Court dismissed lower court's dismissal of corruption official's administrative penalty for improper voting on salary rates.

Lietvedības Nr. 103AA-0037-19

ECLI:LV:LAAT:2019:0416.1A26007518.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē, 2019.gada 16.aprīlī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis referents A.Vilmanis,

tiesneši J.Dimpers un I.Raciņš,

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu

pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 166. 30pantā, un Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā - KNAB) priekšnieka J.Straumes apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2019.gada 18.februāra

spriedumu.

Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija

konstatēja

2018.gada 22.augustā KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā speciālistes /pers. B/ sastādītajā administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.RD002765 fiksēta pārkāpuma būtība, ka /pers. A/ no 2009.gada 1.jūlija, būdams /dome/ /amats/, piedaloties /dome/ 2018.gada

25.janvāra sēdē un balsojot par lēmuma pieņemšanu, ar kuru deputātiem noteikta stundas tarifa likme 15,67 euro apmērā, neievēroja Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums) 5.panta pirmās daļas 4.punkta prasības un

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk tekstā – Izšķērdēšanas novēršanas likums) 2.panta pirmās

daļas prasības, līdz ar to pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk tekstā - Interešu konflikta likums)

18.panta pirmajā daļā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus rīkoties ar finanšu līdzekļiem tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem

un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 166.30pantā (lietas 58.-59.lapa).

KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. A.Koloda, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņēma

lēmumu Nr.870/1.1-24/284 (turpmāk tekstā - Sākotnējais lēmums), ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un sodīts ar naudas sodu 150 euro apmērā.

Lēmumā konstatēts, ka /pers. A/ kopš 2009.gada 1.jūlija ir /dome/ /amats/, tāpēc viņam kā valsts amatpersonai ir saistoši likumā “Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, tajā skaitā ierobežojumi rīkoties ar

pašvaldības finanšu līdzekļiem.

Lēmuma norādīts, ka, ņemot vērā Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkta noteikumus, deputāta mēnešalga 2018.gadā nosakāma šādi:

859 euro x 1,2 = 1030,80 euro (kur 859 euro ir Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais 2016.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs un 1,2 ir

domes deputātam noteiktais atalgojuma aprēķināšanas koeficients). Pieņemot, ka mēnesī ir 22 darba dienas ar normālo darba laiku 8 stundas dienā,

deputāta atlīdzības stundas likme ir nosakāma 5,85 euro/st.

Saskaņā ar /dome/ 2018.gada 25.janvāra lēmumu (domes ārkārtas sēdes protokols Nr.3), /dome/ /amats/ /pers. A/, balsojot “par”- pieņēma

lēmumu no 2018.gada 1.janvāra noteikt deputātiem stundas tarifa likmi 15,67 euro par darbu domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darba

grupu, padomju sēdēs un citu deputāta pienākumu pildīšanu domes pastāvīgo komiteju darbā, kas pārsniedz normatīvajos aktos norādīto.

/dome/ saistošo noteikumu “/novads/ pašvaldības nolikums” 12.punkts noteic, ka domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka amati ir domes

algoti amati. Saskaņā ar saistošo noteikumu 17.punktu, deputātu amati domē nav algoti amati un deputātu mēnešalgu nosaka dome ar lēmumu un tā tiek

izmaksāta proporcionāli nostrādātajam laikam.

Lēmumā secināts, ka /dome/ /amats/ /pers. A/, piedaloties domes sēdē un balsojot par lēmuma pieņemšanu par deputāta stundas tarifa likmes

noteikšanu 15,67 euro apmērā, neievēroja Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkta un Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas

prasības, līdz ar to pārkāpa Interešu konflikta likuma 18.panta pirmajā daļā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus rīkoties ar finanšu līdzekļiem

tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Sākotnējā lēmumā norādīts, ka līdz ar Atlīdzības likuma spēkā stāšanos 2010.gada 1.janvārī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Attīstības departaments bija sagatavojis metodiskos ieteikumus “Pašvaldības domes deputātu atlīdzības sistēmas piemērošana”, ministrijas redzējums

domes deputātu atlīdzības sistēmas sakārtošanai atbilstoši Atlīdzības likuma normām. Metodisko ieteikumu III sadaļā “Atlīdzības sistēma deputātiem, kuri

neieņem algotu amatu domē” sniegtas stundas tarifa aprēķina piemērs ir identisks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aprēķinam, tas ir, dalot

maksimālo deputāta atalgojuma apmēru ar vidējo normālas darba nedēļas darba stundu skaitu.

Pie atbildības saucamajai personai /pers. A/ kā valsts amatpersonai ir saistoši Interešu konflikta likumā noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un

pienākumi. Šā likuma 2.pantā reglamentētais mērķis noteic, ka valsts amatpersonai jādarbojas sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts

amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, jāveicina valsts

amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Izvērtējot /dome/ 2018.gada 20.jūlija vēstulē sniegto un mājas lapā pieejamo informāciju par domes amatpersonām izmaksāto atalgojumu, iestāde

konstatējusi, ka /dome/ deputātiem nepamatoti aprēķinātās darba samaksas kopsumma laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada jūlijam ir

16036,07 euro.

Sākotnējā lēmumā norādīts, ka iestāde ir ņēmusi vērā personas saukšanas pie administratīvās atbildības lietderību un nepieciešamību atbilstoši

Latvijas APK 22.panta un Interešu konflikta likuma 2.panta noteikumiem. Nosakot sodu, iestāde saskaņā ar Latvijas APK 32.panta noteikumiem ir

ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. /pers.

A/ darbībās iestāde nav konstatējusi atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus (lietas 60.-62.lapa).

Šo Sākotnējo lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja augstākā iestādē – KNAB priekšniekam, lūdzot atcelt to kā nepamatotu.

/pers. A/ sūdzībā norādījis, ka saskaņā ar Atlīdzības likuma 5.panta pirmo daļu pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša

vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients līdz 1,2. Savukārt, šā panta otrā daļa noteic, ka pašvaldības

dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteiktos

ierobežojumus. Ar /novads/ pašvaldības nolikumu noteikta atlīdzības noteikšanas kārtība /dome/ priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekam,

domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem, domes deputātiem, komisiju, padomju (valžu) un darba grupu locekļiem, kuri nav /novads/ pašvaldības

iestāžu algoti darbinieki, pašvaldības izpilddirektoram, pašvaldības iestāžu vadītājiem, pašvaldības administrācijas un iestāžu darbiniekiem.

/dome/ nolikuma “Par atlīdzību /novads/ pašvaldībā” (turpmāk tekstā – Nolikums par atlīdzību) 18. un 19.punktā ir paredzēti ierobežojošie

deputātu atlīdzības noteikšanas koeficienti, un 20. un 21.punktā ir paredzēts maksimālais apmaksājamo stundu skaits mēnesī. Saskaņā ar šā nolikuma

18.punktu pašvaldības komiteju priekšsēdētājiem noteikts atalgojuma aprēķināšanas koeficients 0,782, tādējādi maksimālais atlīdzības apmērs komiteju

priekšsēdētājiem ir 671,74 euro (noapaļot pilnos skaitļos - 672 euro/mēn). Saskaņā ar šā nolikuma 19.punktu domes deputātiem noteikts atalgojuma

aprēķināšanas koeficients 0,469 tādējādi maksimālais atlīdzības apmērs domes deputātam ir 402,87 euro (noapaļojot pilnos skaitļos - 403 euro/mēn).

Pašvaldības nolikumā atlīdzības ierobežojošie koeficienti noteikti ņemot vērā Atlīdzības likuma 5.panta otrās daļas otro teikumu, kas noteic, ka

amatpersonām, kuras neieņem algotu amatu domē, atalgojumu noteic proporcionāli nostrādātajam laikam.

Ņemot vērā Nolikumā par atlīdzību paredzēto maksimālo apmaksāto stundu skaitu komitejas priekšsēdētājam 40 stundas mēnesī, maksimālais

atlīdzības apmērs mēnesī var būt 626,80 euro pretstatā maksimālajam atlīdzības apmēram atbilstoši Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas noteikumiem

– 2190,45 euro mēnesī. Savukārt ievērojot nolikumā noteikto maksimālo apmaksāto stundu skaitu domes deputātam 24 stundas mēnesī, maksimālais

atlīdzības apmērs var būt 376,08 euro pretstatā maksimālajam atlīdzības apmēram atbilstoši Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas noteikumiem –

1030,80 euro mēnesī.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka iestādes Sākotnējā lēmumā izdarītie secinājumi, ka /dome/ deputātiem izmaksātais atalgojums pusgada ietvaros

pārsniedz likumā noteikto apmēru par 16036 euro, ir vērtējami kā tikai pieņēmumi, jo deputāta atlīdzības aprēķināšanas metodika nav noteikta ne

Atlīdzības likumā, ne arī kādā citā normatīvajā aktā. Sākotnējā lēmumā izmantotā domes deputāta aprēķināšanas metodika satur atsauci uz Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības departamenta 2010.gada 1.janvāra metodiskajiem ieteikumiem.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā būtiskākais ir tas, ka maksimālais domes deputāta atalgojums, ko noteic /dome/ 2018.gada 25.janvāra lēmums un

Nolikums par atlīdzību ir 2,74 reizes mazāks, nekā to noteic Atlīdzības likuma 5.panta pirmā daļa, bet pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju atalgojums ir

3,49 reizes mazāks par maksimāli pieļaujamo saskaņā ar Atlīdzības likuma noteikumiem.

Sūdzībā norādīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018.gada 16.augusta vēstulē Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, kā arī

2018.gada 20.septembra vēstulē Latvijas Pašvaldību savienībai ir norādījusi, ka likumdevējs ir noteicis pašvaldības domes deputātu mēnešalgas augšējo

robežu (piemērojot koeficientu), un noteicis, ka deputātam, kurš neieņem algotu amatu pašvaldības domē, tā mēnešalgu nosaka proporcionāli

nostrādātajam laikam, bet nav noteicis nekādu ierobežojumu deputātu mēnešalgas stundas likmei. Ja likumdevējs būtu vēlējies ierobežot pašvaldības

domes deputātu mēnešalgas stundas likmi, tad šāda norma būtu tieši iekļauta Atlīdzības likumā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa no pašvaldības

deputātiem nesaņem mēnešalgu par savu pienākumu pildīšanu pilnu darba dienu normālā darba laika ietvaros (astoņas stundas darba dienā).

Ņemot vērā šādus apsvērumus, Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar /dome/ 2018.gada 25.janvāra lēmumu nav pārkāptas Atlīdzības likuma

prasības, tāpēc lēmums par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības ir atceļams kā nepamatots (lietas 64.-65.lapa).

Ar KNAB priekšnieka J.Straumes 2018.gada 15.oktobra lēmumu Nr.1/6157 (turpmāk tekstā – Lēmums) /pers. A/ sūdzība noraidīta, bet

Sākotnējais lēmums par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka lietā nav strīda, ka /pers. A/ kā /dome/ /amats/ ir saistoši Interešu konflikta likumā un citos normatīvajos aktos valsts

amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi. Lietā pastāv strīds, vai Sūdzības iesniedzējs nav pārkāpis Interešu konflikta likumā paredzētos

ierobežojumus un, piedaloties 2018.gada 25.janvāra lēmuma pieņemšanā domes sēdē, ir ievērojis Atlīdzības likumā noteikto domes deputāta atlīdzības

noteikšanas kārtību.

Atkārtoti izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, augstākā iestāde ir atzinusi, ka Sākotnējā lēmumā ir dots pareizs lietas faktisko apstākļu

novērtējums un /pers. A/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, jo viņa darbībās ir saskatāmas Izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzēto

ierobežojumu pārkāpums kopsakarā ar Atlīdzības likuma 5.panta pirmās un otrās daļas pārkāpumiem.

Augstākā iestāde atzinusi, ka /dome/ deputātu atlīdzības noteikšanai pašvaldības Nolikumā par atlīdzību ir pielietota deputāta atlīdzības noteikšanas

metodika, kura neatbilst Atlīdzības likuma 5.panta pirmās un otrās daļas prasībām, ņemot par pamatu nevis Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā

statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas reizināts ar koeficientu - līdz 1,2, bet par

pamatu aprēķinam izmantota /dome/ priekšsēdētāja mēnešalga 2018.gadam - 2507 euro.

Atlīdzības likuma 3.panta trešā daļa noteic, ka valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos

noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā tā, kas noteikta šajā likumā, izņemot šajā

pantā paredzētos gadījumus. Neviens no Atlīdzības likuma 3.panta ceturtajā daļā minētajiem izņēmuma gadījumiem nav attiecināms uz pašvaldības

deputāta mēnešalgas aprēķināšanu.

Lēmumā secināts, ka no Atlīdzības likuma 4.panta otrās daļas, 5.panta pirmās un otrās daļas regulējuma tieši izriet /dome/ pienākums atlīdzību

mēnesī tiem pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, noteikt atbilstoši nostrādātajām stundām, ņemot vērā

nosacījumu, ka šo deputātu mēnešalga normālā darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā, 5 darba dienas nedēļā ar darba dienas ilgumu - 8 stundas)

nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes noteikto mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro ar piemēroto koeficientu -

līdz 1,2, proti, 2018.gadā maksimālais atlīdzības apmērs normālā darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā, 5 darba dienas nedēļā ar darba dienas ilgumu -

8 stundas) nedrīkst pārsniegt 1031 euro (859 euro x 1,2). Tādējādi Sūdzības iesniedzēja arguments, ka deputātu atlīdzības aprēķina metodika nav

reglamentēta Atlīdzības likumā, nav pamatots un ir noraidāms.

Lēmumā atzīts par nepamatotu Sūdzības iesniedzēja arguments, ka 2018.gada 25.janvāra balsojums domes sēdē, ar kuru pašvaldības deputātiem

no 2018.gada 1.janvāra noteikta darba samaksas likme 15,67 euro apmērā, vērtējams kopsakarā ar Nolikumā par atlīdzību noteikto kārtību un

kritērijiem atlīdzības noteikšanai deputātiem, jo neviens no šā nolikuma punktiem neparedz, ka par pamatu deputātu, kuri neieņem algotu amatu domē,

vienas stundas darba samaksas likmes noteikšanai jāņem vērā /dome/ priekšsēdētāja mēnešalga, kas no 2018.gada 1.janvāra ir noteikta 2507 euro

apmērā. Turklāt atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta trešajai daļai valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības

saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā tā, kas noteikta šajā likumā.

Lēmumā secināts, ka Sūdzības iesniedzēja pievienotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018.gada 16.augusta un 2018.gada

20.septembra vēstules nav attiecināmas uz konkrēto lietu, jo /dome/ tās pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu), darba

grupu locekļu atlīdzības apmēra (stundas tarifa likmes) noteikšanai piemēroja /dome/ priekšsēdētājam noteikto mēnešalgu 2018.gadam, nevis Centrālās

statistikas pārvaldes oficiālajā paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas reizināts ar

koeficientu - līdz 1,2, tādējādi rīkojoties pretēji Atlīdzības likuma 4.panta otrajai daļai. Šāda aprēķina piemērošanas rezultātā ir izveidojusies domes

deputātu atlīdzības pārmaksa.

Izvērtējot /pers. A/ piemērotā soda samērīgumu ar izdarīto pārkāpumu, augstākas iestādes Lēmumā secināts, ka piemērotais naudas sods 150

euro apmērā ir samērīgs. /pers. A/ kā valsts amatpersonai bija jāpārliecinās par savas darbības atbilstību Interešu konflikta likuma normu prasībām, jo

valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un amatpersonām pašām jāraugās par savas darbības

tiesiskumu. Amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšana, ir jārāda piemērs pašvaldības iedzīvotājiem un pašvaldības

institūcijām. Turklāt augstākā iestāde atzina, ka attiecībā par /pers. A/ pieņemtais lēmums ir nepieciešams, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un

sabiedrības intereses, jo ar savu rīcību viņš ir radījis šaubas par valsts amatpersonas darbību sabiedrības labā (lietas 70.-73.lapa).

Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, /pers. A/ to pārsūdzēja Rēzeknes tiesā, lūdzot atcelt KNAB priekšnieka J.Straumes 2018.gada 15.oktobra

lēmumu Nr.1/6157 un izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Sūdzības iesniedzējs sūdzību tiesai pamatoja ar tiem pašiem argumentiem, kas norādīti sūdzībā par Sākotnējo lēmumu augstākai iestādei un

papildus tam norādīja, ka iestāde nav ievērojusi Latvijas APK 244.panta noteikumus, jo nav ņēmusi vērā lietā iesniegtos atbildīgās ministrijas

skaidrojumus par Atlīdzības likuma 5.panta piemērošanu, bet patvaļīgi interpretējusi likuma noteikumus, atstājot bez ievērības to, ka deputātu atlīdzības

apmērs nepārsniedz maksimālo likumā paredzēto apmēru. Sūdzības iesniedzēja ieskatā nav pamatos Lēmumā norādītais arguments, ka Atlīdzības likumā

ir paredzēta deputātu atlīdzības noteikšanas metodika, jo tas ir pretrunā ar šā likuma 5.panta otrajā daļā paredzēto deleģējumu un pašvaldības

kompetenci reglamentēt deputātu mēnešalgas noteikšanas kārtību.

Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka Atlīdzības likumā nav noteikta maksimālā stundas likme, tāpēc domes lēmums par deputāta stundas likmes

noteikšana 15,67 euro apmērā nav vērtējama kā Atlīdzības likuma normu pārkāpums un tādējādi arī nav konstatējams Interešu konflikta likuma

pārkāpums. Turklāt iestādes secinājumi ir pretrunā ar ministrijas viedokli par Atlīdzības likumā paredzētajiem ierobežojumiem (lietas 75.-76.lapa).

Ar Rēzeknes tiesas 2019.gada 18.februāra spriedumu atcelti KNAB priekšnieka 2018.gada 15.oktobra lēmums Nr.1/6157 un KNAB Valsts

amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. 2018.gada 10.septembra lēmums Nr.870/1.1-24/284, ar kuru /pers. A/ saukts pie administratīvās

atbildības par Latvijas APK 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta.

Rēzeknes tiesa atzina, ka no lietas materiāliem secināms, ka /dome/ deputātiem, kuri neieņem algotus amatus domē, 2018.gadā izmaksātās

atlīdzības apmērs nav pārsniedzis 1030 euro. Tiesa ņēma vērā to, ka /dome/ Nolikums par atlīdzību noteic maksimālo apmaksājamo darba stundu skaitu

domes deputātam – 24 stundas mēnesī. Tādējādi maksimālā aprēķināmā atlīdzība, ievērojot ar /dome/ 2018.gada 25.janvāra lēmumu noteikto stundas

likmi 15,67 euro, par deputāta darbu mēnesī nevar pārsniegt 376,08 euro. Tādējādi tiesa atzina, ka /pers. A/ darbībās nav konstatējams Atlīdzības

likuma 5.panta pirmās daļas noteikumu pārkāpums, jo domes noteiktais atalgojuma apmērs nepārsniedz likumā paredzēto maksimālo apmēru.

Tiesa atzina par nepamatotiem iestādes secinājumus, ka /pers. A/ nav ievērojis deputāta atlīdzības noteikšanas metodiku, jo Atlīdzības likuma

5.panta pirmā daļa, kas ir inkriminēta /pers. A/, neparedz nekādus citus noteikumus, izņemot maksimālo deputāta atlīdzības apmēru.

Neskatoties uz to, ka /pers. A/ netiek inkriminēta citu Atlīdzības likuma normu neievērošana, kas tālāk veidotu Izšķērdēšanas novēršanas likuma un

Interešu konflikta likuma pārkāpumus, tiesa tomēr atzīst par nepamatotiem iestādes secinājumus, ka Atlīdzības likums paredz deputāta atlīdzības

noteikšanas metodiku, jo tas ir tiešā pretrunā ar Atlīdzības likuma 5.panta otrajā daļā noteikto deleģējumu un pašvaldības kompetenci reglamentēt

deputātu atalgojuma noteikšanas kārtību. Ievērojot to, ka Atlīdzības likumā nav paredzēti nekādi ierobežojumi deputāta stundas likmes maksimālajai

likmei, tiesa atzīst, ka līdz ar to nav iespējams konstatēt ārējā tiesību normā paredzēto noteikumu neievērošanu un attiecīgi nevar arī konstatēt

Izšķērdēšanas likuma noteikumu pārkāpšanu, kas veido Latvijas APK 166.30panta pārkāpuma sastāva objektīvo pusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rēzeknes tiesa atzina, ka nav konstatējami lēmumā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības norādītie

ārējo tiesību normu pārkāpumi un tie neveido Latvijas APK 166.30panta pārkāpuma sastāva objektīvo pusi, tāpēc /pers. A/ darbībās nav konstatējamas

visas administratīvā pārkāpuma pazīmes. Tādējādi Rēzeknes tiesa atzina, ka pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu administratīvā

pārkāpuma lietvedība pret /pers. A/ ir izbeidzama (lietas 88.-95.lapa).

Šo Rēzeknes tiesas 2019.gada 18.februāra spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja KNAB priekšnieks J.Straume.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa spriedumā nepareizi iztulkojusi Atlīdzības likuma 4.panta otro daļu, kas vērtējama kopsakarā

ar šā likuma 5.panta pirmo un otro daļu, kā arī Rēzeknes tiesa secinājumus izdarījusi, vadoties tikai no lietā esošās Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas 2018.gada 16.augusta vēstulē Nr.1-14/7248 sniegtā skaidrojuma Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, pēc būtības nevērtējot KNAB

lēmumā minētos argumentus, kas rezultātā novedis pie nepareizas lietas izspriešanas.

Rēzeknes tiesa spriedumā nepamatoti secināja, k a /pers. A/ darbībās nav konstatējams Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas noteikumu

pārkāpums, jo domes noteiktais atalgojuma apmērs nepārsniedz likumā paredzēto maksimālo apmēru.

Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts imperatīvi noteic, ka pašvaldības domes deputāta mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās

darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients - līdz 1,2. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4.panta otrajai daļai šajā likumā

paredzētajos gadījumos amatpersonām mēnešalgu nosaka Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam

valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk - mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos

euro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā, to noapaļojot pilnos euro. Saskaņā ar CSP mājas lapā sadaļā “Mēneša vidējā un

reālā darba samaksa” pieejamo informāciju CSP mēneša vidējo (bruto) darba samaksu nosaka, dalot bruto jeb aprēķināto darba samaksas fondu ar

vidējo darbinieku skaitu normāla darba laika vienībās.

Tas nozīmē, ka, nosakot pašvaldības domes deputāta mēnešalgu par 2018.gadu, bija jāņem vērā CSP oficiālajā statistikā paziņoto valstī

strādājošo 2016.gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos euro, kas 2016.gadā normālā darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā, 5 darba

dienas nedēļā ar darba dienas ilgumu - 8 stundas) bija 859 euro, piemērojot koeficientu - līdz 1,2. Tādējādi maksimāli pieļaujamā mēnešalga pašvaldības

domes deputātiem 2018.gadā normālā darba laika ietvaros bija 1030,80 euro (859 euro x 1,2).

Saskaņā ar /novads/ pašvaldības 2018.gada 20.jūlija vēstulē Nr.4.2.1/1328 un /pers. A/ sūdzībā sniegto informāciju atbilstoši /novads/ pašvaldības

nolikuma “Par atlīdzību /novads/ pašvaldībā” (apstiprināts /dome/ 2015.gada 29.janvāra sēdē (sēdes protokols Nr.2, 2.§) 17.punktam /dome/ pastāvīgo

komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu), darba grupu locekļu atlīdzības apmērs (stundas tarifa likme - 15,67 euro) /dome/

2018.gada 25.janvāra sēdē 2018.gadam tika noteikts pēc formulas: domes priekšsēdētāja mēnešalgu (2507 euro) dalot ar 160 (pieņemot, ka vidējais

nostrādāto stundu skaits mēnesī ir 160).

Līdz ar to /dome/ pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu) un darba grupu locekļu mēnešalga normālā darba laika

ietvaros (40 stundas nedēļā, 5 darba dienas nedēļā ar darba dienas ilgumu - 8 stundas) 2018.gadā tika noteikta 2507 euro (15,67 euro x 160 stundas),

kas par 1476,20 euro (2507 - 1030,80) pārsniedz maksimāli pieļaujamo mēnešalgu pašvaldības domes deputātiem normālā darba laika ietvaros -

1030,80 euro, tādējādi neievērojot Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļās 4.punktā noteikto, ka pašvaldības domes deputāta mēnešalga nedrīkst

pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients - līdz 1,2.

Tāpat Rēzeknes tiesa spriedumā nepamatoti secināja, ka Atlīdzības likumā nav paredzēti nekādi ierobežojumi deputāta stundas likmes

maksimālajai likmei, un līdz ar to nav iespējams konstatēt ārējā tiesību normā paredzēto noteikumu neievērošanu.

No Atlīdzības likuma 5.panta otrās daļas secināms, ka likumdevējs, pilnvarojot pašvaldības domi izstrādāt/apstiprināt domes deputātu mēnešalgas

noteikšanas kārtību un apmēru, vienlaikus ir izvirzījis divus nosacījumus:

- pašvaldības domes deputāta mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots

koeficients - līdz 1,2;

- ja Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētā amatpersona (pašvaldības domes deputāts) neieņem algotu amatu pašvaldības domē,

tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.

Tas nozīmē, ka pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalga 2018.gadā bija jānosaka, ņemot vērā

darba laika uzskaites tabelēs uzrādītās nostrādātās stundas par deputāta amata pienākumu pildīšanu, un mēnešalga jārēķina proporcionāli nostrādātajām

stundām, par pamatu ņemot CSP oficiālajā statistikā paziņoto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos euro,

kas 2016.gadā normālā darba laika ietvaros bija 859 euro, piemērojot koeficientu - līdz 1,2.

Līdz ar to secināms, ka pašvaldības domes deputāti, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, ir nodarbināti pašvaldībā nepilnu darba laiku, un

uz viņiem pēc analoģijas ir attiecināmas tiesību normas, kas regulē kārtību, kādā aprēķināma mēnešalga un stundas algas likme nepilna darba laika

ietvaros.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba

samaksu un tās noteikšanas kārtību” 2.punkts noteic, ka amatpersonai (darbiniekam), kura amata (dienesta, darba) pienākumus pilda nepilnu darba

dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam, bet šo noteikumu 4.punkts noteic, ka stundas algas likmi

aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet ja

amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto

mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Tādējādi secināms, ka pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalgu jāizmaksā proporcionāli šo

pienākumu pildīšanas laikam, un stundas algas likmi jārēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo

darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī vai ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

/dome/ stundas algas likmes 15,67 euro apmērā noteikusi pēc formulas: domes priekšsēdētāja mēnešalgu 2507 euro dalot ar attiecīgā kalendāra

gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī - 160.

Ņemot vērā, ka CSP oficiālajā statistikā paziņoto valstī strādājošo 2016.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs pilnos euro normālā darba

laika ietvaros bija 859 euro, piemērojot koeficientu 1,2, maksimāli pieļaujamā mēnešalga pašvaldības domes deputātiem normālā darba laika ietvaros

2018.gadā bija 1030,80 euro (859 euro x 1,2). Maksimāli pieļaujamo mēnešalgu pašvaldības domes deputātiem normālā darba laika ietvaros

2018.gadā - 1030,80 euro dalot ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī - 160, tiek iegūta pašvaldības domes deputātiem normālā

darba laika ietvaros maksimāli pieļaujamā stundas algas likme - 6,4425 euro.

Līdz ar to /dome/ pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu) un darba grupu locekļu noteiktā stundas algas likme

15,67 euro par 2018.gadu par 9,23 euro (15,67 - 6,44) pārsniedz maksimāli pieļaujamo stundas algas likmi /dome/ deputātiem, kuri neieņem algotu

amatu pašvaldības domē, tādējādi neievērojot Atlīdzības likuma 5.panta otrajā daļā noteikto.

Rēzeknes tiesa spriedumā nepamatoti secināja, ka KNAB /pers. A/ nav inkriminējis citu Atlīdzības likuma normu neievērošanu, kas tālāk veidotu

Izšķērdēšanas likuma un Interešu konflikta likuma pārkāpumus, kā tikai Atlīdzības likuma 5.panta pirmo daļu.

Ar KNAB lēmumu tika konstatēts, ka /dome/ tās pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu), darba grupu locekļu

atlīdzības apmēra (stundas tarifa likmes) noteikšanai 2018.gadam piemēroja nevis CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo

aizpagājušā gada (2016.gada) mēneša vidējās darba samaksas apmēru 859 euro, kas reizināts ar koeficientu - līdz 1,2, bet par pamatu aprēķinam ņēma

/dome/ priekšsēdētāja noteikto mēnešalgu 2018.gadam - 2507 euro, tādējādi rīkojoties pretēji Atlīdzības likuma 4.panta otrajai daļai un 5.panta pirmajai

daļai.

Tādējādi lēmumā tika secināts, ka /dome/ /amats/ /pers. A/, piedaloties /dome/ 2018.gada 25.janvāra ārkārtas sēdē (sēdes protokols Nr.3, 2.§)

un balsojot “par” lēmuma “Par atlīdzību domes priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības izpilddirektoram, domes deputātiem un

komisiju locekļiem” pieņemšanu, kura ietvaros nolēma ar 2018.gada 1.janvāri par darbu domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darba grupu,

padomju sēdēs un citu deputāta pienākumu pildīšanu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem un deputātiem noteikt stundas tarifa likmi 15,56 euro

apmērā, neievēroja Atlīdzības likuma 4.panta otro daļu un 5.panta pirmo daļu, un Izšķērdēšanas likuma 2.panta pirmo daļu, tādējādi pārkāpjot Interešu

konflikta likuma 18.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu (finanšu līdzekļiem), par ko atbildība

paredzēta Latvijas APK 166.30pantā.

Rezultātā Rēzeknes tiesa spriedumā nepamatoti atzina, ka nav konstatējami lēmumā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības norādītie

ārējo tiesību normu pārkāpumi un tie neveido Latvijas APK 166.30panta pārkāpuma sastāva objektīvo pusi, tāpēc /pers. A/ darbībās nav konstatējamas

visas administratīvā pārkāpuma pazīmes, un līdz ar to administratīvā pārkāpuma lietvedība pret /pers. A/ ir izbeidzama.

KNAB norāda, ka Latvijas APK 166. 30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs ir formāls, tas nozīmē, ka atbildība ir saistīta nevis ar

seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu. Administratīvais pārkāpums ir pabeigts ar valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un

aizliegumu pārkāpšanas brīdi. No tiesu prakses izriet, ka formāla sastāva pārkāpums var būt izdarīts tikai ar tiešu nodomu - personai jāapzinās sava

kaitīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt” (sk. Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 13.jūnija spriedumu lietā Nr.124020015).

KNAB norāda, ka lēmumā konstatēti visi administratīvā pārkāpuma sastāva obligātie elementi:

1) administratīvā pārkāpuma objekts (aizskartās intereses) - valsts amatpersonas darbības sabiedrības interesēs, valsts amatpersonu darbības

atklātums un atbildība sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonu darbībai;

2) administratīvā pārkāpuma objektīvā puse (valsts amatpersonas funkciju veikšana, pārkāpjot ierobežojumus, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar

valsts mantu) - /dome/ /amats/ /pers. A/, piedaloties /dome/ 2018.gada 25.janvāra ārkārtas sēdē (sēdes protokols Nr.3, 2.§) un balsojot “par” lēmuma

“Par atlīdzību domes priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības izpilddirektoram, domes deputātiem un komisiju locekļiem”

pieņemšanu, kura ietvaros nolēma ar 2018.gada 1.janvāri par darbu domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darba grupu, padomju sēdēs un citu

deputāta pienākumu pildīšanu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem un deputātiem noteikt stundas tarifa likmi 15,56 euro apmērā, neievēroja

Atlīdzības likuma 4.panta otro daļu un 5.panta pirmo daļu;

3) administratīvā pārkāpuma subjekts (/pers. A/ ir valsts amatpersona Interešu konflikta likuma izpratnē);

4) administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse - (saskaņā ar Latvijas APK 10.pantu administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja

persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti

pieļāvusi šo seku iestāšanos).

Šajā gadījumā lēmumam, kas var būt Latvijas APK 166.30pantā paredzētā pārkāpuma sastāva objektīvo pusi veidojošais priekšmets, ir jābūt tiešā

veidā saistītam ar Izšķērdēšanas likumā paredzētajiem ierobežojumiem. Izšķērdēšanas likuma 2.panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona rīkojas ar

saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos

paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

KNAB lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot normatīvos aktus,

kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. KNAB nekonstatēja apstākļus, kas liktu apšaubīt lēmumā izdarītos secinājumus par /pers. A/

vainīgumu lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā.

/pers. A/, kā /dome/ /amats/, 2018.gada 25.janvāra ārkārtas sēdē (sēdes protokols Nr.3, 2.§) balsojot “par” lēmuma “Par atlīdzību domes

priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības izpilddirektoram, domes deputātiem un komisiju locekļiem” pieņemšanu, kura ietvaros

tika nolemts ar 2018.gada 1.janvāri par darbu domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darba grupu, padomju sēdēs un citu deputāta pienākumu

pildīšanu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem un deputātiem noteikt stundas tarifa likmi 15,56 euro apmērā, bija jāņem vērā Atlīdzības likuma

4.panta otrās daļas un 5.panta pirmās un otrās daļas nosacījumi pašvaldības domes deputātu mēnešalgas noteikšanā.

KNAB Latvijas APK 243.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ieguva un noteiktā procesuālā formā nostiprināja ziņas par faktiem, lai pierādītu

administratīvā pārkāpuma esamību. Lietā esošie pierādījumi (/novads/ pašvaldības 2018.gada 20.jūlija vēstule Nr.4.2.1/1328, /pers. A/ sūdzība KNAB,

/novads/ pašvaldības nolikums “Par atlīdzību /novads/ pašvaldībā” un /novads/ domes deputātu personīgo kontu kartiņas) nepārprotami norāda uz to,

/dome/ tās pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju, deputātu, komisiju, padomju (valžu), darba grupu locekļu atlīdzības apmēra (stundas tarifa likmes)

noteikšanai 2018.gadam piemēroja nevis CSP oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada (2016.gada) mēneša vidējās

darba samaksas apmēru 859 euro, kas reizināts ar koeficientu - līdz 1,2, bet par pamatu aprēķinam ņēma /dome/ priekšsēdētāja noteikto mēnešalgu

2018.gadam - 2507 euro, tādējādi rīkojoties pretēji Atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā un 5.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Tādējādi, novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, secināms, ka /pers. A/ rīcībā ir konstatējams

administratīvais pārkāpums, jo pastāv visi Latvijas 9.pantā noteiktie administratīvā pārkāpuma sastāva obligātie elementi.

Pamatojoties uz minēto, KNAB saskaņā ar Latvijas APK 289. 17pantu, 289.18panta pirmo daļu un 289.22pantu lūdz Latgales apgabaltiesu

spriedumu atcelt un pieņemt lietā jaunu nolēmumu, atstājot negrozītus KNAB 2018.gada 15.oktobra lēmumu Nr.1/6157 un KNAB Valsts amatpersonu

darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. 2018.gada 10.septembra lēmumu Nr.870/1.1-24/284 (lietas 98.-100.lapa).

2019.gada 29.martā Latgales apgabaltiesā saņemts /pers. A/ rakstveida viedoklis par iesniegto KNAB priekšnieka J.Straumes apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar Atlīdzības likuma 5.panta pirmo daļu (2018.gada 1 .janvāra redakcijā), pašvaldības domes deputātu

mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots šāds koeficients: 1) pašvaldības

domes priekšsēdētājam — līdz 3,64; 2) pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam — līdz 3,2; 3) pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam —

līdz 2,55; 31) pašvaldības domes komitejas priekšsēdētāja vietniekam — līdz 1,9; 4) pašvaldības domes deputātam — līdz 1,2. No minētās Atlīdzības

likuma normas izriet, ka likumā ir noteikti maksimālie atlīdzības apmēri domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, domes komitejas

priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, kā arī domes deputātam, kurus nedrīkst pārsniegt, nosakot atlīdzības apmēru.

/dome/ deputātiem, kuri neieņēma algotus amatus domē, 2018.gadā izmaksātās atlīdzības apmērs nepārsniedza 1030,80 euro, tas ir, Atlīdzības

likumā noteikto maksimālo apmēru. Atlīdzības likumā noteiktais maksimālais apmērs netika pārsniegts, jo ar /dome/ apstiprināto nolikumu „Par atlīdzību

/novads/ pašvaldībā” (skat. /tīmekļa vietne/) (spēku zaudējis 2018.gada 20.septembrī) tika noteikta atlīdzības noteikšanas kārtība domes deputātiem.

Nolikums reglamentēja deputātu atlīdzības noteikšanu, paredzot ierobežojošos koeficientus (18. un 19.punkti) un maksimāli apmaksājamo stundu skaitu

mēnesī (20. un 21.punkti).

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 5.panta otro daļu, pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un

apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu

amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam. No minētās Atlīdzības likuma normas izriet, ka likums paredz

pašvaldības domes kompetenci reglamentēt domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, domes komitejas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka,

kā arī domes deputāta mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru.

Atlīdzības likums nenosaka ierobežojumus deputāta stundas likmes maksimālajai likmei. Nosakot domes deputātiem no 2018.gada 1.janvāra

darba samaksas likmi 15,67 euro kopsakarā ar Nolikumā noteikto kārtību un kritērijiem atlīdzības noteikšanai deputātiem, ir izdarīti nepareizi secinājumi,

par to, ka ir pārkāpts Interešu konflikta likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu,

neievērojot Atlīdzības likuma 4.panta otro daļu un 5.panta pirmo un otro daļu un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas

likuma 2.panta pirmo daļu.

Papildus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018.gada 16.augusta un 2018.gada 20.septembra, kā arī Latvijas Republikas

Saeimas Juridiskā biroja 2018.gada 15.oktobra viedokļiem, kuri pievietoti lietas materiāliem, arī Valsts kanceleja 2019.gada 4.februāra vēstulē

Nr.7.8.5./2019-DOC-74-136 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uz tā 2019.gada 14.janvāra pieprasījumu (pretēji labas pārvaldības

principiem, nav pievienota lietas materiāliem), paudusi sekojošu viedokli - “Valsts kanceleja ir tikusies ar Valsts kontroles un Latvijas Pašvaldību

savienības pārstāvjiem, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem un kopējās diskusijās vienojušies, ka, nosakot

pašvaldības domes deputāta atlīdzību, ir jāievēro Atlīdzības likumā noteiktais - pašvaldības domes deputāta mēnešalgas maksimālais apmērs nedrīkst

pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 1,2. Tas nozīmē, ka, piemēram, 2018.gadā

deputāta maksimālais mēnešalgas apmērs bija 859 x 1,2 = 1030,80 euro, bet 2019.gadā tam jābūt 1111,20 euro. Pašvaldība savos iekšējos

normatīvos aktos, ievērojot pašvaldības lielumu, nosaka kritērijus deputāta mēnešalgas apmēra noteikšanai, kā rezultātā deputāta mēnešalga var būt arī

zemāka, nekā to nosaka Atlīdzības likums.

Nosakot darba samaksas sistēmu pašvaldības domes deputātiem, katra pašvaldība var noteikt savu kārtību, tai skaitā nostrādātā apjoma (kas

izteikts laika vienībās) noteikšanas metodi. Iespējami vismaz divi varianti, no kuriem viens ir saistīts ar stundas likmes noteikšanu - izmantojot stundas

likmi katram konkrētam mēnesim vai izvēloties gada vidējo stundu skaitu, kura saglabājas nemainīga kalendārā gada laikā. Savukārt otrajā variantā liek

piemērota gabaldarba apmaksa - metode ar stundu ekvivalentu, kad deputāta galvenās darbības jomas būtu sadalāmas pa to veidiem, vienlaikus nosakot

arī potenciālo darba apjomu stundās katram no veidiem un kopējo samaksu par katru veidu. Piemēram, gatavošanās domes sēdēm un dalība tajās - 6

stundas katrai sēdei (atlīdzība 150 euro), tikšanās ar vēlētājiem - 40 stundas (50 euro), gatavošanās domes komitejas sēdēm un dalība tajās - 4 stundas

katrai sēdei (25 euro). Šādā gadījumā stundas likme var atšķirties - tā var būt lielāka nekā stundas likme, kas tiek noteikta pirmajā variantā. Tādējādi, ja

konkrētajā mēnesī, piemēram, deputāts ir piedalījies visās domes sēdēs (kopskaitā 2), saņemot 300 euro, piedalījies 3 no 4 komiteju sēdēm, saņemot 75

euro, un ticies ar vēlētajiem, saņemot 50 euro, tad kopējā mēnešalga deputātam mēnesī būs: 300 + 75 + 50 = 425 euro, attiecīgi stundas likme katrā no

šīm mēnešalgu veidojošajām komponentēm būs atšķirīga.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai konstatētu, vai konkrētā pašvaldība, nosakot deputāta mēnešalgu, kurš neieņem algotu amatu domē, ir vai nav

pārkāpusi Atlīdzības likumā noteikto, primāri ir jāvērtē, vai noteiktās mēnešalgas apmērs ir lielāks, nekā to nosaka Atlīdzības likums. Papildus jāvērtē, vai

pašvaldības iekšējos normatīvos ciklos ir noteikta mēnešalgas noteikšanas kārtība pašvaldības domes deputātiem.”

Pielikumā iesniegta Valsts kancelejas 2019.gada 4.februāra vēstule Nr.7.8.5./2019-DOC-74-136 “Par viedokļa sniegšanu” (lietas 110.,

111.lapa).

Latvijas APK 289.21panta otrās daļas kārtībā noraidījums tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim netika pieteikts.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, rakstveida procesā izskatot KNAB priekšnieka J.Straumes apelācijas sūdzību par

Rēzeknes tiesas 2019.gada 18.februāra spriedumu, izvērtējot tajā norādītos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus,

pārbaudot pārsūdzētā tiesas nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, apgabaltiesa uzskata, ka iesniegtā apelācijas sūdzība ir apmierināma un pārsūdzētais

pirmās instances tiesas spriedums atceļams pilnībā, taisot jaunu spriedumu.

Atbilstoši Latvijas APK 238.pantā noteiktajam, administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi

normatīvie akti.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā koleģiāli triju tiesnešu

sastāvā.

Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļā nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Savukārt, likumības

princips tiek nodrošināts tā, ka katrā nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto nolēmumu pamatotība.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Apgabaltiesa, izskatot KNAB priekšnieka iesniegto apelācijas sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemto nolēmumu pamatotību,

vai lietas izskatīšanā ir ievērotas materiālās un procesuālās tiesību normas.

Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai

konstatētu, ka /pers. A/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 166.30pantu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.RD002765 norādīts, ka /dome/ /amats/ /pers. A/, piedaloties /dome/ 2018.gada 25.janvāra sēdē un

balsojot par lēmuma pieņemšanu, ar kuru deputātiem noteikta stundas tarifa likme 15,67 euro apmērā, neievēroja Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkta prasības un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas prasības, līdz ar to pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 18.panta

pirmajā daļā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus rīkoties ar finanšu līdzekļiem tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un

saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 166.30pantā (lietas 58.-59.lapa).

Latvijas APK 166. 30pants paredz atbildību par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, un konkrēti, par likumā

noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu,

kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Apgabaltiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pievienojas KNAB secinājumam, ka /pers. A/ darbībās konstatējams Latvijas

APK 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka publiska persona rīkojas ar saviem

finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos

paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Atbilstoši likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

18.panta pirmās daļas nosacījumiem valsts amatpersona drīkst veikt šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minētās darbības, kā arī izmantot vai lietot

publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos

noteikto kārtību.

Lai personu varētu atzīt par vainīgu Latvijas APK 166. 30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt, ka

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ kā valsts amatpersona pārkāpa ierobežojumus, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar

valsts vai pašvaldības mantu.

Saskaņā ar Latvijas APK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Latvijas APK 14.pants reglamentē amatpersonu atbildību. No Latvijas APK 166. 30panta izriet, ka attiecīgā

pārkāpuma speciālais subjekts ir valsts amatpersona. /pers. A/ no 2009.gada 1.jūlija ir /dome/ /amats/ (lietas 6.lapa). Līdz ar to nav strīda par to, ka

/pers. A/ ir uzskatāms par valsts amatpersonu, kam ir saistoši valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

Nav strīda par to, ka /pers. A/ /dome/ 2018.gada 25.janvāra ārkārtas sēdē balsoja “par” lēmumu ar 2018.gada 1.janvāri par darbu domes un

pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darbu grupu, padomju sēdēs un citu deputāta pienākumu pildīšanu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem un

deputātiem noteikt stundas tarifa likmi 15,67 euro (lietas 9.-14.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/, balsojot “par” lēmumu ar 2018.gada 1.janvāri par darbu domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, komisiju, darbu

grupu, padomju sēdēs un citu deputāta pienākumu pildīšanu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētājiem un deputātiem noteikt stundas tarifa likmi 15,67

euro, ir pārkāpis Interešu konflikta likumā un Izšķērdēšanas novēršanas likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz

rīcību ar pašvaldības finanšu līdzekļiem, neievērojot Atlīdzības likuma 4.panta otrajā daļā un 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktos ierobežojumus

pašvaldības domes deputātu atlīdzības apmēram.

Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pašvaldības domes deputāta mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba

samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients - līdz 1,2. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4.panta otrajai daļai šajā likumā

paredzētajos gadījumos amatpersonām mēnešalgu nosaka Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo

aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Aprēķināto mēnešalgu izmaksā,

to noapaļojot pilnos euro.

Kā pareizi savos lēmumos norādīja Iestāde, ka, nosakot pašvaldības domes deputāta mēnešalgu par 2018.gadu, bija jāņem vērā CSP oficiālajā

statistikā paziņoto valstī strādājošo 2016.gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos euro, kas 2016.gadā normālā darba laika ietvaros bija

859 euro, piemērojot koeficientu - līdz 1,2. Tādējādi maksimāli pieļaujamā mēnešalga pašvaldības domes deputātiem 2018.gadā normālā darba laika

ietvaros bija 1030,80 euro.

Atlīdzības likuma 5.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības dome reglamentē šā panta pirmajā daļā minētās mēnešalgas noteikšanas kārtību un

apmēru, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā norādītos ierobežojumus. Ja šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētā amatpersona neieņem algotu

amatu pašvaldības domē, tās mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.

/dome/ saistošo noteikumu “/novads/ pašvaldības nolikums” 12.punkts nosaka, ka domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka amati ir domes

algoti amati. Saskaņā ar saistošo noteikumu 17.punktu, deputātu amati domē nav algoti amati un deputātu mēnešalgu nosaka dome ar lēmumu un tā tiek

izmaksāta proporcionāli nostrādātajam laikam.

Tas nozīmē, ka pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalga 2018.gadā bija jānosaka, ņemot vērā

darba laika uzskaites tabelēs uzrādītās nostrādātās stundas par deputāta amata pienākumu pildīšanu, un mēnešalga jārēķina proporcionāli nostrādātajām

stundām, par pamatu ņemot CSP oficiālajā statistikā paziņoto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos euro,

kas 2016.gadā normālā darba laika ietvaros bija 859 euro, piemērojot koeficientu - līdz 1,2.

Līdz ar to secināms, ka pašvaldības domes deputāti, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, ir nodarbināti pašvaldībā nepilnu darba laiku, un

uz viņiem pēc analoģijas ir attiecināmas tiesību normas, kas regulē kārtību, kādā aprēķināma mēnešalga un stundas algas likme nepilna darba laika

ietvaros.

Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba

samaksu un tās noteikšanas kārtību” 2.punkts noteic, ka amatpersonai (darbiniekam), kura amata (dienesta, darba) pienākumus pilda nepilnu darba

dienu (darba nedēļu), mēnešalgu izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam, bet šo noteikumu 4.punkts noteic, ka stundas algas likmi

aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī, bet ja

amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto

mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

Tādējādi secināms, ka pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalgu jāizmaksā proporcionāli šo

pienākumu pildīšanas laikam, un stundas algas likmi jārēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgo

darba stundu skaitu konkrētajā mēnesī vai ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.

N o /novads/ pašvaldības 2018.gada 20.jūlija vēstules Nr.4.2.1/1328 konstatējams, ka atbilstoši /dome/ nolikuma “Par atlīdzību /novads/

pašvaldībā” 17.punktam deputātu atlīdzības apmērs (stundas tarifa likme – 15,67 euro) tika noteikts pēc formulas: domes priekšsēdētāja mēnešalgu

(2507 euro) dalot ar 160 (pieņemot, ka vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī ir 160). Apgabaltiesa norāda, ka, veicot šādu aprēķinu, tiek iegūta

domes priekšsēdētāja darba stundas tarifa likme. Apgabaltiesas ieskatā nevar pieļaut tādu apstākli, ka domes priekšsēdētājam un domes deputātam ir

vienāda darba stundas tarifa likme. Te jāņem vērā arī tas, ka domes priekšsēdētāja mēnešalgas apmērs nosakāms atbilstoši Atlīdzības likuma 5.panta

pirmās daļas 1.punktam un 4.panta otrajai daļai.

Apgabaltiesa norāda, ka nevar izslēgt gadījumu, kad pašvaldības domes deputāts neieņem algotu amatu domē, nepilda citus amata (darba)

pienākumus pašvaldībā, bet visu savu laiku velta tikai deputāta pienākumu pildīšanai. Līdz ar to pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu

domē, bet strādā normāla darba ietvaros, tas ir, 160 stundas (40 stundas nedēļā, 5 darba dienas nedēļā ar darba dienas ilgumu - 8 stundas), tad viņa

mēnešalga sastādītu 2507,20 euro (15,67 x 160), kas jebkurā gadījumā pārsniedz maksimāli pieļaujamās mēnešalgas pašvaldības domes deputātiem

2018.gadā apmēru atbilstoši Atlīdzības likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktam - 1030,80 euro.

Apgabaltiesa atzīst, ka Atlīdzības likumā nav paredzēti nekādi ierobežojumi deputātu stundas likmes maksimālajai likmei, tomēr ir paredzēts

maksimāli pieļaujamās mēnešalgas pašvaldības domes deputātiem apmērs. Apgabaltiesas ieskatā, likumdevējs, paredzot maksimāli pieļaujamās

mēnešalgas apmēru pašvaldības domes deputātiem, ņēmis vērā normāla darba laika ietvarus, tas ir, 160 darba stundas mēnesī, līdz ar to maksimālā

pieļaujamā stundas algas tarifa likme pašvaldības domes deputātam normāla darba laika ietvaros, kā to pareizi norādīja KNAB savā sūdzībā, būtu

6,4425 (1030,80 euro : 160 st.), kas ir ievērojami mazāka nekā likme, kas pašvaldības domes deputātiem tika noteikta /dome/ 2018.gada 25.janvāra

sēdē.

Papildus minētajam apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā norādīts, ka /dome/ Nolikums par atlīdzību noteic maksimālo

apmaksājamo darba stundu skaitu domes deputātam – 24 stundas mēnesī. Tādējādi maksimālā aprēķināmā atlīdzība, ievērojot ar /dome/ 2018.gada

25.janvāra lēmumu noteikto stundas likmi 15,67 euro, par deputāta darbu mēnesī nevar pārsniegt 376,08 euro. Kā arī no /novads/ pašvaldības

2018.gada 20.jūlija vēstules Nr.4.2.1/1328 konstatējams, ka atbilstoši /dome/ nolikuma “Par atlīdzību /novads/ pašvaldībā” 19. un 21.punktam

maksimālais atlīdzības apmērs pašvaldības domes deputātiem ir 403 euro. Turpretī no lietā esošām /dome/ deputātu personīgo kontu izdrukām redzams,

ka pretēji /dome/ Nolikuma par atlīdzību 21.punktam deputātiem tika apmaksātas vairāk nekā 24 darba stundas mēnesī, līdz pat 35 stundām (/pers. C/

par 2018.gada februāri – 548,45 euro), ar ko tiek pārkāpts arī /dome/ nolikumā “Par atlīdzību /novads/ pašvaldībā” (pieņemts saskaņā ar Atlīdzības

likuma 5.panta otro daļu) noteiktais. Bet, ņemot vērā, ka šie apstākļi nav lietā izskatāmais jautājums, apgabaltiesa tos nevērtēs.

Rezumējot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka, nosakot stundas algas tarifa likmi pašvaldības domes deputātiem, /dome/, bija jāņem vērā Atlīdzības

likuma 4.panta otrajā daļā noteikto par bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanu un 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktos ierobežojumus, nevis par

pamatu aprēķiniem ņemt domes priekšsēdētāja algas apmēru. Pie tam nevienā normatīvajā aktā, kā arī /dome/ nolikumā “Par atlīdzību /novads/

pašvaldībā” nav noteikts, ka par pamatu deputātu, kuri neieņem algotu amatu domē, vienas stundas darba samaksas likmes noteikšanai par pamatu

jāņem vērā /dome/ priekšsēdētāja mēnešalga.

/pers. A/ savā rakstveida viedoklī norāda, ka izskatāmajā lietā jāņem vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018.gada

16.augusta un 2018.gada 20.septembra, kā arī Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā biroja 2018.gada 15.oktobra viedokļus un Valsts kancelejas

2019.gada 4.februāra vēstulē pausto viedokli. Apgabaltiesa uzskata, ka šie viedokļi nav attiecināmi uz konkrēto situāciju, pie tam, ņemams vērā, ka

minētās iestādes norāda, ka to paustais viedoklis nav izmantojams kā saistošs pamatojums kādu lēmumu pieņemšanā.

Rezumējot minēto, atzīstams, ka /pers. A/, piedaloties /dome/ 2018.gada 25.janvāra sēdē un balsojot par lēmuma pieņemšanu, ar kuru deputātiem

noteikta stundas tarifa likme 15,67 euro apmērā, neievēroja Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5.panta pirmās

daļas 4.punkta prasības un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas prasības, līdz ar to

pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 18.panta pirmajā daļā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus

rīkoties ar finanšu līdzekļiem tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Līdz ar to Rēzeknes tiesa nepamatoti secināja, ka nav likumīga pamata /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu, jo nav konstatētas tādas /pers. A/ darbības, kurās būtu saskatāms

Latvijas APK 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latgales apgabaltiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi kopumā un to savstarpējā sakarībā neapšaubāmi pierāda to, ka /pers. A/ izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 166.30pantā.

Tā kā Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtēja lietā iegūtos pierādījumus to kopumā, pēc likuma un

tiesiskās apziņas, lēmumā pareizi un vispusīgi analizēja un norādīja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tad saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo

daļu apgabaltiesa pievienojas norādītajai motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tas vien apstāklis, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu

secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 22.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-305/2007, 10.punkts).

Nosakot /pers. A/ sodu, iestāde ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, nekonstatēja

viņa atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Līdz ar to Latgales apgabaltiesa secina, ka /pers. A/ pamatoti noteikts Latvijas APK 166. 30panta

sankcijā paredzētais naudas sods – 150 euro.

Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 22pantu, 289.12panta otrās daļas 3.punktu, Latgales apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka J.Straumes apelācijas sūdzību un atcelt Rēzeknes tiesas 2019.gada

18.februāra spriedumu.

Atstāt negrozītus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2018.gada 15.oktobra lēmumu Nr.1/6157 un Korupcijas novēršanas

un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja p.i. 2018.gada 10.septembra lēmumu Nr.870/1.1-24/284 par /pers. A/

saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 166.30pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un uzlikto naudas sodu 150 euro.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2019.gada 16.aprīlī.

Tiesnesis referents A.Vilmanis

Tiesneši J.Dimpers

I.Raciņš