Court dismissed appeal against tax authority's fine for non-compliance with anti-money laundering internal control rules.

Lietas arhīva Nr. A42-00775-20

ECLI:LV:ADRJLTN:2020:0331.A420256719.4.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2020.gada 31.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Blūma,

piedaloties pieteicējas SIA /Nosaukums A/ pārstāvei /pers. D/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

ieņēmumu dienesta – pārstāvjiem /pers. E/ un /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada

15.augusta lēmuma Nr.30.3-22.11/3685 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktores 2019.gada 12.jūnija lēmumu Nr.30.8-

12.1/955 (turpmāk – sākotnējais lēmums), pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk

– Novēršanas likums) 77.pantu un 78.panta pirmās daļas 3.punktu, nolemts pieteicējai SIA /Nosaukums A/ piemērot soda naudu 5000 euro apmērā.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2019.gada 15.augustā pieņēma lēmumu Nr.30.3-

22.11/3685 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] Pieteicēja reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā Novēršanas likuma subjekts (turpmāk – likuma subjekts) un paziņojusi, ka tās darbības

veids ir „Grāmatvedības ārpakalpojumi”.

[1.2] 2018.gada 10.aprīlī „Konsultē vispirms” ietvaros pieteicējai sniegta konsultācija un ieteikti pasākumi nepilnību novēršanai, par ko sastādīts

pārbaudes akts Nr.12.2./107.

2019.gada 16.maijā veikta atkārtota pieteicējas pārbaude, kuras laikā pieteicējas iekšējās kontroles sistēmā konstatētas šādas

nepilnības: 1) iekšējās kontroles sistēmā nav iekļauta kārtība, kādā tiek iznīcināti klientu identifikācijas, izpētes un darījumu uzraudzības

gaitā iegūtie dokumenti; 2) iekšējās kontroles sistēmā nav iekļautas politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un

kārtība atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā,

klientu bāzē vai darbības reģionos; 3) iekšējās kontroles sistēmā nav iekļauta kārtība, kādā veicama risku novērtējuma aktualizēšana un

iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana, tai skaitā – starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtēšana un dokumentēšana; 4) pieteicēja

praktiski neveic klienta izpētes un identifikācijas pasākumu dokumentēšanu un nenodrošina dokumentu uzglabāšanu likumā noteiktajā

termiņā; 5) pieteicēja nav veikusi un dokumentējusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku

novērtējumu, atbilstoši savam darbības veidam, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pārbaudes laikā pieteicēja nevarēja uzrādīt klientu

identifikācijas un izpētes laikā iegūtos datus, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku

novērtējumu, jo pēc pieteicējas pārstāves paskaidrotā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku veidlapas

un klientu identifikācijas veidlapas netiek pildītas.

Tā kā pieteicējas klientiem nebija veikts un dokumentēts klientu risku novērtējums, nebija veikta klientu izpēte, klientu identifikācija, patiesā labuma

guvēju un darījumu uzraudzība, tad konstatēts, ka pieteicēja pārkāpusi Novēršanas likuma 6.panta pirmo daļu, 1.2daļu, 7.panta pirmās daļas 7.punktu,

8.panta otro daļu, 11.1panta pirmo daļu, 37.panta otro daļu un 37.2pantu.

[1.3] Nosakot pieteicējai soda mēru, tika veikts izvērtējums konkrētajai situācijai – īpaši ņemts vērā pārkāpuma raksturs, būtība, ilgums,

pieteicējas finansiālais stāvoklis un samērīguma princips. Tāpat, nosakot sodu, ņemts vērā, ka pieteicēja nav pat centusies ievērot 2018.gada 10.aprīlī

veiktajā pārbaudē noteiktos ieteikumus un vairāk kā gada laikā nav labojusies un nav pildījusi likuma subjektam noteiktos pienākumus un uzdevumus.

[2] Pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu norādīti šādu argumenti.

[2.1] Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 4.punktā un 3.pantā noteiktajam likuma subjekts ir pieteicēja, kuras valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji

un patiesā labuma guvēji ir /pers. H/ un /pers. I/, bet pieteicējas klienti ir SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/, kuru valdes

locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji arī ir /pers. H/ un /pers. I/. Līdz ar to gan pieteicējas, gan tās klientu valdes locekļi, kapitāldaļu

turētāji un patiesā labuma guvēji ir vienas un tās pašas personas. Turklāt /pers. H/ir atbildīgā persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīga

pār šā likuma prasību ievērošanu, un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju.

[2.2] Pieteicējas ieskatā, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir zināms, ka pieteicēja grāmatvedības pakalpojumus sniedza tikai saistītajām sabiedrībām,

šādi Valsts ieņēmumu dienests demonstrē nevēlēšanos vispār iedziļināties lietas apstākļos, bet uzstāj uz formālu likuma normu izpildi. Situācijā, kad

likuma subjektu un klientu pārstāv vienas un tās pašas personas, nepamatoti tiek norādīts uz Novēršanas likuma mērķu nesasniegšanu, un normatīvais

akts tiek piemērots tāpat kā gadījumā, kad sabiedrība sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu ar to nesaistītām personām. Pieteicēja uzskata, ka

pārsūdzētajā lēmumā minētais pieteicējas pārkāpums pēc būtības ir formāls un šie formālie pārkāpumi nekādas negatīvas sekas neradīja un nevarēja

radīt.

[2.3] Lai turpmāk nenonāktu situācijā, ka formāli pieteicēju var saukt pie atbildības par nepietiekamu dokumentu noformēšanu Novēršanas likuma

izpratnē, no 2019.gada 1.jūlija SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/ grāmatvedības uzskaiti veic patstāvīgi. Minētais

nepārprotami norāda uz apstākli, ka pieteicēja nav un nekad nav bijusi ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja Novēršanas likuma

izpratnē, bet tikai un vienīgi pieteicējas, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/ valdes locekļu un kapitāldaļu īpašnieku /pers.

H/ un /pers. I/ vēlme optimizēt izmaksas un izveidot vienu grāmatvedības aparātu visām sabiedrībām. Diemžēl, likumdevējs nav atrunājis likumā

noteikumus gadījumiem, ja grāmatvedības pakalpojums tiek sniegts saistītām personām, proti, ja subjekta un klienta vadība, kapitāldaļu īpašnieki ir vienas

un tās pašas personas, tomēr nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs būtu vēlējies Novēršanas likuma normu formālu piemērošanu, kas nesasniedz mērķi,

bet noved vienīgi pie soda naudas iekasēšanas.

[2.4] Pat gadījumā, ja pieteicējas darbībās pārkāpums bija konstatējams, Novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 2.punkts paredz tādu soda

mēru kā brīdinājuma izteikšana, kas pie esošajiem apstākļiem būtu samērīgs un patiekams.

[3] Paskaidrojumā tiesai Valsts ieņēmumu dienests pieteikumu neatzīst, paskaidrojot, ka pieteicēja atbilst Novēršanas likuma subjekta statusam, jo

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2015/849 (4/5AML) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (kas tieši ieviesta Novēršanas likumā) 2.panta pirmās daļas 3.punkta a)apakšpunktā ir noteikts, ka šo direktīvu

piemēro ārštata grāmatvežiem kā atbildīgajiem subjektiem un Novēršanas likumā nav izšķiroša nozīme tam, kam tiek sniegti ārpakalpojuma

grāmatvedības pakalpojumi. Savukārt no likuma „Par grāmatvedību” 3.panta otrajā daļā minētās ārpakalpojuma grāmatveža definīcijas neizriet, ka

pastāvētu kādi izņēmumi attiecībā uz saistītām sabiedrībām attiecībā uz grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Turklāt, atbrīvojot saistītās sabiedrības no Novēršanas likuma pienākumiem, tiktu pārkāpts Novēršanas likuma mērķis, jo Novēršanas likuma

3.panta otrā daļa noteic, ka likuma subjektiem, kas ir kādas grupas sastāvā, ir noteikti papildu pienākumi un nav paredzēti papildu atvieglojumi, līdz ar to

arī saistītajām sabiedrībām Novēršanas likums neparedz citus nosacījumus.

Ņemot vērā minēto, pieteicējai bija pienākums veikt klienta izpētes pasākumus un ievērot Novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas, 1.2daļu,

11. panta pirmās daļu, 7.panta pirmās daļas 7.punktu, 8.panta otrās daļu, 37.panta otrās daļu un 37.2pantu.

[3.1] Saskaņā ar Komerclikuma 135.panta pirmo daļu sabiedrība ir juridiskā persona, savukārt saskaņā ar Komerclikuma 223.panta pirmo daļu

visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības, tādējādi katra sabiedrība ar ierobežotu atbildību veido atsevišķu juridisko personu un tikai tāpēc, ka to

pārstāv vienas un tās pašas amatpersonas (valdes locekļi), tās nesaplūst vienā juridiskā personā. Tādējādi nav pamatots pieteicējas pieņēmums, ka

saskaņā ar Novēršanas likuma 6.panta pirmo daļu veidojas tiesību un pienākumu sakritums.

Turklāt likuma subjektam ir jāapzinās, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarē ir identificēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas riski, un jāapņemas nepieļaut šo risku iestāšanos, tādēļ savas saimnieciskās darbības un klientu risku novērtējums ir būtisks.

[3.2] Ieņēmumu dienesta ieskatā, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi nepieļaut un samazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma

finansēšanas iespējas, ir lietderīgi piemērot Novēršanas likuma 78.panta pirmās daļas 3.punktā minēto sankciju – uzlikt 5000 euro soda naudu.

Pārsūdzētajā lēmumā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem tiesiskajiem līdzekļiem (administratīvā akta vajadzība), jo šajā lēmumā

konstatētajos apstākļos pārējo Novēršanas likuma 78.pantā pirmajā daļā ietverto sankciju, kas mazāk ierobežotu pieteicējas darbību, piemēram,

pienākuma veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās vai brīdinājuma, piemērošana pieteicējai konkrētajā gadījumā nav lietderīga un nesasniedz ar šo

administratīvo aktu noteikto mērķi novērst turpmākus pārkāpumus pieteicējas darbībā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas jomā un panākt Novēršanas likumā noteikto prasību savlaicīgu izpildi, tādējādi nepieļaut un samazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

vai terorisma finansēšanas iespējas.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Iestādes pārstāvji pieteikumā ietverto prasījumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums nav

pamatots.

[6] Pieteicējai piemērota soda nauda 5000 euro par Novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas, 1.2daļas, 11. 1panta pirmās daļas, 7.panta pirmās

daļas 7.punkta, 8.panta otrās daļas, 37.panta otrās daļas un 37.2panta pārkāpumu.

Novēršanas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 28.jūnijam) 6.panta pirmā daļa noteic, ka likuma subjekts atbilstoši savam

darbības veidam veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu,

izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz

šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un

dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.

Minētā likuma 6.panta 1.2daļa paredz, ka likuma subjekts, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu

un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus: 1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai,

īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; 2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka

klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij

piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku; 3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku,

ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai; 4) pakalpojumu un produktu

piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.

Saskaņā ar Novēršanas likuma 7.panta pirmās daļas 7.punktu, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz kārtību, kādā tiek

uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti.

Atbilstoši minētā likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajam likuma subjekts regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtē iekšējās kontroles

sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko

darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tai

skaitā pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas un procedūras.

Novēršanas likuma 11. 1panta pirmajā daļā noteikts, ka Klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros

likuma subjekts: 1) identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus; 2) noskaidro patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu,

pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts

noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko

personu; 3) iegūst informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību; 4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas

veic to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo

informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi; 5) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un

informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

Minētā likuma 37.panta otrā daļa paredz, ka likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma

veikšanas glabā: 1) visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu

dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus; 2) informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem; 3) saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko

saraksti.

Savukārt šā likuma 37.2pantā noteikts, ka likuma subjekts dokumentē klienta izpētes pasākumus, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem un

saņemtajiem maksājumiem un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma tajā noteiktajā termiņā uzrāda šos

dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijai vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

[7] Lietā nav strīda, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Novēršanas likuma subjekts atbilstoši likuma 3.panta pirmās

daļas 3.punktam, un uz pieteicēju attiecas iepriekšējā punktā citētās normās noteiktie pienākumi.

[8] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2018.gada 10.aprīlī pieteicējai „Konsultē vispirms” ietvaros tika sniegta konsultācija un ieteikti

pasākumi nepilnību novēršanai, par ko sastādīts Novēršanas likuma prasību izpildes pārbaudes akts Nr.12.2/59. 2018.gada 10.aprīļa pārbaudē

konstatēts, ka pieteicējas pamatdarbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana saviem saistītajiem

uzņēmumiem. Likuma subjekts ir izstrādājis iekšējo kontroles sistēmu, savukārt praktiski klientu darījumu izpēte netiek veikta. Tāpat nav izstrādāta

kārtībā, kādā tiek iznīcināti klienta izpētes gaitā iegūtie dokumenti, nav veikta darbinieku apmācība Novēršanas likuma jomā. Pieteicējas pārstāvis

informēts, ka konstatēto nepilnību novēršanai līdz 2018.gada 1.augustam ieteicams veikt šādus pasākumus: 1) likuma subjektam ir jāveic iekšējās

kontroles sistēmas aktualizācija, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr.674 „Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā

sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.maijā; 2) iekšējās kontroles sistēmā ir jāiekļauj kārtība,

kādā tiek iznīcināti klienta izpētes gaitā iegūtie dokumenti; 3) izstrādāt darbības nozarē atbilstošus riskus; 4) iekšējās kontroles sistēmā iekļaut kārtību,

kādā tiek noteikts patiesā labuma guvējs; 5) veikt labojumu ziņojumā Novēršanas likuma par darbības veidu, anulējot beigu datumu (lietas 42.-

45.lapa).

Savukārt 2019.gada 16.maijā veikta atkārtota pieteicējas pārbaude, kurā konstatēts, ka likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam nav

veicis un dokumentējis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, līdz ar to nav ņemts vērā 2018.gada 10.aprīļa

pārbaudē norādītais – izstrādāt darbības nozarē atbilstošus riskus. Izskatot iekšējo kontroles sistēmu tika konstatēti šādi trūkumi: 1) nav iekļauta risku

novērtējuma aktualizēšana un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana; 2) nav iekļauta kārtība atbilstoši savam darbības veidam veikt un dokumentēt

starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo sankciju

riskus. Pieteicēja kārto grāmatvedību trijiem saistītiem klientiem. Pārbaudei netika uzrādītas klientu risku novērtēšanas veidlapas un klientu identifikācijas

kartes, jo kā paskaidroja pieteicējas pārstāve, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku veidlapas un klientu identifikācijas

veidlapas netiek pildītas. Minētajā aktā ietvertajā paskaidrojumā pieteicējas pārstāve norādījusi: „nav iekļauts riska novērtējums, tā kā risks mazs. Klientu

risku novērtēšanas veidlapas un kartes šobrīd nav (lietas 39.-41.lapa).

No lietas materiāliem konstatējams un lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir pieļāvusi Novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas, 1.2daļas, 11. 1panta

pirmās daļas, 7.panta pirmās daļas 7.punkta, 8.panta otrās daļas, 37.panta otrās daļas un 37.2panta pārkāpumu.

Pieteicēja uzskata, ka kaut arī formāli atbilst likuma subjektam, jo sniedz grāmatvedības pakalpojumus saistītajām sabiedrībām, un likums nekādus

izņēmumus neparedz gadījumiem, kad viena un tā pati persona ir likuma subjekts un klienta valde, īpašnieks un patiesā labuma guvējs, Valsts ieņēmumu

dienesta amatpersonām, pieņemot lēmumu par soda veidu un tā apmēru, to vajadzēja ņemt vērā.

Līdz ar to lietā ir strīds par pieteicējai piemērotā soda veidu un tā apmēru.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2015/849 (4/5AML) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšanai vai teroristu finansēšanai un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK 2.panta pirmās daļas 3.punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka šo direktīvu piemēro

ārštata grāmatvežiem kā atbildīgajiem subjektiem un nav izšķiroša nozīme tam, kam tiek sniegti ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumi.

Likuma „Par grāmatvedību” 3.panta otrajā daļā noteikts, ka ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar

uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst šā panta trešās daļas 1.punktā

grāmatvedim noteiktajām prasībām. No minētās ārpakalpojuma grāmatveža definīcijas neizriet, ka pastāvētu kādi izņēmumi attiecībā uz saistītām

sabiedrībām attiecībā uz grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Atbilstoši Novēršanas likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, īsteno grupas mēroga politiku un

procedūras, tostarp fizisko personu datu aizsardzības politiku, kā arī grupā noteikto informācijas apmaiņas politiku un procedūras noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nolūkā. Minēto grupas mēroga politiku un procedūras dalībvalstīs un trešajās valstīs efektīvi

īsteno arī filiāļu līmenī un to meitas uzņēmumu līmenī, kuros likuma subjektiem ir kapitāla daļu vairākums. No minētā izriet, ka likuma subjektiem, kas ir

kādas grupas sastāvā, ir noteikti papildus pienākumi un nav paredzēti papildus atvieglojumi, līdz ar to arī saistītajām sabiedrībām Novēršanas likums

neparedz citus nosacījumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests pamatoti norāda, ka, atbrīvojot saistītās sabiedrības no Novēršanas likuma

pienākumiem, tiktu pārkāpts Novēršanas likuma mērķis. Tādējādi Valsts ieņēmumu pamatoti konstatēja, ka pieteicējai bija pienākums veikt klienta

izpētes pasākumus un ievērot Novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas, 1.2daļas, 11.1panta pirmās daļas, 7.panta pirmās daļas 7.punkta, 8.panta otrās

daļas, 37.panta otrās daļas un 37.2panta nosacījumus.

Attiecībā uz pieteikumā norādīto iebildumu, ka Valsts ieņēmumu dienests, zinot, ka pieteicēja grāmatvedības pakalpojumus sniedza tikai saistītajām

sabiedrībām, šādi demonstrē nevēlēšanos iedziļināties lietas apstākļos, tiesa norāda, ka pieteicējai jau 2018.gada 10.aprīlī tika sniegta konsultācija un

ieteikti pasākumi nepilnību novēršanai. Tādējādi pieteicējai jau 2018.gada 10.aprīlī bija zināma Valsts ieņēmumu dienesta nostāja šajā jautājumā. Ja

pieteicējai bija radušies kādi neskaidri jautājumi saistībā ar Novēršanas likumā noteikto pienākumu izpildi, pieteicēja savlaicīgi varēja vērsties uzraudzības

un kontroles institūcijās un precizēt tai neskaidros jautājumus, tāpat arī apmeklēt seminārus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanas jomā.

[10] Novēršanas likuma 77.panta trešajā daļā noteikts, ka Uzraudzības un kontroles institūcija, atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju

vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp: 1) pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu; 2) fiziskās

vai juridiskās personas atbildības pakāpi; 3) fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai

atbildīgās juridiskās personas kopējo gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus); 4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma

rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt; 5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt; 6) to, cik lielā mērā pie

atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju; 7) fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos

pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

Valsts ieņēmumu dienests, nosakot sankciju, vadās arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 25.janvārī ar rīkojumu Nr.31 apstiprinātām

vadlīnijām „Ieteikumi (vadlīnijas) sankciju par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem

noteikšanai Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem” (turpmāk arī – vadlīnijas) (lietas 103.-108.lapa).

Vadlīniju 8.punktā noteikts, ka pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā iedalās būtiskos un

mazāk būtiskos. Būtisks pārkāpums – ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm: 1) iekšējās kontroles sistēma nav ieviesta, vai 2) ir pārkāptas

būtiskas normatīvo aktu prasības. Mazāk būtisks pārkāpums – ja kopumā normatīvo aktu prasības ir ieviestas, konstatēti atsevišķi nebūtiski iekšējās

kontroles sistēmas trūkumi.

Atbilstoši vadlīniju 9.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests konstatēto pārkāpumu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā

uzskata par sistemātisku, ja tas ir atkārtoti konstatēts pārbaudē pēdējā gada laikā līdz administratīvās lietas ierosināšanai.

Konkrētajā gadījumā pieteicējai konstatētie pārkāpumi atzīstami par būtiskiem, turklāt sistemātiskiem.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka, piemērojot sodu privātpersonai, ir jāvērtē tās izdarītā pārkāpuma ietekme uz sabiedrības kopējām interesēm.

Pieteicējai jāapzinās, ka tās veiktajā saimnieciskajā darbībā pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, un līdz ar

to šajā nozarē strādājošajiem komersantiem ir jāpievērš īpaša vērība Novēršanas likuma prasību izpildē. Pieteicējai piemērotā sankcija soda nauda 5000

euro apmērā ir nepieciešama, lai veicinātu pieteicējai, kā arī citiem likuma subjektiem Novēršanas likumā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, tādējādi

samazinot nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas. Nosakot pieteicējai soda mēru, tika veikts izvērtējums konkrētajai

situācijai – īpaši ņemts vērā pārkāpuma raksturs, būtība, ilgums, pieteicējas finansiālais stāvoklis (saskaņā ar ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju

pieteicējas neto apgrozījums 2018.gadā – 2 463 200 euro apmērā) un samērīguma princips. Tāpat, nosakot sodu, ņemts vērā, ka pieteicēja nav pat

centusies ievērot 2018.gada 10.aprīlī veiktajā pārbaudē noteiktos ieteikumus un vairāk kā gada laikā nav labojusies un nav pildījusi likuma subjektam

noteiktos pienākumus un uzdevumus. Tiesa Valsts ieņēmuma dienesta izdarītos secinājumus atzīst par pamatotiem.

Atbilstoši vadlīnijās par šādu pārkāpumu (piemēram, nav veikta klienta identifikācija atbilstoši izstrādātajai iekšējās kontroles sistēmai) noteiktajam

soda nauda no 1501 līdz 30 00 euro tiek piemērota gadījumos, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.

Pieteicējai pārkāpumi tika konstatēti jau 2018.gada pārbaudē, tie netika novērsti, tādējādi konstatējams sistemātiskums, regularitāte, kā arī

nesadarbošanās ar uzraudzības un kontroles institūciju. Likuma subjekta pienākums ir ievērot Novēršanas likuma prasības. Klienta identifikācijas

neveikšana ir būtisks pārkāpums, tāpat ņemts vērā pieteicējas finansiālais stāvoklis atbilstoši Novēršanas likuma 77.panta trešajā daļā noteiktajam.

Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka, nosakot sodu bija jāņem vērā apgrozījums par grāmatvedību, nevis kopējais gada apgrozījums. Novēršanas likuma

77.panta trešās daļas 3.punktā noteikts, ka, nosakot sankciju, ņem vērā atbildīgās juridiskās personas kopējo gada apgrozījumu. Tādējādi tiesas

vērtējumā Valsts ieņēmumu dienests pamatoti ņēma vērā pieteicējas neto apgrozījumu 2018.gadā – 2 463 200 euro. Norādāms, ka neto apgrozījums ir

būtisks apstāklis, kas raksturo uzņēmuma finansiālo stāvokli. Tieši neto apgrozījumu, kā uzņēmuma finansiālo stāvokli raksturojošu apstākli, likumdevējs

arī citos gadījumos tiesību normās tieši noteicis kā izmantojamu kritēriju piemērojamās soda naudas apmēra noteikšanā, piemēram, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.4 panta otrajā daļā, Konkurences likumā.

Tiesa secina, ka Valsts ieņēmumu dienests, nosakot pieteicējai piemērojamās sankcijas, ir apsvēris soda naudas 5000 euro apmērā piemērošanas

lietderīguma un samērīgumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai normatīvajos aktos noteiktās kārtības neievērošana uzskatāma par

būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu, un Novēršanas likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmas atbildība prasībām ir būtiska noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem ir jāapzinās, ka to

veiktajā saimnieciskajā darbībā pastāv augsts risks un jāpievērš īpaša uzmanība Novēršanas likuma prasību izpildē.

Līdz ar to tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku un pamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 15.augusta lēmuma Nr.30.3-22.11/3685 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

(personiskais

Tiesnese S.Blūma paraksts)