Latvian court orders defendant to pay debt, interest, and court costs in debt collection case.

Lietas arhīva Nr. C-0290-21

ECLI:LV:REZT:2021:1227.C26139720.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2021.gada 27.decembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne,

ar sekretāri V.Greidāni,

piedaloties prasītājas pilnvarotajām pārstāvēm /pers. A/ un /pers. B/, atbildētājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei L.Vinogradovai,

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā Microsoft Teams platformā izskatīja civillietu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības

“LATRAPS”, reģistrācijas Nr. 58503007191, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 7.augustā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS” iesniedza tiesā prasības pieteikumu prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 6.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts LPKS LATRAPS Pēcapmaksas darījumu

līgums un vienošanās par elektronisko dokumentu apriti Nr. PDL/174 (turpmāk – Līgums), saskaņā ar kuru prasītāja pārdod un atbildētāja pērk preces

un/vai pakalpojumus ar pēcapmaksu.

Prasītāja pārdeva atbildētājai preces un sniedza pakalpojumus saskaņā ar pavadzīmēm – rēķiniem. Tā kā izrakstītajās pavadzīmēs noteiktajā

apjomā un termiņā atbildētāja nebija veikusi samaksu par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, starp pusēm 2019.gada 24.maijā tika noslēgta

Vienošanās Nr. 3.1-6/117 (turpmāk – Vienošanās), kuras 1.1.punktā puses konstatēja, ka atbildētājas kavētās saistības pret prasītāju sastāda

65778,30 euro, tajā skaitā nokavējuma nauda 3337,58 euro.

Bez tam, Vienošanās 1.2.punktā puses ir konstatējušas, ka atbildētājai vēl ir saistības pret prasītāju 62175,11 euro apmērā, kurām uz Vienošanās

noslēgšanas dienu nebija iestājies apmaksas termiņš. Ar Vienošanās 3.punktu atbildētāja apņēmusies līdz 2019.gada 1.oktobrim samaksāt prasītājai

kavētās maksājuma saistības 65778,30 euro apmērā (konstatētas Vienošanās 1.1.punktā), kā arī ar kavētā maksājuma saistītos lietošanas procentus par

laika periodu no Vienošanās noslēgšanas dienas līdz 2019.gada 1.oktobrim 1872,71 euro apmērā (procentu likme noteikta Vienošanās 2.1.punktā).

Pēc Vienošanās noslēgšanas, atbildētāja prasītājai ir veikusi produkcijas piegādi, tādējādi samazinot parādsaistības, taču tā kā atbildētāja pielīgto

Vienošanos pilnā apmērā nebija veikusi, tad prasītāja 2019.gada 19.novembrī nosūtīja atbildētājai pretenziju, kurā norādīja, ka uz minētās pretenzijas

sastādīšanas dienu nokavētās maksājumu saistības sastāda 124268,50 euro, tajā skaitā 1498,64 euro aprēķinātā kavējuma nauda (8% gadā no kavētā

pamatparāda nesamaksātās daļas par periodu no kavējuma rašanās dienas līdz pretenzijas sastādīšanas dienai), kā arī tika norādīts, ka atbildētājai pret

prasītāju ir nenokārtotas maksājuma saistības 1778,70 euro apmērā, kurām uz pretenzijas sastādīšanas dienu nebija iestājies apmaksas termiņš.

Pretenzijā tika norādīts, ka atbildētājai līdz 2019.gada 19.decembrim jāsamaksā visa pretenzijā norādītā summa – 126047,20 euro apmērā.

2020.gada 20.novembrī atbildētāja ir veikusi savstarpējo ieskaitu (pavadzīme Nr. ZAG-10) 256,64 euro apmērā.

Prasītāja ir izpildījusi savas saistības un pārdevusi atbildētājai preci un sniegusi pakalpojumus par cenu, kāda ir uzrādīta preču pavadzīmē. Savukārt

atbildētāja ir saņēmusi pavadzīmēs norādīto preci un pakalpojumus, ko apliecina atbildētājas paraksts uz izrakstītajām pavadzīmēm, bet samaksu par tām

nav veikusi.

Papildus minētajam, prasītāja 2019.gada 21.augustā ir izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. LPS 012739 par pārdotajām precēm 1778,70 euro

apmērā, kuram uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu vēl nebija iestājies samaksas termiņš – 2020.gada 15.septembris (lietas 4.-6.lapa).

[1.2] 2021.gada 29.septembrī tiesā saņemti prasītājas prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka pēc prasības pieteikuma iesniegšanas

tiesā, prasītāja ir saņēmusi atbildētājas 2020.gada 20.augusta vēstuli Nr. 20/01, kurā atbildētāja norādījusi par iespējamo vienošanos pamatparāda

segšanas kārtībā. Pēc nepilna mēneša – 2020.gada 16.septembrī prasītāja saņēmusi atbildētājas pārstāvja paskaidrojumu, kurā tiek norādīts, ka

atbildētāja prasību neatzīstot, to pamatojot ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kā rezultātā nebija iespējams iegūt pienācīgu ražu.

Prasītāja nepiekrītot šādai atbildētājas argumentācijai, tajā skaitā par daļēju parāda atsvabināšanu un nokavējuma procentu nepiemērošanu.

Prasītāja praktizē pret visiem tās debitoriem vienādus līguma noteikumus. Bez tam, piemērojot atbildētājai Līguma 3.4.punktā un Vienošanās 2.2.punktā

paredzētās līgumisko procentu likmes, atbildētājai tas būtu finansiāli neizdevīgāks un smagāks slogs nekā šobrīd, kad prasītāja ir izrādījusi pretimnākšanu

un atbildētājai piemērojusi likumiskos nokavējuma procentus astoņu procentpunktu virs procentu pamatlikmes gadā saskaņā ar Civillikuma 1765.panta

trešo daļu.

2020.gada 24.augustā atbildētāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. ZAG2020/3 par summu 18992,40 euro par prasītājai laika periodā no 2020.gada

22.augusta līdz 2020.gada 23.augustam piegādāto produkciju (kvieši 135,66t), savukārt prasītāja 2020.gada 24.augustā izrakstīja atbildētājai

pakalpojumu rēķinu Nr. G20/033460 par summu 604,95 euro par atbildētājai sniegtajiem pirmsapstrādes pakalpojumiem tās piegādātajai produkcijai –

kviešiem 135,66t.

Bez tam, prasītāja 2020.gada 24.augustā aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus un izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. LS20/08/036C par

summu 8987,64 euro par periodu no visu kavēto saistību noteiktā samaksas termiņa sekojošās dienas līdz 2020.gada 24.augustam. Ar naudas

līdzekļiem, kas pienāktos atbildētājai par piegādāto produkciju saskaņā ar pavadzīmi Nr. ZAG2020/3 par summu 18992,40 euro, savstarpēja ieskaita

veidā dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, kas izriet no 2020.gada 24.augusta nokavējuma procentu rēķina Nr. LS20/08/036C par summu

8987,64 euro; 2020.gada 24.augusta rēķina par pakalpojumiem Nr. G20/033460 par summu 604,95 euro; 2018.gada 10.augusta pārdošanas

pavadzīmes Nr. 010486 par summu 1752,56 euro; 2018.gada 28.augusta pārdošanas pavadzīmes Nr. 010643 par summu 1476,08 euro; 2018.gada

3.septembra pārdošanas pavadzīmes Nr. 010691 par summu 205,49 euro apmērā; 2018.gada 25.septembra pārdošanas pavadzīmes Nr. 010886 par

summu 2979,36 euro un daļēji dzēstas saistības, kas izriet no 2019.gada 13.marta pārdošanas pavadzīmes Nr. 011142 par summu 2986,32 euro.

Papildus tam, 2020.gada 15.septembrī iestājās samaksas termiņš saistībām, kas izriet no pavadzīmes Nr. 012739 par summu 1778,70 euro, uz ko

prasītāja jau sākotnēji bija norādījusi prasības pieteikumā.

Atbildētāja 2020.gada 24.septembrī izrakstījusi pavadzīmi Nr. ZAG2020/5 par summu 4198,76 euro, kas ir kvalitātes piemaksa bāzes cenai par

2020.gadā atbildētājas nodoto kviešu produkciju. Prasītāja tajā pašā dienā – 2020.gada 24.septembrī aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus un

izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr. LS20/09/020C par summu 772,06 euro par periodu no 2020.gada 25.augusta līdz 2020.gada 24.septembrim. Ar

naudas līdzekļiem, kas pienāktos atbildētājai par kvalitātes piemaksu bāzes cenai saskaņā ar pavadzīmi Nr. ZAG2020/5 par summu 4198,76 euro

savstarpēja ieskaita veidā dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, kas izriet no 2020.gada 24.septembra nokavējuma procentu rēķina

Nr. LS20/09/020C par summu 772,06 euro, 2018.gada 26.novembra pārdošanas pavadzīmes Nr. 010972 par summu 3230,41 euro un daļēji dzēstas

saistības, kas izriet no 2019.gada 31.janvāra pārdošanas pavadzīmes Nr. 003686 par summu 196,29 euro.

Tādējādi, atbildētājas kavētā pamatparāda atlikums pret prasītāju pēc 2020.gada 24.augusta pavadzīmes Nr. ZAG2020/3 un 2020.gada

24.septembra pavadzīmes Nr. ZAG2020/5 nogrāmatošanas sastāda 111465,41 euro.

Aprēķinātie nokavējuma procenti uz 2021.gada 27.septembri par laika periodu no 2020.gada 25.septembra līdz 2021.gada 27.septembrim

sastāda 8990,53 euro.

[1.2] Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 1652.panta 3.punktu, 1753., 1756. un 1765.pantu, prasītāja lūdza

tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 111465,41 euro un nokavējuma procentus 8990,53 euro apmērā, nosakot prasītājai tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus no pamatparāda – 8 procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā, kā arī

piedzīt visus tiesāšanās izdevumus (lietas 4.-6., 76.-77.lapa).

[2] 2020.gada 17.septembrī tiesā saņemti atbildētājas pilnvarotās pārstāves zvērinātas advokātes Lolitas Vinogradovas rakstveida paskaidrojumi,

kuros norādīts, ka atbildētāja parādu neatzīstot sakarā ar to, ka pušu starpā ir notikušas vairākas pārrunas par preču piegādi un to apmaksu. Tā

2019.gada beigās atbildētāja nosūtījusi prasītājai vēstuli ar situācijas skaidrojumu un iespējamo risinājumu, proti, tika izskaidrots, ka 2019.gadā sakarā ar

laika apstākļiem pēc vasaras kviešu un rapša iesēšanas iestājies sausums, kas ietekmējis dīgšanas procesu un vēlāk, kad sācies lietus, lauku dīgšana bijusi

nevienmērīga, kā arī izkliedētie minerālmēsli nevarēja izšķīst un atradušies virs zemes, sējumi to nevarēja izmantot, sausuma dēļ vasaras rapsis sācis ziedēt

tikai augusta beigās, laikā, kad daļa graudu un rapša bijuši gatavi novākšanai, lielākā daļa lauku bijusi ziedēšanas stadijā, kas kulšanas procesā aizgājuši

salmos (graudi nebija nobrieduši), lauki ar lielāko daļu kultūraugu ziedēšanas stadijā tika atstāti uz nogatavināšanu, iestājoties slapjajam laikam, atstātie

lauki netika novākti, sausums arī negatīvi ietekmējis ziemāju sējumus, daļa no parāda summas tika ieguldīta 2020.gada ražai rudens sējumos.

Arī 2020.gadā atbildētāja mēģinājusi risināt situāciju, veicot vairākas pārrunas ar prasītāju, norādot, ka saimniecībā ir iesēti vēlīnie ziemas kvieši un

vasarāji, tāpēc novākšana sākusies tikai 2020.gada 17.augustā, kas bez šaubām apgrūtinājusi ne tikai savstarpējos norēķinus, bet saimniecības darbību

vispār.

Ņemot vērā lauksaimniecības ražošanas īpatnības un ilggadējo sadarbību ar prasītāju, atbildētāja uzskata, ka savstarpējos norēķinus varētu risināt

bez tiesas procesa, kā arī daļēji atsvabināt atbildētāju no samaksas, tajā skaitā par nokavējuma procentiem (lietas 64.lapa).

[3] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. B/ un /pers. A/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un prasības grozījumos

norādītajiem motīviem. Papildus norādīja, ka prasītāja atbilstoši līgumam nav pārtraukusi preču pārdošanu atbildētājai, jo prasītāja ir pretimnākoša un

sadarbības partneru maznozīmīgu saistību izpildes kavējumu dēļ nepārtrauc viņu kreditēšanu, lai tas nekavētu viņu saimnieciskās darbības veikšanu.

Atšķirībā no 2017. un 2018.gada, 2019. un 2020.gads nevar tikt vērtēts kā krīzes vai neražas gads, kas varētu padarīt atbildētājas uzņemto saistību

izpildi par neiespējamu.

[4] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Lolita Vinogradova tiesas sēdē norādīja, ka atzīst prasību daļēji – atzīst prasību par

pamatparāda piedziņu, savukārt neatzīst prasību par nokavējuma procentu 8990,53 euro apmērā piedziņu. Papildus norādīja, ka atbildētājas parāds ir

izveidojies salīdzinoši īsā laika posmā – no 2017.gada marta līdz 2020.gada augustam. Pušu noslēgtajā līgumā ir paredzēta preču pārdošanas

pārtraukšana un šajā trīs gadu laikā prasītāja nav izvērtējusi iespēju pārtraukt izsniegt atbildētājai preces, līdz ar to prasītāja nav uzskatāma par krietnu un

rūpīgu saimnieku un pati ir pieļāvusi šādu parādsaistību rašanos. Šāda prasītājas rīcība ir vērtējama par labu atbildētājai, lai atsvabinātu viņu no

nokavējuma procentu samaksas pienākuma. Parāds ir saistīts ar lauksaimniecības ražošanas īpatnībām, kas nav atkarīgs no saimnieka rūpības un

zināšanām, bet ir atkarīgs no laika apstākļiem, ko atbildētāja nevar ietekmēt.

Motīvu daļa

[5] Noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā gūtos pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 192.pants nosaka, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Strīda izšķiršanā tiesa piemēro likumu, līdz ar to tiesas pamatuzdevums ir sprieduma argumentācijā skaidri un lietas dalībniekam saprotami atklāt

lietā nozīmīgo faktisko apstākļu analīzi, kā arī likuma normu iztulkošanu un attiecināšanu uz konstatētajiem apstākļiem (Latvijas Republikas Senāta

Civillietu departamenta 2020.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-158/2020 (C69320518)).

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka tiesa, piemērojot tiesību normas, ņem vērā judikatūru, ar ko saprot „tiesu nolēmumos atrodamās

juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos” (sk. Levits E. Judikatūra – pamati,

problēmas, piemērošana. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens, Nr.1/2010, 32.lpp.).

Šajā normā ietvertā noteikuma mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu, saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Kā arī norādīts

juridiskajā literatūrā: „Likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu”

(Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, Mans Īpašums, 17.lpp.).

Līgums ir divu vai vairāku personu (līdzēju) savstarpēji, ar vienošanos pamatoti (saskanīgi) gribas izteikumi, kas vērsti uz noteiktu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (sal. Civillikuma 1511.pants). Tas nozīmē, ka līdzēji, noslēdzot līgumu, vienojas par viņu savstarpējo attiecību

zināmu tiesiski saistošu „regulējumu” nolūkā radīt noteiktas tiesiskas sekas (sk. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās.

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 168.lpp.).

Pirkums saskaņā ar Civillikuma 2002.pantu ir līgums, ar kuru viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai

tiesību, un, atbilstoši Civillikuma 2004.pantam, tas uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 6.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Pēcapmaksas darījumu līgums Nr. PDL/174 (turpmāk –

Līgums), saskaņā ar kuru prasītāja apņēmusies pārdot un atbildētāja pirkt preces un/vai pakalpojumus ar pēcapmaksu (Līguma 1.1.punkts).

Saskaņā ar Līguma 1.2.punktu, pamatojoties uz šo līgumu, atbildētāja prasītājas piešķirtā kredītlimita ietvaros var ar pēcapmaksu vairākkārt

saņemt preces un/vai pakalpojumus un norēķināties par saņemtajām(-iem) precēm/pakalpojumiem prasītājas noteiktajā termiņā un atkārtot šo ciklu pēc

nepieciešamības.

Atbilstoši Līguma 5.1.punktam, līgums ir stājies spēkā tā parakstīšanas brīdī un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku (lietas 16.-17.lapa).

Tiesa konstatē, ka atbilstoši Civillikuma 1533. un 2004.pantam, puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties, tādējādi Līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz

ar to ir spēkā esošs un pusēm saistošs.

[7] No lietas materiāliem pievienotās starp prasītāju un atbildētāju 2019.gada 24.maijā noslēgtās Vienošanās Nr. 3.1-6/117 izriet, ka, pamatojoties

uz starp pusēm noslēgtajiem līgumiem un citiem maksājuma dokumentiem, kā arī līdz šīs vienošanās noslēgšanai veiktajiem savstarpējiem ieskaitiem un

aprēķinātās nokavējuma naudas, kas aprēķināta saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu, atbildētājas neatmaksātās saistības pret prasītāju uz

vienošanās noslēgšanas dienu sastādījušas 127953,41 euro, kas sastāvējušas no:

- atbildētājas kavētajām saistībām pret prasītāju 62440,72 euro apmērā, kam bija iestājies apmaksas termiņš un uz vienošanās noslēgšanas dienu

saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu aprēķinātā nokavējuma nauda 3337,58 euro apmērā, kas tika iekļauta kavētā parāda summā un ko

atbildētāja ir apņēmusies atmaksāt prasītājai saskaņā ar šo vienošanos;

- atbildētājas saistībām pret prasītāju 62175,11 euro apmērā, kam uz vienošanās noslēgšanas dienu nebija iestājies apmaksas termiņš.

Atbildētāja apliecinājusi, ka kavētais parāds un saistības pret prasītāju, kam uz vienošanās noslēgšanas dienu nebija iestājies apmaksas termiņš ir

atbildētājas saistības pret prasītāju un prasītājai ir prasījuma tiesības pret atbildētāju tās saistību pret prasītāju apmērā. Atbildētājas saistības pret prasītāju

ir visas atbildētājas neatmaksātās naudas summas prasītājai, kas tai pienākas, pamatojoties uz pušu starpā noslēgtajiem līgumiem, vienošanām, rēķiniem,

preču pavadzīmēm un citiem maksājumu dokumentiem.

Saskaņā ar Vienošanās 3.punktu, atbildētāja ir apņēmusies līdz 2019.gada 1.oktobrim samaksāt kavēto parādu un visus aprēķinātos kavētā

parāda procentus par summu 67651,01 euro (kavētais parāds uz vienošanās noslēgšanas dienu 65778,30 euro apmērā + kavētā parāda lietošanas

procenti 1872,71 euro apmērā par laika periodu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz 2019.gada 1.oktobrim) pilnā apmērā, veicot maksājumus uz

prasītājas bankas kontu.

Atbilstoši Vienošanās 14.punktam, vienošanās ir stājusies spēkā tās parakstīšanas brīdī un ir spēkā līdz tās izpildei pilnā apmērā (lietas 13.-

15.lapa).

[8] No lietas materiāliem pievienotās prasītājas 2019.gada 19.novembra pretenzijas Nr. 3.1-11/PRETENZ-19/008 atbildētājai par summu

126047,20 euro izriet, ka prasītāja ir informējusi atbildētāju par neizpildītājām saistībām par summu 126047,20 euro apmērā un aicinājusi ne vēlāk kā

līdz 2019.gada 19.decembrim tās nokārtot, pārskaitot pretenzijā norādīto summu pilnā apmērā uz prasītājas bankas kontu.

Pretenzijā norādīts, ka atbildētājas neizpildītās saistības pret prasītāju sastāvējušas no:

- uz 2019.gada 19.novembri kavētā pamatparāda summas 122769,86 euro apmērā;

- saistībām 1778,70 euro apmērā, kurām uz pretenzijas sastādīšanas dienu vēl nebija iestājies izpildes termiņš;

- nokavējuma naudas 1498,64 euro apmērā, kas aprēķināta no kavētā pamatparāda neatmaksātās daļas saskaņā ar Civillikumu par periodu no

kavējuma rašanās dienas līdz pretenzijas sastādīšanas dienai (lietas 10.-11., 12.lapa).

[9] Līgumu saistošā spēka princips, no kura izriet pienākums pildīt tiesīgi noslēgtu līgumu, ir fundamentāls civiltiesisko attiecību organizēšanas

princips (sk. Torgāns K., Kārkliņš J., Bitāns A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Prof. K. Torgāna zinātniskajā

redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 87.lpp.).

Minētais princips ietverts Civillikuma 1587.pantā, kas noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Atbilstoši Civillikuma 2021.pantam no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību.

[9.1] Lietā nav strīda, ka prasītāja ir pārdevusi atbildētājai un atbildētāja ir saņēmusi no prasītājas preces par kopējo summu 124291,92 euro

apmērā, līdz ar to tiesa konstatē, ka prasītāja ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistības.

[9.2] Savukārt atbildētāja atbilstoši Līguma 2.2.punktam nav izpildījusi savu pienākumu samaksāt prasītājai pilnā apmērā par

precēm/pakalpojumiem saskaņā ar norēķinu dokumentos norādītajiem termiņiem.

Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka 2020.gada 20.novembrī atbildētāja ir veikusi savstarpējo ieskaitu (pavadzīme Nr. ZAG-10) 256,64

euro apmērā, kā arī prasības pieteikuma precizējumos norādījusi, ka 2020.gada 24.augustā atbildētāja izrakstījusi pavadzīmi Nr. ZAG2020/3 par

summu 18992,40 euro par prasītājai laika periodā no 2020.gada 22.augusta līdz 2020.gada 23.augustam piegādāto produkciju (kvieši 135,66t) un

2020.gada 24.septembrī izrakstījusi pavadzīmi Nr. ZAG2020/5 par summu 4198,76 euro, kas ir kvalitātes piemaksa bāzes cenai par 2020.gadā

atbildētājas nodoto kviešu produkciju.

Ar naudas līdzekļiem, kas pienāktos atbildētājai par piegādāto produkciju saskaņā ar pavadzīmi Nr. ZAG2020/3 par summu 18992,40 euro,

savstarpēja ieskaita veidā dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, kas izriet no 2020.gada 24.augusta nokavējuma procentu rēķina

Nr. LS20/08/036C par summu 8987,64 euro; 2020.gada 24.augusta rēķina par pakalpojumiem Nr. G20/033460 par summu 604,95 euro; 2018.gada

10.augusta pārdošanas pavadzīmes Nr. 010486 par summu 1752,56 euro; 2018.gada 28.augusta pārdošanas pavadzīmes Nr. 010643 par summu

1476,08 euro; 2018.gada 3.septembra pārdošanas pavadzīmes Nr. 010691 par summu 205,49 euro apmērā; 2018.gada 25.septembra pārdošanas

pavadzīmes Nr. 010886 par summu 2979,36 euro un daļēji dzēstas saistības, kas izriet no 2019.gada 13.marta pārdošanas pavadzīmes Nr. 011142 par

summu 2986,32 euro, savukārt ar naudas līdzekļiem, kas pienāktos atbildētājai par kvalitātes piemaksu bāzes cenai saskaņā ar pavadzīmi

Nr. ZAG2020/5 par summu 4198,76 euro savstarpēja ieskaita veidā dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, kas izriet no 2020.gada 24.septembra

nokavējuma procentu rēķina Nr. LS20/09/020C par summu 772,06 euro, 2018.gada 26.novembra pārdošanas pavadzīmes Nr. 010972 par summu

3230,41 euro un daļēji dzēstas saistības, kas izriet no 2019.gada 31.janvāra pārdošanas pavadzīmes Nr. 003686 par summu 196,29 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1846.pantam, ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Tas ir patstāvīgs saistību izbeigšanās veids. Ieskaita

veikšanai prasījumiem jābūt abpusīgiem, tas ir pretēji vērstiem un šim priekšnosacījumiem ir jāpastāv jau ieskaita gribas izteikuma brīdī (sk. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zin. red. Rīga: Mans Īpašums,

1998, 331.lpp).

Ieskaits var notikt, gan pusēm vienojoties (līgumiski), gan Civillikuma 1847.pantā norādītajos gadījumos ar vienpusēju gribas izpaudumu (sk.

Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 268.lpp.).

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka atbildētāja var dzēst saistības par precēm un/vai pakalpojumiem savstarpēja ieskaita ceļā ar prasītājai piegādāto

produkciju.

Arī Vienošanās 6.punktā ir noteiktas prasītājas tiesības pielietot ieskaitu bez atbildētāja atsevišķi izteiktas piekrišanas uz jebkāda veida pušu

savstarpējiem darījumiem par atbildētājas saimniecībā izaudzēto augkopības produkciju un/vai sniegtajiem pakalpojumiem. Prasītājai ir tiesības veikt

ieskaitu kavētā parāda atmaksai arī tad, ja vēl nav iestājies galīgais kavētā parāda atmaksas termiņš un šajā gadījumā prasītājai nav tiesību aprēķināt

procentus par atlikušo atmaksas periodu.

Savukārt atbilstoši Līguma 3.7.punktam, katrs atbildētājas veiktais maksājums sākotnēji ir novirzāms nokavējuma procentu, kavētā parāda

pamatsummas dzēšanai un tad līgumsoda, ja tāds rastos, dzēšanai.

Arī Vienošanās 7.punktā puses ir vienojušās, ka katrs atbildētājas veiktais maksājums un/vai pušu starpā veiktais savstarpējais ieskaits sākotnēji ir

novirzāms kavētā parāda procentu vai procentu par jebkuriem kavētiem maksājumiem pret prasītāju, pēc tam – kavētā parāda vai jebkuru citu kavētu

maksājumu pret prasītāju pamatsummu dzēšanai.

Ņemot vērā to, ka puses Līgumā un Vienošanās ir vienojušās par savstarpēju ieskaitu veikšanas pieļaujamību un izvērtējot ar ieskaitu veikto

prasījumu dzēšanas secību, tiesa atzīst, ka ieskaits ir veikts atbilstoši Civillikuma, Līguma un Vienošanās nosacījumiem. Atbildētāja nav paudusi

iebildumus attiecībā uz ieskaita veikšanas faktu, līdz ar to tiesa secina, ka no atbildētājas 2020.gada 24.augustā izrakstītās pavadzīmes Nr. ZAG2020/3

par summu 18992,40 euro par prasītājai laika periodā no 2020.gada 22.augusta līdz 2020.gada 23.augustam piegādāto produkciju (kvieši 135,66t) un

2020.gada 24.septembrī izrakstītās pavadzīmes Nr. ZAG2020/5 par summu 4198,76 euro, kas ir kvalitātes piemaksa bāzes cenai par 2020.gadā

atbildētājas nodoto kviešu produkciju izrietošās naudas summas ir tikušas novirzītas atbildētājas saistību pret prasītāju daļējai segšanai.

[9.3] Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noteiktā termiņa notecējuma.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1832.pantam, izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest

saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Arī Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Ņemot vērā to, ka atbildētājas pilnvarotā pārstāve ir atzinusi prasību daļā par galvenā parāda atmaksu un nav apstrīdējusi tā apmēru, tiesa atzīst, ka

parāds par saņemtajām precēm 111465,41 euro apmērā piedzenams no atbildētājas tiesas ceļā.

[10] Prasītāja ir aprēķinājusi un lūgusi piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus 8990,53 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Nokavējums atbilstoši Civillikuma 1651.pantam ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1661.panta pirmā daļa noteic, ja nokavējis parādnieks, tad nevien viņa saistība joprojām paliek spēkā, bet tai pievienojas vēl arī

pienākums atbildēt pat par saistības priekšmeta nejaušu bojā eju un atbilstoši Civillikuma 1662.pantam, nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā

mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Ja jāatdod priekšmeta vērtība, tad tā aprēķināma pēc viņa augstākās cenas kopš nokavējuma laika.

Līguma 3.4.punktā paredzētas prasītājas tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas nokavējuma procentus 0,033% (33 procenta tūkstošdaļu)

apmērā no kavētā parāda summas par katru nokavēto dienu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, ja tādi ir spēkā,

ja atbildētāja neievēro preces un/vai pakalpojuma norēķinu dokumentos minētos apmaksas termiņus un apmērus.

Arī Vienošanās 2.2.punktā paredzētas prasītājas tiesības sākot ar pirmo kavējuma dienu par jebkuru parādu vai tā nokavēto daļu, kam iestājies

apmaksas termiņš, aprēķināt un iekasēt no atbildētājas nokavējuma procentus 0,1% dienā no jebkuras nokavētās summas par katru nokavējuma dienu,

ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, ja tādi ir spēkā, ja vienošanās darbības laikā atbildētāja kavē prasītājai

jebkuru no tai pienākošajiem maksājumiem saskaņā ar vienošanos.

[10.1] Prasītāja savos prasības pieteikuma precizējumos norādījusi, ka piemērojot atbildētājai šādas līgumiskās nokavējuma procentu likmes,

atbildētājai tas būtu finansiāli neizdevīgāks un smagāks slogs nekā šobrīd, kad prasītāja ir izrādījusi atbildētājai pretimnākšanu un piemērojusi likumiskos

nokavējuma procentus – astoņu procentpunktu apmērā virs procentu pamatlikmes gadā.

[10.2] Savukārt atbildētājas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte tiesas sēdē norādījusi, ka neatzīst prasību daļā par aprēķināto nokavējuma

procentu apmēru un lūgusi tiesu izvērtēt iespēju piemērot Civillikuma 1657.panta noteikumus, atsvabinot atbildētāju no viņai neizdevīgām nokavējuma

sekām.

Civillikuma 1657.pants noteic, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar

vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka: „Nokavējuma neizdevīgās sekas norādītas 1661.-1664.pantā. Seku iestāšanās, t.i., parādnieka atbildība ir saistīta ar

vainas konstatēšanas nepieciešamību – ja nav vainas, arī gadījumos, kad nepārvarama vara kavējusi izpildījumu, nav arī atbildības. Vārdi „tiesa var”

norāda, ka tiesai nav jāatbrīvo parādnieks, ja viņš uzņēmies nokavējuma seku risku (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa.

Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 1998, 156.lapa).

Kā redzams no iepriekš minētā, parādnieka nokavējuma gadījumā tiesa saskaņā ar Civillikuma 1657.pantu var atbrīvot viņu no nelabvēlīgajām

sekām, ja tiek konstatēts tiesību normā norādītais pamats, t.i., samaksas nokavējumā nav vainojams parādnieks, savukārt tā nav piemērojama, ja

samaksas nokavējumā ir vainojams parādnieks.

No personas nevar prasīt pildīt saistību, kuras saturu tā nevarēja paredzēt līguma slēgšanas laikā, secināms, ka persona nevar atsaukties uz šo

klauzulu, ja apstākļu izmaiņu pamatā ir pašas personas darbības vai subjektīvā neiespējamība (piemēram, persona nevarēs atsaukties uz apstākļu izmaiņu

klauzulu kā saistību neizpildes iemeslu, pamatojoties uz to, ka tās komercdarbība nenorit tik labi, kā bija plānots, un tādēļ viņa nevarēja paredzēt, ka būs

naudas līdzekļu trūkums, lai izpildītu saistības. Proti, atsaukšanās uz šo klauzulu nav iespējama pat tad, ja personai saistību izpilde ir pārlieku apgrūtinoša

(sk. Jānis Kārkliņš. Apstākļu izmaiņu klauzula kā izņēmums no PACTA SUNT SERVANDA principa. Latvijas Universitāte, Latvija,

http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/tiesibas/Karklins.pdf)).

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja 2021.gada 1.novembrī ir vērsusies pie prasītājas ar iesniegumu, kurā norādījusi, ka 2021.gadā samaksa

nav tikusi veikta sakarā ar to, ka iepriekšējos pārskata gados (2018.-2019.pārskata gadi) saimniecībā sliktas ražas un saimniecībā nodarbinātā

agronoma nepietiekošo zināšanu un prasmju dēļ ir izveidojies negatīvs pamatkapitāls. Naudas trūkuma dēļ, minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi uz

laukiem tikuši lietoti minimāli un laika apstākļu ietekmē (iestājoties sausumam) tikusi novākta raža ar zemu kvalitāti – lopbarības klases kvieši un rapsis ar

zemu eļļas saturu, kā arī daļu no iesētiem laukiem nebija iespējams novākt (lietas 87.lapa).

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā pienākuma izpildi nav kavējusi nepārvarama vara vai citi attaisnojoši apstākļi, kad parādnieku nevar vainot ne

uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā. Noslēdzot Līgumu, atbildētājai bija jārēķinās ar to, ka lauksaimniecība un uzņēmējdarbība pati

par sevi ir saistīta ar neparedzamiem apstākļiem un risku. Sliktākas ražas gūšana nekā plānots un atbildētājas norādītie apstākļi nav atzīstami par

nepārvaramas varas apstākļiem, kas būtu par pamatu atbildētājas atsvabināšanai no saistību izpildes nokavējuma neizdevīgām sekām Civillikuma

1657.panta izpratnē, jo šie apstākļi kvalificējami kā līguma saistību izpildīšanas grūtības, kādas radās jau pēc Līguma noslēgšanas, tāpēc Civillikuma

1587.panta izpratnē neatsvabina līgumslēdzējus no Līguma izpildes.

[10.3] Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai un trešajai daļai, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas

veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus

turpmākos mēnešus.

Procentu pamatlikme kopš 2020.gada 1.janvāra ir noteikta 0,00% (sk. https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/procentu-likmju-

statistikas-raditaji/pamatlikme-saskana-ar-civillikuma-1765-pantu).

Ņemot vērā to, ka atbildētāja, noslēdzot Līgumu un Vienošanos, ir uzņēmusies nokavējuma risku un izvērtējot prasītājas likumisko procentu

aprēķinu par parāda samaksas nokavējumu, tiesa atzīst, ka prasītāja tos ir aprēķinājusi atbilstoši iepriekšminētajiem Civillikuma nosacījumiem, tie ir

samērīgi, atbilstoši godīgai darījumu praksei un atbildētājas pieļautajam saistības izpildes nokavējumam, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir

pamats piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 8990,53 euro apmērā par laika periodu no 2020.gada 25.septembra līdz 2021.gada 27.septembrim.

[11] Prasītāja lūgusi tiesu noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus no pamatparāda –

8 procentpunktu apmērā virs procentu pamatlikmes gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016) likumiskie procenti,

tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku

posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam u n Civillikuma 1756., 1759.,

1765.pantam, nosakāmas prasītājas tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 8% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka

atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai un 1763.panta 1.punktam procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

[12] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa un trešās daļas 3.punkts noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva. Savukārt atbilstoši

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasītāja ir nomaksājusi valsts nodevu 2867,71 euro apmērā par prasības pieteikumu prasībā par parāda piedziņu (lietas 8.lapa), valsts nodevu

654,55 euro apmērā par prasības nodrošinājuma pieteikumu (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro apmērā (lietas 9.lapa).

[12.1] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 2867,71 euro

apmērā par prasības pieteikumu prasībā par parāda piedziņu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro apmērā.

[12.2] Savukārt ņemot vērā to, ka ar tiesneses 2020.gada 18.augusta lēmumu noraidīts prasītājas prasības nodrošinājuma pieteikums, prasītājas

samaksātās valsts nodevas 654,55 euro apmērā par prasības nodrošinājuma pieteikumu piedziņai no atbildētājas nav pamata.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187.panta otro daļu, 189.-195., 199.pantu, tiesa

nosprieda:

lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS”, reģistrācijas Nr. 58503007191, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, par labu lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvai sabiedrībai “LATRAPS”, reģistrācijas Nr. 58503007191, parādu par saņemtajām precēm 111465,41 euro (viens simts vienpadsmit

tūkstoši četri simti sešdesmit pieci euro un 41 cents), likumiskos nokavējuma procentus 8990,53 euro (astoņi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit euro un

53 centi) par laika periodu no 2020.gada 25.septembra līdz 2021.gada 27.septembrim, tiesas izdevumus – valsts nodevu 2867,71 euro (divi tūkstoši

astoņi simti sešdesmit septiņi euro un 71 cents) par prasības pieteikumu prasībā par parāda piedziņu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro

(pieci euro un 37 centi), kopsummā 123329,02 euro (viens simts divdesmit trīs tūkstoši trīs simti divdesmit deviņi euro un 02 centi).

Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “LATRAPS”, reģistrācijas

Nr. 58503007191, Luminor Bank AS norēķinu kontā Nr. LV72RIKO0002930155409.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10

(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvai sabiedrībai “LATRAPS”, reģistrācijas Nr. 58503007191, tiesības par laika periodu pēc

sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 8% (astoņus procentus) gadā no piedzītās un

nesamaksātās pamatparāda summas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Sprieduma sastādīšanas datums - 2021.gada 27.decembris.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne