Court fully allowed small claims action for unpaid property management fees and court costs.

Lietas Nr. C32296515

Lietas arhīva Nr. C-1080-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 11.maijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) 2015.gada 23.jūlijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlis maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk-Atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā pamatojoties uz 28.10.2010. likuma "Dzīvokļa īpašuma likums” 10.pantu; 21.06.1995. likuma

"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta 7.daļu; Civillikuma 1587., 1651.pantiem, 1652.panta 3.daļu, 1662., 1828.pantiem;

Civilprocesa likuma 26.panta l.daļu, 41.panta 1 .daļu, 127.,250.19 pantiem, Prasītāja lūdz tiesu:

1. piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītajam pamatparādu EUR 455.08 (četri simti piecdesmit pieci euro, 08 centi), samaksāto valsts nodevu

EUR 71.14 (septiņdesmit viens euro, 14 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70 (četri euro, 70 centi), kopā EUR 530.92 (pieci

simti trīsdesmit euro, 92 centi).

2. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

[2] Prasības pieteikumā norādīts, ka

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Sarkandaugava”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 "Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšana

atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem" (2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-ll-910-lī, pirms

tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju par īpašumu, Atbildētājam no 2002.gada 24.janvāra ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo

telpu Nr./adrese/.

2011.gada 03.novembrī Prasītājs ar Atbildētāju noslēdzis Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu par minēto dzīvokli.

Saskaņā ar līgumu Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret Atbildētāju, taču Atbildētājs nav norēķinājies par

saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Piedzenamās summas aprēķins veikts pamatojoties uz 2015.gada 14.maija rēķinu Nr.21361183/15051 un Piedzenamās summas aprēķinu

(pielikumā).

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par

iepriekš minēto periodu.

2015.gada 16.aprīlī pret Atbildētāju tika iesniegt pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un ar 2015.gada 08.jūnija

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas lēmumu lietā Nr.3-12/2025 pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas. Prasītājs

lūdz tiesu ieskaitīt neizmantoto valsts nodevu EUR 11.82 apmērā šajā lietā.

Latvijas Republikas 28.10.2010. likuma "Dzīvokļa īpašuma likums" 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Latvijas Republikas 21.06.1995. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta 7,daļa nosaka, ka pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.l014

"Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008, MK noteikumiem Nr.1013 "Kārtība,

kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1 panta noteikumiem, norāda, ka mediācijas izmantošana strīda risināšanai pirms

vēršanās tiesā netika izmantota. Prasītājs mediācijas izmantošanai nepiekrīt.

[3] 2016.gada 27.aprīlī tiesā saņemts prasītāja pieteikums par prasības summas pieaugumu, kurā prasītāja norāda, ka parāds kopš prasības

iesniegšanas tiesā ir audzis, līdz ar to prasītāja lūdz tiesu:

1. Piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītajam pamatparādu EUR 590.02 (pieci simti deviņdesmit euro, 02 centi), samaksāto valsts

nodevu EUR 88.50 (astoņdesmit astoņi euro, 50 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro, 70 centi), kopā EUR

683.22 (seši simti astoņdesmit trīs euro, 22 centi).

2. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no

nenomaksātās pamatparāda summas.

[4] 2015. gada 30.jūlijā Atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par

to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi

paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2015. gada 26.oktobrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

[6] No lietas materiāliem izriet, ka, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sarkandaugava”) apsaimniekošanā, saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Nr.3291 "Par

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšana atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem" (2011.gada

5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-ll-910-lī, pirms tam 2002.gada 14.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja /adrese/.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju (1.1.9.) par īpašumu, Atbildētājam no 2002.gada 24.janvāra ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz

dzīvojamo telpu Nr./adrese/.

2011.gada 3.novembrī atbildētājs ir noslēdzis ar prasītāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, saskaņā, ar kuru

atbildētājs apņemas segt mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus proporcionāli viņa dzīvokļa kopējai platībai.

No lietā iesniegtā piedzenamās summas aprēķina izriet, ka par laika periodu no 2011.gada 1.februāra līdz 2016.gada 20.aprīlim atbildētāja

parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem ir 590,02 EUR apmērā.

Tiesai līdz sprieduma taisīšanas dienai -2016.gada 11.maijam netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos

pakalpojumus. No atbildētāja tika saņemti pierādījumi par saņemto pakalpojumu apmaksu, tikai 2016.gada 13.maijā, t.i. divas dienas pēc

saīsināta tiesas sprieduma sastādīšanas, līdz ar to tie nav ņemami vērā.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu; maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja

atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos

aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un

raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības

vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu

komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā (Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas

uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam

dzīvokļa īpašniekam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto.

Ņemot vērā minēto no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds 590,02 EUR apmērā, par laika periodu no 2011.gada

1.februāra līdz 2016.gada 20.aprīlim.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja Civillikuma

1765.panta otrajā daļā paredzētos likumiskos 6 procentus gadā, no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (..). Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama prasītājas

Prasītāja pie prasības celšanas ir samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikumu 88,50 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR. Minētie izdevumi ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumu pamata.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,50 EUR

apmērā piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi

kopumā aprēķināti EUR 8,20 (lietas 1.a.lapa), bet prasītājs, ceļot prasību tiesā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 93. panta pirmo daļu, 189. pantu, 190. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, parādu 590,02

EUR (pieci simti deviņdesmit, 02 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesāšanās

izdevumus - nodevu 88,50 EUR (astoņdesmit astoņi euro, 50 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro, 70

centi).

Noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 590,02 EUR (pieci simti

deviņdesmit, 02 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,50 (trīs euro, 50

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par labu valstij iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus: saņēmējs Tiesu administrācija,

ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs

LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša

informācija - 2016.gada 11.maija spriedums civillietā Nr. C32296515 (lietvedības Nr.C32-1080-16/11).

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas

nolēmuma piespiedu izpilde.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 25. maija, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas laiks-2016.gada 30.maijs.

Tiesnesis (paraksts) Dz.Melbārdis