Court allows insurance subrogation claim against landlord for water damage caused by building maintenance negligence.

Lietas Nr. C29291318

Lietas arhīva Nr.C-0902-19/20

ECLI:LV:RLPT:2019:0102.C29291318.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 2.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese I.Lūciņa-Linka,

atklātā tiesas sēdē izskatīja ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2018.gada 23.martā ERGO Insurance SE Latvijas filiāle cēlusi prasību pret SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta

noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”,

Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, lūgts piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1322,56 EUR, samaksāto valsts nodevu 198,38 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR;

noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6 % gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasībā norādīts, ka 2017.gada 25.jūlijā /adrese/, saliets /pers. A/ piederošais apdrošinātais dzīvoklis Nr.35, 2017.gada 8.augustā atbildētāja

sastādījusi aktu, kurā, veicot 35.dzīvokļa apsekošanu, konstatēts sienu un griestu apdares materiālu bojājums saliešanas rezultātā, no atbildētājas avārijas

dienesta sniegtās informācijas dzīvoklī Nr.38 bija kanalizācijas stāvvada plīsums starpstāvu pārsegumā.

Kopējais dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar prasītājas Atlīdzības nodaļas speciālista sastādīto tāmi ir 2153,96

EUR, prasītāja izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1322,56 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko

komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu, ievērojot atbildētājas sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka

ūdens noplūde notika sakarā ar kanalizācijas stāvvada plīsumu, kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām.

Prasītāja 2017.gada 5.oktobrī nosūtīja uz atbildētājas juridisko adresi vēstuli, lūdzot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības 1322,56 EUR apmērā, norādot, ka prasītāja savu interešu aizsardzībai vērsīsies tiesā.

Sniedzot atbildi uz prasītājas vēstuli, atbildētāja norādīja, ka prasītāja nav pierādījusi atbildētājas vainu dzīvokļa saliešanā.

Prasītājas ieskatā dzīvokļa saliešana ir atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas

kopējās inženierkomunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētājas kā mājas pārvaldnieka tiešs pienākums.

[2] Atbildētāja savos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētāja daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/, pārvalda uz

likuma pamata, proti, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, ne arī nodevuši kādam veikt šos pienākumus.

Atbildētāja veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības uz likuma pamata un kā pārvaldnieks pilda savus pienākumus spēkā esošo

normatīvo aktu ietvaros.

Atbildētāja par bojāto inženierkomunikāciju, iepriekš veicot nepieciešamās darbības, kā arī, ņemot vērā ekspluatācijas termiņa beigas, informēja

dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamību sagatavot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumus un finanšu līdzekļu uzkrājumus. Atbildētāja

ir nodevusi dzīvokļu īpašniekiem nepieciešamo remontdarbu plānu 2015., 2016. un 2017.gadam, par ko dzīvokļu īpašnieki nav iebilduši, atbildētāja ir

veikusi šo plānoto darbu izpildi, kā arī veikusi daudzus citus remontdarbus savu pilnvaru ietvaros.

Atbildētāja norāda, ka prasītāja nav pierādījusi savu zaudējumu atlīdzības prasījumu, proti, lietas materiālos nav pierādījumu tam, ka aukstā ūdens

stāvvada bojājums radies tieši atbildētājas neattaisnotas bezdarbības rezultātā, regulāri neveicot ūdens komunikāciju sistēmu pārbaudi; vai, veicot

sistēmas apskati, tiktu novērsts ūdens stāvvada plīsums; stāvvads ir vai ir bijis avārijas stāvoklī vai, ka tam ir bojājumi un jāveic ārpuskārtas remonts

konstatēto bojājumus savlaicīgai novēršanai, kā arī tam, ka dzīvokļu īpašnieki būtu vērsušies pie atbildētājas par šo remontdarbu veikšanas

nepieciešamību un tam būtu piešķirts finansējums.

Dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav tiesību veikt pārvaldīšanas darbības pretēji dzīvokļu īpašnieku pieņemtajiem lēmumiem par plānoto

remontdarbu veikšanu, izlietojot dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļus mērķim, kuram nav pilnvaroti. Tādējādi zaudējumu novēršanas atbildība ir pašiem

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Appludināšanas gadījums noticis tādu apstākļus dēļ, kurus atbildētāja nav varējusi paredzēt un tas arī nebija jāparedz, līdz ar to šāds zaudējums

Civillikuma 1773. un 1774.panta izpratnē ir nejaušs zaudējums, kas cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem un tie nevienam nav jāatlīdzina.

Atbildētāja apstrīd prasītājas iesniegto remontdarbu tāmi, jo tā neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likumam, kā arī, ņemot vērā Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2006.gada 6.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-475 noteiktajam, ka zaudējumu atlīdzību var prasīt par jau paveiktiem

remontdarbiem, nevis priekšā stāvošiem, tāmē norādītās pozīcijas par būvgružu savākšanu un izvešanu, telpas uzkopšanu pēc remonta un transporta

izdevumiem.

[3] Atsauksmē par atbildētājas sniegtajiem paskaidrojumiem prasītāja norāda, ka saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju lielākā daļa

dzīvokļa īpašumu dzīvojamā mājā /adrese/ atrodas privātīpašumā un uz to nav attiecināms pašvaldības pilnvarojuma līgums, kurš pēc būtības jau ir

izbeidzies, jo pašvaldībai vairs nepieder minētais īpašums.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, kas bija spēkā negadījuma brīdī, 13.punkts noteic, ka, lemjot par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar attiekties no šo noteikumu 7.punktā (tai skaitā

inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanas mājai.

Atbildētāja nav pievienojusi pierādījumus tam, ka regulāri veic dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju apsekošanu.

[4] Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa, ievērojot Civilprocesa likumā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts

puses lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu

iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018.gada 30.novembra lēmumu mainīts civillietas izskatīšanas veids uz mutvārdu procesu.

[5] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata, norādot, ka prasības pieteikumā

ieviesusies pārrakstīšanās kļūda, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1322,56 EUR apmērā.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ norādīja, ka prasību neatzīst.

[6] 2019.gada 2.janvārī civillietā sastādīts saīsinātais spriedums, 2019.gada 9.janvārī saņemts atbildētājas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūgums

par sprieduma sastādīšanu.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi prasības pieteikumu un atsauksmi, atbildētājas paskaidrojumus, pārbaudījusi

lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet

atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā

kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[8] Izvērtējot prasības pieteikumu un atbildētājas rakstveida paskaidrojumus, secināms, ka lietā nav strīda par to, ka 2016.gada

9.novembrī starp prasītāju, kā apdrošinātāju, un /pers. A/, kā apdrošinājuma ņēmēju, noslēgts īpašuma apdrošināšanas līgums (polise Nr.361174094)

par īpašuma /adrese/, apdrošināšanu. Līguma darbības termiņš noteikts no 2016.gada 9.novembra līdz 2017.gada 8.novembrim, uzņemoties pašrisku 70

EUR (lietas 12.-13.lapa).

[8.1] Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2017.gada 25.jūlijā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma nopludināšana,

par ko /pers. A/ vērsusies ar pieteikumu pie apdrošinātāja, norādot, ka stāvvada plīsuma rezultātā tika appludināti griesti un sienas (lietas 14.lapa).

No atbildētājas darbinieku 2017.gada 8.augusta akta Nr.1-8/31343 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem un fotofiksāciju kopijām

izriet, ka atbildētājas komisija, veicot dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, apsekošanu, konstatējusi bojājumus uz rīģipša un tapetēm virtuvē 2,5m2 platībā un

griestu bojājumus 1,5m2 platībā, kas radušies saistībā ar kanalizācijas stāvvada plīsumu starpstāvu pārsegumā (lietas 15.-18.lapa).

[8.2] Prasītājas 2017.gada 5.septembra nekustamā īpašuma apskates aktā Nr.174094-3412-001 norādīts, ka saņemta sūdzība no apakšējiem

kaimiņiem par ūdens noplūdi, demontējot stāvvada nišu virtuvē konstatēts stāvvada plīsums, noplūde notika ēkas 3.stāvā (apdrošinātais objekta atrodas

2.stāvā). Konstatēti sienu apdares (tapešu un rīģipša) 0,5m2 platībā, griestu apdares (krāsota betona) 4,5m2 platībā, grīdas apdares (lamināta) 4-5m2

platībā bojājumi virtuvē un griestu apdares (krāsojuma) 0,5m2 platībā, sienu apdares (krāsojuma) 0,5m2 platībā bojājumi vannas istabā (lietas 19.lapa).

Pamatojoties uz SIA “Carlstrom” sastādīto lokālo tāmi Nr.01-06/09/2017-E, prasītāja 2017.gada 6.septembrī pieņēma lēmumu Nr.174094-

3612-001 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, saskaņā ar kuru dzīvokļa īpašniecei /pers. A/ tika veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 1322,56

EUR apmērā (lietas 20.-22.lapa).

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās

summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

[9] Līdz ar to tiesa secina, ka lietā nav strīda par dzīvokļa saliešanas iemeslu - stāvvada plīsums, tāpat nav strīda par izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmēru, lietā ir strīds par to, vai konstatējama atbildētājas vaina zaudējumu nodarīšanā.

Konkrētajā gadījumā prasītāja ir cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētājas, kas radušies sakarā ar atbildētājas, kā nama

apsaimniekotāja nepienācīgu pienākumu pildīšanu, tādēļ, lai noskaidrotu, vai ir iestājusies atbildētājas atbildība, jākonstatē, ka prasītājai ir nodarīti

zaudējumi un ir bijusi atbildētājas prettiesiska vainojama rīcība, darbība vai bezdarbība; pastāv cēloniskais sakars starp minēto rīcību un nodarītajiem

zaudējumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā

ar Civillikuma 1775.pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1771.pantu

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz

nodrošinājumu.

Judikatūrā ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu

esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra

spriedumu lietā Nr.SKC-255/2009, 2013.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2016.gada 20.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-242/2016, 2017.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-384/2017).

Civillikuma 1786.pants noteic, ka, novērtējot zaudējumus, jāievēro ne vien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas

netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Atbilstoši šai likuma normai zaudējumu summu veido bojāto lietu atjaunošanas

vērtība – šajā gadījumā atlīdzības izmaksa atlīdzības saņēmējam.

No atbildētājas sastādītā 2017.gada 8.augusta akta Nr.1-8/31343 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem secināms, ka saskaņā ar

atbildētājas avārijas dienesta sniegto informāciju plīsis kanalizācijas stāvvads starpstāvu pārsegumā (lietas 15.lapa), kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma

likuma 4.pantu ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa. Bojājuma iemesls: stāvvada iekšēja korozija, kuru nav iespējams konstatēt apsekošanas laikā, jo

stāvvads ir aizvērts ar apdari.

[10] Prasītāja cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētājas, kas radušies sakarā ar atbildētājas, kā nama apsaimniekotājas, pienākumu

nepienācīgu pildīšanu.

[10.1] Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

No atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem par celto prasību izriet, ka atbildētāja dzīvojamo māju pārvalda uz likuma „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītās daļas pamata, proti, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, ne arī

nodevuši kādam veikt šos pienākumus. Līdz ar to atbildētāja veic pārvaldīšanas darbības uz likuma pamata un dzīvojamās mājas apsaimniekošanā

piemēro, t.sk., Ministru kabineta noteikumus Nr.1014 ”Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr. RD-16-418-lī, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas

pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par, t. sk., ēkas /adrese/, pārvaldīšanu (lietas 40.-49.lapa).

[10.2] 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju

un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punkts nosaka, ka dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju plāno, organizē un pārrauga dzīvojamās mājas

pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību izpildi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteikti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principi, t.sk., noteikts, ka pārvaldīšanas procesa

nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta ”d” apakšpunktā noteiktas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, saskaņā

ar kuru ir obligāta – dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

[10.3] 2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 20.decembrim) 6.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas,

tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas

pārvaldītājs, savukārt minēto noteikumu 13. un 14.punkts noteic, ka reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude: apkures sistēmai;

ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai; ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām; gāzes apgādes sistēmai; papildus vizuālo pārbaudi veic arī pēc

vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus,

kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu.

Līdz ar to secināms, ka minētās tiesību normas skaidri noteic pārvaldnieka pienākumu veikt, t.sk., ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

tehnisko apsekošanu un apkopi, lai novērstu stāvvada bojājuma vai plīsuma risku.

[10.4] Ņemot vērā, ka komunikāciju, tai skaitā kanalizācijas stāvvadu bojājumi rodas laika gaitā, stāvvada bojājumu paredzēt un novērsti

bija atbildētājas, kā nama apsaimniekotāja, pienākums, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas lietošanas īpašību saglabāšanu, pārvaldniekam ir pienākums

īstenot nepārtrauktu pārvaldīšanas procesu un izvēlēties optimālas pārvaldīšanas darba metodes.

[10.5] Lai gan paskaidrojumos atbildētāja norāda, ka regulāri apseko dzīvojamo māju, secināms, ka lietā neatrodas pierādījumi, kas apliecinātu

dzīvojamās ēkas inženierkomunikāciju apsekošanu 2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas

apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 13.punktā noteiktajam - reizi mēnesī. Atbildētāja nav

izmantojusi savas procesuālās tiesības un šādus pierādījumus tiesā nav iesniegusi.

Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotiem arī atbildētājas iebildumus par to, ka bojājums cēlies starpstāvu pārsegumā /adrese/, un šīs telpas

viennozīmīgi pieejamas tikai tās īpašniekiem, līdz ar to atbildētājai, veicot normatīvajos aktos noteikto dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu, nebija

iespējams konstatēt stāvvada vai tā posma nomaiņas/remonta nepieciešamību.

Tādējādi tiesa atzīst, ka inženierkomunikāciju apsekošana nav tikusi veikta normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, līdz ar to secināms, ka

atbildētāja pietiekami bieži un savlaicīgi, lai novērstu iespējamo kaitējumu, nav apsekojusi inženierkomunikācijas, kas liecina, ka atbildētāja nav pildījusi

savus, kā nama apsaimniekotāja pienākumus.

[10.6] Par nepamatotu atzīstami atbildētājas iebildumi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem. Kanalizācijas

stāvvada plīsuma fakts konkrētajā gadījumā pats par sevi apliecina, ka atbildētāja nav pildījusi minētajās tiesību normās noteiktos pienākumus, jo nekāda

citu personu iejaukšanās un komunikācijas bojāšana konstatēta nav. Turklāt, atbildētāja savos rakstveida paskaidrojumos ir norādījusi, ka

inženierkomunikācijām ir beidzies to ekspluatācijas termiņš. Minētais apstāklis vēl jo vairāk dod pamatu uzskatam, ka atbildētājai vajadzēja paredzēt

iespējamo stāvvada bojājumu un novērst to, taču atbildētāja nav pat veikusi to apsekošanu.

Par pamatotu atzīstams prasītājas arguments, ka atbildētāja, nenodrošinot mājas kanalizācijas sistēmas uzturēšanu un apsaimniekošanu, nerīkojās

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, un nepietiekama savu pienākumu izpilde no atbildētājas puses ir cēloniskā saistībā ar

kanalizācijas stāvvada plīsumu.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja, apsaimniekojot minēto nekustamo īpašumu, ir veikusi

savus pienākumus tikai formāli, nepievēršot pienācīgu rūpību savu pienākumu pildīšanai, no kā izriet, ka atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo,

rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut lietā pierādīto kanalizācijas stāvvada plīsumu

un zaudējumu nodarīšanu.

[11] Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas iebildumus, ka, izvērtējot zaudējumu rašanās cēlonisko sakaru, nav pierādīta atbildētājas

vaina šajā gadījumā, jo pati cietusī persona nav devusi pilnvarojumu atbildētājai veikt nepieciešamos remontdarbus dzīvojamai mājai, lai novērstu

avārijas situāciju rašanos, kas radītu zaudējumus kādai personai.

[11.1] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pants ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un citas pārvaldīšanas darbības, t.i., -

dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ir viena no obligāti veicamajām darbībām.

2010.gada 28.septembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.905 “Kārtība, kādā tiek plānotas

un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2.punkts noteic, ka dzīvojamās mājas renovāciju vai

rekonstrukciju plāno, organizē un pārrauga dzīvojamās

mājas pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību izpildi.

Minēto noteikumu 15.punkts paredz, ka tieši pārvaldītājs lemj par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktā

minētajiem bojājumiem; lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna

papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir

pilnvarots pieņemt šādu lēmumu; sagatavo priekšlikumus dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) lēmuma pieņemšanai par darba

uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, nepieciešamā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna papildināšanu vai dzīvojamās mājas

renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamo māju pārvalda pārvaldnieks, kas nav pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” 7.2. un 7.4. punkts noteic, ka prasītājas pienākums ir organizēt dzīvojamās mājas (tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un

sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi, kā arī nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim nākamajiem gadiem vai

citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē

noteiktajam periodam); 13.punkts noteic, ka, lemjot jautājumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, dzīvokļu īpašnieki nevar atteikties no šo noteikumu 7.punktā minēto uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumu nodrošināšanas dzīvojamai mājai.

Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” bija spēkā līdz 2017.gada 20.jūlijam, savukārt saliešanas negadījums noticis 2017.gada 25.jūlijā, noteikumi ir

piemērojami, jo tie bija spēkā līdz negadījuma brīdim, kad atbildētāja sastādīja obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes nākamajiem kalendārajiem gadiem.

[11.2] Tiesa secina, ka atbildētājas pienākums, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punktu,

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajam prasībām” 2., 3., 6., un 13.punktiem bija nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu), un savu iespēju

robežās veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu apsaimniekošanā nodoto kopīpašuma daļu atbilstošā tehniskā stāvoklī un novērstu zaudējumu

rašanos tā kopīpašniekiem – regulāri jāapseko apsaimniekošanā nodoto kopīpašuma daļu tehniskais stāvoklis un jānovērš apsaimniekošanā nodoto

kopīpašuma daļu bojājumi. Par savu pienākumu veikšanu apsaimniekotājs saņem atlīdzību no kopīpašniekiem, ja tāda paredzēta pārvaldīšanas līgumā,

saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta 3.punktu.

Dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju, tostarp cauruļu un stāvvadu, tehniskā apsekošana, apkope un kārtējais remonts ietilpst pārvaldnieka –

konkrētajā gadījumā atbildētājas - pienākumos, bet to atjaunošanai vai nomaiņai atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.panta pirmās daļas

1.punktam tiek izmantoti mājas īpašnieka (visu dzīvokļu īpašnieku) šo uzdevuma izpildei veiktie maksājumi.

[11.3] No lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, neizriet, ka kopsapulcē būtu noraidīta atbildētājas piedāvātā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas maksa vai nepieciešamās remonta izmaksas, nosakot dzīvokļu īpašnieku atbildību kopsapulces protokolā atbilstoši 2008.gada

9.decembra Ministru Kabineta noteikumu Nr.1014 ”Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 16.pantā noteiktajam.

Lai gan atbildētājas paskaidrojumos norādīts, ka atbildētāja ir nosūtījusi dzīvojamās mājas kopīpašniekiem paziņojumu par nepieciešamajiem

ārkārtas veicamajiem remontdarbiem vai konstatētajiem bojājumiem, kā arī ir nosūtījusi informāciju par plānotajiem remontdarbiem, par ko atbildētāja

pievienojusi pierādījumus (lietas 50.-62.lapa) un dzīvokļu īpašnieki minētos dokumentus nav apstrīdējuši, tiesa secina, ka atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus par to, vai un kādā veidā ir informējusi dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem ārkārtas remontdarbiem vai konstatētajiem bojājumiem.

Apstāklis, ka īpašnieki nav sasaukuši kopsapulci un īpašnieki nav lēmuši par inženierkomunikāciju nomaiņu vai remontu un to finansējumu, nav

pamats neveikt apsaimniekošanu atbilstoši noteiktajam regulējumam, jo atbildētājai kā pārvaldniekam, neatkarīgi no tā bija jāseko komunikāciju

stāvoklim un savlaicīgi jānovērš inženierkomunikāciju nedrošās vietas no saņemtās apsaimniekošanas maksas vai no dzīvojamās mājās uzkrātajiem

līdzekļiem, kā arī pašai jāsasauc kopsapulce konkrēto jautājumu izlemšanai.

Lietā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka atbildētāja atbilstoši 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.905 “Kārtība,

kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” būtu izsniegusi vai darījusi zināmu dzīvokļu

īpašniekiem par nepieciešamību veikt stāvvada nomaiņu vai remontu (darbu veikšanas izmaksas), ņemot vērā stāvvada ekspluatācijas termiņa beigas,

savukārt dzīvokļu īpašnieki būtu atteikušies veikt nepieciešamos remontdarbus tos finansēt.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi apstākļus, kuros atbildētāja nav veikusi virkni darbību, lai nepakļautu sevi bezdarbības un bezatbildības riskam,

ir pamats atzīt atbildētājas vainu zaudējumu nodarīšanā un atzīt pamatu to atlīdzināšanai.

[12] Judikatūrā atzīts, ka zaudējumi apdrošināšanas kompānijai rodas ar brīdi, kad tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, ja klients to izvēlas

saņemt naudā (skat.2010.gada 29.septembra Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-191 un 2012.gada 4.decembra spriedumu lietā

Nr. SKC -656). Apdrošinātājs izvērtē zaudējumu apmēru un darbojas pēc likumā ,,Par apdrošināšanas līgumu” noteiktā kompensācijas principa,

izvērtējot vismazāko iespējamo summu, lai novērstu radītos bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības.

[12.1] Prasības pieteikumā izteikts lūgums piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1322,56 EUR apmērā, kas

pamatota ar prasītājas lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un 2017.gada 7.septembra maksājuma uzdevumu, 2017.gada 6.septembra lokālo

tāmi (lietas 20.-22.lapa).

[12.2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos iebildusi prasītājas sagatavotajai lokālajai tāmei, apšaubot tāmes noformēšanas atbilstību

Dokumentu juridiskā spēka likuma noteikumiem un ziņām par tāmes sastādītāju.

Kā izriet no pievienotās lokālās tāmes Nr.01-06/09/2017-E, to parakstījis /pers. D/, sertifikāta Nr.20-5993 (lietas 20.lapa), kurš ir reģistrēts

Latvijas Būvspeciālistu reģistrā, līdz ar to tiesa atzīst atbildētājas iebildumus par nepamatotiem, savukārt apstākļiem, ka uz tāmes nav sastādītāja

paraksta, nav būtiskas nozīmes, ņemot vērā, ka tāme ir pasūtīta ERGO Insurance SE Latvijas filiālē, kā izpildītājs norādīta SIA “Carlstrom”,

pamatojoties uz tāmi, prasītājas darbiniece pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

[12.3] Atbildētājs paskaidrojumos ir iebildis pret prasītāja tāmē norādītajiem remonta darbu apmēriem, t.sk., izmaksām par būvgružu savākšanu un

izvešanu, telpas uzkopšanu, kā arī izteikusi iebildumus par dzīvokļa plāna neesamību, dzīvokļa platības un aprēķinātās zaudējumu summas pamatotību,

taču nav iesniedzis pierādījumus, kas tiesai dotu pamatu apšaubīt prasītāja aprēķinā norādīto remontdarbu apmēru un izmaksas. Tādējādi tiesai ir pamats

uzskatīt, ka atbildētāja nav izmantojusi civilprocesuālās tiesības uz sacīksti, un nav pierādījusi citas ūdens noplūdes rezultātā radīto bojājumu atjaunošanas

darbu izmaksas.

Par vispārzināmu faktu tiesa atzīst, ka, veicot telpas remontu, nepieciešamo izejmateriālu daudzums var atšķirties no remontējamās platības apjoma.

Turklāt bojājumu novēršana nav izdarāma vienīgi tās bojātajā platībā, bet izpildāma tā, lai bojātā lieta atgūtu savu sākotnējo izskatu. Uz to norādījis arī

Augstākās tiesas Senāts, atzīstot, ka ķermeniskas lietas īpašnieks cieš zaudējumus, kad ķermeniskai lietai nodarīti bojājumi un bojājumu rezultātā tā

zaudējusi savas sākotnējās īpašības. Lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, nepieciešamo līdzekļu apmērs ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt

apmēru, kādā noticis esošās mantas samazinājums. (skat. Augstākā tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-332/2008).

Tiesa atzīst, ka atbildētājas iebildumi, kas pamatoti vienīgi ar atbildētājas pieņēmumiem un šaubām, nevar būt pamats prasītājas tāmē norādīto

atjaunošanas darbu izmaksu apšaubīšanai. Atbildētāja nav pierādījusi, ka mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošana iespējama ar mazākām izmaksām.

[12.4] Pamatojoties uz iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi. Notikušajam negadījumam nav

nejauša notikuma raksturs, ir konstatēta atbildētāja vainojama rīcība, zaudējumu esība un cēloniskais sakars starp atbildētāja rīcību un zaudējumiem, kas

ir pamats prasītāja prasības apmierināšanai.

Tiesa atzīst, ka līdz ar to ir pierādīts, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātā dzīvokļa

appludināšanu 1322,56 EUR apmērā.

[12.4] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi -

valsts nodeva 198,38 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas

Nr.40103599913, norēķinu konts Nr.LV16HABA0551013265255, AS “Swedbank”, zaudējumus 1322,56 EUR, tiesas izdevumus 201,68 EUR,

kopā 1524,24 EUR (viens tūkstotis pieci simti divdesmit četri euro, 24 centi).

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103599913, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2019.gada 4.februāra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Lūciņa-Linka