Court dismisses request to review asylum claim substantively due to late filing and lack of credible fear evidence.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420271115

(A-02711-15/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 20.augustā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldei izvērtēt /pers. A/ patvēruma iesniegumu pēc būtības.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē 2015.gada 1.jūnijā saņemts Vjetnamas Sociālistiskās Republikas (turpmāk – Vjetnama) pilsoņa

/pers. A/ (turpmāk ? pieteicējs) iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Patvērumu lietu nodaļas 2015.gada 20.jūlija lēmumu Nr.24/BD-1509/307

(turpmāk – Lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, pamatojoties uz Patvēruma likuma 19.panta pirmo

daļu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

Pieteicējs no Krievijas ieceļoja Latvijā 2015.gada 25.maijā, taču savu patvēruma iesniegumu Valsts robežsardzē iesniedza tikai 2015.gada 1.jūnijā.

Sākotnējā aptaujas anketā pieteicējs norādīja, ka viņa izceļošanas mērķis no savas izcelsmes valsts sākotnēji nav bijis lūgt starptautisko aizsardzību, bet

gan strādāt Krievijā, un ka Latvija nav bijusi viņa galamērķis.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 10.augustā saņemts pieteicēja pieteikums un 2015.gada 14.augustā – pieteikuma papildinājumi.

Pieteikums un tā papildinājumi tiek balstīti uz turpmāk minētajiem argumentiem.

Pieteicējs vēlās palikt, dzīvot un strādāt Latvijā. Netika ņemts vērā, ka pieteicējs iesniedza patvēruma iesniegumu un neatteicās no tā. Pieteicējam

nebija saprašanas par patvēruma piešķiršanas procedūru Latvijā. Aizturēšanas apstākļi negatīvi ietekmēja viņu. Līdz ar to pieteicējs nav apzināti

novilcinājis patvēruma iesnieguma iesniegšanu. Izcelsmes valstī pieteicēju vajās sakarā ar viņa politiskajiem uzskatiem.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 17.augustā elektroniski saņemtajos rakstveida paskaidrojumos Pārvalde norāda, ka pieteikumu

neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Saskaņā ar Patvēruma likuma 31.panta otro daļu lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto

lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.

Ievērojot minētajā tiesību normā minēto, tiesa lietu skata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot procesa dalībnieku lietā sniegtos rakstveida paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā

esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[7] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu atteikts piešķirt pieteicējam bēgļa vai alternatīvo statusu, izskatot pieteicēja iesniegumu saīsinātā kārtībā, jo

nepastāv objektīvi iemesli, kādēļ pieteicējs nav iesniedzis iesniegumu par patvēruma piešķiršanu agrāk.

[8] Saskaņā ar Patvēruma likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Pārvaldes priekšnieka

pilnvarotas amatpersonas lēmumu, tiesa izskata piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu,

ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. Tiesa izvērtē Pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmuma atbilstību šā likuma

19.panta pirmās daļas nosacījumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt Patvēruma likuma 31.panta septītā daļa noteic, ka Pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma

20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 19.panta pirmās daļas

nosacījumi.

Patvēruma likuma 20.pantā noteikti bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi, savukārt 23.pantā – alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi.

No minētajām tiesību normām izriet, ka tiesa lemj par to, vai iestādes konstatējums par Patvēruma likuma 19.panta pirmās daļas

priekšnoteikumiem ir pamatots. Tiesai nav jāvērtē, vai attiecībā uz pieteicēju izpildās Patvēruma likuma 20.vai 23.pantā ietvertie kritēriji. Proti, tiesa

nelemj par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Ja tiesa iestādes konstatējumu atzītu par nepamatotu, iestādei būtu jāveic padziļināts izvērtējums par

lūguma piešķirt kādu no patvēruma statusiem pamatotību.

[9] Saskaņā ar Patvēruma likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu un otro daļu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona iesniegumu izskata

saīsinātā kārtībā un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ja patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis

iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja, tajā skaitā, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas Republikas. Pārvaldes priekšnieka

pilnvarota amatpersona nevērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, ja pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā

minētajiem nosacījumiem.

Minētā tiesību norma paredz divus priekšnoteikumus iesnieguma izskatīšanai saīsinātā kārtībā. Pirmkārt, iestādei jākonstatē, ka iesniegums nav

iesniegts agrāk, otrkārt, iestādei jākonstatē, vai pastāv objektīvs iemesls, kas personai liedza iesniegt iesniegumu laikus. Proti, tiesiskais pamats Pārvaldei

atkāpties no Patvēruma likuma 19.panta pirmās daļas 4.punkta formālās prasības un neizskatīt patvēruma iesniegumu saīsinātā kārtībā ir objektīvi, no

patvēruma meklētāja neatkarīgi apstākļi, kas lieguši patvēruma meklētājam laikus iesniegt patvēruma pieprasījumu.

[10] Tiesa konstatē, ka pieteicēja patvēruma iesniegums ir reģistrēts kā saņemts Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku

izmitināšanas centrā “Daugavpils” 2015.gada 1.jūnijā. Viņa patvēruma iesniegums datēts ar 2015.gada 30.maiju. Pieteicējs no Krievijas ieceļoja

Latvijā un tika aizturēts 2015.gada 25.maijā. Līdz ar to no viņa izceļošanas no Krievijas un aizturēšanas līdz patvēruma iesnieguma iesniegšanai pagāja

vairākas dienas. Patvēruma iesniegumā pieteicējs norādīja, ka lūdz patvērumu, jo viņa ģimenei ir finansiālas grūtības, parādi un nav darba. Sākotnējā

aptaujas anketā pieteicējs norādīja, ka viņa izceļošanas mērķis no savas izcelsmes valsts sākotnēji nav bijis lūgt starptautisko aizsardzību, bet gan strādāt

Krievijā. Pieteicējs, aizbraucot no Maskavas kopā ar citiem vjetnamiešiem, domāja, ka viņus pārved uz citu Krievijas pilsētu, Latvija nav bijusi viņa

galamērķis. Patvēruma iesniegumu pieteicējs neiesniedza uzreiz, jo nezināja, kādi Latvijā ir likumi. Patvērumu viņš lūdz, jo ir slikti sociālie apstākļi, nav

darba un Vjetnamā netiek ievērotas cilvēktiesības.

No pārrunu protokola ar patvēruma meklētāju izriet, ka pieteicējs izceļoja no Vjetnamas, jo Vjetnamā viņam nav dzīvesvietas un ir parādi.

Pieteicējs strādāja pie svešiem cilvēkiem, viņi nesamaksāja atlīdzību par paveikto darbu un pieteicējs to uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.

[11] No minētās pieteicēja sniegtās informācijas nav konstatējami objektīvi iemesli, kāpēc pieteicējs nav iesniedzis patvēruma pieprasījumu agrāk,

lai gan viņam bija šāda iespēja, proti, ir konstatējams Patvēruma likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētais nosacījums, kad patvēruma

iesniegumu izskata saīsinātā kārtībā.

Pieteicēja arguments par to, ka viņš nav iesniedzis patvēruma iesniegumu, jo nav zinājis par patvēruma procedūru un Latvijas likumiem, nav

pamatots. Ja pieteicējs vēlētos Latvijas Republikā iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu un izcelsmes valstī pastāvētu reāli draudi viņa dzīvībai, veselībai vai

brīvībai, viņš savlaicīgi, vēl būdams Vjetnamā vai Krievijā, iegūtu informāciju par procedūru bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, un iesniegtu

patvēruma iesniegumu uzreiz pēc viņa aizturēšanas.

Turklāt to, ka viņš neiesniedza patvēruma iesniegumu agrāk, varētu izskaidrot ar viņa sniegtajām ziņām par to, ka viņš sākotnēji nav vēlējies lūgt

starptautisko aizsardzību nedz Krievijā, t.i., pirmajā valstī, kurā viņš nokļuva pēc Vjetnamas atstāšanas, nedz arī Latvijā, un savu izcelsmes valsti viņš

atstāja tādēļ, ka gribēja strādāt Krievijā. No pieteicēja sniegtajām ziņām izriet tas, ka pieteicējs patvērumu lūdzis, lai legāli varētu iekļūt Eiropas Savienībā

un uzlabotu savus ekonomiskos apstākļus. Uz vajāšanas draudiem politisko uzskatu dēļ pieteicējs nav norādījis patvēruma iesniegumā, sākotnējā

aptaujas anketā, pārrunās un pieteikumā. Šādu informāciju viņš sniedza tikai pieteikuma papildinājumos, formāli atsaucoties uz šādiem draudiem un pēc

būtības nenorādot uz konkrētiem apstākļiem.

Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka aizturēšanas apstākļi pieteicēju ietekmēja tā, ka viņš nevarēja iesniegt patvēruma iesniegumu agrāk.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē pamatu pienākuma uzlikšanai Pārvaldei izvērtēt pieteicēja patvēruma iesniegumu pēc būtības un

Lēmuma atcelšanai. Tādējādi pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un Patvēruma likuma 31.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izvērtēt /pers. A/ patvēruma iesniegumu pēc būtības.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova

Rīgā 2015.gada 20.augustā