Appeal court reduced civil damages for hooliganism where vehicle damage was not directly caused by the defendants' actions.

Lieta Nr.11352061412

KA04-79-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 8.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Vīgante

tiesneši L.Šteinerte

G.Kveska

piedaloties prokurorei L.Zebuliņai

aizstāvim V.Jakobijam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzēto /pers. F/, personas kods /personas kods/, un /pers. G/,

personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzībām par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra spriedumu, un

konstatēja

ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra spriedumu /pers. F/ ir atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma

231.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 8 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu noteiktie sodi daļēji saskaitīti un galīgais sods

noteikts brīvības atņemšana uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1

gadu. /pers. G/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 8

mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. No /pers. F/ un /pers.

G/ solidāri par labu cietušajam SIA “/Nosaukums A/ ” piedzīta, materiālā kaitējuma kompensācija EUR 220,09.

/pers. F/ un /pers. G/ ir atzīti par vainīgiem un notiesāti pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas par huligānismu, kas

izdarīts personu grupā un, kas saistīts ar mantas bojāšanu.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2012.gada 6.novembrī ap plkst.20.00, brīdī, kad KS „/Nosaukums A/ ” operators /pers. H/ veica ātruma kontroles

mērierīces operatora darba pienākumus, pie KS „/Nosaukums A/ ” piederošās automašīnas „Opel Combo” ar valsts

numura zīmi /TL numurs/ , kas atradās /adrese/ , pretī autoservisam, pienāca /pers. F/ un /pers. G/, kuri atrodoties

acīmredzamā alkohola reibuma stāvoklī, izrādot acīmredzamu necieņu pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās

uzvedības normas, traucējot cilvēku mieru un KS „/Nosaukums A/ ” darbu, sabiedriskā vietā izteica aizskarošus vārdus un

lamājās necenzētiem vārdiem uz /pers. H/, pieprasot, lai viņš izkāpj no automašīnas. Tā kā /pers. H/ neatbildēja, /pers. F/ un

/pers. G/ aizgāja. Pēc 5 minūtēm /pers. F/ un /pers. G/ atgriezās un, turpinot savas huligāniskās darbības, pieprasīja, lai

/pers. H/ izkāpj no automašīnas un draudēja sasist radaru. Tā kā /pers. H/ nereaģēja uz /pers. F/ un /pers. G/ draudiem,

/pers. F/ un /pers. G/ sāka lauzt vaļā automašīnas durvis un ar dūrēm sita pa automašīnas durvju stiklu, mēģinot to izsist.

Tajā brīdī, kad /pers. H/ par notiekošo telefoniski paziņoja apsardzes firmai, /pers. F/ piegāja pie automašīnas pārsega un

izkliedzot rupjības, ar kāju tīši iesita pa automašīnas motora pārsegu, tādā veidā sabojājot KS „/Nosaukums A/ ” piederošo

mantu, kuras remonta izmaksas sastādīja EUR 136,88 (Ls 96,20). Tādā veidā /pers. F/ un /pers. G/ grupā veica

huligāniskas darbības, kas saistītas ar mantas bojāšanu.

Bez tam, /pers. F/ ir atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas par to, ka viņš izdarīja

uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga nodarījuma pārtraukšanā.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2012.gada 6.novembrī, ap plkst.20.20, notikuma vietā /adrese/ , pēc izsaukuma ieradās apsardzes firmas /Nosaukums

B/ apsargs /pers. I/, kuram KS „/Nosaukums A/ ” operators /pers. H/ norādīja uz /pers. F/ un /pers. G/ kā huligānisko

darbību izdarītajiem. /pers. I/ piegāja pie /pers. F/ un /pers. G/, kuri atradās acīmredzamā alkohola reibuma stāvoklī, un

stādījās priekšā kā apsardzes darbinieks. Lai izpildītu savu pienākumu un pārtrauktu /pers. F/ un /pers. G/ huligāniskās

darbības, /pers. I/ lūdza abus sekot pie fotoradaru uzstādīšanas operatora, lai atrisinātu konfliktsituāciju, uz ko /pers. F/ un

/pers. G/ noreaģēja negatīvi, sāka lamāties necenzētiem vārdiem un atteicās sekot /pers. I/, pēc kā /pers. F/ uzbruka /pers. I/

un, apdraudot /pers. I/ veselību, ar roku, tīši, iesita /pers. I/ pa krūtīm, nodarot viņam fiziskas sāpes. Radušos situāciju

/pers. I/ uztvēra kā draudus savai veselībai un pielietoja gāzes baloniņu, pēc kā /pers. F/ un /pers. G/ tika nogādāti Olaines

policijas iecirknī.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētie /pers. F/ un /pers. G/ iesniedza apelācijas sūdzības, kurās lūdz atcelt

pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu attaisnojošu spriedumu.

Apelācijas sūdzībās norādīts, ka tiesa nav ņēmusi vērā apsūdzēto liecības, bet ir balstījusies tikai uz liecinieku /pers.

H/ un /pers. I/ pretrunīgajām liecībām, kuras neapstiprinās ar citiem tiesas gaitā pārbaudītiem pierādījumiem.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka automašīna bija novietota privātā teritorijā un tās novietošana nebija saskaņota ar teritorijas

īpašnieku un tā traucēja uzmērīšanas darbus, par ko apsūdzētie izteica aizrādījumu un lūdza pārvietot automašīnu uz citu

vietu. Nekādi sitieni pa automašīnas logiem vai motora pārsegu, no apsūdzēto puses netika izdarīti.

Apelācijas sūdzībās norādīts arī uz to, ka saruna ar /pers. H/ notika privātā teritorijā, kas pieder /pers. G/, un līdz ar to

šo vietu nevar uzskatīt par sabiedrisku, pie tam, neviena no personām, kas atradās autoservisā, nebija dzirdējusi vai

redzējusi kaut kādu konfliktu, vai sabiedriskās kārtības traucēšanu. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka tika izrādīta

necieņa pret sabiedrību, notika ciniska sabiedrisko interešu noniecināšana un vispārējo uzvedības normu pārkāpšana.

Bez tam, apsūdzētie norāda, ka, lai konstatētu, ka viņi ir nodarījuši automašīnai kaut kādus bojājumus, tā bija jāapskata

un bojājumi jāfiksē tūlīt pēc notikušā, bet ne vairākas dienas pēc tam, proti, 2012.gada 15.novembrī. Turklāt iesniegumā

policijai, /pers. H/ norāda, ka automašīnai “Opel Combo” nekādu bojājumu nav. Uz tādiem /pers. H/ nenorāda arī ziņojumā

SIA “/Nosaukums A/ ” operāciju daļas vadītājam, un tikai 2012.gada 8.novembrī parādās iesniegums, kurā norādīts, ka

virsbūvei tika nodarīti bojājumi, nekonkretizējot, kur un kādi. Minētais dod pamatu uzskatīt, ka automašīnai bojājumi nav

bijuši vai arī tie iegūti daudz vēlāk. Turklāt neviena pozīcija no cietušā pārstāvja iesniegtā zaudējumu aprēķina netiek

apstiprināta ar dokumentiem, kas norādītu uz to, ka šādi zaudējumi ir bijuši un, ka ir notikuši maksājumi par šādu

zaudējumu novēršanu. Iesniegtā tāme, kas sastādīta 8.novembrī, neapstiprina faktu, ka automašīna būtu remontēta, jo nav

nekādu dokumentālu pierādījumu šādu remontdarbu apmaksai.

Apsūdzēto ieskatā nepamatots ir tiesas pieņēmums, ka tāme ir dokuments, kas apstiprinātu remontdarbu izdarīšanu, jo

tāme tikai norāda uz to, cik varētu izmaksāt šādi remontdarbi, apstiprinājums, ka remonts ir noticis ir tikai dokuments par

remontdarbu apmaksu. Tāpat nav saprotams uz kādu pierādījumu pamata balstās tiesa, pieņemot, ka ir notikusi ātruma

kontroles mērierīces “PoliScam” pārbaude un kādas ir šādas pārbaudes izmaksas. Atsauce uz to, ka saskaņā ar iepirkuma

līgumu SIA “/Nosaukums A/ ” ir atbildīga par konkrēto mēraparātu iegādi un darbības nodrošināšanu ir vispārzināms fakts,

ir tikai tiesas pieņēmums, jo iepirkuma līgums netiek publicēts nevienā oficiālā izdevumā, lai nodrošinātu tā pieejamību un

uzskatītu to par vispārzināmu faktu, lietā šāda līguma nav un tiesa nevarēja pārliecināties, vai tās apgalvojums ir pamatots.

Lietā nav arī dokumentu par to, ka mērierīces pārbaude ir notikusi un kādas ir šādas pārbaudes izmaksas.

Tiesa visas lietā esošās pretrunas un minējumus ir vērsusi pret apsūdzētajām personām, klaji ignorējot Kriminālprocesa

likuma 19.panta nosacījumus.

Tāpat tiesa nav ņēmusi vērā, ka apsūdzētajiem bija nodarīti miesas bojājumi, iepūšot acīs asaru gāzi un sitot.

Bez tam, apsūdzētais /pers. F/ papildus iepriekš minētajam, savā apelācijas sūdzībā norāda, ka, notiesājot viņu pēc

Krimināllikuma 269.?anta pirmās daļas, tiesa ir balstījusies tikai uz /pers. I/ pretrunīgajiem apgalvojumiem, kuri ne ar ko

neapstiprinās.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētie /pers. F/ un /pers. G/ uzturēja iesniegtās apelācijas sūdzības pilnā apjomā,

pamatojoties uz tajā izteiktajiem argumentiem.

Apsūdzēto/pers. F/ un /pers. G/ aizstāvis zvērināts advokāts V.Jakobijs pievienojās iesniegtajām apelācijas sūdzībām.

Prokurore lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par materiālā kaitējuma kompensācijas piedziņu un

piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu cietušajam materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 136,88. Pārējā daļā

lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Apsūdzētais/pers. G/ apelācijas instances tiesas sēdē liecināja, ka uztur pirmās instances tiesas sēdē sniegtās liecības.

Papildus liecināja, ka tajā vakarā kopā ar brāli gājis mājās. No mugurpuses saņēmis sitienu pa galvu. Pēc sitiena zaudējis

samaņu. Alkoholu tajā vakarā nav lietojis. /pers. I/ tajā vakarā nav redzējis.

Apsūdzētais/pers. F/ apelācijas instances tiesas sēdē liecināja, ka uztur pirmās instances tiesas sēdē sniegtās liecības.

Papildus liecināja, ka bijis kopā ar brāli. Abi devušies mājās no darba. Atradušies 50 metru attālumā no servisa, kad saņēmis

sitienu no aizmugures pa galvu. Zaudējis samaņu un atguvies, kad atradies policijas automašīnā. Tajā vakarā /pers. I/ nav

redzējis. Pirmo reizi viņu redzējis tiesas sēdē. Tajā vakarā bija lietojis alkoholu un to nenoliedz. Bija izdzēris kādus 50

gramus konjaka, nav juties apreibis un normāli gājis mājās. Radara mašīnu nav aizticis.

Liecinieks/pers. I/ apelācijas instances tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gada 6.novembrī izbraucis uz izsaukumu.

Notikuma vietā radara darbinieks stāstījis, ka viņam uzbrukuši divi vīrieši, kuri spārdījuši mašīnu un draudējuši viņam.

Darbinieks pastāstījis, ka abi vīrieši iegājuši autoservisa telpās. Kopā ar darbinieku gājuši uz autoservisu un jautājuši par šīm

personām. Servisā uzzinājuši, ka vīrieši izgājuši no autoservisa caur sētas pusi. Izejot no autoservisa, darbinieks pamanījis

divus vīriešus, kurus atpazinis. Viņš – liecinieks piegājis pie šiem vīriešiem, stādījies priekšā un aicinājis viņus līdzi,

noskaidrot situāciju. Vīrieši sākuši lamāties un teikuši, lai ejot prom no viņu zemes. Pa rāciju izsaucis papildspēkus – otru

apsardzes ekipāžu un pašvaldības policiju. Tad vīrieši sākuši iet prom. Piegājis pie viņiem klāt. /pers. F/ teicis, ka ar viņu

nekur neies. Paņēmis viņu aiz rokas un tajā brīdī /pers. F/ ar elkoni viņam iesitis krūšu rajonā. Arī otrs vīrietis nācis virsū.

To novērtējis kā uzbrukumu, tāpēc pielietojis gāzes baloniņu. Apsūdzētie no viņa atradušies apmēram 1,5-2 metru attālumā,

kad izpūtis gāzes baloniņu viņu virzienā, trāpījis acīs. Pēc kā viņi nokrituši uz ceļiem un rupji lamājušies. Viņi abi bijuši

stiprā alkohola reibumā, jo grīļojās un par to liecināja arī smaka. Arī runa bija nesakarīga. Vīrieši apsēdušies uz zemes un

slaucījuši ar rokām acis. Tajā brīdī piebrauca /pers. N/ un pēc dažām minūtēm arī pašvaldības policija. /pers. G/ pirmo

iesēdinājuši pašvaldības policijas mašīnā. /pers. F/ sācis lamāties un pretoties pašvaldības policijai, viņš ieķēries mašīnas

režģos un sācis spārdīties. Fizisku spēku pret apsūdzētajiem nav pielietojis, nevar paskaidrot kā viņi ieguva miesas

bojājumus. Pieļauj, ka /pers. F/ miesas bojājumi varēja rasties no tā, ka viņš pretojās pašvaldības policijas darbiniekiem.

Liecinieks/pers. N/ apelācijas instances tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gada 6.novembrī veicis savus darba pienākumus

SIA “/Nosaukums B/ ”. Pa rāciju dzirdējis, ka ir noticis uzbrukums radaram un firmas darbiniekam. Kad ieradies notikuma

vietā, divi cilvēki sēdējuši uz zemes. /pers. I/ stāvējis viņiem blakus. Pamanījis, ka viņi bija reibuma stāvoklī, jo viņu

uzvedība bija neadekvāta un viņi rupji lamājās. /pers. I/ teicis, ka personas uzvedās agresīvi un uzbruka fotoradaram un

darbiniekam. /pers. I/ teicis, ka personas uzvedās agresīvi, grūstījās, nevēlējās pakļauties /pers. I/ prasībām. Personas tika

nogādātas policijā.

No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Klīniskā tiesu medicīniskās

ekspertīzes nodaļas eksperta atzinuma Nr.19-1824 izriet, ka /pers. G/ ir miesas bojājumi – galvas sasitums ar

asinsizplūdumu, sejas sasitums ar asinsizplūdumiem un nobrāzumiem, abu acu akūts konjunktivīts. Asinsizplūdumi un

nobrāzumi varēja rasties trulu, cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, acu akūts konjunktivīts – iepūšot acīs ķīmisku vielu, kā

uzrāda cietušais. Minētie miesas bojājumi varēja rasties 2012.gada 6.novembrī lēmumā un cietušā uzrādītajos apstākļos

(2.sēj., l.l. 34-35).

No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Klīniskā tiesu medicīniskās

ekspertīzes nodaļas eksperta atzinuma Nr.19-1825 izriet, ka /pers. F/ ir miesas bojājumi – kreisās acs ābola sasitums ar

radzenes eroziju un konjunktīvas saasiņojumu, abu acu akūts konjunktivīts. Kreisā acs ābola sasitums varēja rasties trulu,

cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, acu akūtas konjunktivīts – iepūšot acīs ķīmisku vielu, kā uzrāda cietušais. Minētie

miesas bojājumi varēja rasties 2012.gada 6.novembrī lēmumā un cietušā uzrādītajos apstākļos (2.sēj., l.l.39-40).

Noklausījusies prokurores un aizstāvja V.Jakobija viedokli, apsūdzēto /pers. F/ un /pers. G/, liecinieku /pers. I/ un

/pers. N/ liecības, pārbaudījusi krimināllietas materiālos apkopotos pierādījumus un dokumentus, kā arī izvērtējusi

apelācijas sūdzību motīvus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk – tiesas kolēģija) uzskata, ka

apelācijas sūdzības ir apmierināmas daļēji un Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra spriedums ir atceļams daļā par

materiālā kaitējuma kompensācijas EUR 220,09 solidāru piedziņu no /pers. F/ un /pers. G/ par labu cietušajam SIA

“/Nosaukums A/ ” un šajā daļā ir taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams

negrozīts.

Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.-130.panta nosacījumiem, ir

vērtējusi iesniegtos pierādījumus, analizējusi tos un pamatoti atzinusi apsūdzēto vainu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos

nodarījumos par pierādītu, kā arī juridiskā kvalifikācija apsūdzētā /pers. F/ darbībām pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās

daļas, 231.panta otrās daļas un apsūdzētā /pers. G/ darbībām pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pareiza un

atbilstoša nodarījuma aprakstam, ko tiesa atzinusi par pierādītu.

Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesas spriedumā, lietā iegūto pierādījumu uzskaitījums un izklāsts ir pietiekams un

izsmeļošs, tiesas kolēģija pierādījumus atkārtoti neuzskaitīs un neizklāstīs, bet ņemot vērā apelācijas sūdzībās izteiktos

argumentus, sniegs pierādījumu novērtējumu.

Tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu un noraidāmu apsūdzēto apelācijas sūdzībās norādīto argumentu, ka tā kā

saruna notikusi privātā teritorijā, kas pieder /pers. G/, tad šo vietu nevar uzskatīt par sabiedrisku.

No automašīnai Opel Combo, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, apskates protokola (1.sēj., l.l. 8) izriet, ka tā

atrodas /adrese/ , stāvlaukumā pretī ēkai /adrese/ .

No apskates protokolam pievienotās foto tabulas (1.sēj., l.l. 9) redzams, ka, lai iebrauktu teritorijā, kur bija novietota

stāvēšanai iepriekš minētā automašīna, nav šķēršļu, jo teritorija nav norobežota ar atsevišķu žogu, barjeru, kā arī tai nav

redzamu uzstādītu ceļa zīmju, kas aizliegtu nepiederošām personām iebraukt teritorijā, līdz ar to, tiesas kolēģijas ieskatā,

minētā teritorija ir uzskatāma par publiski pieejamu vietu.

Turklāt krimināltiesību teorijā norādīts, ka “lai arī likumdevēja norāde uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu

prezumē nodarījuma publisko raksturu, huligāniska rakstura darbības var tikt izdarītas gan publiskā vietā (uz ielas, veikalā,

kafejnīcā, mājas kāpņu telpā u.tml.), gan arī dzīvoklī vai personiskajā mājā” (skat., U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre,

Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2009., 538.lpp.).

Bez tam, tiesas kolēģija uzskata, ka apstāklis, ka neviena no personām, kas atradās autoservisā, nebija dzirdējusi vai

redzējusi konfliktu, nenozīmē, ka netika rupji traucēta sabiedriskā kārtība, jo, novērtējot liecinieku /pers. H/ un /pers. I/

liecībās norādītās ziņas par faktiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesas kolēģija uzskata, ka tās pilnībā apstiprina to,

ka apsūdzētie rupji lamājās, izteica aizskarošus vārdus, pieprasīja, lai /pers. H/ izkāpj no automašīnas, draudēja sasist

radaru, mēģināja atvērt automašīnas durvis, sita pa automašīnas durvju stiklu, kā rezultātā tika traucēts /pers. H/ miers un

SIA “/Nosaukums A/ ” darbs.

Tāpat nepamatots un noraidāms ir apelācijas sūdzībās izteiktais arguments, ka apsūdzētie nav sabojājuši svešu mantu.

Liecinieks/pers. H/ gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan pirmās instances tiesas sēdē ir konsekventi liecinājis, ka

apsūdzētie ar dūrēm sita pa automašīnu un ar kāju iesita pa automašīnas motora pārsegu.

Bez tam, pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecinieks /pers. H/ ir norādījis, ka ņemot vērā to, ka bija tumšais diennakts

laiks, uzreiz nav ievērojis automašīnas motora pārsega bojājumu, kurš bija radies kājas spēriena rezultātā, tāpēc par šo faktu

sākotnējā iesniegumā neuzrakstīja. Vēlāk, jau pie laba apgaismojuma, apskatot automašīnu, konstatējis bojājumu uz

automašīnas motora pārsega.

Tāpat liecinieks /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka fotoradara uzstādītāja operators viņam izstāstīja, ka

divi vīrieši alkohola reibumā, spārdīja mašīnu un draudēja.

Arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecinieks /pers. I/ liecinājis (1.sēj., l.l. 28-29), ka /pers. H/ paskaidrojis, ka divi

vīrieši zemessardzes virsjakās, draudēja sasist fotoradaru, mēģināja izsist durvju stiklu uzņēmuma “/Nosaukums A/ ”

piederošajam transportlīdzeklim, lamājās un draudēja /pers. H/, kā arī viens no vīriešiem iespēris pa automašīnas motora

pārsegu.

Tiesas kolēģijas ieskatā apstāklis, ka /pers. H/ 2012.gada 6.novembra iesnieguma protokolā (1.sēj., l.l. 6) norādījis, ka

apskatot automašīnu, nekādus bojājumus nav konstatējis, nedod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka bojājumi nav bijuši, jo,

sniedzot liecību, /pers. H/ ir norādījis, ka ārā bijis diennakts tumšais laiks un uzreiz bojājumus nav ievērojis, ko apliecina arī

tas, ka minētais iesnieguma protokols ir sastādīts plkst. 21.30.

Bez tam, /pers. H/ liecināto, ka vēlāk, jau pie laba apgaismojuma, apskatot automašīnu, konstatējis bojājumu uz

automašīnas motora pārsega, apliecina SIA “/Nosaukums A/ ” 2012.gada 8.novembra iesniegums Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Olaines iecirknim (1.sēj., l.l. 7), ka 2012.gada 6.novembrī ap plkst. 20.00 automašīnas virsbūvei tika

nodarīti bojājumi, un 2012.gada 15.novembra apskates protokolā (1.sēj., l.l. 8, 9-12) fiksētais, ka apskatīta automašīna

OPEL COMBO, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas atrodas /adrese/ , stāvlaukumā pretī ēkai /adrese/ , un

apskates brīdi uz automašīnas motora pārsega ir redzams izspiedums, ar sešām sīkām plaisām uz visām pusēm.

Tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu neticēt liecinieka /pers. H/ un liecinieka /pers. I/ liecinātajam

par automašīnas bojāšanas faktu, turklāt tās apstiprinās ar SIA “/Nosaukums A/ ” 2012.gada 8.novembra iesniegumā un

apskates protokolā fiksētajām ziņām.

Ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Klīniskā tiesu medicīniskās

ekspertīzes nodaļas eksperta atzinumos norādīto, tiesas kolēģijai nav pamata apšaubīt to, ka /pers. F/ un /pers. G/ tika

konstatēti miesas bojājumi.

Tajā pat laikā tiesas kolēģija nav guvusi apstiprinājumu tam, ka eksperta atzinumos aprakstītie miesas bojājumi, izņemot

abu acu akūtu konjunktivītu, tika iegūti apsūdzēto norādītajos apstākļos, jo apsūdzēto liecības par to, ka saņēmuši sitienu

no aizmugures, zaudējuši samaņu un pie samaņas nākuši tikai policijas mašīnā, ir pretrunā lietā nopratināto liecinieku

liecībām, kurām neticēt nav pamata.

Tā, liecinieks /pers. U/ ir liecinājis, ka strādā pašvaldības policijā un 2012.gada 6.novembrī tika saņemts izsaukums.

Izbraucis uz notikuma vietu Jaunolainē, tur atradās divi apsardzes darbinieki, /pers. F/ un /pers. G/ sēdēja zemē. /pers. F/ un

/pers. G/ nekādi miesas bojājumu nebija. Policijas darbinieku klātbūtnē speciālie līdzekļi pret /pers. F/ un /pers. G/ netika

piemēroti. Pa ceļam uz iecirkni personas turpināja lamāties, kā arī izrādīja agresivitāti, ar rokām un kājām sitot pa

automašīnas nodalījuma sienām.

No liecinieka /pers. H/ liecības izriet, ka apsargs /pers. F/ un /pers. G/ lūdzis pieiet pie automašīnas, uz ko viņi

reaģējuši agresīvi, lamājoties, apsargs pielietojis gāzes baloniņu. Viens no apsūdzētajiem nokritis zemē. Pēc tam piebraukuši

policijas darbinieki, kuri apsūdzētos aizveduši uz savu automašīnu.

No liecinieka /pers. I/ liecības izriet, ka izpūtis uz abiem vīriešiem gāzes baloniņu, jo viņi bija alkohola reibumā,

spēcīgas miesas būves, izturējās agresīvi un viens no viņiem iesita /pers. I/ krūšu rajonā. Vīrieši pēc tam nomierinājās,

nokrita uz ceļiem, apsēdās uz zemes, turpināja lamāties. Kad ieradās Olaines pašvaldības policija, viens no vīriešiem iekāpa

pašvaldības policijas automašīnā, bet otrs vīrietis pretojās pašvaldības policijai un draudēja, ka atlaidīšot viņus no darba,

spēra viņiem ar kājām, ieķērās automašīnas režģos un lamājās.

Arī liecinieks /pers. N/ apelācijas instances tiesas sēdē liecināja, ka tad, kad ieradies notikuma vietā, divi cilvēki

sēdējuši uz zemes. /pers. I/ stāvējis viņiem blakus. Nekādus miesas bojājumus aizturētajiem nav redzējis.

Tiesas kolēģijas ieskatā eksperta atzinumi apliecina faktu, ka /pers. F/ un /pers. G/ bez abu acu akūta konjunktivīta, kas

varēja rasties gāzes baloniņa pielietošanas rezultātā, ir konstatēti vēl citi miesas bojājumi, bet tie neapstiprina apsūdzēto

versiju, ka viņi nav izdarījuši viņiem inkriminētās darbības, jo ar iepriekš norādītajām liecinieku liecībām ir atspēkota

apsūdzēto versija par to, kādos apstākļos viņi ieguva miesas bojājumus.

Nepamatots un noraidāms ir apsūdzētā /pers. F/ arguments, ka nav iesitis /pers. I/, līdz ar ko nav izdarījis

Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka, lai personas noziedzīgās darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma

269.panta pirmās daļas, nav nepieciešams cietušajai personai radīt miesas bojājumus, ir svarīgi konstatēt, ka tika izdarīts

uzbrukums.

Uz minēto norādīts arī juridiskajā literatūrā, proti, Krimināllikuma 269.pantā paredzētā nozieguma objektīvā puse

izpaužas aktīvās darbībās, proti: uzbrukumā varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, kā arī citai personai. Ar

uzbrukumu jāsaprot jebkāda vardarbība, kas apdraud cietušā dzīvību vai veselību, vai draudi nekavējoties pielietot tādu

vardarbību. Uzbrukums tiek izdarīts sakarā ar iepriekšminēto personu likumisku un sabiedriski derīgu darbību. Tā ir varas

pārstāvja vai citas valsts amatpersonas likumīga dienesta darbība, kā arī ikvienas citas personas darbība, tai piedaloties

jebkura noziedzīga nodarījuma vai arī kāda cita prettiesiska nodarījuma (piemēram, administratīva vai civiltiesiska

pārkāpuma) novēršanā vai pārtraukšanā. Panta pirmajā daļā paredzētais noziegums ir pabeigts ar uzbrukuma brīdi (formāls

noziegums) (skat., U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre, Krimināl tiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums,

Tiesu namu aģentūra, 2009, 661.-662.lpp.).

Pirmās instances tiesa ir pietiekami rūpīgi izvērtējusi liecinieka /pers. I/ liecības daļā par /pers. F/ rīcību kopsakarā ar

liecinieku /pers. H/, /pers. V/ liecībām, ar protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām norādīto, un pamatoti

konstatējusi uzbrukuma faktu attiecībā pret /pers. I/ no apsūdzētā /pers. F/ puses laikā, kad /pers. I/ pildīja savus tiešos

darva pienākumus apsardzes firmā “/Nosaukums B/ ”.

Izanalizējot apsūdzēto /pers. F/ un /pers. G/ liecības, tiesas kolēģija tām netic, jo tās tiek atspēkotas ar lietā nopratināto

liecinieku liecībām, kurām neticēt vai atzīt tās par pretrunīgām nav pamata, jo liecinieki, tai skaitā /pers. H/ un /pers. I/, ir

snieguši konsekventas un nemainīgas liecības, turklāt tās apstiprinās ar pirmās instances tiesas spriedumā minētajiem

rakstveida pierādījumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas kolēģijai nerodas nekādas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. F/ ir izdarījis viņam

inkriminētās darbības, kas pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas, 231.panta otrās daļas un /pers. G/

ir izdarījis viņam inkriminētās darbības, kas pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

Pirmās instances tiesa pamatoti ir atzinusi, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. F/ un /pers. G/ izdarītie

noziedzīgie nodarījumi ir klasificējami kā smagi noziegumi.

Par apsūdzētā /pers. F/ personību noskaidrots, ka viņš iepriekš nav sodīts, ir /darba vieta/ , precējies, apgādībā divi

bērni, narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv (1.sēj., l.l. 104, 54, 57).

Par apsūdzētā /pers. G/ personību noskaidrots, ka viņš iepriekš nav sodīts, līdz 2013.gada 31.oktobrim strādājis SIA

“/Nosaukums C/ ”, precējies, apgādībā divi bērni, narkologa un psihiatra uzskaitē nesastāv (1.sēj., l.l. 106, 48, 65, 54).

Pirmās instances tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu apsūdzēto /pers. F/ un /pers. G/ atbildību mīkstinošus

apstākļus nav konstatējusi un tādus nekonstatē arī tiesas kolēģija.

Pirmās instances tiesa pamatoti, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, par apsūdzēto /pers. F/

un /pers. G/ atbildību pastiprinošu apstākli atzinusi to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot apsūdzētajiem /pers. F/ un /pers. G/ piespriežamo sodu, pirmās instances tiesa ir ievērojusi Krimināllikuma

35.panta nosacījumus un Krimināllikuma 46.pantā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus.

Pie soda mēra noteikšanas apsūdzētajiem /pers. F/ un /pers. G/, pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā 2012.gada

13.decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī pārejas noteikumu 4. un 6.punktā

noteikto.

Tiesas kolēģijas ieskatā sods, ko apsūdzētajiem ir piespriedusi pirmās instances tiesa, ir samērīgs un atbilstošs viņu

noziedzīgo darbību kaitīgumam.

Tāpat, pirmās instances tiesa pamatoti saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu /pers. F/ pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības ir noteikusi galīgo sodu.

Cietusī SIA “/Nosaukums A/ ” lietā ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju EUR 348,70 (LVL 245,07) apmērā (1.sēj., l.l.

28).

Ar pirmās instances tiesas spriedumu no /pers. F/ un /pers. G/ par labu SIA “/Nosaukums A/ ” solidāri piedzīti EUR

220,09, bet pārējā daļā materiālā kaitējuma kompensācija nav noteikta.

No SIA “/Nosaukums A/ ” iesniegtā zaudējumu aprēķina 4.ailes izriet, ka SIA “/Nosaukums A/ ” nodarīts zaudējums

EUR 83,21 (LVL 58,48) apmērā par ātruma kontroles mērierīces PoliScan Speed ārpuskārtas detektēšanas un

funkcionalitātes pārbaudi.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu un minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību

noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Izvērtējot krimināllietas materiālus kopsakarā ar cietušās SIA “/Nosaukums A/ ” pieteikto kaitējuma kompensāciju,

tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa nepamatoti piedzinusi no apsūdzētajiem /pers. G/ un /pers. F/ materiālā

kaitējuma kompensāciju EUR 83,21 p a r ātruma kontroles mērierīces PoliScanSpeed ārpuskārtas detektēšanas un

funkcionalitātes pārbaudi, jo ņemot vērā apsūdzētajiem inkriminētās darbības, ir pamats secināt, ka minētie zaudējumi nav

radušies apsūdzēto /pers. G/ un /pers. F/ noziedzīgo darbību rezultātā.

Ņemot vērā minēto no apsūdzētajiem /pers. F/ un /pers. G/ solidāri par labu cietušajai SIA “/Nosaukums A/ ”

piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija EUR 136, 88, bet daļā par EUR 83,21 kaitējuma kompensācija ir noraidāma.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģija

nosprieda

Atcelt Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra spriedumu daļā par materiālā kaitējuma kompensācijas EUR 220,09

solidāru piedziņu no /pers. F/ un /pers. G/ par labu cietušajam SIA “/Nosaukums A/ ”.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. G/ par labu SIA “/Nosaukums A/ ” materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 136,

88 (simt trīsdesmit sešus euro 88 centus).

Noraidīt SIA “/Nosaukums A/ ” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju par EUR 83,21.

Pārējā daļā Rīgas rajona tiesas 2015.gada 8.janvāra spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma

574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.

Pilna nolēmuma pieejamības diena – 2016.gada 6.aprīlis.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja: I.Vīgante

Tiesneši: L.Šteinerte

G.Kveska