Court partially allowed bank's debt collection claim against consumer for overdue credit, interest, and penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the bank's claim for debt collection against a consumer, ordering payment of the principal, interest, and a penalty fee. The bank argued for full recovery based on a 2007 credit agreement, while the consumer contested the terms. The court ruled that the penalty was proportionate under consumer protection laws and that the statute of limitations had not expired, thereby validating the claim for the specified amounts.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97. panti; Civilprocesa likuma 41. panta 2. daļa; Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta 3. daļa; Tiesa atzīst līgumsodu par samērīgu, ja tas nepārsniedz 10% no pamatparāda un nav neproporcionāls patērētājam.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15164517
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2017. gada 09.augustā
Jelgavas tiesa: tiesnese I. Dzerkale
izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Prasītājs AS „NORVIK BANKA” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam no līguma
neizpildītās maksājuma saistības –atļautā kredīta parādu EUR 426.86 apmērā, neatļautā kredīta parādu EUR 17.40, līgumiskos procentus EUR 426.86,
kas aprēķināti par laika periodu no 15.12.2008. līdz 13.05.2014., līgumsodu EUR 44.43, kopā piedzenot EUR 915.55 un tiesas izdevumus. Lūdz
noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.
Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2007. gada 27.martā puses noslēdza līgumu Nr.VK10033794 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un
lietošanu (turpmāk līgums) saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts EUR 426.86 (LVL 300) apmērā nosakot procentu likmi 1.79%
gadā. Tika noteikta arī noteikts līgumsods 0.25% dienā par termiņa kavējumu (Līguma 1.11., 5.11 punkti) un 0.167% dienā par pārtēriņu (Līguma
5.10.punkti). Saskaņā ar līguma 5.2.punkta nosacījumiem , prasītājs uzskata, ka gala atmaksas termiņš ir 2010. gada 15. jūlijā. Atbildētājs nepildīja ar
līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Laika periodā no 2012.gada 25. jūnija līdz 2012.gada
12.decembrim atbildētājas parāda piedziņas lieta atradās SIA “CREDITREFORM LATVIJĀ”, kas pamatojoties uz noslēgto līgumu par ārpus tiesas
parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu, nosūtīja atbildētājam vairākus rakstveida brīdinājumus par parāda esamību. Prasību pamato ar Civillikuma
1587., 1589., 1716., 1717. , 1720, 1753., 1756., 1757., 1759., 1762.panta 1.punktu, 1764., 1765., 1811., 1934., 1943., 1945., 1946.pantiem,
Civilprocesa likuma 1., 23., 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļās 1.punkta c)apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 195.pantu
un 406.6 panta trešo daļu.
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 29.maija lēmumu prasība pieņemta izskatīšanai, kā maza apmēra prasība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmajai daļai, atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums, nosakot paskaidrojuma iesniegšanas termiņu 30
dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas .
Pusēm nosūtīti paziņojumi par to, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma norakstu varēs saņemt Jelgavas tiesas kancelejā, sākot no
09.08.2017., kas uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Tā kā atbildētājam adresētā korespondence tika nosūtīta uz deklarēto dzīvesvietu, līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājam par lietas izskatīšanu
paziņots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai, dokumentu nosūtīšana atpakaļ tiesai, neietekmē
dokumentu paziņošanas faktu.
Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi.
Ņemot vērā to, ka puses nav izteikušas lūgumu lietu iztiesāt tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt sēdē, atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, lieta izskatāma rakstveida procesā.
MOTĪVU DAĻA
Tiesnese uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
No Līguma Nr.VK10033794 par VIVA norēķina karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 12.-13.lapa) redzams, ka AS „Norvik banka” un
atbildētāja vienojušies par VIVA norēķinu kartes ar atļauto kredītu EUR 426.86 (LVL 300) apmērās piešķiršanu, nosakot procentu likmi 1.79%
mēnesī, kā arī atmaksas termiņu uz 24 mēnešiem.
No www.lursoft.lv publiski pieejamās informācijas redzams, ka 2006. gada 15. decembrī AS „LATEKO BANKA” mainīts nosaukums uz AS
„NORVIK Banka”.
Saskaņā ar minēto līguma 1.12., 1.13., 1.14. punktiem, kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas, atļautais kredīts ir kredīts bankas
noteiktā limita ietvaros, bet neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz bankas noteikto limitu. Līdzēji vienojušies par aizdevuma lietošanas procentu
maksājumu, saskaņā ar spēkā esošiem tarifiem, atbilstoši 2005.gada 21.aprīlī AS “Lateko banka” valdes sēdes protokola izrakstā noteiktajam 1.79%
apmērā (lietas 18.lapa). Līguma 5.11. punktā līdzēji vienojušies par līgumsodu par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas,
saskaņā ar tarifiem 0.25% apmērā.
Novērtējot minēto, tiesnese secina, ka līgums starp pusēm ir tiesiski noslēgts un katra puse var prasīt tā izpildi saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pat summa, kādu viņš aizņēmies. Procenti jāmaksā tad, kad tie tieši norunāti
(Civillikuma 1946.pants). Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot jebkuram līgumam un tā apmērs ir atkarīgs no līdzēju
vienošanās.
No konta izraksta, parāda aprēķina redzams, ka atbildētājas galvenais parāds ir EUR 444.26 (atļautais un neatļautais kredīts), procenti
par atļautā kredīta izmantošanu par laika periodu no 15.12.2008.līdz 02.05.2017. ir EUR 426.86, līgumsods EUR 44.43, jo tas saskaņā ar Civillikuma
1716. pantu samazināts līdz 10% no pamatparāda apmēra.
Tiesa secina, ka prasītājs procentus un līgumsodu atbilstoši līguma nosacījumiem aprēķinājis saskaņā ar prasītāja noteiktajām Tarifu
likmēm , ievērojot Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto 10% aprobežojumu līgumsoda apmēram.
Tomēr tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu ir apmierināma daļēji, t.i. EUR 148.40 apmērā.
Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai
kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.
Līgumisko procentu apmēra pierādīšanai prasītājs iesniedzis aprēķinu (lietas 10.lapa). Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to, ka
kredīta atmaksas termiņš ir 2010. 15. jūlijs, jo tā to prasības pieteikumā norādījis pats prasītājs. Tiesas ieskatā pēc aizdevuma atmaksas termiņa beigām ,
izbeidzas arī prasītāja naudas summas lietošanas atvēlējums atbildētājam. Tādējādi, tiesas ieskatā, prasītājam ir tiesības prasīt līgumiskos procentus tikai
līdz kredīta atmaksas termiņa beigām, jo tas atbilst pušu noslēgtā līguma saturam. Šāda nostāja pausta arī Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijas spriedumos- 23.04.2009. spriedumā lietā Nr. C3706309 un 31.03.2009.spriedumā lietā Nr.C37025708 un 02.06.2009 spriedumā lietā Nr.
C37063108.
Pēc līguma termiņa darbības beigām līgumiskie aizdevuma lietošanas procenti, kā arī līgumsods netiek aprēķināti, bet prasītājam saskaņā ar
Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu ir tiesības saņemt likumisko procentus , kas atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai ir 6% gadā.
Tādējādi par laika periodu no 2010. gada 15. jūlija līdz 02.05.2017. (2447 dienas) prasītājs tiesīgs saņemt likumiskos procentus par atļautā aizdevuma
lietošanu EUR 167.12.
Samaksas pierādījums, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, gulstas uz parādnieku. Atbildētājs samaksu nav pierādījis, sakarā ar ko tiesai nav
pamata apšaubīt parāda esamību.
No SIA “Creditreform Latvijā” un AS “Norvik banka” 2011. gada 30. decembrī noslēgtā Creditreform Inkasso līguma Nr. GL-7840/12-F
(lietas 33.- 36.lapa) redzams, ka SIA “Creditreform Latvijā” ir apņēmusies veikt parāda piedziņas darbības kavēto maksājumu iekasēšanai no prasītāja
debitoriem.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka SIA “Creditreform Latvijā” atbildētājam nosūtījuši brīdinājumus par parāda samaksas
pienākumu, brīdinot atbildētāju, ka parāda neatmaksāšanas gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā.
No lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir vērsusies tiesā ar pieteikumiem pret atbildētāju par no līguma izrietošo saistību
piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2014. gada 28.jūlija lēmumu (lietas 21.lapa) un
Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2016. gada 29.augusta lēmumu ir atstāti bez izskatīšanas (lietas 22. lapa).
Tādējādi tiesa nekonstatē Komerclikuma 406.pantā noteiktā prasības noilguma iestāšanos.
Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētājas, kā patērētājas tiesības.
Kā secināms no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas, ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par
netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu
kompensāciju par līgumsaistību neizpildi. Tiesa uzskata, ka prasītāja pieprasītais līgumsods vērtējams kā samērīgs un taisnīgs arī Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma kontekstā, ņemot vērā, ka līgumsods aprēķināts, ievērojot Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, t.i. tas
nepārsniedz 10% no pamatparāda. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst līgumsodu par samērīgu un taisnīgu sankciju, ievērojot arī to, ka līgumsods
aprēķināts atbildētāja rīcības t.i. pieļautā nokavējuma rezultātā. Pieprasītais līgumsods, tiesas ieskatā, neliecina par prasītāja vēlmi nesamērīgi sodīt
atbildētāju, bet gan drīzāk disciplinēt parādnieku, mudinot viņu pēc iespējas ātrāk norēķināties ar kreditoru.
Novērtējot minēto, tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka atbildētāja nav pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības, kas ir pamats pamatparāda, procentu un
līgumsoda piedziņai.
No maksājuma uzdevumiem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu – EUR 137.33, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par
kopējo summu EUR 3.30 Proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu no atbildētājas prasītājas labā
piedzenami tiesas izdevumi EUR 123.53 apmērā (EUR 804.21x 100/ EUR 915.55= 87.84% x EUR 140.63).
Tiesa uzskata, ka atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš nolēmuma labprātīgai izpildei (Civilprocesa likuma 204.1pants). Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 195.pantu prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos procentus līdz spieduma izpildei, kas, atbilstoši Civillikuma 1765.pantam ir 6% gadā.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantiem, tiesa,-
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/ par labu AS „NORVIK BANKA” pamatparādu EUR 444.26, līgumiskos procentus EUR 148.40 par laika periodu
15.12.2008.līdz 15.07.2010.,likumiskos procentus EUR 167.12 par laika periodu no 15.07.2010.līdz 02.05.2017., kā arī līgumsodu EUR 44.43,
kopā EUR 804.21 (astoņi simti četri euro 21 centi), kā arī tiesas izdevumus EUR 123.53 ( simtu divdesmit trīs euro 53 centi), nosakot termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ko ieskaitīt prasītāja kontā Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE, AS
“NORVIK BANKA”.
Noteikt AS „Norvik banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītā pamatparāda.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese I.Dzerkale