Court partially allows moral damages claim against landlord for stress-induced health issues in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-2994-18/5

ECLI:LV:RLPT:2018:1220.C29299418.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 20. decembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Īpašnieku sabiedrība” par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “Īpašnieku sabiedrība” par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017. gada 17. februārī zemesgrāmatā nostiprinātas /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

/adrese/, pamatojoties uz 2017. gada 8. februāra pirkuma līgumu. Atbilstoši pirkuma līguma 7.3. punktam pārdevējs apņēmās atbildēt par visām

saistībām pret trešajām personām un trešo personu prasībām, kuras attieksies vai tiks vērstas uz nekustamo īpašumu, kuru pamats būs radies līdz

īpašuma tiesību pārejas brīdim pircējam. Prasītāja neparakstīja pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Īpašnieku

sabiedrība”, jo pārvaldīšanas līgumā bija paredzēts, ka /pers. A/ jāsedz iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parāds. Atbildētājs atteicās veikt pārrēķinu,

norādot, ka prasītājai ir jāvienojas ar iepriekšējo dzīvokļa īpašnieku. Prasītāja vairākkārt rakstīja atbildētājam, ka veiks maksājumus un parakstīs

pārvaldīšanas līgumu pēc tam, kad tiks izsniegts pareizs rēķins un veikti labojumi pārvaldīšanas līgumā. Atbildētājs atstāja bez ievērības prasītājas lūgumu.

Apzinoties savu bezpalīdzību šajā situācijā, prasītāja pārdzīvoja un uztraucās. Prasītājai sākās pēkšņas asas neiroloģiskas sāpes kreisās rokas augšdelmā,

tāpēc viņa bija spiesta ārstēties slimnīcā un lietot stiprus pretsāpju medikamentus. Atbildētājs iesniedza tiesā prasību pret prasītāju par parāda piedziņu.

Prasītājai ir nodarīts morālais kaitējums, jo viņa bez jebkāda pamata tika nostādīta parādnieka lomā. Prasītājai radās emocionāli pārdzīvojumi un stress,

kas noveda pie veselības stāvokļa pasliktināšanās. Morālais kaitējums ir prasītājai nodarītā aizskāruma negatīvās sekas, kuru mazināšanai nosakāma

taisnīga un samērīga atlīdzība. Prasītājai nodarītais morālais kaitējums ir vērtējams kā smags, jo ir ir saistīts ar prasītājas veselības stāvokļa

pasliktināšanos. Prasītāja vēlas saņemt morālā kaitējuma kompensāciju 500 EUR apmērā. Pamatojoties uz Civillikuma 5., 1635. pantu, prasītāja lūdz

tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai morālā kaitējuma atlīdzību 500 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētāja paskaidrojumos par celto prasību norādīts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Īpašnieku sabiedrība” pārvalda dzīvojamo

māju /adrese/. 2017. gada februārī prasītāja vērsās pie atbildētāja ar lūgumu sagatavot līgumu par prasītājai piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu

/adrese/. Prasītāja atteicās parakstīt atbildētāja sagatavoto pārvaldīšanas līgumu un neieradās uz pārrunām par līguma noslēgšanu. 2017. gada 30. jūnijā

atbildētājs rakstveidā atbildēja prasītājai, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 6. panta pirmajai daļai viņa kļuva par dzīvokļa īpašnieci no pirkuma

līguma noslēgšanas datuma, tas ir, no 2017. gada 8. februāra. No 2017. gada 8. februāra līdz 2017. gada 1. oktobrim prasītāja neveica rēķinu apmaksu

pilnā apmērā un prasītājai izveidojās parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem 346,64 EUR apmērā. 2018. gada 11. janvārī

atbildētājs iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Atbildētājs nav pieļāvis prettiesisku rīcību, un nav konstatējams cēloniskais sakars

starp morālā kaitējumu un atbildētāja rīcību. Prasītāja nav pierādījusi morālo kaitējumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kas izskatīs lietu, izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata

rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Motīvu daļa

Novērtējot civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība ir daļēji apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 250.25 panta pirmo daļu tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi

norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta otro daļu ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas

darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava

ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās atlīdzības summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesāšanās

izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai – valsts nodeva 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

Prasību daļēji apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Īpašnieku sabiedrība” (reģistrācijas numurs 40003500670) par labu /pers. A/ (personas

kods /personas kods/) morālā kaitējuma atlīdzību 200 EUR un tiesas izdevumus 73,20 EUR, kopā 273,20 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama /pers. A/ norēķinu kontā /numurs/ akciju sabiedrībā “Swedbank”.

/pers. A/ ir tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzības 300 EUR piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai

un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Ja tiks iesniegts sprieduma

sastādīšanas lūgums, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 18. janvārī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga