Court orders land registry to update cadastral data for apartment based on verified living area measurements.

Lietas arhīva Nr. A42-00076-23

ECLI:LV:ADRJJTN:2023:0907.A420208021.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2023. gada 7. septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M. Birkmanis,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvei /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts zemes dienesta – pārstāvei

/pers. C/, trešajai personai /pers. D/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu veikt telpu grupas ar

kadastra apzīmējumu /numurs 1//adrese 1/, kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /pers. A/ 2021. gada 19. janvārī vērsās ar iesniegumu Valsts zemes dienesta (turpmāk – dienests) Latgales reģionālajā nodaļā

(turpmāk – reģionālā nodaļa), lūdzot veikt telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs 1//adrese 1/ (turpmāk – dzīvoklis Nr. 2), kadastrālo uzmērīšanu

un datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastra informācijas sistēma).

Pamatojoties uz pieteicējas iesniegumu, dienesta Pasūtījumu apstrādes informācijas sistēmā 2021. gada 25. janvārī reģistrēts pasūtījums

Nr. 992290 (turpmāk – pasūtījums). Tā kā pieteicēja ir lūgusi veikt kadastrālo uzmērīšanu telpu grupai, kas ietilpst viņas īpašumā esošā dzīvokļa īpašuma

(saskaņā ar zemesgrāmatas datiem) sastāvā, reģionālā nodaļa uzsāka pasūtījuma izpildi.

Ar reģionālās nodaļas 2021. gada 8. aprīļa lēmumu Nr. 9-01-L/707 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai atteikta dzīvokļa Nr. 2 kadastrālā

uzmērīšana ar datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora 2021. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 2-10/14 (turpmāk – lēmums) atstāts negrozīts sākotnējais lēmums. Lēmums

pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu /numurs 3//adrese 3/ (turpmāk – dzīvojamā māja), kurā ir

divas koplietošanas telpu grupas (kadastra apzīmējumi: /numurs 4/ un /numurs 5/) un divas dzīvojamās telpu grupas: 1) telpu grupa ar kadastra

apzīmējumu /numurs 2/un adresi /adrese 2/, ar kopējo platību 54 m2 (turpmāk – dzīvoklis Nr. 1); 2) telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs 1/un

adresi /adrese 1/, ar kopējo platību 53,9 m2, kas ir dzīvoklis Nr. 2.

[2.2] Atbilstoši Centrālās dzīvojamās mājas privatizācijas komisijas (turpmāk – komisija) un /pers. G/ 1999. gada 16. novembrī noslēgtajam

pirkuma līgumam /pers. G/ ir ieguvis dzīvokli Nr. 1. Atbilstoši komisijas un pieteicējas 1999. gada 16. novembrī noslēgtajam pirkuma līgumam pieteicēja

ir ieguvusi dzīvokli Nr. 2.

[2.3] Pamatojoties uz komisijas un /pers. G/ 1999. gada 16. novembrī noslēgto pirkuma līgumu un 1999. gada 10. decembrī izgatavoto dzīvokļa

Nr. 1 tehniskās inventarizācijas lietu Nr. 1753-001, 2000. gada 5. janvārī /nosaukums P/pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs 222/ir ierakstīts

dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru /numurs 22/un adresi /adrese 2/, kura sastāvā ietilpst dzīvoklis Nr. 1 54 m2 platībā un kopīpašuma 540/1079

domājamās daļas no dzīvojamās mājas, saimniecības ēkām un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs 12/. Šobrīd īpašuma tiesības uz minēto

dzīvokļa īpašumu nostiprinātas citai fiziskajai personai.

[2.4] Pamatojoties uz komisijas un pieteicējas 1999. gada 16. novembrī noslēgto pirkuma līgumu un 1999. gada 29. decembrī izgatavoto dzīvokļa

Nr. 2 tehniskās inventarizācijas lietu Nr. 1753-002, 2000. gada 21. martā /nosaukums P/ pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs 111/ir

ierakstīts dzīvokļa īpašums ar kadastra numuru /numurs 11/un adresi /adrese 1/, kura sastāvā ietilpst dzīvoklis Nr. 2 53,9 m2 platībā un kopīpašuma

539/1079 domājamās daļas no dzīvojamās mājas, saimniecības ēkām un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs 12/. Īpašuma tiesības uz

minēto dzīvokļa īpašumu nostiprinātas pieteicējai.

[2.5] Izvērtējot pieteicējas iesniegumus un ar lietu saistītos arhīva materiālus, kā arī SIA „Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” 2019. gada

7. oktobra vēstulē sniegto informāciju, kļūda dzīvokļa Nr. 2 tehniskās inventarizācijas lietā nav konstatēta.

[2.6] Pasūtījuma izpildes ietvaros reģionālās nodaļas /nosaukums P/ biroja būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists, 2021. gada 5. martā veicot

apsekošanu apvidū, konstatēja, ka nav nodrošināta dzīvokļa Nr. 2 apsekošana, jo faktiski pieteicēja dzīvo dzīvoklī Nr. 1, kas zemesgrāmatā reģistrēts uz

citas personas vārda. Tā kā netika nodrošināta iekļūšana uzmērāmajā objektā, tika sagatavots telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildes

apturēšanas paziņojums Nr. 9-01/992290-1/1, apturot darbu izpildi līdz 2021. gada 5. aprīlim. Paziņojums ir sagatavots pamatoti, atbilstoši Ministru

kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumiem Nr. 48 ,,Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 48).

Tā kā līdz 2021. gada 5. aprīlim iekļūšana uzmērāmajā objektā netika nodrošināta, pamatoti pārtraukta un atteikta pasūtījuma izpildes ietvaros

veicamo darbu izpilde un pieņemts sākotnējais lēmums.

[2.7] Tā kā pieteicēja ir dzīvokļa Nr. 2 īpašniece un viņas lūgums attiecas uz telpu grupu, kas ietilpst pieteicējai piederošā dzīvokļa īpašuma

sastāvā, pasūtījuma izpilde pamatoti uzsākta atbilstoši īpašnieka ierosinājumam. Pieteicējas īpašuma tiesības netika apšaubītas. Nav konstatējams

pieteicējas īpašuma tiesību aizskārums.

[2.8] No reģionālās nodaļas 2019. gada 5. jūlijā veiktās dzīvojamās mājas apsekošanas apvidū izriet, ka dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu numuri

neatbilst tehniskās inventarizācijas datiem, proti, tehniskās inventarizācijas datos norādītajam dzīvoklim Nr. 1 uz ārdurvīm dzīvokļa numurs nav norādīts,

bet dzīvoklim Nr. 2 uz ārdurvīm norādīts Nr. 1. Pieteicēja faktiski dzīvo dzīvoklī Nr. 1, kas pieder citai fiziskai personai. Tādējādi zemesgrāmatā

reģistrētie dzīvokļu īpašnieki neizmanto savu, bet lieto kaimiņa dzīvokli. Faktiski pieteicējas īpašuma tiesības aizskar dzīvoklī Nr. 2 dzīvojošā dzīvokļa

īpašuma īpašniece, kas nenodrošina pieteicējai piederošās telpu grupas apsekošanu.

[2.9] Dzīvokļa Nr. 2 privatizācijas procesā dokumenti noformēti un pieteicējas īpašuma tiesības zemesgrāmatā ir reģistrētas tieši uz to dzīvokli,

kuru pieteicēja nopirka saskaņā ar pirkuma līgumu un kura tehniskās inventarizācijas lieta pieteicējai ir izsniegta.

[2.10] 1990. gada 27. novembrī dzīvojamai mājai veikta pilna tehniskā inventarizācija (turpmāk – 1990. gada 27. novembra tehniskā

inventarizācija). Atbilstoši 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas stāvu plānam ēka sastāv no diviem dzīvokļiem – dzīvokļa Nr. 1 ar kopējo

platību 54 m2 un dzīvokļa Nr. 2 ar kopējo platību 53,9 m2. Kopš 1990. gada 27. novembra, kad tika veikta tehniskā inventarizācija, tajā esošo dzīvokļu

numerācija nav mainīta.

[2.11] Dzīvokļa Nr. 2 1999. gada 29. decembra tehniskās inventarizācijas lietā esošais telpu grupas plāns ir izgatavots, izmantojot 1990. gada

27. novembra tehniskās inventarizācijas stāva plānu (kopējot tā fragmentu). Inventarizācijas lietā nav pieļauta tehniska rakstura kļūda. Turklāt abu

dzīvokļu tehniskās inventarizācijas lietas ir korekti izgatavotas un pilnībā atbilst ēkas tehniskās inventarizācijas lietai.

[2.12] Nav konstatējams labas pārvaldības pārkāpums, kas izpaustos normatīvo aktu hierarhijas nezināšanā vai nepareizā piemērošanā.

[2.13] Dzīvokļa īpašumu sastāvā esošo telpu grupu kadastrālā uzmērīšana neatrisinās radušos situāciju pēc būtības, jo kadastrālās uzmērīšanas

laikā dienestam nebūs tiesiska pamata dzīvokļus ,,samainīt vietām”. Vienīgais risinājums sakārtot radušos situāciju, dienesta ieskatā, ir civiltiesiskā kārtībā,

slēdzot ar dzīvokļa Nr. 1 īpašnieku maiņas līgumu vai vēršoties ar prasību vispārējās jurisdikcijās tiesā.

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Dienests apšauba pieteicējas īpašuma tiesības, lai gan visi dokumenti ir sakārtoti un pieteicējas īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā. Dzīvokļu

īpašumu samainīšana vietām neatrisina situāciju, jo ir kļūdaina inventarizācijas lieta, proti, aprakstā tiek norādīts, ka pieteicējas dzīvokļu īpašumā vannas

istabas un tualetes nav, bet tehniskās inventarizācijas lietā telpu grupas plānā ir iezīmēta vannas istaba un tualete, kas faktiski dabā nemaz nepastāv. Ar

blakus dzīvokli ir identiska situācija, proti, dabā un aprakstā ir telpu grupa ar vannas istabu, tualeti, bet plānā nav. Tāpēc ir jāveic telpu grupas kadastrālā

uzmērīšana un datu aktualizācija, labojot kļūdu tehniskās inventarizācijas lietā.

[3.2] SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” 2020. gada 13. novembra atbildes vēstulē norāda, ka datu neatbilstība nav konstatēta un līdz ar

to nav pamata grozīt pirkuma līgumu. Dienesta 2020. gada 9. septembra atbildes vēstulē ir norādīts, ka par telpu grupu dzīvojamajā mājā dienestā nav

saņemts pašvaldības lēmums, kā arī nav informācijas par telpu grupu numuru maiņu.

[3.3] Nevienā dokumentā nav norādīta un arī faktiski dabā nav tādas dzīvokļa telpu grupas – vannas istaba un tualete. 1999. gada 1. janvārī

noslēgtajā dzīvojamās telpas īres līgumā un nodošanas-pieņemšanas aktā ir skaidri norādīti visi dabā esošie un neesošie telpu grupas izvietojumi, vannas

un tualetes nav.

[3.4] Tā kā pieteicēja atklāja, ka vienīgā nesakritība ir būves tehniskās inventarizācijas lietas 5. lapas telpu grupas plānā, kas uzskatāma par

tehnisku kļūdu, pieteicēja vērsās kompetentā iestādē, lai saņemtu informāciju un palīdzību. Tomēr pieteicējai nav izskaidrots, kā šāda situācija ir radusies

un kā to ir iespējams novērst.

[3.5] Pieteicēja nevarētu reģistrēt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ja to iegūšanai nebūtu tiesiska pamata. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir

pienākums pārbaudīt nostiprinājuma lūgumam pievienotos dokumentus, kas apliecina nostiprināmās tiesības. Tā kā zemesgrāmatās ieraksta lietu tiesības

(konkrētajā gadījumā īpašuma tiesību uz dzīvokļa īpašumu), pamatojoties uz dokumentu un tajā norādīto informāciju, nevis uz dienesta kadastra

informācijas datu bāzes datiem vai dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietu, ieraksti zemesgrāmatā ir pareizi un nav apšaubāmi.

[3.6] Administratīvais akts nesatur tā būtiskās sastāvdaļas, tas ir pretrunā ar tiesību normām, ir pārkāpts labas pārvaldības princips, jo normatīvo

aktu hierarhijas nezināšana vai nepareiza piemērošana ir uzskatāma par iestādes rupju kļūdu, kas pielīdzināma nolaidībai.

[3.7] Pieteicējas ieskatā ir pieļauta tehniska kļūda, kas ietver gramatiskās kļūdas, aprēķinu kļūdas, pārrakstīšanās kļūdas, kuru rezultātā

inventarizācijas lietas vienas lapas (plāna) informācija nesakrīt ar faktisko situāciju, kas nemaina ne īpašuma platību, ne aprakstu, ne ierakstus

zemesgrāmatā.

[4] Paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā konstatēto, papildus norādot turpmāk minēto.

[4.1] Apstāklis, ka pieteicēja faktiski lieto (vai dzīvo) dzīvokli Nr. 1, nenozīmē, ka tādēļ būtu apšaubāmas pieteicējas zemesgrāmatā nostiprinātās

īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 2. Pieteicēja maldīgi uzskata, ka dienests būtu lēmumā norādījis pretrunīgus secinājumus, apšaubot pieteicējas īpašuma

tiesības uz dzīvokli Nr. 2, kā arī dzīvokļa Nr.1 īpašnieka īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 1.

[4.2] Inventarizācijas lietā tehniskā kļūda nav pieļauta. Gan dzīvokļa Nr. 1, gan dzīvokļa Nr. 2 tehniskās inventarizācijas lieta ir korekti izveidota un

pilnībā atbilst ēkas tehniskās inventarizācijas lietai.

[5] Trešā persona rakstveida paskaidrojumā piekrīt pieteikumā norādītajam, paskaidro, ka 2008. gada septembrī nopirka dzīvokli Nr. 1.

Uzticoties pārdevēja teiktajam, ka visi dokumenti ir kārtībā, tos padziļināti neizskatīja, taču tad, kad dzīvoklis tika noformēts uz trešās personas vārda,

kad saņēma visus dokumentus, uzreiz pamanīja kļūdu. Par to informēja kaimiņieni. Kopīgi izpētīja visus dokumentus un konstatēja, ka tajos ir kļūda.

Vairākas reizes mutiski vērsās dienestā, bet atbilde bija viena un tā pati – dzīvo ne tajos dzīvokļos, kurus privatizēja.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem, savukārt dienesta pārstāve

neatzina pieteikumu, pamatojoties uz lēmumā un paskaidrojumā norādītajiem argumentiem, trešā persona prasījumu uzskatīja par pamatotu saskaņā ar

rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

[7] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki: /pers. H/ un /pers. I/.

Motīvu daļa

[8] Pieteicējas mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt, lai dienests labo datus par dzīvokļa Nr. 2 telpu grupas sastāvā ietilpstošajām telpām un kopējo

platību atbilstoši faktiskajai situācijai.

[9] Kadastra informācijas sistēmas tiesiskais regulējums ir ietverts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru

kabineta noteikumos. Minētā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem

īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3. pantam nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot

administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to

objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu (pirmā daļa). Lai

nodrošinātu Kadastra darbību, tiek uzturēta un pilnveidota kadastra informācijas sistēma (otrā daļa). Kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas

sistēma, kas satur oficiālus kadastra datus. Tās pārzinis un turētājs ir dienests (trešā daļa).

Atbilstoši šā likuma 4. panta pirmajai daļai kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur kadastra teksta un telpiskos datus par kadastra

objektiem, kas atrodas valsts teritorijā, vienlaikus saglabājot iepriekš reģistrētos (vēsturiskos) datus.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka kadastra darbībai un informācijas sagatavošanai izmanto aktuālos

kadastra datus. Par aktuāliem kadastra datiem uzskatāmi pēdējie kadastra informācijas sistēmā šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētie dati. Spēkā ir

kadastra dokuments, kas satur aktuālus kadastra datus. Kadastra dokuments zaudē spēku, ja šā likuma 57. pantā noteiktajos gadījumos dokumentā

iekļautie kadastra dati ir aktualizēti. Šā panta otrā daļa noteic, ka kadastra subjektam ir tiesības pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu

atbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti.

No minētajām tiesību normām izriet, ka kadastra informācijas sistēma ir datu kopums par konkrēta nekustamā īpašuma aktuālo stāvokli, kā arī

ietver ziņas par nekustamā īpašuma vēsturiskajiem datiem, īpašniekiem un citus datus. Šo informācijas sistēmu uztur dienests.

[10] Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93. pantam, ja dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem, uz kuru

pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, tos aktualizējot, un sedz ar to

saistītos izdevumus.

Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk –

noteikumi Nr. 263) 1. punkts noteic kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kārtību kadastra informācijas sistēmā, kas tostarp

ietverot kadastra datu saturu, datu labošanas un uzturēšanas kārtību (1.3. apakšpunkts); kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību

(1.10. apakšpunkts).

Tātad datu labošana tiek veikta gadījumos, kad dati neatbilst iesniegtajiem dokumentiem, proti, dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati

reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to lietā noskaidrojams, vai ir konstatējama kadastra informācijas sistēmā ierakstīto datu neatbilstība

iesniegtajiem dokumentiem un vai ir pamats kadastra datu labošanai kadastra informācijas sistēmā.

[11] 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānā dzīvojamā māja attēlota ar ielas fasādes pusi uz leju, tajā izdarīts ieraksts, norādot

adresi: /adrese 3/ (lietas I sējuma 96. lapa).

Skatoties no /nosaukums I/ ielas puses, 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānā ieejas durvis dzīvoklī Nr. 1 ir attēlotas

dzīvojamās mājas kreisajā pusē un iekļūšana dzīvoklī Nr. 1 ir no verandas, kuras platība ir 9,5 m2. Dzīvoklī Nr. 1 ir norādītas septiņas telpas ar kopējo

platību 54 m2. Savukārt ieejas durvis dzīvoklī Nr. 2 ir attēlotas dzīvojamās mājas labajā pusē un iekļūšana dzīvoklī Nr. 2 ir no verandas, kuras platība ir

13,6 m2. Dzīvoklī Nr. 2 ir norādītas septiņas telpas ar kopējo platību 53,9 m2.

Vienlaikus norādāms, ka 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas lietas stāva plānā ar sarkanas krāsas ierakstiem ir labota dzīvokļa

Nr. 1 un dzīvokļa Nr. 2 numerācija – „1” labots uz „2” un „2” uz „1”. Minētie labojumi nav atrunāti, līdz ar to nav iespējams identificēt kurš tos veicis un

precīzu laiku, kad tie veikti.

Savukārt kadastra informācijas sistēmā dzīvojamai mājai reģistrētas divas dzīvojamās telpu grupas: 1) telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs

2/un adresi /adrese 2/, ar kopējo platību 54 m2 – dzīvoklis Nr. 1; 2) telpu grupa ar kadastra apzīmējumu /numurs 1/un adresi /adrese 1/, ar kopējo

platību 53,9 m2 – dzīvoklis Nr. 2. Tāpat reģistrētas divas koplietošanas telpu grupas: 1) veranda 9,5 m2 ar kadastra apzīmējumu /numurs 4/; 2) veranda

13,6 m2 un savienotā sanitārtehniskā telpa 4,2 m2 ar kadastra apzīmējumu /numurs 5/.

[12] Pieteicēja pieteikumu pamato ar argumentu, ka vienmēr, tāpat kā viņas vecvecāki – /pers. K/ un /pers. L/ – ir dzīvojusi dzīvojamās mājas

dzīvoklī Nr. 2. Konkrētajā gadījumā ar dzīvokli Nr. 2 saprotot dzīvokli, kurā atbilstoši 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānam

iekļūšana ir no verandas, kuras platība ir 9,5 m2. Pieteicējas lietošanā ir dzīvoklis ar kopējo platību 54 m2. Tiesa atzīst pieteicējas argumentu par

pamatotu un patiesu turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[12.1] 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas lietas pamatceltnes kartītē norādīts dzīvojamās mājas celšanas gads: 1945 (lietas

I sējuma 116. lapa). 1998. gada 24. decembra aktā par dzīvojamās mājas nodošanu un pieņemšanu Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas

valdījumā norādīts mājas celšanas gads: 1874 (lietas I sējuma 193. lapa). Savukārt 2000. gada 1. jūnija aktā par dzīvojamās mājas nodošanu un

pārņemšanu /pers. G/ un pieteicējas īpašumā norādīts mājas celšanas gads: 1939 (lietas I sējuma 205. lapa). Tādējādi no lietas materiāliem viennozīmīgi

nav konstatējams dzīvojamās mājas celšanas gads, taču, ņemot vērā šos apstākļus, vienlaikus atzīstams, ka nav pamata uzskatīt 1990. gada

27. novembra tehniskās inventarizācijas lietu par pirmreizējo.

Tiesa nepiešķir ticamību faktam, ka dzīvojamā māja tika būvēta bez projekta, un, nododot ekspluatācijā, netika sagatavota dzīvojamās mājas

tehniskā dokumentācija, kas ietvertu dzīvojamās mājas un telpu plānojumu. Norādāms, ka lietas izskatīšanas laikā tiesai nav izdevies iegūt dzīvojamās

mājas pirmreizējo tehniskās inventarizācijas lietu vai citus dokumentus, kuros attēlots dzīvojamās mājas plāns, kas sagatavots pirms 1990. gada

27. novembra.

Līdz ar to nav pamata kontekstā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem uzskatīt 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas lietu par nekļūdīgi

sastādītu atbilstoši faktiskajai situācijai.

[12.2] Lieciniece /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka dzīvojamā mājā sākusi dzīvot 1962. gadā kopā ar mammu un vecomāti. Tanī laikā /nosaukums I/

ielas nebija, bet dzīvojamai mājai bija adrese /adrese 4/ Dzīvojuši kopā ar pieteicējas vecvecākiem: /pers. K/ un /pers. L/. Lieciniece ar mammu un

vecomāti dzīvojušas vienā istabā, bet /pers. K/ un /pers. L/ divās istabās. Virtuve un koridors bijis kopīgs. Ieeja dzīvojamā mājā bijusi cauri verandai.

Tad bijis mazs koridors, tad vēl vienas durvis un nākamajā telpā taisni pretī bijušas durvis uz istabu, kur dzīvojusi lieciniece. Pa kreisi bijušas durvis uz

istabām, kur dzīvojuši pieteicējas vecvecāki. Vienas istabas logs, kur dzīvojuši pieteicējas vecvecāki, bijis uz verandas pusi (sk. tiesas sēdes protokolu

lietas I sējuma 247. lapā, audioierakstā 00:05:40–00:16:22).

Salīdzinot liecinieces liecībā sniegto faktisko dzīves apstākļu izklāstu ar 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānu, secināms, ka tas

atbilst dzīvokļa, kurā šobrīd dzīvo pieteicēja plānam. Tādējādi atbilstoši liecinieces liecinātajam ieiešana dzīvoklī bijusi, izejot cauri verandai (telpa Nr. 8,

9,5 m2), tālāk pa koridoru (telpa Nr. 6, 1,4 m2) nonākot vēl vienā koridorā (telpa Nr. 5, 5,7 m2), no kura tālāk bijušas durvis taisni uz liecinieces istabu

(telpa Nr. 3, 10,4 m2), bet pa kreisi uz pieteicējas vecvecāku istabām (telpa Nr. 1, 16,7 m2 un telpa Nr. 2, 10,9 m2). Saskaņā ar liecināto vienai no

istabām, kurā dzīvojuši pieteicējas vecvecāki, ir logs uz verandu (telpa Nr. 1, 16,7 m2).

[12.3] Tiesas sēdē kā pierādījums tika iesniegts 1965. gada 25. februāra tipveida dzīvojamās telpas īres līgums, kuru noslēgusi liecinieces māte par

dzīvojamās telpas mājā/adrese 4/īri (lietas I sējuma 242., 243. lapa). Tāpat iesniegta liecinieces mātes personīgā grāmatiņa, kas izdota 1974. gada

5. novembrī. No mātes personīgās grāmatiņas redzams, ka lieciniece dzīvojusi /adrese 5/ (lietas I sējuma 244.–246. lapa).

Laika gaitā dzīvojamās mājas adrese, tostarp numerācija, ir mainījusies, bet gan tipveida dzīvojamās telpas īres līgums, gan ieraksts mātes

personīgajā grāmatiņā apliecina, ka lieciniece dzīvojusi dzīvoklī Nr. 2, kas apstiprina pieteicējas argumentu, ka arī šobrīd pieteicēja dzīvo dzīvoklī Nr. 2.

[12.4] Lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka dzīvojamā mājā dzīvo no 1962. gada. /pers. K/ un /pers. L/ ir viņas vecāki. Dzīvojuši divās

istabās, trešajā istabā dzīvojusi /pers. I/. Atceras, ka dzīvokļa adrese bijusi /adrese 1/. Sākotnēji kaimiņiem veranda bijusi līdzīga, bet tad /pers. G/

papildus piebūvējis tualeti. Laiku, kad tas noticis, neatceras (sk. tiesas sēdes protokolu lietas I sējuma 247. lapā, audioierakstā 00:16:30–

00:30:10).

Lieciniece tiesas sēdē uzrādīja fotouzņēmumus, kuri uzņemti pie ieejas dzīvokļa verandā (lietas I sējuma 240., 241. lapa). Fotouzņēmumi

apliecina, ka ieeja pieteicējas dzīvoklī ir cauri verandai, kas atbilst 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānā attēlotajai telpai Nr. 8,

9,5 m2.

[13] Izskatāmajā gadījumā strīdus situācija izveidojusies sākotnējas kļūdas rezultātā, 1990. gada 27. novembrī sagatavojot tehniskās

inventarizācijas dokumentus, un pēc tam vairāku secīgu kļūdu rezultātā, tostarp, dzīvokļu lietotājiem nepārbaudot dokumentus, kuri tiek parakstīti, slēdzot

dzīvojamās telpas īres līgumus, parakstot dzīvokļu privatizācijai nepieciešamos dokumentus un saņemot aktualizētās dzīvokļu tehniskās inventarizācijas

lietas.

Dienests norādījis, ka lietā Nr. 1753-001 un lietā Nr. 1753-002 esošie telpu grupu ar kadastra apzīmējumu /numurs 2/un /numurs 1/ (dzīvokļa

Nr. 1 un dzīvokļa Nr. 2) plāni ir sagatavoti, izmantojot 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas stāva plānu. 1999. gada 10. decembrī,

kopējot 1990. gada 27. novembra stāva plāna fragmentu, ir sagatavots telpu grupas ar kadastra apzīmējumu /numurs 2/(dzīvokļa Nr. 1) plāns un

1999. gada 29. decembrī, kopējot dzīvojamās mājas 1990. gada 27. novembra stāva plāna fragmentu, ir sagatavots telpu grupas ar kadastra

apzīmējumu /numurs 1/(dzīvokļa Nr. 2) plāns. Līdz ar to dienests nav veicis dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu apsekošanu dabā, konstatējot faktisko

situāciju, bet datu aktualizējis, izmantojot jau lietā esošu informāciju.

Lietā konstatējamas vairākas nesakritības un pretrunīga informācija. Kā jau tiesa iepriekš norādīja, viennozīmīgi nav konstatējams dzīvojamās

mājas celšanas gads, nav izskaidrojams 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānā veikto dzīvokļu numerācijas labojumu mērķis, jo

veiktās darbības nerada skaidrību un pēc būtības neatrisina faktisko situāciju.

Faktu, ka dzīvokļu lietotāji nav sekojuši līdzi parakstāmajiem dokumentiem, uzskatāmi apliecina 1999. gada 1. janvāra dzīvojamās telpas īres

līgums, kuru parakstījis /pers. G/ par dzīvokļa Nr. 1 /adrese 3/ saņemšanu īres lietošanā (lietas I sējuma 215., 216. lapa). Līgumā norādīto istabu,

virtuves un dzīvokļa kopējā platība neatbilst 1990. gada 27. novembra tehniskās inventarizācijas plānā norādītajām platībām.

Arī trešā persona 2008. gada 3.septembrī pērkot dzīvokli Nr. 1, uzticējusies pārdevēja teiktajam, ka visi dokumenti ir kārtībā, tos padziļināti

neizskatot. Kļūdas dokumentos konstatējusi tikai pēc pirkuma noformēšanas, kad saņēmusi visus dokumentus.

[14] Balstoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, vērtējot tos kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem un

liecinieku sniegtajām liecībām, ir pierādīts fakts, ka pieteicēja dzīvo dzīvoklī Nr. 2, kura sastāvā ietilpst: dzīvojamā istaba (telpa Nr. 1), 16,7 m2;

dzīvojamā istaba (telpa Nr. 2), 10,9 m2; dzīvojamā istaba (telpa Nr. 3) 10,4 m2; virtuve (telpa Nr. 4), 7,9 m2; koridors (telpa Nr. 5) 5,7 m2; koridors

(telpa Nr. 6) 1,4 m2; pieliekamais (telpa Nr. 7) 1 m2. Līdz ar to dzīvokļa Nr. 2 kopējā platība ir 54 m2. Skatoties uz dzīvojamo māju no /nosaukums I/

ielas puses, ieejas durvis dzīvoklī Nr. 2 ir attēlotas dzīvojamās mājas kreisajā pusē un iekļūšana dzīvoklī Nr. 2 ir no verandas, kuras platība ir 9,5 m2.

Savukārt dienesta arguments, ka izskatāmajā lietā ir civiltiesiska rakstura strīds un tas būtu risināms, pieteicējai un trešajai personai noslēdzot

dzīvokļu maiņas līgumu, nav atbilstošs, lai atrisinātu strīdus situāciju.

[15] Dienesta atteikums veikt dzīvokļa Nr. 2 kadastrālo uzmērīšanu ar datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā ir prettiesisks. Līdz ar to

pastāv priekšnosacījumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, dienestam uzdodot veikt sprieduma [14] punktā norādītās telpu grupas /adrese

3/, kadastrālo uzmērīšanu un datu aktualizāciju kadastra informācijas sistēmā.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja 2021. gada 2. jūlijā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro (lietas I sējuma 9. lapa). Tā kā

pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējai ir piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.–251. pantu, 254. panta pirmo un otro daļu, 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt pilnībā /pers. A/ pieteikumu;

uzdot Valsts zemes dienestam viena mēneša laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas veikt telpu grupas /adrese 1/, kadastrālo uzmērīšanu un

datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;

piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis M. Birkmanis