvājuma grozīšana, pat nepamatojot izmaksu pozīciju ietveršanu citās pozīcijās.

[5.2] Tā kā celtniecības vagoniņi, biotualetes, inventāržogi un sastatnes ir paredzēti būvlaukuma iekārtošanai, uzturēšanai un būvdarbu

organizēšanai, to transportēšanas izmaksas, ievērojot noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktu, bija jāiekļauj virsizdevumos, nevis lokālās tāmes sadaļā

„mehānismi”. Pretendents nevar izmaksas ietvert pēc saviem ieskatiem, pretējā gadījumā normatīvo aktu nosacījumiem zūd jēga, kā arī netiek ievērota

vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret piegādātājiem.

[5.3] Noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunkts neparedz iespēju izmaksas iekļaut procentuāli. Ja piedāvājuma tāmju pozīcijās „darba alga” un

„mehānismi” izmaksas atspoguļotas procentuāli, tad piedāvājums neatbilst noteikumiem Nr. 239 arī attiecībā uz izmaksu atspoguļošanas formu, kā arī

paša pasūtītāja nolikumā izvirzītajām prasībām.

[5.4] SIA „AMATNIEKS” ap liecinājusi, ka būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas ir iekļautas sadaļā „darba alga” jeb tiešajās izmaksās,

to pamatojot ar tās izstrādātu darba algu samaksas politiku. Saņemot skaidrojumu, pasūtītājam bija jāvērtē, vai būvdarbu vadītājs atbilstoši normatīvo

aktu prasībām var vienlaicīgi pildīt būvdarbu vadītāja, brigadiera, strādnieka pienākumus, nevis tikai „atrasties objektā”, un minētā darba algu samaksas

politika atbilst normatīvo aktu prasībām. Jāņem vērā, ka būvdarbu vadītāja darba alga faktiski ir divas reizes lielāka, nekā strādniekam. Turklāt, ņemot

vērā būvdarbu vadītāja profesijas standartā norādītos pienākumus, būvdarbu vadītājs nevar vienlaicīgi (tajās pašās darba stundās) pildīt būvdarbu

vadītāja, brigadiera un strādnieka pienākumus, jo tas fiziski nav iespējams. Šādiem speciālistiem neizbēgami veidosies virsstundu noslodze, ja vien amatu

pienākumu pildīšana nav formāla, kas savukārt palielina risku būvdarbus veikt nekvalitatīvi, bet virsstundu apmaksa palielinās piedāvājuma izmaksas.

Tāpat laikā, kad būvdarbu vadītājam jāveic būvdarbu vadīšana, bet viņš veiks strādnieka pienākumus, tad citiem būvspeciālistiem vai būvstrādniekiem

šajā laikā var rasties dīkstāve, kā rezultātā radīsies papildu darba algas izmaksas un iekavēsies objekta nodošana ekspluatācijā. Turklāt no pasūtītāja

paskaidrojumiem neizriet informācija par to, cik stundas SIA „AMATNIEKS” ir paredzējusi nodarbināt piesaistītās personas kā vadītājus un cik stundas

kā brigadierus. Šīs izmaksas atbilstoši noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktam ir jānodala. Vienlaikus pretēji Ministru kabineta 2018. gada 20. marta

noteikumos Nr. 169 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un pastāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” noteiktajam SIA „AMATNIEKS” šādi

pieļaus, ka būvdarbu vadītāji pazeminās savu kvalifikāciju.

[5.5] Ekonomikas ministrijas viedoklis nevar tikt ņemts vērā, jo sniegti pretrunīgi viedokļi, turklāt otrreiz sniegtais viedoklis neatbilst tiesu praksei.

Atzīstot to par pamatotu, var tikt izraisīta situācija, ka turpmāk pretendenti pievērsīs mazāku vērību izmaksu atspoguļošanai tāmēs, kas attiecīgi radīs

pasūtītājiem lielāku risku veikt izmaksu pamatotības pārbaudi.

[5.6] Pasūtītājs nepamatoti atsaucies uz Biroja skaidrojumu „Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkumu procedūru dokumentācijā un norisē”, jo

lietā nav strīda par virsizdevumu izmaksu apjoma noteikšanu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotie pārstāvji pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, savukārt atbildētāju pārstāvji neatzina.

Motīvu daļa

[7] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2020. gada 15. oktobra lēmumu tika ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atcelšanu.

Ievērojot, ka konkurss ir noslēdzies un tā rezultātā 2020. gada 14. oktobrī ir noslēgts iepirkuma līgums Nr. VNĪP 2020/064 ERAF ar konkursā

noteikto uzvarētāju SIA „AMATNIEKS” (lietas 79.-86. lapa), Lēmums ir izpildīts un zaudējis spēku, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

70. panta trešajā daļā noteikto administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu

maiņu.

Tādējādi, skatot lietu pēc būtības, tiesa vērtēs tikai Lēmuma tiesiskumu. Šādu pieteikuma priekšmeta precizēšanu lūgusi arī pieteicēja, iesniedzot

tiesai pieteikuma papildinājumus, kā arī tiesas sēdē tam piekrita atbildētājas.

[8] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

noraidāms.

[9] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2. pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkumu atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī

vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

Pieteicējas ieskatā Birojs prettiesiski ir pieņēmis Lēmumu, ar kuru atļauts pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar SIA „AMATNIEKS”, jo: 1)

SIA „AMATNIEKS”, sniedzot atkārtotu skaidrojumu par izmaksām, ir grozījusi piedāvājumu; 2) SIA „AMATNIEKS” piedāvājums neatbilst

noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktam un konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunktam.

Līdz ar to tiesai, ņemot vērā pieteicējas iebildumus, ir jāizvērtē, vai Lēmums ir tiesisks.

[10] Vērtējot, vai SIA „AMATNIEKS”, sniedzot atkārtotu skaidrojumu par izmaksām, ir grozījusi piedāvājumu, tiesa konstatē un secina turpmāk

norādīto.

[10.1] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta astoto daļu piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota

tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija. Tādējādi, konstatējot, ka attiecībā uz pretendenta iesniegto piedāvājumu pastāv kādas

neskaidrības vai nepilnības, kuras varētu būt vienkārši izskaidrojamas, pasūtītājam ir pienākums lūgt attiecīgo pretendentu tās izskaidrot.

Jāņem vērā, ka pasūtītāja tiesības lūgt precizēt pretendenta piedāvājumu ierobežo Publisko iepirkumu likuma 2. pantā nostiprinātais piegādātāju

brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes princips. Tādējādi pasūtītāja tiesības lūgt precizēt piedāvājumu ir atzīstamas tikai tiktāl,

ciktāl to izmantošana nerada nepamatotas priekšrocības šim pretendentam.

Senāta praksē ir atzīts, ka informācijas precizēšana ir pieļaujama, ja pretendents tā sākotnēji iesniegto piedāvājumu tikai izskaidro, nevis papildina

vai groza. Savukārt, lai secinātu, vai ar precizējumiem piedāvājums netiks papildināts vai grozīts, ir jāizvērtē, vai ar precizējumiem sākotnēji iesniegtais

piedāvājums netiks izmainīts pēc būtības (Senāta 2016. gada 10. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-714/2016 (A420241815) 7. un 8. punkts).

Piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji

nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam

nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem (Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-1006/2018

( ECLI:LV:AT:2018:1031.A420180417.4.S) 11. punkts).

[10.2] Konkrētajā gadījumā SIA „AMATNIEKS” 2020. gada 18. maija vēstulē Nr. AM43/05 (turpmāk – pirmais skaidrojums) attiecībā uz

virsizdevumu apmēru norādīts, ka būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas pretendents procentuāli ir ietvēris pozīcijā „darba alga” un ka

būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas pretendents ir ietvēris procentuāli pozīcijā „mehānismi”, jo SIA „AMATNIEKS” īpašumā ir tādi

mehānismi kā celtniecības vagoniņi, biotualetes, inventāržogs, sastatnes un visa veida instrumenti, kuru noma vai papildus iegāde nav nepieciešama šī

projekta realizācijai.

Savukārt 2020. gada 22. jūlija vēstulē Nr. AM61/07 (turpmāk – otrais skaidrojums (pirmais un otrais skaidrojums kopā – skaidrojumi)) SIA

„AMATNIEKS” precīzāk izskaidro, kādus izdevumus tā tieši ir ietvērusi virsizdevumos un ka ar šādu virsizdevumu apmēru tā ir veiksmīgi realizējusi arī

citus objektus. Skaidrojot pirmajā skaidrojumā norādīto par būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksu procentuālu iekļaušanu lokālās tāmes pozīcijā

„darba alga”, otrajā skaidrojumā precīzāk norādīts, ka pasūtītājs bija noteicis, cik stundu dienā ir jābūt objektā katram būvdarbu vadītājam, kā rezultātā,

plānojot cilvēkresursu apjomu objekta būvdarbu veikšanai un vadīšanai atbilstoši uzņēmuma cenu veidošanas un darba algas samaksas politikai,

SIA „AMATNIEKS” iekļāva atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu vadītāju darba algu izmaksas attiecīgajās lokālajās tāmēs pozīcijā

„darba alga”, jo minētie būvdarbu vadītāji nav atbrīvotie būvdarbu vadītāji, bet gan vienlaicīgi pilda arī brigadieru (strādnieku) pienākumus.

SIA „AMATNIEKS”, skaidrojot pirmajā skaidrojumā norādīto par būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksu procentuālu iekļaušanu lokālās

tāmes pozīcijā „mehānismi”, otrajā skaidrojumā norādīja, ka pozīcijā „mehānismi” ir iekļauta celtniecības vagoniņu, biotualešu, invetāržoga, sastatņu un

visa veida instrumentu, kas ir SIA „AMATNIEKS” īpašumā un nav jānomā, amortizācijas izmaksas, kā arī to transportēšanas izmaksas uz objektu un no

objekta, atbilstoši noteikumu Nr. 239 3.4. apakšpunktam. Savukārt citas būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas tika iekļautas tāmes

kopsavilkumos pozīcijā „virsizdevumi”.

Jāņem vērā, ka atbilstoši SIA „AMATNIEKS” pasūtītājam norādītajam skaidrojumos iekļautā informācija ir tās komercnoslēpums, tāpēc

skaidrojumos norādītais pilnībā nav pieejams pieteicējai, līdz ar to, iespējams, pieteicējai no nepilnīgi atspoguļotās informācijas par skaidrojumiem radies

priekšstats, ka skaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai ka otrais skaidrojums groza pirmo skaidrojumu. Tomēr tiesa, iepazīstoties ar abu skaidrojumu

saturu, secina, ka tajos pretrunu nav, otrais skaidrojums tikai precīzāk izskaidro, kāpēc virsizdevumi norādīti konkrētā apmērā un kāpēc noteiktās

izmaksas ir iekļautas pozīcijā „darba alga” un „mehānismi”. Tāpat ar skaidrojumiem nekādā veidā netiek mainīts SIA „AMATNIEKS” iesniegtais finanšu

piedāvājums, tas ir palicis nemainīgs arī pēc skaidrojumiem, turklāt SIA „AMATNIEKS” pat nekādā veidā nav vēlējusies to mainīt, tieši pretēji ar

skaidrojumiem ir pamatojusi, kāpēc virsizdevumi norādīti konkrētā apmērā un apstiprinājusi, ka tā ir SIA „AMATNIEKS” cenu veidošanas politika.

Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka SIA „AMATNIEKS” ar pirmo un otro skaidrojumu būtu grozījusi sākotnējo finanšu piedāvājumu, kā arī tiesai

nav pamata atzīt, ka otrais skaidrojuma saturs būtu pretrunā pirmajam skaidrojumam vai grozītu to.

[11] Vērtējot, vai SIA „AMATNIEKS” piedāvājums atbilst noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktam un konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunktam,

tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[11.1] Konkursa nolikuma 7.2.47. apakšpunktā paredzēts, ka finanšu piedāvājumu sagatavo atbilstoši nolikuma pielikumā Nr. 10 pievienotajai

veidnei un atbilstoši pielikumā Nr. 10A pievienotajai darbu tāmei. Būvdarbu tāme jāsagatavo saskaņā ar noteikumiem Nr. 239, ņemot vērā tās prasības,

kādas norādītas nolikumā un tā pielikumos (tāme jāpievieno piedāvājumam arī elektroniskā veidā (Excel formātā)). Tāmēm jābūt parakstītām atbilstoši

noteikumiem Nr. 239.

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka SIA „AMATNIEKS” finanšu piedāvājumu ir sagatavojusi atbilstoši nolikuma pielikumā Nr. 10

pievienotajai veidnei, kā arī atbilstoši pielikumā Nr. 10A pievienotajai darba tāmei. Kā redzams no nolikuma pielikuma Nr. 10A, tajā ir iekļauta veidlapa

gan būvniecības koptāmei, gan kopsavilkuma aprēķinam Nr. 1 vispārējiem būvdarbiem, kopsavilkuma aprēķinam Nr. 2 iekšējiem specializētajiem

darbiem, kopsavilkuma aprēķinam Nr. 3 ārējiem inženiertīkliem un kopsavilkuma aprēķinam Nr. 4 teritorijas labiekārtošanas darbiem. Tiesa konstatē, ka

SIA „AMATNIEKS” savā piedāvājumā ir izmantojusi atbilstošas veidlapas ( lietas 1. sējuma 184., 185., 204., 225., 231. lapa, kas ir ierobežotas

pieejamības informācija). Tāpat ir konstatējams, ka SIA „AMATNIEKS” kopsavilkuma aprēķinu veidlapa atbilst noteikumu Nr. 239 6. pielikumam.

Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka SIA „AMATNIEKS” finanšu piedāvājuma sagatavošanā nebūtu ievērojusi nolikuma pielikumu Nr. 10 vai pielikumu

Nr. 10A, tādējādi atzīstams, ka ir ievērota forma, kādā ir jāsagatavo kopsavilkuma aprēķins.

Strīds lietā ir par aprēķina saturu, proti, vai SIA „AMATNIEKS” ir ievērojusi noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktā noteikto, ka virsizdevumi ir

papildu izmaksas, kuras saistītas ar būvlaukuma iekārtošanu, uzturēšanu, būvdarbu organizēšanu, vadīšanu, darba aizsardzību un apdrošināšanu, citas ar

būvdarbu realizāciju saistītas izmaksas.

Pieteicēja uzskata, ka izmaksas – atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu vadītāju darba algas un būvlaukuma aprīkojuma

(celtniecības vagoniņu, biotualešu, inventāržoga, statņu un visa veida instrumentu) amortizācijas un transportēšanas izmaksas –, ir iekļaujamas pozīcijā

„virsizdevumi”, nevis pozīcijā „darba alga” un „mehānismi”.

[11.2] SIA „AMATNIEKS” ir norādījusi virsizdevumus, norādot tos procentuālā izteiksmē, kā tas arī atspoguļots noteikumu Nr. 239 6. pielikumā,

savukārt pozīcijās „darba alga” un „mehānismi” norādījusi konkrētas summas, tādējādi nepamatots ir pieteicējas pieņēmums, ka šajās pozīcijās izmaksas

ir atspoguļotas procentuāli. Tāpat tiesa piekrīt Biroja apsvērumam, ka uz šo gadījumu nav tieši attiecināms administratīvajā lietā Nr. A420418413 atzītais,

jo minētajā lietā vispār nebija uzrādīti virsizdevumi, kaut arī tāda prasība tieši bija noteikta.

[11.3] Tiesa neapšauba, ka jebkuram pretendentam, tai skaitā SIA „AMATNIEKS”, šajā konkursā, sagatavojot finanšu piedāvājumu, bija

jāvadās no noteikumu Nr. 239 prasībām un tāmes jāsagatavo atbilstoši šiem noteikumiem.

Ekonomikas ministrija, sniedzot atbildi uz pieteicējas 2020. gada 25. augusta lūgumu sniegt skaidrojumu, vai, sagatavojot finanšu piedāvājumus

publiskajos iepirkumos, būvdarbu tāmju kopsavilkuma izmaksu grupas pozīcijā „virsizdevumi” iekļaujamās būvdarbu organizēšanas un vadīšanas

izmaksas ir tiesīgi iekļaut lokālo tāmju pozīcijās „darba alga” un būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas iekļaut lokālo tāmju pozīcijās

„mehānismi”, norādījusi viedokli, ka pieteicējas minētās tāmju pozīcijas (būvdarbu organizēšana, vadīšana, būvlaukuma ierīkošana un uzturēšana), ar

būvniecību saistītās izmaksas attiecas tikai un vienīgi uz virsizdevumu sastāvu, nav tiešā veidā saistošas būvprodukcijas jēdzienam, līdz ar to šādu

izdevumu iekļaušana būvprodukcijas nomenklatūras sastāvā nav pieļaujama (lietas 1. sējuma 50. lapa).

Biedrība „Latvijas Būvinženieru savienība”, sniedzot atbildi uz pieteicējas 2020. gada 25. augusta lūgumu sniegt skaidrojumu, norādījusi, ka,

ievērojot noteikumu Nr. 239 3.9. apakšpunktā, 12. punktā un 6. pielikumā noteikto, būvdarbu organizēšanas un vadīšanas izmaksas nav iekļaujamas

lokālo tāmju pozīcijās „darba alga” un būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas nav iekļaujamas lokālo tāmju pozīcijās „mehānismi” (lietas

1. sējuma 54. lapa).

Tiesa neuzskata, ka Ekonomikas ministrijas vai biedrības „Latvijas Būvinženieru savienība” viedoklis vispārīgi būtu nepareizs, tāpat pareizs ir

Biroja pirmajā lēmumā norādītais, ka pozīcijā „virsizdevumi” norādāmo izmaksu iekļaušana citās tāmes pozīcijās ir pamats pretendenta piedāvājuma

noraidīšanai. Taču nevar neņemt vērā konkrētās lietas apstākļus un SIA „AMATNIEKS” otro skaidrojumu, kurā ir pamatots, kāpēc konkrētās izmaksas

ir iekļautas pozīcijās „darba alga” un „mehānismi”.

[11.4] Nebūtu pieļaujams, ka SIA „AMATNIEKS” vispār nebūtu norādījusi virsizdevumus, tādā gadījumā viennozīmīgi varētu secināt, ka finanšu

piedāvājums neatbilst noteikumiem Nr. 239. Konkrētajā gadījumā SIA „AMATNIEKS” ir pamatojusi, kāpēc būvdarbu vadīšanas izmaksas tai

neveidosies kā papildu izmaksas, jo būvdarbu vadītāji vienlaicīgi pilda arī citus pienākumus. Pieteicējas apsvērumi, ka būvdarbu vadītāji tādējādi

pazemina savu kvalifikāciju un palielināsies risks būvdarbus veikt nekvalitatīvi, vērtējami kā pieteicējas subjektīvi pieņēmumi par lietderīgāko darba

organizācijas veidu.

Tāpat SIA „AMATNIEKS” ir pamatojusi, kāpēc pozīcijā „mehānismi” ir iekļauta celtniecības vagoniņu, biotualešu, invetāržoga, sastatņu un visa

veida instrumentu, kas ir tās īpašumā un nav jānomā, amortizācijas izmaksas, kā arī to transportēšanas izmaksas uz objektu un no objekta, proti,

SIA „AMATNIEKS” uzskata, ka tas ir atbilstoši noteikumu Nr.239 3.4. apakšpunktam, kas paredz, ka mehānismu izmaksas ir mehānismu, palīgierīču,

instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai. Savukārt, citas būvlaukuma ierīkošanas un uzturēšanas

izmaksas tika iekļautas tāmes kopsavilkumos pozīcijā „virsizdevumi”.

[11.5] Noteikumu Nr. 239 25. punkts paredz, ka pretendents cenas piedāvājumā ietver pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tai skaitā

iespējamos sadārdzinājumus.

Tādējādi nav pieļaujams, ka kādas izmaksas finanšu piedāvājumā nebūtu norādītas vispār. Konkrētajā gadījumā SIA „AMATNIEKS” ir

izskaidrojusi, kur tieši un kāpēc tā iekļāvusi izmaksas, kuras pareizāk būtu norādīt pozīcijā „virsizdevumi”, taču tas nekādā veidā nav ietekmējis kopējās

būvniecības izmaksas un piedāvāto līgumcenu.

Atbilstoši Senāta norādītajam, ja nolikumā paredzēts, ka kāda pakalpojuma komponente ir jāizceno atsevišķi, un šai cenai ir nozīme saimnieciski

izdevīgākā piedāvājuma izvēlē, tad pasūtītāja rīcība, akceptējot piedāvājumu, kurā attiecīgā cena faktiski iekļauta citā pozīcijā, var radīt vienlīdzīgas

attieksmes principa pārkāpumu (Senāta 2017. gada 23. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-776/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1023.A420188416.2.S)

8. punkts).

Saskaņā ar konkursa nolikuma 9.12. apakšpunktu piedāvājumu vērtēšanas kritērijs bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nosakot viszemāko

cenu. Līdz ar to tas, ka SIA „AMATNIEKS” daļu no virsizdevumos iekļaujamajām izmaksām ir iekļāvusi citās pozīcijās, pamatojumu šādai rīcībai

sniedzot skaidrojumos, nevar konkrētajā gadījumā radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem pretendentiem, jo tas neietekmē pasūtītāja noteikto vērtēšanas

kritēriju – viszemākā cena. Citādi būtu gadījumā, ja piedāvājumu vērtēšanas procesā, piemēram, tiktu piešķirti punkti par noteiktām tāmes pozīcijām,

proti, tam būtu nozīme saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlē.

[11.6] Tiesa piekrīt pieteicējas norādītajam, ka tās uzdotie jautājumi Ekonomikas ministrijai un biedrībai „Latvijas Būvinženieru savienība” bija

neitrāli, bet Biroja uzdotais jautājums ietvēra sevī jau konkrētāku situācijas izklāstu, taču tiesa neuzskata, ka tas būtu nepamatoti. Katru situāciju raksturo

īpaši apstākļi un tieši kāds īpašs apstāklis vienu situāciju var būtiski atšķirt no citām. Konkrētajā gadījumā, kā jau tiesa norādīja iepriekš, ņemams vērā

tas, ka nav ietekmēta vienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, ar skaidrojumiem ir izskaidrotas konkrētās izmaksu pozīcijas, ļaujot arī pārliecināties, ka

nav pamata uzskatīt, ka kādas izmaksas nav ņemtas vērā. Šie arī ir uzskatāmi par īpašiem apstākļiem konkrētajā gadījumā. Līdz ar to tiesa atzīst par

pamatotu Ekonomikas ministrijas Birojam sniegtajā atbildē norādīto, ka kļūdaina izdevumu iekļaušana neatbilstošajā izmaksu grupā paaugstina vienu

izmaksu grupu un samazina citā grupā iekļautās izmaksas, bet vienlaikus kopumā izmaksas paliek nemainīgas. Lai arī neatbilstoša izmaksu atspoguļošana

rada formālu noteikumu Nr. 239 pārkāpumu, pasūtītājam ir iespējas pārliecināties par pretendenta piedāvājuma pamatotību, kopējām būvniecības

izmaksām paliekot nemainīgām (lietas 1. sējuma 73. lapa).

[11.7] Publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir, no vienas puses, aizsargāt pretendentu tiesības uz brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu

attieksmi pret tiem, no otras puses – pasūtītāja intereses iegūt izdevīgāko, tostarp lētāko, piedāvājumu, vienlaikus gādājot par līdzekļu efektīvu

izmantošanu. Jāņem vērā, ka līdzekļu efektīva izmantošana neietver vienīgi lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli. Tādēļ,

ja pasūtītājam ir šaubas par pirmajā mirklī šķietami finansiāli pievilcīga piedāvājuma īstumu, pirms tam pārbaudot piedāvātās cenas pamatojumu,

pasūtītājs no tā var atteikties jeb noraidīt to (Senāta 2014. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKA-26/2014 (A420541511) 8. punkts).

Piedāvātās cenas pamatotības pārbaudes mērķis ir noskaidrot, vai piedāvājumu par piedāvāto cenu var kvalitatīvi izpildīt. Tas atbilst gan publiskā

iepirkuma jēgai un mērķim, proti, gan brīvai pretendentu konkurencei, gan pasūtītāja interesēm uz izdevīgāko (tostarp lētāko) piedāvājumu. Kā norādījusi

Eiropas Savienības Tiesa, ziņu jeb skaidrojuma pieprasīšana no pretendenta ir vērsta uz to, lai dotu iespēju pretendentam pamatot, ka viņa piedāvājums,

lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts, un lai iepirkumu komisija kļūdaini nenoraidītu objektīvi izdevīgāko piedāvājumu. Nepamatoti lētu piedāvājumu

pārbaudes procedūra ir obligāti vajadzīga, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu konkurenci (Senāta 2014. gada 15. aprīļa sprieduma

lietā Nr. SKA-24/2014 (A420472212) 7. punkts).

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā, pasūtītājam pārliecinoties par piedāvātās cenas pamatotību, izprotot, kāpēc virsizdevumu izmaksas ir

attiecīgajā apmērā, un pārliecinoties, ka piedāvājums ir nopietns un īsts, gādājot par līdzekļu efektīvu izmantošanu un izvērtējot to, ka netiek pārkāpts

vienlīdzīgas attieksmes princips, bija pamats pēc otrā skaidrojuma izvērtēšanas piešķirt līguma slēgšanas tiesības SIA „AMATNIEKS”.

[12] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst Lēmumu par tiesisku.

[13] Pieteicēja uzskata, ka Birojā iemaksātais depozīts, kā arī valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir uzskatāmi par pieteicējai nodarītiem

zaudējumiem.

Šajā aspektā norādāms, ka Publisko iepirkumu likuma 70. panta piektajā daļā ir uzskaitīti tie gadījumi, kad Birojs atmaksā depozītu, bet tas nav

gadījums, kad iesniegums Birojā tiek noraidīts, kā tas ir šajā gadījumā.

Kā norādījis Senāts, tas, ka depozīts tiek zaudēts nepamatotas sūdzības gadījumā, ir pietiekami skaidri noteikts likumā un ļauj personai pašai

apsvērt sagaidāmo risku. Senāts arī saskata šādas tiesību normas leģitīmo mērķi – mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu un tādējādi veicināt iepirkumu

procedūras efektivitāti (Senāta 2020. gada 4. jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-1173/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:0604.SKA117320.3.L) 9. punkts).

Arī tas, ka Birojs atzinis, ka formāls noteikumu Nr. 239 pārkāpums ir pieļauts, nav bijis par pamatu aizliegt pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu, ko

par pareizu atzina arī tiesa, līdz ar to jebkurā gadījumā ir konstatējams, ka pieteicējas sūdzība Birojam bijusi nepamatota.

Savukārt attiecībā uz valsts nodevu jāņem vērā Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajā daļā noteiktais, ka tiesa piespriež no atbildētāja

par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu tad, ja pieteikums pilnībā vai daļā tiek apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā

likuma 282. panta 7. punktu. Konkrētajā gadījumā pieteikums tiek noraidīts, tāpēc valsts nodeva pieteicējai nevar tikt atlīdzināta.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. pantu un Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Ostas celtnieks” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2020. gada 12. oktobra lēmuma

Nr. 4-1.2/20-178/3 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2021. gada 2. martā.

Tiesnese referente K. Brokane

Tiesnese S. Blūma

Tiesnese A. Putniņa