C71201022 / C-2010-22 · Vidzemes rajona tiesa

Lietas arhīva Nr. C-2010-22/1

ECLI:LV:VRT:2022:0622.C71201022.2.S

Lieta Nr. C71201022 C-2010-22/1

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2022. gada 22. jūnijā

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese A. Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “/Nosaukums A/” vienkāršotas procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Vidzemes rajona tiesā 30.03.2022. saņemta AS “/Nosaukums A/” (turpmāk –prasītājs) vienkāršotas procedūras prasība pret /pers. A/

(turpmāk –atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasītājs prasību pamatojis ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.p. 1.d. 1.-5.p., 13.p. 1.d., 2.d., 16.p. 3.d., 18.p. 3.d., Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 2.p., 3.p., 5.p. 1.d., 4.d., 6.p., 9.p., 10.p., 11.p., Civillikuma 864., 1071., 1587., 1652., 1756., 1757., 1828., 2307. un

2310. pantu, Civilprocesa likuma 1., 9., 10., 24., 26., 34.p. 1.d. 1.pkt. a), 35.p. 1.d. 1.pkt., 39., 41., 74., 82.p. 2.d., 93., 127.-130., 195., 250.19,

250.20 un 250.25 pantu, lūdzis piedzīt no /pers. A/ par labu AS “/Nosaukums A/” parādu 675,70 EUR un visus tiesas izdevumus – valsts nodevu 115,04

EUR. Lūdzis noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus.

Ar tiesneses 11.05.2022. lēmumu AS “/Nosaukums A/” vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu nolemts

skatīt rakstveida procesā, jo to savā prasībā lūdzis prasītājs.

/pers. A/ dokumenti nosūtīti uz deklarētās dzīves vietas adresi saskaņā ar Civilprocesa likuma nosacījumiem, līdz ar to uzskatāms, ka

saskaņā ar iepriekšminētā likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu atbildētājai ir paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Lieta izskatīta rakstveida procesā 2022. gada 22. jūnijā.

30. 06. 2022. saņemts /pers. A/ lūgums par pilna sprieduma teksta sastādīšanu, par ko paziņots prasītājam.

Prasītājs prasībā norādījis, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses I. Helmanes

lēmumu, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājai 25.09.2013. ir reģistrētas īpašuma tiesības uz 269/52690 kopīpašuma

domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/, ar lietošanas tiesībām uz 6. stāvā esošo telpu grupu Nr. 102 ar kopējo platību 27.30 kv.m.

(dzīvoklis Nr. 102), (Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma /numurs/ieraksts Nr. 54.2) turpmāk — Dzīvokļa īpašums.

01.05.2013. starp prasītāju, kā mājas pārvaldnieku, un Nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr. /kadastra numurs/, kopīpašniekiem

tika noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (/adrese/) Nr. HM02-21/ZV24, saskaņā ar kuru kopīpašnieki uzdeva Prasītājam pārvaldīt un

uzturēt nekustamo īpašumu /adrese/ (turpmāk tekstā — Līgums). 18.09.2013. atbildētāja ar savu parakstu apstiprināja, ka pievienojas pie Līguma un

Līguma nosacījumi atbildētajai ir saprotami.

Līguma 1.2. punktā noteikts, ka atbildētāja apņēmās segt prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar Kopīpašuma uzturēšanu un

pārvaldīšanu.

Līguma 2.1.7. punktā noteikts, ka Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi, rēķinā norādītajos termiņos, apmaksāt Prasītāja piestādītos

rēķinus.

Līguma 5.1. punkts nosaka, ka maksa par Kopīpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu tiek noteikta Ls 0.50 (EUR 0.71) par vienu lietošanā

nodoto Dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru mēnesī bez PVN. Atbildētājas īpašumā ir telpu grupa Nr.102 ar kopējo platību 27.30 kv.m.

(dzīvoklis Nr.102).

Līguma 5.4. punktā noteikts, ka par veikto Kopīpašuma pārvaldīšanu, kā arī par piegādāto komunālo un citu papildu sniegto

pakalpojumu sniegšanu Prasītājs katru mēnesi Atbildētājam izraksta rēķinu. Rēķins tiek sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta.

Saskaņā ar Līguma 6.3. punktu, Prasītājam par Kopīpašuma uzturēšanas un pārvaldīšanas (pārvaldīšanas maksa) izdevumu, komunālo

pakalpojumu un citu papildu pakalpojumu un noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu ir tiesības aprēķināt līgumsodu 0,5% apmērā no

termiņā neapmaksātās summas par katru nokavēto dienu.

Nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība laikā no 23.02.2017. līdz 09.03.2017. aptaujas veidā pieņēmusi lēmumu, no

01.03.2017. noteikt dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas atlīdzību, nosakot to 0.51 EUR par vienu lietošanā nodoto Dzīvokļa īpašuma kopējās

platības kvadrātmetru mēnesī (bez PVN), un iemaksas uzkrājumu fondā 0.20 EUR par vienu lietašanā nodoto Dzīvokļa īpašuma kopējās platības

kvadrātmetru mēnesī (bez PVN), kas tiek veiktas reizi mēnesī vienlaicīgi ar pārvaldīšanas atlīdzības un citiem dzīvojamās mājas noteiktajiem

maksājumiem (Balsošanas rezultāti apkopoti 14.03.2017. nekustamā īpašuma /adrese/, balsošanas protokolā Nr. 140317/ZV24).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2.pants nosaka, ka likuma mērķis ir nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa

nepārtrauktību un uzturēšanu, un 3.pants nosaka, ka likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir

nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un par obligāti veicamo pārvaldīšanas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu Dzīvojamās mājas

īpašnieks atbild likuma noteiktajā kārtībā (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pants).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmo daļu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums, savukārt, minētā likuma 5.

panta ceturto daļu, lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā — pārvaldīšanas

uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un

maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 20.panta pirmā daļa paredz, ka Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu

īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku

kopsapulcē. Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka lēmumi par šajā aptaujā izskatāmajiem jautājumiem izlemjami tikai

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Dzīvokļa īpašuma likuma 18.panta trešajā daļā noteikts, ka visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds

juridiskais spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta minētajiem veidiem tie pieņemti, un 16.panta trešajā daļā noteikts, ka Dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem

dzīvokļu īpašumiem.

Civillikuma 1587. pants noteic, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Bez tam, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešā daļa nosaka, ka uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu, līdz ar to pienākums norēķināties par

pakalpojumiem izriet ne vien no noslēgtā līguma, bet arī likuma.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta un ietverta ikmēneša rēķinos saskaņā ar komunālo pakalpojumu sniedzošo

uzņēmumu noteiktajiem tarifiem, ar kuriem atbildētāja var detalizēti iepazīties, griežoties pie prasītāja vai komunālo pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma

abonentu daļā, un šī maksa apmaksājama vienlaicīgi ar maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu, izņemot tos izdevumus, par kuriem Atbildētājs norēķinās

patstāvīgi, bez Prasītāja starpniecības.

Par apsaimniekošanu un piegādāto komunālo, un citu papildus sniegto pakalpojumu sniegšanu, Prasītājs Atbildētājam līdz tekošā mēneša

15.datumam izraksta ikmēneša rēķinu. Savukārt Atbildētājam ir pienākums ne vēlāk kā līdz katra mēneša pēdējai dienai norēķināties ar Prasītāju.

Maksājums uzskatāms par veiktu dienā, kad naudas līdzekļi ienākuši Prasītāja kontā.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi

vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Kā norādīts Civillikuma komentāros, līgumsodam ir divējāda daba. No vienas puses, tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi, neizdevīgām mantiskām sekām tad, ja

pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma (Skat. prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga: Mans īpašums, 1998, 223.1pp.)

Tā kā starp Prasītāju un Atbildētāju ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, tad šajā gadījumā, Atbildētājam neapmaksājot augstāk minētos

maksājumus (pārvaldīšanas izdevumi, komunālie un papildu pakalpojumi), Prasītājs, izmantojot tam ar līgumu pielīgtās tiesības, ir aprēķinājis līgumsodu,

atbilstoši Civillikuma 1716. panta nosacījumiem, t.i. 10% apmērā no pamatparāda summas, t. i., 61.38 EUR apmērā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1. - 5. punkts nosaka, ka „dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un maksāt

nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes” un 13.panta pirmā un otrā dala - „dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu

tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu”.

Civillikuma 864. un 1071. pants nosaka, ka „visas uz lietu gulošas nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekiem, un uz kopējo lietu

gulošās nastas un apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām".

Civillikuma 1652.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai ar līgumu, savukārt, Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Prasītāja grāmatvedības datiem uz prasības celšanas dienu Atbildētājas parāda saistības par neapmaksātajiem rēķiniem ir

EUR 675.20 apmērā, kas sastāv no pamatparāda EUR 613.82 apmērā, par laika periodu no 08.2020.1īdz 12.2021. un uz 22.02.2022. (ieskaitot)

aprēķināto līgumsodu EUR 61.38 apmērā.

Papildus Prasītājs norāda, ka:

1) Ar Valmieras rajona tiesas 02.05.2017. spriedumu civillietā Nr. C39046317 tika nospriests apmierināt AS /Nosaukums B/ prasību pret /pers.

A/, piedzīt parādu EUR 378.43 apmērā (spriedums stājies likumīgā spēkā 23.05.2017) kā arī ar Vidzemes rajona tiesas 05.10.2018. spriedumu civillietā

Nr. C71186518 nospriests apmierināt AS /Nosaukums B/ prasību pret /pers. A/, piedzīt parādu EUR 795.96 apmērā (spriedums stājies likumīgā spēkā

16.10.2018).

Civilprocesa likuma 96. panta otrā daļa paredz, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna

jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar 23.11.2015. Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra valsts notāra lēmumu komercreģistrā ierakstīta reorganizācija - pārveidošana,

pārveidojot komercsabiedrību SIA /Nosaukums B/ reģ.nr. /reģistrācijas numurs/, par Akciju sabiedrība /Nosaukums B1/, reģ.nr. /reģistrācijas numurs/;

Ar 01.07.2021. Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra valsts notāra lēmumu komercreģistrā ierakstīti grozījumi - nosaukuma maiņa,

pārveidojot komercsabiedrību Akciju sabiedrība /Nosaukums B/, reģ.nr. /reģistrācijas numurs/. par AS “/Nosaukums A/”;

Atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta 5.1punktam, mediācija strīda risināšanai pirmstiesas ceļā nav izmantota un Prasītājs nepiekrīt

izmantot mediāciju strīda risināšanai.

2022. gada 12. aprīlī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa. Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību

nav sniegusi.

Motīvu daļa

Novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav cēlusi pretprasību

un iebildumus pret prasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasību.

Tiesai nav pamata apšaubīt, prasītājas iesniegto pierādījumu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/, kas apliecina, ka

atbildētājai laika periodā no 2013.gada 25.septembra piederēja 269/52690 domājamā daļa no nekustamā īpašuma – zemes gabals, uz kura atrodas

viena 6-stāvu dzīvojamā ēka un saimniecības ēka, kadastra numurs /kadastra numurs/, adrese: /adrese/, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

Zemesgrāmatu nodaļa, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/(l.l.11-18). Atbildētājai lietošanā nodota 6.stāvā esošā telpu grupa Nr.102

ar kopējo platību 27,30 m2.

Tiesai uzskata par pierādītu, ka 2013.gada 1.maijā prasītājs kā mājas pārvaldnieks un nekustamā īpašuma /adrese/, kopīpašnieki

noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (/adrese/) Nr.HM02-21/ZV24 (l.l.19-24). Puses vienojās par līguma priekšmetu – kopīpašnieki uzdod

un mājas pārvaldnieks apņemas uz šajā līgumā noteikto nosacījumu pamata pārvaldīt un uzturēt nekustamo īpašumu. Kopīpašnieki apņemas segt mājas

pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar kopīpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja 2013. gada

18. septembrī ir apstiprinājusi, ka pievienojas pie minētā pārvaldīšanas līguma un attiecīgā līguma nosacījumi viņai ir saprotami.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu

īpašumos, kopības sastāvā ietilpst visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likuma 16.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga

izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tā ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu,

atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un

maksāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv

vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētājai ir saistošs noslēgtais pārvaldīšanas līgums.

Tiesa atzīst, ka prasība par pamatparāda 662,53 EUR piedziņu apmierināma pamatojoties uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1587. pantu kurš nosaka, ka

tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Arī saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma 13. pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājai pat neatkarīgi no tā vai viņa personīgi ir vai nav noslēgusi

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar attiecīgo dzīvokļa īpašumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā galvenā parāda aprēķina pamatotību, jo atbildētāja iebildumus par aprēķinātā galvenā parāda

apmēru un tā aprēķina kārtību nav cēlusi. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 662,53 EUR.

Prasītājs par atbildētājas nokavētajiem maksājumiem ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu, kas nepārsniedz 10% no

galvenā parāda apmēra.

Civillikuma 1716. panta pirmajā daļā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), un trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Savukārt 1717. pantā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas,

taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētāja ir atzīstama par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6. panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus.

Pārvaldīšanas līguma 6.3. punktā puses vienojušās par līgumsodu 0,5% apmērā no termiņā neapmaksātās summas par katru nokavēto

dienu. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus ne pret prasības pieteikumā norādītajiem prasību pamatojošiem apstākļiem un pārvaldīšanas līguma

noteikumiem, ne arī pret līgumsoda apmēru un aprēķina kārtību. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka pārvaldīšanas līguma noteikumi, kas pamato prasījumu,

saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem. Tiesa uzskata, ka prasītāja aprēķinātais

līgumsods nav nesamērīgs ar galvenā parāda apmēru un atbildētājas pieļauto ilgstošo parāda samaksas nokavējumu, turklāt prasītājs līgumsodu

aprobežojis atbilstoši Civillikuma 1716.pantam. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods 66,25 EUR.

Tādējādi prasība apmierināma piedzenot no atbildētājas par labu prasītājam 675.70 EUR, tai skaitā galvenais parāds 613.82 EUR un

līgumsods 61.38 EUR.

Lūgums par tiesas izdevumu–valsts nodevas 101.28 EUR apmērā piedziņu no atbildētājas apmierināms daļēji, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu.

Samaksāta valsts nodeva 115.04 EUR, bet par prasījumu 675.20 EUR bija jāmaksā par 101.28 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. un 41.pantu no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4,00 EUR.

Prasītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada

15.decembra lēmumu, ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no visas piedzītās summas, ievērojot

Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 96., 97., 194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

AS “/Nosaukums A/” vienkāršotas procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “/Nosaukums A/” parādu 675,20 EUR, kas sastāv no pamatparāda

613,82 EUR par periodu no 08.2020. līdz 12.2021., līgumsoda 61,38 EUR par periodu no 01.09.2020. līdz 22.02.2022. un piedzīt tiesas izdevumus –

valsts nodevu 101.28 EUR, pavisam kopā piedzīt 776.48 EUR (septiņsimt septiņdesmit seši euro un 48 centi), nosakot 10 dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa veicama AS “/Nosaukums A/” norēķinu kontā AS “Citadele Banka”, konta Nr. /konta numurs/.

Noteikt AS “/Nosaukums A/” tiesības par laiku sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6 % gadā no visas piedzītās summas 776.48 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta

noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij tiesas izdevumus par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 4.00

EUR (četri euro), nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumi ieskaitāmi: Saņēmējs:

Tiesu administrācija NMR 90001672316. Ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. LV90001672316. Saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods:

TRELLV22 Konta Nr. LV51TREL2190458019000.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2022. gada 16. jūnijā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam var iesniegt 10 desmit dienu

laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2022. gada 22. jūnija – līdz 2022. gada 4. jūlijam.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no

pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 2022. gada 25. jūlijā.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2022. gada 25. jūlija, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona

tiesā.

Vidzemes rajona tiesas tiesnese A. Bērziņa

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU