Court dismissed appeal against land registry valuation, ruling expert opinion irrelevant to statutory authority.

Lieta Nr.A42609207

AA43-0310-10/3

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 16.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere,

tiesneses K.Krastiņa un V.Zommere,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ādažu

polietilēna industrija” pārstāvim G.G., atbildētāja Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta pārstāvjiem G.C., J.S. un A.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ādažu polietilēna

industrija” pieteikuma par Valsts zemes dienesta 2007.gada 11.jūlija

lēmuma Nr.2A-3.1/1141 atcelšanu un labvēlīga lēmuma izdošanu par

kadastrālās vērtības 2007.gadam pārrēķināšanu sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „Ādažu polietilēna industrija” piederošo ēku īpašumam, sakarā ar

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ādažu polietilēna industrija” apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 12.februāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Ādažu polietilēna industrija” pēc Maksāšanas paziņojuma par

nekustamā īpašuma nodokli 2007.gadam saņemšanas vērsās Valsts zemes

dienesta (turpmāk – VZD) Lielrīgas reģionālajā nodaļā ar 2007.gada

9.marta iesniegumu par aprēķinātajām ēku kadastrālajām vērtībām.

VZD Lielrīgas reģionālās nodaļa ar 2007.gada 23.marta vēstuli Nr.2A-

3.1/1781 sniedza atbildi par kadastrālās vērtības aprēķināšanu un nosūtīja

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas aktuālo datu par

kadastra objektu izdruku.

VZD Lielrīgas reģionālās nodaļa ar 2007.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.2A-

3.1/2300 nosūtīja SIA „Ādažu polietilēna industrija” papildus informāciju

par ēku tehniskajiem rādītājiem un pielietotajiem koeficientiem, kā arī ēku

tipam atbilstošās bāzes vērtībām.

[1.1] SIA „Ādažu polietilēna industrija” 2007.gada 8.maijā apstrīdēja

VZD ģenerāldirektoram VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas veikto būvju,

kas atrodas nekustamajā īpašumā Ādažu novada „Podniekos” ar kadastra

apzīmējumu 80445110002, kadastrālās vērtības aprēķinu.

Ar VZD ģenerāldirektora 2007.gada 11.jūlija lēmumu Nr.2A-3.1/1141

(turpmāk – Lēmums):

1. atzīta par prettiesisku VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas faktiskā

rīcība, nosakot ēku kadastrālās vērtības;

2. uzlikts par pienākumu VZD Lielrīgas reģionālai nodaļai par saviem

līdzekļiem Kadastra informācijas sistēmā labot:

2.1 ēku ar kadastra apzīmējumiem 80440110002049,

80440110002051, 80440110002053 platības un būvtilpumus, atbilstoši

1999.gada 29.martā veiktās pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas

datiem,

2.2. ēku ar kadastra apzīmējumiem 80440110002049,

80440110002050, 80440110002051, 80440110002052, 80440110002053,

80440110002054 fizisko stāvokli, atbilstoši 1999.gada 29.martā veiktās

pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas datiem;

3. uzlikts par pienākumu VZD Lielrīgas reģionālai nodaļai par saviem

līdzekļiem veikt Kadastra informācijas sistēmā ēkas ar kadastra

apzīmējumu 80440110036002 sadalīšanu trijās ēkās un to reģistrēšanu;

4. uzlikts par pienākumu VZD Lielrīgas reģionālai nodaļai par saviem

līdzekļiem veikt Kadastra informācijas sistēmā SIA „Ādažu polietilēna

industrija” piederošo ēku īpašuma Ādažu novada „Podniekos” ar kadastra

numuru 80440110036002 ietilpstošo ēku apsekošanas datuma labošanu uz

1999.gada 29.martu;

5. uzlikts par pienākumu VZD Lielrīgas reģionālai nodaļai par saviem

līdzekļiem pēc Kadastra informācijas sistēmas datu labošanas informēt

īpašnieku par ēku kadastrālajām vērtībām un nekustamā īpašuma nodokļa

objektu (ēku) kadastrālajām vērtībām.

[2] 2007.gada 13.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA

„Ādažu polietilēna industrija” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par

Lēmuma un VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada 6.janvārī un

18.jūlijā veiktā pieteicējai piederošā ēku īpašuma novērtējumu atcelšanu un

pienākuma uzlikšanu VZD (turpmāk arī – atbildētājs) un Ministru

kabinetam noteikt jaunu kadastrālo vērtību, kā arī par materiālā kaitējuma

atlīdzināšanu 16769,34 latu apmērā.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Pēc VZD veiktā ēku kadastrālo vērtību aprēķina pieteicējai

nekustamā īpašuma vērtības apmērs pieaudzis gandrīz piecas reizes.

Iepazīstoties ar VZD veikto aprēķinu un normatīvo bāzi, pieteicēja

secinaja, ka:

1) nav izpildīti Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumu

Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.305)

114.punkta nosacījumi, jo koeficientu Kkor, Kli, Kt vērtība 1.00 nav

pamatota;

2) uzņēmuma ēku tipa bāzes vērtību aprēķins nav pamatots ne ar vienu

no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta pirmajā daļā

minētajām metodēm;

3) Nav ievērots Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas

noteikumu 9.punkts un Noteikumu Nr.305 9.pielikums, nepareizi noteikts

ēkas fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients Ks.

[2.2] Pieteicējai ēku kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa

vajadzībām noteiktas nepareizi, jo VZD nav pildījis Īpašumu vērtēšanas

standartu LVS 401, kurā reglamentēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

likuma 69.panta pirmajā daļā minēto metožu piemērošanas kārtība.

[2.3] Ministru kabinets nav noteicis kritērijus, pēc kuriem nosaka ēku

fiziskā nolietojuma stāvokli un attiecīgā koeficienta piemērošanu.

VZD nepamatoti fiziskā stāvokļa koeficientu Ks noteica 1.00, lai gan

ēku ekspluatācijas uzsākšanas gads ēkām ir 1992. Minētais ir standarta

LVS 401 2.4.punkta pārkāpums.

[2.4] Pieprasījums veikt jaunas ēku kadastrālās uzmērīšanas lietas

izgatavošanu neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas

noteikumu 9.punktam. Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi

Nr.158 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi” neparedzēja

ierobežojumus inventarizācijas lietas derīgumam.

[2.5] Lai gan Noteikumu Nr.305 114.punkts paredz tirgus korekcijas

koeficienta piemērošanu, VZD bezdarbības dēļ tiek kavēta šī koeficienta

ieviešana.

[2.6] Ir pārkāpts patvaļas aizlieguma princips, Ministru kabinetam

nosakot ēku tipu paraugvērtības, jo pieteicējai piederošo ēku kadastrālās

vērtības nav samērīgas ar tādām pašām ēkām citās Latvijas pilsētās.

[2.7] Ministru kabineta un VZD darbībās saskatāmi arī tiesiskās

paļāvības un tiesiskuma principu pārkāpumi, jo pieteicējai nekustamā

īpašuma nodoklis 2007.gadā pieauga par 485 procentiem.

[3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem un papildus norādot

turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējas ēku kadastrālās vērtības aprēķins pamatots ar

Noteikumu Nr.305 prasībām un nav pretrunā ar Nekustamā īpašuma valsts

kadastra likuma 69.panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta otro

daļu kadastrālās vērtēšanas process ietver kadastrālo vērtību bāzes izstrādi

un kadastrālās vērtības aprēķinu. Kā izriet no minētā likuma 71.panta, viens

no datiem, kurš tiek ņemts vērā aprēķinā, ir kadastrālo vērtību bāze, kas

reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Atbilstoši Noteikumu Nr.305 114.punktam, ēkās kadastrālo vērtību

aprēķina pēc formulas, kurā viens no reizinātājiem ir vērtējamai ēkai

atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība latos par apjoma rādītāju.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta trešo

daļu kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tā noteikta

Noteikumos Nr.305.

Atbilstoši Noteikumiem Nr.305 būvju kadastrālās vērtību bāzes

izstrādē izmanto darījumu salīdzināšanas un izmaksu metodi. Nav obligāto

jāpielieto visas metodes vienlaicīgi. Piemēram, izmaksu metodi nevar

pielietot zemes vērtēšanā, jo tajā iekļautas būvizmaksas.

Nosakot kadastrālo vērtību bāzi, kas ņemta vērā, aprēķinot pieteicēji

piederošo ēku kadastrālās vērtības, ir izmantotas darījumu salīdzināšanas

un izmaksu metodes.

[3.2] Saskaņā ar Noteikumu Nr.305 106.punktu ēkas kadastrālās

vērtības aprēķinā izmanto Kadastra informācijas sistēmas pēdējās

kadastrālās uzmērīšanas datus. Tā kā pieteicējai piederošo ēku pēdējā

kadastrālā uzmērīšana (tehniskā inventarizācija) veikta 1999.gada 29.martā,

ēku kadastrālās vērtības aprēķinā ņemts vērā šajā gadā noteiktais būves

fiziskais nolietojums.

Vēsturiski būves fiziskā nolietojuma noteikšana reglamentēta

Tehniskās inventarizācijas instrukcijā, kas apstiprināta ar VZD 1999.gada

30.marta rīkojumu Nr.96, un Tehniskās inventarizācijas instrukcijā, kas

apstiprināta ar VZD 1999.gada 8.decembra rīkojumu Nr.483. Metodiskie

norādījumi „Būves fiziskā nolietojuma noteikšana” tika apstiprināti ar VZD

2004.gada 28.septembra rīkojumu Nr.333.

Šobrīd ēkas fiziskā nolietojuma noteikšanu regulē Ministru kabineta

2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma

objekta noteikšanu” 5.5.apakšnodaļa, kas skatāma kopsakarā ar Noteikumu

Nr.305 9.pielikumu, kur noteikts būves fiziskajam stāvoklim atbilstošs

fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients. Līdz ar to būves fiziskā stāvokļa

noteikšanas kritēriji ir reglamentēti minētajos tiesību aktos.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta otrajai

daļai, kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra

objekta datu aktualizāciju, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai

nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati. Ja pieteicējas ieskatā ēkām

ir augsts fiziskais nolietojums, pašai jāierosina ēku kadastra datu

aktualizācija. Ēkas ekspluatācijā nodošanas gads nevar kalpot par pamatu

tās fiziskā stāvokļa koriģēšanai, jo laika posmā no 1992.gada līdz

2007.gadam varēja būt veikta pārbūve, remonts vai uzlabošana, kas

uzlabotu ēkas fizisko stāvokli.

[3.3] Pieteicēja kļūdaini interpretē Nekustamā īpašuma valsts kadastra

likuma pārejas noteikumu 9.punktu. Minētā norma jāinterpretē tādējādi, ka,

ņemot vērā, ka pieteicējai piederošām būvēm pēdējā inventarizācija veikta

pirms 1999.gada 15.decembra, kad tehniskās inventarizācija procesā

iegūtos ēku raksturojošos datus un rādītājus sāka ievadīt pašreizēja

Kadastra informācijas sistēmā, pirms šī datuma VZD sagatavotie un

izsniegtie dokumenti (t.sk. tehniskās inventarizācijas lietas) nav uzskatāmi

par kadastra objekta formēšanas vai kadastra dokumentiem. Saskaņā ar

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 4.punktu par kadastra

dokumentiem uzskatāmi vienīgi Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmas sagatavoti un noformēti dokumenti, kas satur

kadastra datus.

Pieteicējai 1999.gada 29.martā veiktās tehniskās inventarizācijas

rezultātā sagatavotā inventarizācijas lieta bija aktuāla tās izsniegšanas brīdī

un tās derīguma termiņš bija pieci gadi. Tādējādi, ja pieteicēja vēlas

aktualizēt būvju fizisko stāvokli, jāpasūta būvju kadastrālā uzmērīšana.

[3.4] Līdz Noteikumu Nr.305 pieņemšanai normatīvajos aktos nebija

paredzēta tirgus izmaiņu korekcijas koeficienta piemērošana.

Noteikumu Nr.305 141.punktu un 141.2.apakšpunktā noteikts, ka

2007.gadā tiek izstrādāti tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti

komercdarbības un sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas

nekustamo īpašumu grupai, lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību

bāzes izstrādi nekustamā īpašuma grupai vienlaikus visā valsts teritorijā.

Tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti komercdarbības un sabiedriskās

apbūves un rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupai noteikti

Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.446 „Grozījumi

Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 „Noteikumi par

kadastrālo vērtību bāzi””, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tādējādi pieteicējas apgalvojums par VZD bezdarbību tirgus

korekcijas koeficienta ieviešanā nav pamatots.

[3.5] Kadastrālās vērtēšanas jeb masveida vērtēšanas galvenā atšķirība

no individuālās nekustamā īpašuma vērtēšanas ir tā, ka kadastrālajā

vērtēšanā sākotnēji tiek noteikti kadastrālo vērtību bāzes rādītāji līdzīgu

objektu grupai kādā noteiktā teritorijā. Kadastrālās vērtības aprēķina

gadījumā konkrētais objekts dabā netiek apsekots, bet vērtības noteikšanā

tiek izmantoti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati.

Veicot individuālo nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu,

objekts tiek apsekots dabā. Tomēr noteiktā vērtība atkarīga no eksperta

kvalifikācijas un pieredzes.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta otro

daļu kadastrālās vērtības bāzes izstrādē jāizmanto informācija par

nekustamā īpašuma tirgus darījumiem vismaz par pēdējiem diviem gadiem,

un kadastrālo vērtību bāze tiek piemērota tikai no nākošā gada 1.janvāra

pēc tās apstiprināšanas. Tajā paša laikā kadastrālās vērtības aprēķinā tiek

ņemti vērā aktuāli objektu raksturojošie Kadastra informācijas sistēmā

reģistrētie dati.

Vērtība var tikt pārrēķināta un var mainīties tikai mainoties objekta

raksturojošiem datiem vai kadastrālo vērtību bāzei. Savukārt tirgus vērtība

tiek noteikta, ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū un objekta

raksturojošos datus uz vērtēšanas datumu, tā var mainīties atbilstoši

nekustamā īpašuma tirgus situācijai. Tādējādi konkrētā objekta kadastrālā

vērtība un individuālā (tirgus) vērtība atšķirties.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 18.septembra

lēmumu pieteicējas pieteikums pieņemts daļā par Lēmuma atcelšanu,

pārējā daļā pieteikums atstāts bez virzības.

Ar tiesneses 2007.gada 13.novembra lēmumu atteikts pieņemt SIA

„Ādažu polietilēna industrija” pieteikumu daļā par materiālā kaitējuma

atlīdzinājumu 16769,34 latu apmērā un daļā par Ministru kabineta faktisko

rīcību.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 12.februāra spriedumu

noraidīts SIA „Ādažu polietilēna industrija” pieteikums par Lēmuma

atcelšanu un pienākuma uzlikšanu VZD pārrēķināt SIA „Ādažu polietilēna

industrija” piederošo ēku īpašumam kadastrālās vērtības 2007.gadam.

Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Tiesa konstatēja šādus lietas apstākļus.

[5.1.1] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110036002 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000303 –

tekstilizstrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 471 m2, būvtilpums

3106 m3, kopējā platība 716 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts,

fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes

vērtība 13.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas

koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus

korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.2] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002049 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000307 –

ķīmisko izstrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 247 m2, būvtilpums

1149 m3, kopējā platība 232 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts,

fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes

vērtība 17.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas

koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus

korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.3] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002050 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000307 –

ķīmisko iztrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 361 m2, būvtilpums

2385 m3, kopējā platība 580 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts,

fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes

vērtība 17.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas

koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus

korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.4] ] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002051 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000307 –

ķīmisko iztrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 423 m2, būvtilpums

1984 m3, kopējā platība 386 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts,

fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes

vērtība 17.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas

koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus

korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.5] ] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002052 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000307 –

ķīmisko izstrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 422 m2, būvtilpums

1979 m3, kopējā platība 388 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts,

fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes

vērtība 17.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas

koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus

korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.6] ] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002053 galvenais

lietošanas veids ir 1252 – noliktava, tips – 12000311 – uzņēmumu

noliktavas, apbūves laukums 71 m2, būvtilpums 235 m3, kopējā platība 57

m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts, fiziskais stāvoklis 0,

ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes vērtība 13.00, fiziskā

stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas koeficients 1.00,

lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus korekcijas

koeficients 1.00.

[5.1.7] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110002054 galvenais

lietošanas veids ir 1252 – noliktava, tips – 12000311 – uzņēmumu

noliktavas, apbūves laukums 456 m2, būvtilpums 2645 m3, kopējā platība

449 m2. Apsekošanas datums 1999.gada 29.marts, fiziskais stāvoklis 0,

ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa bāzes vērtība 13.00, fiziskā

stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes korekcijas koeficients 1.00,

lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients 1.00, tirgus korekcijas

koeficients 1.00.

[5.1.8] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110036024 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000309 –

metāla izstrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 1493 m2, būvtilpums

13138 m3, kopējā platība 1692 m2. Apsekošanas datums 1999.gada

29.marts, fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads 1992. Tipa

bāzes vērtība 13.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma ietekmes

korekcijas koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes koeficients

1.00, tirgus korekcijas koeficients 1.00.

[5.1.9] Ēkas ar kadastra apzīmējumu 80440110036025 galvenais

lietošanas veids ir 1251 – rūpnieciskās ražošanas ēkas, tips – 12000307 –

ķīmisko izstrādājumu ražošanas ēkas, apbūves laukums 1288 m2,

būvtilpums 10589 m3, kopējā platība 1533 m2. Apsekošanas datums

1999.gada 29.marts, fiziskais stāvoklis 0, ekspluatācijas uzsākšanas gads

1992. Tipa bāzes vērtība 17.00, fiziskā stāvokļa koeficients 1.00, apjoma

ietekmes korekcijas koeficients 1.00, lietošanas ierobežošanas ietekmes

koeficients 1.00, tirgus korekcijas koeficients 1.00.

[5.2] Tiesas ieskatā lietā ir strīds par to, vai atbildētājs pamatoti

noteica pieteicējai piederošajām ēkām kadastrālo vērtību 2007.gadam.

[5.3] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 9.punkts

noteic, ka kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas

principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra

objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.

Atbilstoši Noteikumu Nr.305 106.punktam, ēku kadastrālās vērtības

aprēķinā izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējās

kadastrālās uzmērīšanas datus: ēkas tipu, ēkas apjoma rādītājus, fizisko

stāvokli un nekustamā īpašuma apgrūtinājumus.

Pieteicējai piederošo ēku kadastrālā uzmērīšana (pilnā apjoma

tehniskā inventarizācija) tika veikta 1999.gada 29.martā. Lietā par to nav

strīda. Šīs apsekošanas dati izmantoti ēku kadastrālo vērtību aprēķinā.

Atbildētājs Lēmumā konstatēja, ka Kadastra informācijas sistēmā

uzmērīšana kļūdaini reģistrēta kā nepilnā tehniskā inventarizācija. Šajā daļā

atbildētājs atzina VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas rīcību, nosakot būves

fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu Ks ēkām ar kadastra apzīmējumu

80440110002049, 80440110002050, 80440110002051, 80440110002052,

80440110002053, 80440110002054, par prettiesisku un uzlika par

pienākumu: 1) ēkām ar kadastra apzīmējumu 80440110002049,

80440110002051, 80440110002053 labot platības un būvtilpumus; 2)

ēkām ar kadastra apzīmējumu 80440110002049, 80440110002050,

80440110002051, 80440110002052, 80440110002053, 80440110002054

labot fizisko stāvokli; 3) labot ēkas ar kadastra apzīmējumu

80440110036002 ēku apsekošanas datumu un sadalīt trijās ēkās un reģistrēt

to kadastra informācijas sistēmā.

2007.gada 3.augusta skaidrojumos par pieteikumu VZD norādīja, ka

VZD Lielrīgas reģionālā nodaļa attiecīgos labojumus ir veikusi un

pieteicējai 2007.gada 31.jūlijā nosūtītas izlabotās ēku kadastrālās vērtības.

Tiesa secināja, ka Lēmums ir pieteicējai labvēlīgs lēmums, un

pieteicēja vēlas vēl labvēlīgāka lēmuma pieņemšanu – izvērtēt pieteicējai

piederošo ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumu piemērošanas tiesiskumu

un veikt pārrēķinu. Proti, pieteicējas ieskatā nepareizi ir noteiktas ēku

kadastrālās vērtības kopumā, jo noteiktās kadastrālās vērtības ir nepamatoti

paaugstinātas. Pieteicēja nelūdz atcelt Lēmumu, bet veikt ēku kadastrālās

vērtības pārrēķinu.

Tādējādi tiesai jāvērtē, vai VZD ir tiesiski veicis ēku kadastrālo

vērtēšanu un pieteicējai ir tiesības uz papildus labuma saņemšanu – ēku

kadastrālās vērtības pārrēķinu.

[5.4] Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un

Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā

stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pantu normatīvajiem aktiem nav

atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66.panta otro

daļu kadastrālās vērtēšanas process ietver kadastrālo vērtību bāzes izstrādi

un kadastrālās vērtības aprēķinu. Minētā panta trešā daļa noteic, ka

kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un šī kārtība

noteikta Noteikumos Nr.305.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta pirmā daļa noteic,

ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma

vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu

salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi. Kā izriet no

minētā likuma 71.panta, viens no datiem, kas tiek ņemts vērā aprēķinā, ir

kadastrālo vērtību bāze, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā.

Atbilstoši Noteikumu Nr.305 114.punktam, ēkās kadastrālo vērtību

aprēķina pēc formulas, kurā viens no reizinātājiem ir vērtējamai ēkai

atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība latos par apjoma rādītāju (tiesību normas

redakcijā, kura bija spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim).

2008.gada 1.janvārī spēkā stājās 2007.gada 11.septembra Ministru

kabineta noteikumi Nr.621 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada

18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””, kuri

noteica atšķirīgu kārtību nedzīvojamo ēku kadastrālās vērtības aprēķinā –

kā apjoma rādītāju izmantojot kvadrātmetrus (platību), nevis kubikmetrus

(būvtilpumu) kā līdz šim. Kadastrālās vērtības, pēc kurām pašvaldības

aprēķinās nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu ar nodokli

apliekamajiem nekustamajiem īpašumiem, saskaņā ar grozījumiem tiek

aprēķinātas uz 2008.gada 1.janvāri.

No minētā tiesa secināja, ka ēku kadastrālā vērtēšana notiek saskaņā ar

Ministru kabineta noteikumiem. Kopš 2008.gada 1.janvāra mainījusies ēku

kadastrālās vērtēšanas kārtība. Likumā nav īpaši paredzēts, ka kadastrālās

vērtības noteikšanas kārtības normatīvajiem aktiem būtu atpakaļejošs

spēks.

Konkrētajā lietā pieteicēja norāda, ka ar jauno kadastrālās vērtības

aprēķinu, kas stājās spēkā no 2008.gada 1.janvāra, ir apmierināta.

Pieteicēju neapmierina kadastrālās vērtības aprēķins 2007.gadam.

Pieteicējas ieskatā VZD rīcības rezultātā, nosakot ēku kadastrālo vērtību

pēc būvapjoma, pieteicējai noteikts nepamatoti augsts nekustamā īpašuma

nodoklis 2007.gadam un tādējādi radīti ievērojami zaudējumi.

Atbildētāja ieskatā nav pamata piemērot no 2008.gada 1.janvāra spēkā

stājušos kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību attiecībā uz ēku

kadastrālās vērtības noteikšanu par 2007.gadu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka konkrētajā lietā piemērojama

Noteikumu Nr.305 redakcija līdz 2007.gada 11.septembra Ministru

kabineta noteikumu Nr.621 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada

18.aprīļa noteikumos Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”” spēkā

stāšanās brīdim. Proti, konkrētajā lietā nav piemērojami noteikumi, kas

stājās spēkā no 2008.gada 1.janvāra.

[5.5] Saskaņā ar Noteikumu Nr.305 106.punktu ēkas kadastrālās

vērtības aprēķinā izmanto kadastra informācijas sistēmas pēdējās

kadastrālās uzmērīšanas datus.

Ēkas fiziskā nolietojuma noteikšanu regulē Ministru kabineta

2007.gada 20.marta noteikumu Nr.182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma

objekta noteikšanu” 5.5.apakšnodaļa kopsakarā ar Noteikumu Nr.305

9.pielikumu, kur noteikts būves fiziskajam stāvoklim atbilstošs fiziskā

stāvokļa korekcijas koeficients. Atbilstoši Noteikumu Nr.305 116.punktam,

būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu (KS) nosaka, izmantojot

kadastra informācijas sistēmā fiksēto vērtējamās ēkas fizisko stāvokli (ēkas

nolietojuma procentu) un tam atbilstošo 9.pielikumā noteikto būves fiziskā

stāvokļa korekcijas koeficientu.

Tā kā pēdējā pilnā inventarizācija pieteicējai piederošajām ēkām

veikta 1999.gada 29.martā, ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā ņemts vērā

šajā gadā noteiktais būves fiziskais nolietojums. Pieteicējas ēku kadastra

aprēķinā tiek ņemts vērā 1999.gada 29.marta ēku inventarizācijas lietā

reģistrētais ēkas nolietojuma procents un atbilstoši 9.pielikumam – Ks ir

1.00.

Tādējādi nav pamatots apgalvojums, ka nav noteikti ēkas fiziskā

nolietojuma noteikšanas kritēriji.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.panta otrajai

daļai, kadastra subjektam ir pienākums triju mēnešu laikā ierosināt kadastra

objekta datu aktualizāciju, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai

nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati. Ja pieteicējas ieskatā ēkām

ir augsts fiziskais nolietojums, pieteicējai pašai jāierosina ēku kadastra datu

aktualizācija.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta

4.punktu par kadastra dokumentiem uzskatāmi vienīgi Nekustamā īpašuma

valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavoti un noformēti dokumenti,

kas satur kadastra datus. Šā likuma pārejas noteikumu 9.punkts noteic, ja

pēdējā inventarizācija veikta pirms 1999.gada 15.decembra, šie dokumenti

nav uzskatāmi par kadastra objekta formēšanas vai kadastra dokumentiem.

Tiesa secināja, ka 1999.gada 29.martā sagatavotā inventarizācijas lieta

bija aktuāla tās izsniegšanas brīdī un tās derīguma termiņš ir beidzies. Līdz

ar to, ja pieteicēja vēlas aktualizēt būvju fizisko stāvokli, būvju kadastrālā

uzmērīšana jāpasūta no jauna.

[5.6] Noteikumu Nr.305 42.punkts noteic, ka ēkas tipa bāzes vērtība ir

konkrētam ēkas tipam atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai

noteikta ēkas vienas apjoma vienības vērtība latos konkrētajā vērtību zonā.

Ēkas tipa bāzes vērtību nosaka, ņemot vērā attiecīgā tipa ēku vērtību līmeni

(konkrētā tipa ēku vidējā vienas vienības tirgus cena atsevišķā teritorijā –

tirgus rajonā, kura robežas nesadala pašvaldības teritoriju un kurā

nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi)

un vidējo vienas vienības tirgus cenu vērtību zonā vai vērtību zonu grupā ar

līdzīgiem attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņiem un

attiecīgo ēku tipu vērtību ietekmējošiem faktoriem.

Konkrētajā lietā ēkām ar kadastra apzīmējumu 804401110036002 ēku

tips saskaņā ar Noteikumu Nr.305 16.pielikumu ir 12000303, ēkām ar

kadastra apzīmējumu 80440111002049, 80440111002050,

80440111002051, 80440111002052, 804401110036025 ēku tips ir

12000307, ēkām ar kadastra apzīmējumu 80440111002053,

80440111002054 ēku tips ir 12000311, ēkai ar kadastra apzīmējumu

804401110036024 – 12000309. Saskaņā ar Noteikumu Nr.305

16.pielikumu mērvienība noteikta kubikmetros (m3).

Tādējādi, tiesa secināja, ka, nosakot ēku kadastrālo vērtību

2007.gadam, VZD pamatoti ņēma vērā ēkas apjoma rādītājus kubikmetros.

[5.7] Noteikumu Nr.305 48.punkts noteic, ka, analizējot nekustamā

īpašuma tirgus informāciju, vienas vienības cenas savstarpējo sakarību

starp viena tipa ēkām, kuras pēc apjoma nepārsniedz standartapjomu, un

ēkām, kas pēc apjoma pārsniedz standartapjomu attiecīgajā tirgus rajonā.

Standartapjomi un apjoma korekcijas koeficienti noteikti Ministru

kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumu Nr.19 „Noteikumi par kadastrālo

vērtību bāzi” 2.pielikumā (redakcija, kas bija spēkā līdz 2008.gada

1.janvārim).

Saskaņā ar Noteikumu Nr.305 118.punktu ēkām, kuras pēc apjoma

nepārsniedz standartapjomu, vai ēkas tipam, kuram nav apstiprināts

standartapjoms, Kkor =1.00.

Apjoma ietekmes korekcijas koeficientu Kkor aprēķinā izmanto tām

ēkām, kuras pēc apjoma pārsniedz standartapjomu. Pieteicējas ēkām nav

apstiprināta standartapjoma un piemērojams Kkor =1.00.

Tādējādi tiesa secināja, ka VZD pamatoti noteica ēku apjoma ietekmes

korekcijas koeficientu.

[5.8] Atbilstoši Noteikumu Nr.305 52.punktam (tiesību norma izslēgta

ar 2007.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.621

„Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305

„Kadastrālās vērtēšanas noteikumi””), nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu

korekcijas koeficientu KT nosaka nekustamā īpašuma grupai, pamatojoties

uz nekustamā īpašuma tirgus datu bāzē uzkrāto informāciju par nekustamā

īpašuma pirkuma darījumiem. KT noteikšanai izmanto nekustamā īpašuma

tirgus cenu izmaiņu indeksus, pašvaldības sociālekonomiskās attīstības

rādītājus. Šo noteikumu 141.2.punkts noteic KT piemērošanu

komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī

rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupai 2007.gadā. Līdz

jaunizstrādāto KT spēkā stāšanās brīdim piemēro KT =1.00.

Tādējādi konkrētajā lietā kadastrālās vērtības aprēķinā 2007.gadam

pamatoti noteikts tirgus korekcijas koeficients KT =1.00.

Līdz ar to, tiesa secināja, ka nav pamata piemērot nekustamā īpašuma

tirgus izmaiņu korekcijas koeficientu, kas stājās spēkā no 2008.gada

1.janvāra.

[5.9] Tiesa papildus norādīja, ka nekustamā īpašuma kadastrālā

vērtēšana atšķiras no individuālās nekustamā īpašuma vērtēšanas, jo, veicot

nekustamā īpašuma kadastrālo vērtēšanu, tiek noteikti kadastrālo vērtību

bāzes rādītāji līdzīgu objektu grupai kādā noteiktā teritorijā. Kadastrālās

vērtēšanas gadījumā konkrētais objekts dabā netiek apsekots, bet izmantoti

kadastra informācijas sistēmas dati, ņemot vērā kadastrālās vērtēšanas

bāzes rādītājus. Savukārt, veicot individuālo nekustamā īpašuma tirgus

vērtības noteikšanu, objekts tiek apsekots dabā. Tirgus vērtība tiek noteikta

ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū un objekta raksturojošos

datus uz vērtēšanas datumu, kas var mainīties atbilstoši tirgus situācijai.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta otro

daļu kadastrālās vērtības bāzes izstrādē jāizmanto informācija par

nekustamā īpašuma tirgus darījumiem vismaz par pēdējiem diviem gadiem

un tiek piemērota tikai no nākošā gada 1.janvāra pēc tās apstiprināšanas.

Vērtība tiek pārrēķināta un var mainīties tikai mainoties objekta

raksturojošiem datiem vai kadastrālo vērtību bāzei.

Tādējādi tiesa piekrita atbildētāja viedoklim, ka konkrētā objekta

kadastrālā vērtība un individuālā (tirgus) vērtība var atšķirties. Līdz ar to,

nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka nepieciešams ekspertu viedoklis

par pieteicējai piederošo ēku tirgus vērtības noteikšanu atbilstoši

standartiem LVS 401.

[5.10] Noteikumu Nr.305 119.punkts noteic, ka apgrūtinājumu

korekcijas koeficientu (Kli) piemēro ēkai, kurai kadastra informācijas

sistēmā atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas

sniegtajām ziņām reģistrēts apgrūtinājums, kas atbilst valsts vai vietējas

nozīmes kultūras pieminekļa statusam: ja ēka reģistrēta kā valsts nozīmes

kultūras piemineklis, Kli = 0,55; ja ēka reģistrēta kā vietējas nozīmes

kultūras piemineklis, Kli = 0,65.

No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējas ēkām būtu kādi reģistrēti

apgrūtinājumi. Tādējādi tiesa secināja, ka kadastrālās vērtības

aprēķināšanai pamatoti piemērots Kli=1.00.

[5.11] Saskaņā ar Noteikumu Nr.305 114.punktu (redakcija, kas bija

spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim) ēkas kadastrālo vērtību aprēķina,

izmantojot šādu formulu:

, kur

ĒKV – vērtējamās ēkas kadastrālā vērtība latos;

ĒBv – vērtējamai ēkai atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība latos par

apjoma rādītāju;

A – vērtējamās ēkas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros vai kubik-

metros;

KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients;

Kli – apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

KT – tirgus izmaiņu korekcijas koeficients.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa secināja, ka VZD veiktais

pieteicējai piederošo ēku kadastrālo vērtību aprēķins 2007.gadam ir

tiesisks.

[5.12] Tiesa secināja, ka pieteicējai piederošo ēku kadastrālā vērtība

2007.gadam noteikta atbilstoši Noteikumu Nr.305 spēkā esošajai redakcijai

līdz 2008.gada 1.janvārim un pieteicējai nav pamata prasīt ēku kadastrālās

vērtības pārrēķinu saskaņā ar Noteikumu Nr.305 redakciju, kas stājās spēkā

2008.gada 1.janvārī.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 12.februāra spriedumu

SIA „Ādažu polietilēna industrija” iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz

minēto tiesas spriedumu atcelt, izskatīt lietu pēc būtības, atcelt Lēmumu, kā

arī uzlikt par pienākumu VZD izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo

aktu un pārrēķināt pieteicējai piederošajai ēku īpašumam kadastrālās

vērtības 2007.gadam, atbilstoši Nekustamo īpašumu valsts kadastra

likumam.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[6.1] Pieteicēja uzskata, ka tiesa, taisot spriedumu, ir būtiski pārkāpusi

procesuālās un materiālās tiesību normas, pieteicējas pieteikumu izskatījusi

pavirši, neiedziļinoties lietas būtībā.

[6.2] Tiesa nav vērtējusi pieteicējas izteiktos argumentus, ka Ministru

kabineta pieņemtie noteikumi ir pretrunā ar īpašuma Vērtēšanas standartu

LVS 40, kuru ievērošanu noteicis likumdevējs, pieņemot Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likumu, līdz ar to pieteicējai piederošām ēkām

kadastrālās vērtības noteiktas nesamērīgas ar tādām pašām ēkām Latvijas

lielākajās pilsētās. Tādējādi tiesa nav veikusi Administratīvā procesa

likuma 104.pantā minēto tiesību normu hierarhijas kontroli.

[6.3] Tiesa nepamatoti ignorēja pieteicējas lūgumu pieprasīt ekspertu

novērtējumu pieteicējai piederošām ēkām un pieprasīt viedokli no Latvijas

Darba devēju konfederācijas, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības

padomes, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas

Īpašumu vērtēšanas asociācijas par ēku kadastrālās vērtēšanas normatīvo

aktu atbilstību valstī atzītām nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos

noteiktām vērtēšanas metodēm.

Pieteicējas ieskatā tiesa nevarēja noteikt vērtēšanas metožu

piemērošanas pamatotību, kā arī noteikto kadastrālo vērtību pareizību, jo to

var izdarīt tikai šim darbam īpaši apmācīti vērtēšanas speciālisti.

[6.4] Tiesa pārkāpa procesuālā taisnīguma un objektīvās izmeklēšanas

principu, uzklausot tikai atbildētāja viedokli, kā arī pārkāpa tiesiskās

paļāvības princips. Tiesa ignorēja Administratīvā procesa likuma 103.panta

pirmajā daļā noteiktos tiesas izdevumus, noraidot pieteicējas lūgumu par

Ministru kabineta izdoto noteikumu atbilstības novērtēšanu Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likuma normām nodošanu Satversmes tiesai.

[7] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas

sūdzību norādīja, ka Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 12.februāra

spriedums ir tiesisks un pamatots, bet apelācijas sūdzība noraidāma.

Paskaidrojumos norādīti turpmāk minētie argumenti.

[7.1] Atbildētājs nepiekrīt pieteicējas apgalvojumam, ka tiesa

pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Kadastrālās vērtības un nekustamā

īpašuma nodokļa ievērojams pieaugums nekādā mērā nav saistāms ar

iestādes kļūdu, jo tam ir objektīvs, uz ārējām tiesību normām balstīts

pamatojums. Uz likuma un citām tiesību normām balstīta kadastrālās

vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kritēriju maiņa nav

uzskatāma par iestādes prettiesisku vai nekonsekventu rīcību.

[7.2] Pieteicēja nepamatoti atsaucas uz vērtēšanas standartu LVS 401

(apelācijas sūdzībā šis standarts kļūdaini nosaukts kā LVS 40), jo

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta pirmajā daļā dota

atsauce uz valstī atzītām un vērtēšanas standartos ietvertajām vērtēšanas

metodēm, kuras jāievēro kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nevis uz

konkrētu standartu. Tiesa spriedumā pamatoti ir norādījusi, ka pieteicējas

minētais vērtēšanas standarts LVS 401 ir attiecināms uz konkrēta

nekustamā īpašuma individuāli nosakāmu tirgus vērtību, bet tiešā veidā nav

piemērojams masveida jeb kadastrālajai vērtēšanai, kurā kadastrālo vērtību

bāze (kas kalpo par pamatu konkrētā nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības noteikšanai) tiek noteikta (izstrādāta) vienlaicīgi attiecībā uz

savstarpēji salīdzināmu nekustamā īpašuma objektu grupu noteiktā

teritorijā.

Kadastrālo vērtību bāze, kas tika izstrādāta, izmantojot minētās

metodes, ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra

noteikumiem Nr.19 „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi”, tādējādi tā

balstīta uz normatīvo aktu.

[7.3] Pamatojoties uz norādītajām atšķirībām starp individuālu tirgus

vērtības noteikšanu un kadastrālo vērtēšanu, tiesa ir pamatoti pieņēmusi

lēmumu nepieprasīt ekspertu novērtējumu pieteicējas piederošajām ēkām

un nepieprasīt sabiedrisko organizāciju viedokli par vērtēšanas metožu

pielietošanas pareizību kadastrālajā vērtēšanā, jo minētie eksperti un

sabiedriskās organizācijas nenodarbojas ar masveida jeb kadastrālo

vērtēšanu un tādēļ tiem nav lietderīgi izvērtēt spēkā esošos normatīvos

aktus, kurus ir pieņēmis Ministra kabinets.

[7.4] Pieteicēja nepamatoti apgalvo, ka atbildētājs, nesniedzot atbildi

uz iesniegumu par ēku kadastrālajām vērtībām, ir pārkāpis patvaļas

aizlieguma principu. Pieteicējai piederošo ēku noteiktā kadastrālo vērtību

apmēra aprēķina pamatotība gan Lēmumā, gan tiesas spriedumā tika

argumentēta ar uz tiesību normām balstītiem un atbilstoši tām noteiktiem

objektīviem kadastrālo vērtību veidojošiem rādītājiem. Savukārt atbilde uz

pieteicējas jautājumu par līdzīgu ēku kadastrālo vērtību atšķirībām citos

reģionos tika sniegta Lēmuma secinājumu daļas 22.-24.punktā.

[8] Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējas pārstāvis apelācijas sūdzību

uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem. Vienlaikus pārstāvis lūdza tiesu

pieaicināt atbildētāja pusē Ministru kabinetu; pieprasīt atzinumus no

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un Latvijas Īpašumu

vērtēšanas asociācijas par to, vai VZD ir veicis kadastrālo vērtēšanu

atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai; vērsties Satversmes

tiesā jautājumā par Noteikumu Nr.305 atbilstību Nekustamā īpašuma valsts

kadastra likuma 69.pantam.

Administratīvā apgabaltiesa, uzklausījusi VZD pārstāvju viedokli,

noraidīja pieteicējas pārstāvja lūgumus kā nepamatotus.

Atbildētāja pārstāvji pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja

paskaidrojumos tiesai minētos argumentus.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

SIA „Ādažu polietilēna industrija” apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums noraidāms.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai

VZD atbilstoši tiesību normām veica pieteicējai piederošo ēku Ādažu

novada „Podniekos” kadastrālās vērtības noteikšanu. Pieteicēja nepiekrīt

VZD veiktajam ēku kadastrālās vērtības aprēķinam, kas tika veikts

2007.gada 6.janvārī, un kurā kļūdu labojumi tika izdarīti, pamatojoties uz

Lēmumā (lietas 40.-45.lapa) norādīto.

Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka pēc Lēmuma izpildes ēku

kadastrālās vērtības un kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinam pieteicējai paziņotas ar VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas

2007.gada 31.jūlija vēstuli Nr.2A-7.1/4698 (lietas 46.-64.lapa).

[11] Nekustamā īpašuma valsts kadastra (turpmāk — Kadastrs) un

Kadastra informācijas sistēmas tiesiskais regulējums ir ietverts Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likumā (šeit un turpmāk normas redakcijā, kas bija

spēkā 2007.gadā, ja nav atrunāts citādi) un uz tā pamata izdotajos Ministru

kabineta noteikumos. Minētā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar

aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem

nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to

īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī

nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un maksātājiem.

Atbilstoši šā likuma 3.pantam Kadastrs ir vienota uzskaites sistēma,

kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus,

nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem

īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem,

tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, nekustamā īpašuma

nodokļa objektiem un maksātājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un

izmantošanu. Lai nodrošinātu Kadastra darbību, tiek uzturēta un

pilnveidota Kadastra informācijas sistēma. Kadastra informācijas sistēma ir

valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis un turētājs ir VZD.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 4.pantam

Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur Kadastra teksta un telpiskos

datus par kadastra objektiem, kas atrodas valsts teritorijā, vienlaikus

saglabājot vēsturiskos datus. Kadastra informācijas sistēmā ieraksta ziņas

par kadastra subjektiem, nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un

maksātājiem. Likuma 5.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Kadastra

darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos (jaunākos)

kadastra datus. Spēkā ir kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra

datus.

Minētā likuma 53.pants reglamentē par nekustamo īpašumu Kadastra

informācijas sistēmā reģistrējamos un uzturamos datus, savukārt 55.pants

noteic, ka kadastra objektu un kadastra datus reģistrē, kā arī kadastra datus

aktualizē VZD.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 60.pantā

noteiktajam, likumdevējs deleģējis tiesības Ministru kabinetam reglamentēt

kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas nosacījumus,

savukārt, atbilstoši 66.pantam - kadastrālās vērtēšanas kārtību.

Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57.pantā noteiktajos

gadījumos dokumentā iekļautie kadastra dati ir aktualizēti. Kadastra

subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu

atbilstību aktuālajiem kadastra datiem.

Par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā,

citastarp, reģistrē kadastrālās uzmērīšanas datus (to skaitā platību, zemes

lietošanas veidu, robežas, to precizitāti), kadastrālās vērtēšanas datus, ziņas,

kas nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa objekta noteikšanai (likuma

44.panta pirmā daļa).

Tādējādi Kadastra informācijas sistēma ir datu kopums par konkrēta

nekustamā īpašuma aktuālo stāvokli, taču tā ietver arī ziņas par nekustamā

īpašuma vēsturiskajiem datiem. Tostarp Kadastra informācijas sistēma

ietver kadastrālās uzmērīšanas datus.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmajai daļai

iestādes faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas

neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja

pastāv vismaz viens no šādiem priekšnoteikumiem: 1) privātpersonai uz šo

rīcību ir tiesības vai 2) šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas

subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.pantā

ietvertajiem terminu skaidrojumiem, kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem

kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra

datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta

vērtība naudas izteiksmē.

Šā likuma 66.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka kadastrālā vērtēšana

ir saskaņā ar normatīvo aktu principiem īstenotu darbību kopums, lai

noteiktu kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu vērtību,

kas izmantojama normatīvajos aktos noteiktajām vajadzībām, to veic VZD.

Savukārt likuma 8.panta 4.punkts noteic, ka aktuālo kadastra informāciju

citstarp izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai.

Pieteicējas iebildumu par ēku kadastrālo vērtību pamatā ir apstāklis, ka

datu aktualizācijas rezultātā SIA „Ādažu polietilēna industrija” ievērojami

palielinājušies nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, ko apliecina

Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli 2007.gadam

Nr.07-3345 (lietas 15.-16.lapa).

Izvērtējot iepriekš minētās Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma

normas kopsakarā, apgabaltiesa secina, ka VZD darbības, veicot pieteicējai

piederošo ēku kadastrālo vērtību aprēķināšanu 2007.gada 6.janvārī un

kļūdu labošanu šo vērtību aprēķināšanā saskaņā ar Lēmumā noteikto, ir

uzskatāmas par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma

izpratnē. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Senāts) secinājumiem citās lietās, kurās ir strīds

par izmaiņu veikšanu (datu aktualizāciju) Kadastra informācijas sistēmā

(sk. Senāta 2009.gada 30.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-49/2009 12.punktu

un 2009.gada 22.septembra lēmuma lietā Nr.SKA-643/2009 11.punktu).

[13] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja

tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot lietas apstākļus, atzīst, ka

pirmās instances tiesa pareizi izvērtēja lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus un pamatoti atzina, ka konkrētajā gadījumā VZD, veicot

pieteicējas īpašuma (ēku) kadastrālo vērtēšanu, nav pieļāvis tiesību normu

pārkāpumus, līdz ar to pieteicējas prasījums par faktiskās rīcības veikšanu

jeb tāda lēmuma pieņemšanu, ar kuru tiktu izdarītas izmaiņas VZD veiktajā

ēku kadastrālo vērtību aprēķināšanā 2007.gadā, ir noraidāms.

Tā kā Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 12.februāra spriedumā

ietvertais pamatojums, kas norādīts šā apgabaltiesas sprieduma [5.1]-[5.12]

punktos, ir pareizs un pilnībā pietiekams, Administratīvā apgabaltiesa

pievienojas minētā sprieduma motivācijai un to neatkārto.

[14] Apgabaltiesa papildus norāda turpmāk minēto.

[14.1] No 2006.gada 11.maija ir spēkā Noteikumi Nr.305, kas

reglamentē kadastrālo vērtību aprēķinu visiem Kadastra informācijas

sistēmā reģistrētiem kadastra objektiem un nekustamā īpašuma nodokļa

objektiem.

Atbilstoši Noteikumu Nr.305, kuru sagatavotājs bija Tieslietu

ministrija, projekta anotācijā minētajam (sk. Ministru kabineta mājas lapu

internetā, http://www.mk.gov.lv/doc/2005/tmanot_050406_kv_1.doc), šie

noteikumi tika izstrādāti, lai realizētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra

likuma 66.panta trešajā daļā noteiktās prasības. Noteikumu mērķis ir

vienoti noteikt iepriekš ar Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra

noteikumiem Nr.465 „Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”,

Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.341 „Lauku apvidu

zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” (bija izdoti saskaņā ar likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta otro, ceturto un septīto daļu) un

Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.184 „Ēku

kadastrālās vērtēšanas noteikumi” (izdoti saskaņā ar likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta otro, ceturto, astoto un vienpadsmito

daļu) kadastrālo vērtēšanu vienā normatīvajā aktā atbilstoši Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

Noteikumu mērķis ir noteikt kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un

kadastrālo vērtību pārrēķinu nekustamā īpašuma grupai (zemei un ēkām)

vienlaicīgi visā valsts teritorijā ik pēc četriem gadiem, starplaikā (otrajā

gadā) indeksējot kadastrālās vērtības ar tirgus korekcijas koeficientu,

atšķirībā no tobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredzēja kadastrālo

vērtību bāzes izstrādi pa atsevišķām pašvaldību teritorijām. Noteikumu

projektā tika noteikta arī jauna ar nekustamā īpašuma tirgus analīzes

informāciju pamatota lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes

kārtība un jauna lauku apvidu lauku zemes kadastrālās vērtības aprēķina

formula; noteikta inženierbūvju kadastrālo vērtību bāzes izstrādes un

kadastrālo vērtību aprēķina kārtība, kas nebija atrunāta ārējos normatīvajos

aktos; precīzi atrunāta kadastrālo vērtību ietekmējošo apgrūtinājumu

izvērtēšanas kārtība, kas bija atrunāta iekšējos normatīvajos aktos; noteikta

pārejas kārtība pārejai uz kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju visai valsts

teritorijai vienai nekustamā īpašuma grupai ik pēc četriem gadiem, kā arī

pārejas kārtība lauku zemes, ēku un inženierbūvju kadastrālajai vērtēšanai.

Minētajā anotācija tāpat tika norādīts, ka noteikumi atvieglos

pašvaldību darbu, neparedzot vērtību zonējumu ierosināšanas, sabiedriskās

apspriešanas un saskaņošanas ar pašvaldībām kārtību, kāda pastāv šobrīd,

jo kadastrālo vērtību bāzes izstrāde noteikta cikliski visai valstij un

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums kadastrālās vērtību bāzes

apstiprināšanu ir deleģējis Ministru kabinetam. Kadastrālo vērtību bāzes

aktualizācija pa nekustamā īpašuma grupām vienlaicīgi visā valsts teritorijā

nodrošinās informatīvo bāzi optimālas nodokļu politikas veidošanai, lai,

nekustamā īpašuma tirgus cenu kāpuma apstākļos, varētu realizēt

sabalansētu nodokļu politiku dažādām īpašuma kategorijām, izvērtējot

maksātspēju.

No minētā apgabaltiesa secina, ka Noteikumu Nr.305 mērķis bija

noteikt valstī principiāli jaunu kārtību īpašuma objektu kadastrālajā

vērtēšanā, tostarp ņemot vērā nodokļu politikas jautājumus.

[14.2] VZD kadastrālās vērtēšanas nosacījumus reglamentē

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma VII nodaļa „Kadastrālā

vērtēšana”, kas paredz, ka kadastra objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz

jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz šā likuma

71.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto kadastra datu izmaiņu reģistrācijai

Kadastra informācijas sistēmā (73.pants). Likuma 71.pants noteic, ka

Kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas

sistēmā reģistrētos datus: 1) kadastrālo vērtību bāzi; 2) kadastra objektu un

nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošos datus; 3) nekustamā

īpašuma lietošanas mērķus; 4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus.

Tādējādi ēkas kadastrālo vērtību VZD aprēķina, izmantojot kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos pēdējās kadastrālās uzmērīšanas datus.

Aprēķinātā kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunu datu reģistrācijai

kadastra informācijas sistēmā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.305 106.punktu

ēkas kadastrālās vērtības aprēķinā izmanto kadastra informācijas sistēmā

reģistrētos pēdējās kadastrālās uzmērīšanas datus: ēkas tipu; ēkas apjoma

rādītāju; fizisko stāvokli; apgrūtinājumus.

Kā to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, attiecībā uz pieteicējai

piederošo nekustamo īpašumu – ēkām pēdējie kadastra informācijas

sistēmā reģistrētie uzmērīšanas dati par stāvokli uz 2007.gada 1.janvāri bija

saskaņā ar 1999.gada 29.marta inventarizāciju.

Apgabaltiesa norāda, ka VZD varēja izmantot tikai Kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos kadastra objektu un nekustamā īpašuma

nodokļa objektu raksturojošos datus. Līdz ar to nav pamatots pieteicējas

apgalvojums, ka nekustamā īpašuma objektu kadastrālā vērtība VZD bija

jānosaka pēc faktiskās situācijas, proti, VZD jāveic ēku kadastrālā

uzmērīšana, piemērojot normatīvo aktu un Valsts standarta LVS 401

prasības.

[14.3] Kā izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma

74.panta, nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības

aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus pēc stāvokļa

1.janvārī. Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts izveidots pēc 1.janvāra, tā

vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus pēc

stāvokļa vērtības aprēķināšanas dienā. Saskaņā ar šā likuma 75.panta pirmo

daļu nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz

jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz nākamā gada

1.janvārim, ja Kadastra informācijas sistēmā aktualizē šā likuma 71.panta

2., 3., 4.punktā minētos nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastra datus,

izņemot šā panta otrajā daļā minēto.

No minētā izriet, ka NĪN objekta kadastrālās vērtības aprēķinam

izmanto datus pēc stāvokļa 1.janvārī. Izņēmums ir paredzēts vienīgi

gadījumā, kad nekustamā īpašuma nodokļa objekts izveidots pēc 1.janvāra

– tad aprēķinam izmanto datus pēc stāvokļa vērtības aprēķināšanas dienā.

Konkrētajā lietā pieteicējai piederošajām ēkām kadastrālā vērtība

2007.gada 1.janvārī norādīta VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas 2007.gada

11.aprīļa vēstulē Nr.2A-3.1/230 (lietas 26.-27.lapa) un tā tika izmantota

nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinā par 2007.gadu, kā tas

redzams no Maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli

2007.gadam Nr.07-3345.

2007.gada 26. un 27.jūlijā, pamatojoties uz Lēmumu, tika aktualizēta

nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kā tas redzams no VZD Lielrīgas

reģionālās nodaļas 2007.gada 31.jūlija vēstulei Nr.2A-7.1/4698

pievienotajām Kadastra izziņām un Būves kadastrālās vērtēšanas

protokoliem.

[14.4] Apgabaltiesas ieskatā ekspertu un speciālistu novērtējumam

konkrētajā lietā nav un nevar būt nozīmes, jo, kā tas pamatoti norādīts VZD

paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību, šī personas

nenodarbojas ar likumā noteikto masveida jeb kadastrālo vērtēšanu, kas ir

tikai VZD kompetencē.

[14.5] Pieteicējas lūgumu par Ministru kabineta izdoto noteikumu

atbilstības novērtēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normām

nodošanu Satversmes tiesai apgabaltiesa noraida kā nepamatotu, jo saskaņā

ar Administratīvā procesa likuma 104.panta otrajai daļai tiesa motivētu

pieteikumu Satversmes tiesai nosūta gadījumā, ja uzskata, ka tiesību norma

neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

Pieteicēja pārstāvis nenorādīja konkrētu Noteikumu Nr.305 normu,

kura, viņa ieskatā, neatbilst Satversmei.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 104.panta trešajai daļai, ja

tiesa konstatē, ka Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, tā

attiecīgo normu nepiemēro. Apgabaltiesa, izskatot konkrēto lietu,

nekonstatēja un arī pieteicēja pārstāvis nenorādīja Noteikumu Nr.305

normu, kura neatbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un

309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ādažu polietilēna

industrija” pieteikumu par Valsts zemes dienesta faktisko rīcību un

labvēlīga lēmuma izdošanu par kadastrālās vērtības 2007.gadam

pārrēķināšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ādažu polietilēna

industrija” piederošo ēku īpašumam.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses K.Krastiņa

V.Zommere