Court convicted defendant of illegal tobacco storage under Article 221(3) of Criminal Law and sentenced to forced labor.

Lietas Nr.15890014614

Lietas arhīva Nr. K29-100-17/25

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 13.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Tupureins,

ar sekretāri S.Pudāni

piedaloties prokurorēm G.Vaikulei, L.Kovaļai,

zvērinātam advokātam A.Podrezam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus

lielā apmērā, un proti:

2014.gada 4.augustā, VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki, veicot operatīvās darbības pasākumu kompleksu garāžu kooperatīvā /adrese/,

konstatēja, ka /pers. A/ automašīnas BMW 725 ar valsts numura zīmi FM /TL numurs/ bagāžas nodalījumā nelikumīgi glabā tabakas izstrādājumus

10000 cigaretes ,"???????" un 200 cigaretes "FEST" ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Turpinot pārbaudi garāžu kooperatīvā /adrese/, konstatēts, ka /pers. A/, garāžā Nr.44, nelikumīgi uzglabā tabakas izstrādājumus - 70000 cigaretes

"???????" ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Bez tam, /pers. A/, veica tabakas izstrādājumu - cigarešu nelikumīgu uzglabāšanu savā dzīves vietā /adrese/, kur no pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrota laika līdz 2014.gada 4.augustam nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus 4400 cigaretes "Winston Blue" ar Baltkrievijas Republikas

akcīzes nodokļa markām, 4000 cigaretes "NZ Gold" ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, 2000 cigaretes "NZ Black Compact" ar

Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām un 560 cigaretes "Eva Slims" ar Krievijas Federācijas akcīzes nodokļa markām.

Tā pat, /pers. A/, automašīnā VW Sharan ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, kas atradās pie mājas /adrese/, uzglabāja

tabakas izstrādājumus - 10000 cigaretes "NZ Gold" bez akcīzes nodokļa markām, kā arī automašīnā VW Bora ar valsts reģistrācijas numura zīmi

/reģistrācijas numurs/, kas atradās pie mājas /adrese/, uzglabāja tabakas izstrādājumus - 50000 cigaretes "NZ Gold" bez akcīzes nodokļa markām.

Kopumā, /pers. A/, no pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika līdz 2014.gada 4.augustam nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus

151160 cigaretes.

/pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus cigaretes par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas

Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa likuma "Par akcīzes nodokli” 33.panta otrās un trešās daļas prasības, 2.panta sestās daļas prasības, kā arī

Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" prasības.

Latvijas Republikas likuma "Par akcīzes nodokli" 33.panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt,

pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis. Savukārt minētā likuma panta trešajā

daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus,

kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma „Par akcīzes nodokli” 2.panta sesto daļu, lai veiktu konkrētas darbības (apstiprināta noliktavas turētāja darbībai; reģistrēta

saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem

dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;

alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai) ar akcīzes precēm, nepieciešama speciāla atļauja (licence).

Savukārt, Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" nosaka speciālās atļaujas saņemšanas,

akcīzes preču uzskaites, pārvadāšanas, uzglabāšanas un aprites kārtību. Minēto noteikumu 14.punktā noteikts, ka Speciālo atļauju (licenci)

komercdarbībai ar akcīzes precēm Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistra reģistrētam komersantam.

/pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus 151160 cigaretes par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar

Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas

kodeksa izveidi prasības.

Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 202.panta 1.punkta a) apakšpunkts

nosaka, ka par pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievestajām ar ievedmuitas nodokli apliekamām precēm rodas muitas parāds.

Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi Regulas 202.panta 3.punkta trešais

ievilkums nosaka, ka parādnieki ir ikviena persona, kas ieguvusi vai turējusi attiecīgās preces un apzinājusies, vai kurai preču saņemšanas vai iegūšanas

brīdī būtu bijis jāapzinās, ka tās ievestas pretlikumīgi.

Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 214.panta 2.punkts nosaka, ja nav

iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds radies, tad, nosakot attiecīgajām precēm piemērojamos muitošanas elementus, jāņem vērā brīdis, kad

muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies muitas parāds.

Tā pat, /pers. A/, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus - cigaretes, par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas

ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, pārkāpa „Pievienotās vērtības nodokļa likuma" 5.panta otras daļas, 36.panta pirmās daļas, 41.panta

pirmās daļas 1.punkta, 85.panta pirmās daļas, kā ari 123.panta pirmās daļas prasības.

"Pievienotās vērtības nodokļa likuma":

5.panta otrajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likuma nav noteikts citādi;

36.panta pirmajā daļā noteikts, ka veicot preču importu, ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un ja šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču

transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas

vērtībā;

preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam cita dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importa brīdī;

normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot pievienotās

vērtības nodokli;

41.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk -

nodokļa standartlikme), šajā likuma nav noteikts citādi;

85.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli valsts budžetā par preču importu maksā jebkura persona, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

123.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokli par preču importu iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis, ja šajā likumā

nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta zaudējumu aprēķinu, /pers. A/ ar savu noziedzīgo darbību valstij nodarīja ievērojamus zaudējumus 16714,02

EUR apmērā nenomaksātā akcīzes nodokļa (12939,30 EUR), muitas nodokļa (1356,57 EUR) un pievienotās vērtības nodokļa (2418,15 EUR) veidā.

151160 cigarešu tirgus vērtība ir 19 069,16 EUR, kas saskaņā ar likuma "Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pantu ir

uzskatāmi par lieliem apmēriem.

Tādejādi, /pers. A/ ar savu rīcību, nelikumīgi uzglabājot tabakas izstrādājumus - 151160 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa

markām lielā apmērā, nodarot ievērojamu mantisko zaudējumu 16714,02 EUR apmērā un apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un

tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības sfērā, apdraudot un aizskarot likumīgo tabakas izstrādājumu tirgotāju ar likumu aizsargātās intereses

un tiesības, pārkāpjot valstī noteikto tabakas izstrādājumu aprites kārtību, kā rezultātā tiek kropļots tirgus, veicināta tabakas izstrādājumu nelegāla aprite

un cigarešu bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām ievešana un izplatīšana Latvijas Republikas teritorijā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā.

Apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā,

atzina daļēji. Sakarā ar to, ka apsūdzētais savu vainu atzina daļēji, tika veikta pierādījumu pārbaude.

Neatzina apsūdzību daļā par cigarešu uzglabāšanu garāžu kooperatīvā /adrese/ (2.sējuma lietas 40.lapa).

2016.gada 24.maijā apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka kastes paņēma pēc /pers. I/ lūguma. Cigaretes, kas tika atrastas mājās un

mašīnā paredzētas viņam lietošanai. Cigaretes piederēja Igoram, jo viņš tās nopirka pēc viņa lūguma. Nopirka septiņas kastes ar cigaretēm.

Apsūdzētais uz aizstāvja jautājumiem, liecināja, ka cigaretes nopirka Rīgas Centrāltirgū bez čeka, ja pareizi atceras tad nopirka "???????"

cigaretes. Par cigarešu izcelsmi nepārliecinājās. Uz kastes bija uzlīme ar nosaukumu. Jau neatceras, kas bija rakstīts uz uzlīmes, bet rakstīts bija krieviski.

Kastes bija ciet, viņš vaļā tās nevēra, līdz ar to nezina, kas bija rakstīts uz paciņām. Nezina, kur ražo tās cigaretes vai Latvija vai Baltkrievijā kā arī nezina

vai cigaretes bija rūpnieciski ražotas. Garāžā atradās tikai tās cigaretes, kas bija domātas Igoram. Citas cigaretes atradās mašīnā. Tās nosaukumu arī

neatceras, bija iepakotas mazās kastēs. Cigaretes, kas atradās mašīnā, bija domātās viņam lietošanai.

Uz prokurores jautājumiem apsūdzētais liecināja, ka cigaretes iegādājās pēc lūgumu tirgū. Samaksāja par cigaretēm Latvijas EUR valūtā,

samaksāja ap 3000 EUR. Viņam bija iekrājumi kā arī bija aizņēmies naudu, lai iegādātos cigaretes. Aizņemoties naudu nav teicis kādām nolūkam to ņem.

Vienu dienu bija gājis caur tirgu un viņam vīrietis vārdā Sergejs piedāvāja iegādāties cigaretes. Cigaretes nopirka no fiziskas personas. Nedomāja par to,

ka cigaretes var būt nelegālas. Tirgū pirka cigaretes tāpēc, ka tur bija lētākās cenas, jo veikalā cigaretēm ir dažādas cenas no 1,50 EUR par paciņu un

vairāk. Cigaretes atradās parastās kartona kastēs, kastē 25-50 bloki, tajās kastēs bija ap 50 blokiem, vienā blokā 10 paciņas. Apstiprināja, ka kopā

varētu būt 3500 paciņas. Piebilda, ka iespējams, ka samaksāja nedaudz vairāk kā 3000 EUR, bet viennozīmīgi mazāk ne kā 3500 EUR. Nevarēja

atbildēt, kāpēc tirgū cigaretes maksā lētāk nekā veikalā iespējams, ka maiņas rezultātā, tāpēc. Iepazinās ar Sergeju, pēc tam satikās un iedeva viņam

savu automašīnu, lai Sergejs atvestu viņam cigaretes. Nezina, kāpēc viņu neņēma līdzi, iespējams, ka baidījās no zagļiem. Viņam tika atvestas kastes,

kurās iekšā viņš neskatījās, jo kastes bija ciet, tika parādīts viens bloks, lai viņš zinātu, kas tajās kastēs ir. Uz savu garāžu cigaretes aizveda pats. Policija

visu paņēma, kad jau bija visu uz garāžu pārvietojis. Igoram pašam tiesības nav, līdz ar to viņš ar paziņu sarunāja, ka tā viņu atvedīs un viņi atbrauca pie

viņa. Bija dzēris, jo pirms tam biju radinieku kāzās, atradās pie veikala "Tālava" Saharova ielā 17. Naudu atveda Igors, bet naudu pats nepārskaitīja.

Tālāk viņi brauca uz Ķengaragu, palūdza Igoru izkāpt no mašīnas, lai viņš nezinātu un neredzētu, kur atrodas cigaretes. Šoferim ceļu uz garāžu rādīja.

Tikko ielika kastes mašīnā ieradās policija. Par maisiem, kas atradās mašīnā neko paskaidrot nevarēja, jo viņam bija tikai kastes. Uz kastēm bija

pielīmēta no printera izdrukāta lapa un virsū rakstīts "???????", uzraksts krievu valodā. Cigaretes, kas atradās mašīnā bija paredzētas viņam, lietošanai. Ja

pareizi atceras tad mašīnā bija NZ cigaretes, neatceras uzrakstus uz cigarešu paciņām. Cigaretes, kas atradās mašīnā dabūja pirms kāzām un nepaspēja

aizvest uz garāžu. Cigaretes, kas atradās mašīnā bija iegādātas Centrāltirgū un bija domātas viņam. Cigaretes, kas bija domātas viņam pašam, tika

nopirktas pie cita, ne pie Sergeja. Ir pieradis uzticēties cilvēkiem, tāpēc cigaretes nepārbaudīja. Apstiprināja, ka viņa dzīvesvietā atrastās cigaretes ir viņa.

Visas cigaretes ir nopirktas, daļa no tālbraucējiem un daļa tirgū. Blakus mājām atrodas stāvlaukums un tur tālbraucēji tirgo cigaretes. Čeku ne par vienu

iegādi nav. Nav atļaujas nodarboties ar akcīzes precēm, nodokļus nav maksājis. Nezina, vai kāda cita persona ir maksājusi nodokli par cigaretēm. Nav

apliecinājuma par nodokļa nomaksu. Naudu, ko atrada, iedeva viņam Igors. Burtnīcās ir viņa pieraksti. Viņš nodarbojās ar celtniecību un burtnīcā varēja

būt kādi pieraksti par cigaretēm gan markām, gan bez, bet neapgalvo, ka cigaretes bija bez markām. Sieva pierakstus neveica, bet garāžā stāvēja vecs

Mercedes motors no kura tek eļļa, kurā iekrita burtnīca un tāpēc viņš lūdza sievu pārrakstīt burtnīcu. Viņš dažādiem cilvēkiem dod instrumentus un sniedz

konsultācijas, tāpēc to visu pieraksts burtnīcā.

Uz prokurores lūgumu apsūdzētajam tika uzrādīts dokuments, kas atrodas 1.sējumā lietas 138.-160.lapā un pēc dokumenta uzrādīšanas

apsūdzētais uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka tagad konkrēti neko nevar pateikt par pierakstiem, jo ir pagājis ilgs laiks, bet piebilda, ka pierakstos

ir arī informācija, ka viņam tika aizdota nauda un viņš naudu aizdod, iespējams, ka pierakstos redzamie Kiss un NZ ir ieraksti par cigaretēm, neizslēdz

tādu iespēju. Tajā dienā bija šortos un iespējams, ka viņa mašīnas atslēgas izkrita policijas auto uz grīdas no kabatas, jo šortiem nav aiztaisāmas kabatas.

Bija dzēris un iespējams tāpēc teica, ka nav viņa atslēgas. Mašīnas atslēgas bija no mašīnām, kas stāvēja pie mājas. Paskaidroja, ka mašīnas nav viņa,

bet mašīnās atradās viņa kastes. Mašīnas bija WV Sharan un WV Bora. Mājās atradās Winston cigaretes.

Uz tiesas jautājumu apsūdzētais paskaidroja, ka neatšķirtu cigaretes, kas rūpnieciski ražotas un kas nav rūpnieciski ražotas (2.sēj. lietas 89.-

92.lapa).

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

221.panta trešajā daļā, viņa vaina ir pierādīta ar krimināllietā iegūtajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā

saistībā, vērtējot to attiecināmību, pieļaujamību, ticamību un pietiekamību.

Tiesa, pārbaudījusi un izanalizējusi visus krimināllietas materiālus un tiesas sēdē sniegtās liecības, kā arī noklausījusies prokurora un aizstāvja

viedokli, atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas.

Apsūdzētā/pers. A/ viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kas paredzēta Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā, ir pierādīta pilnībā:

ar VID Muitas kriminālpārvaldes Izmeklēšanas daļas, vecākās muitas ekspertes izmeklētājas /pers. O/ 2014.gada 4.augusta

lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, no kura redzams, ka izmeklētāja izskatījusī materiālu par muitošanai pakļauto preču – cigaretes

"???????" ar Baltkrievijas akcīzes markām, glabāšanu un pārvadāšanu ar mērķi to realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu

atļaujas, kas tika izdarīts personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, kas tika konstatēts 2014.gada 4.augustā GIKS "Rumbula" teritorijā pie

44.garāžas boksa veicot muitas kontroli (1.sēj. lietas 4.lapa);

ar VID Muitas kriminālpārvaldes Izlūkošanas daļas Otrās izlūkošanas nodaļas vecākā muitas eksperta /pers. P/ ziņojumiem,

no kuriem redzams, ka pēc /pers. A/ aizturēšanas GIKS "Rumbula" teritorijā pie 44.garāžas boksā tika konstatētas septiņi cigarešu kastes

"???????" ar Baltkrievijas akcīzes markām un viena cigarešu kaste "???????" ar Baltkrievijas akcīzes markām tika konstatēta automašīnā BMW ar

v.r.n. /TL numurs/ bagāžas nodalījumā (1.sēj. lietas 5.-6.lapa);

ar VID Muitas kriminālpārvaldes Izlūkošanas daļas Taktisko uzdevumu nodaļas Rīgas taktisko uzdevumu sektora vecākā

muitas eksperta /pers. R/ ziņojuma, no kura redzams, ka 2014.gada 4.augustā ap plkst.13.40 no Izlūkošanas daļas Otrās izlūkošanas nodaļas

tika saņemta informācija, ka /adrese/ garāžu kooperatīvā pie garāžas Nr.44 jāveic kontrole vieglai automašīnai BMW 725 ar v.r.n. /TL numurs/.

Automašīnas pārbaudes laikā automašīnas bagāžnieka tika atrasta viena kartona kaste, kurā atradās 10000 gab. "???????" markas cigaretes, kuru

paciņas ir marķētas ar Baltkrievijas akcīzes markām. Bagāžniekā tika atrastas arī 200 FEST markas cigaretes. Garāža tika atrastas 7 kartona

kastes ar etiķeti ar uzrakstu "???????". Pārbaudot garāžu tika atrasta melnās krāsas pleca somiņa. Pārbaudot somiņas saturu tika konstatēts, ka

tajā atrodas 2940 EUR skaidrā naudā. Kā arī tika atrasta piezīmju blociņš ar dažādiem pierakstiem, tai skaitā par dažādu cigarešu marku

nosaukumu un skaitļiem (1.sēj. Lietas 7.-8.lapa);

ar VID Muitas kriminālpārvaldes 2014.gada 4.augustā pārbaudes aktu Nr.0114-14; Nr.0115-14 (lietas 10.-11., 18.-19.lapa);

ar 2014.gada 4.augustā izņemšanas protokoliem Nr.0114-2; Nr.0114-1; Nr.0114-3; Nr.0114-4; Nr.0115-1 (1.sēj. lietas 12.-15.,

16.-17., 20.lapa);

ar lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un kratīšanas protokolu (1.sēj. lietas 123.-129., 176.-179., 182.-185.lapa);

ar apskates protokoliem (1.sēj. lietas 132.-173., 190.-195.lapa);

ar lēmumu par rīcību ar lietisko pierādījumu (1.sēj. lietas 196.lapa);

ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai (1.sēj. lietas 208.-211.lapa);

ar VID pieteikumā par rādītā kaitējuma kompensāciju sniegtajiem ziņām (1.sēj. lietas 219.-221.lapa);

ar cietušā pārstāvja /pers. S/ sniegtajām liecībām (1.sēj. lietas 223.-225.lapa);

2014.gada 19.novembrī pirmstiesas procesā cietušā pārstāvis /pers. S/ liecināja, ka ka ar VID ģenerāldirektores 2014.gada 4.jūlija izdoto pilnvaru

Nr.4309 ir pilnvarots pārstāvēt VID, kas pārstāv Latvijas Republiku, kura kriminālprocesā Nr.15890014614 ar lēmumu tika atzīta par cietušo. Dotais

kriminālprocess tika uzsākt VID Muitas policijas pārvaldē 2014.gada 4.augustā pēc Krimināllikuma 191.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma pazīmēm par muitošanai pakļauto preču – cigaretes "???????" ar Baltkrievijas akcīzes markām, glabāšanu un pārvadāšanu ar mērķi to realizēt

Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas, kas tika izdarīts personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas bija konstatēts

2014.gada 4.augustā GIKS "Rumbula" teritorijā pie 44.garāžas boksa veicot muitas kontroli. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes

2014.gada 15.septembra vēstuli Nr.27.6.2/5137 par muitas administrēto nodokļu aprēķināšanu, ir konstatēts, ka kopējā izņemto cigarešu vērtība ar

nodokļiem ir 11578,02 EUR, ko sastāda vēstulē norādītais: gadījumā, ja minētās cigaretes 2014.gada 4.augustā laistu brīvā apgrozībā Latvijas

Republikā, tām tiktu piemēroti šādi muitas administrētie nodokļi: muitas nodoklis - (57,6%, pamatojoties uz Komisijas 2013.gada 4.oktobra īstenošanas

regulu (ES) Nr.1001/2013, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu) -

1 356,57 EUR; akcīzes nodoklis - (85,60 EUR par 1000 cigaretēm) pamatojoties uz likumu "Par akcīzes nodokli" 4.panta pirmās daļas 2.punktu,

22.panta trešo un ceturto daļu, pārejas noteikumu 58.punkta 4.apakšpunktu - 7803,30 EUR; pievienotās vērtības nodoklis - (21%, pamatojoties uz

likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta otro daļu, 36.panta pirmo daļu, 41.panta pirmās daļas 1.punktu, 85.panta pirmo daļu, 123.pirmo daļu)

- 2418,15 EUR. Savukārt, vēstulē minētās cigaretes "NZ Gold" (60000 gab.) nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām un izcelsmes valsts nav zināma,

tad par tām tiek aprēķināts tikai akcīzes nodoklis 5136,00 EUR. Liecināja, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta iesniegto 2014.gada 1.oktobra pieteikumu

Nr.22.12.3/86456, Valsts ieņēmumu dienests lūdza atzīt Latvijas Republiku par cietušo kriminālprocesā Nr.15890014614 un pieņemt pieteikumu par

radītā kaitējuma 16714,02 EUR apmērā kompensāciju. Papildus minēja, ka cigaretes likuma "Par akcīzes nodokli" izpratnē ir akcīzes preces un atbilstoši

minētā likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktam ir ar nodokli apliekami tabakas izstrādājumi. Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" visas darbības

(glabāšana, pārvietošana, realizācija, ražošana utt.) ar akcīzes precēm, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, ir aizliegtas. Tādējādi par akcīzes

preču aprites kārtības noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta atbildība, jo ar akcīzes nodokli ir apliktas tādas patēriņa preces, kas, tai skaitā, ir kaitīgas

cilvēkiem un videi. Neievērojot likuma "Par akcīzes nodokli" un citu normatīvo aktu, kas nosaka akcīzes preču aprites kārtību, prasības, notiek tirgus

kropļošana un tiek veicināta akcizēto preču nelegāla aprite. Valsts aizsargā tirgus dalībniekus, kuri likumā noteiktā kārtībā rīkojas ar akcīzes precēm, bet,

citām personām pārkāpjot normatīvo aktu prasības, minētie tirgus dalībnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Līdz ar to, veicot aizliegtas darbības ar

tabakas izstrādājumiem, tiek būtiski pārkāptas un aizskartas gan ar likumu aizsargātas valsts un sabiedrības intereses, tiesības uz tīru, nepiesārņotu vidi,

gan arī tirgotāju intereses, īstenojot godīgu konkurenci ar legālu produkciju. Cigarešu muitas vērtība tiek noteikta saskaņā ar Padomes Regulas

Nr.2913/92 31.panta nosacījumiem, izmantojot Kopienā pieejamu informāciju. Padomes Regulas Nr.2913/92 202.panta 1.punkta a) apakšpunkts un

2.punkts nosaka, ka ievedmuitas parāds rodas, pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitu apliekamas preces. Padomes Regulas

Nr.2913/92 233.panta 2.punkts nosaka, ka, neskarot krimināltiesību normas par muitas noteikumu pārkāpumiem, aizturēšanas un konfiskācijas gadījumā

muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar dalībvalsts krimināltiesību normām muitas nodokļi var būt par pamatu soda noteikšanai vai muitas

parāds ir pamats kriminālvajāšanai. Ņemot vērā minēto un to, ka dotajā gadījumā muitas parāds ir pamats kriminālvajāšanai, jo valsts budžetam ar

prettiesiskām darbībām ir radīts mantiskais kaitējums nenomaksāta muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa apmērā, secināms,

ka muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu. Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra

padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto

obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības

budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības prasīt par labu valsts budžetam ar noziedzīgu

nodarījumu valstij nodarītos zaudējumus. Valsts budžetam nodarītā zaudējuma summa 16714,02 EUR apmērā.

ar cietušā pārstāvja /pers. Z/ sniegtajām liecībām (2.sēj. lietas 41.-42.lapa);

Tiesas sēdē 2015.gada 22.decembrī cietušā pārstāvis /pers. Z/ liecināja, ka ar apsūdzēto nav radniecīgu vai naidīgu attiecību. Paskaidroja, ka VID

iesniedza savu kompensācijas pieteikumu un VID pieteica par radīto kaitējumu kompensāciju 16714,02 EUR apmērā, kas sastāv no akcīzes nodokļa

7803,30 EUR apmērā, muitas nodokļa 1356,57 EUR apmērā un PVN 2418 EUR apmērā un kā jau norādīts arī kompensācijas pieteikumā, ka precēm

kurām nav zināma izcelsmes valsts ir atsevišķi aprēķināts vēl akcīzes nodoklis 5136 EUR apmērā. Ņemot vērā, kad apsūdzētais savu vainu neatzīst

pilnībā var norādīt uz to, ka saskaņā ar padomes regulu Nr. 2913/92 102.pantu 3.punkta trešo ievilkumu nodokļu tiesībās ir noteikts, tas ka

parādniekam ir jāapzinās sekas, kas var rasties glabājot nelegālu preci. Un attiecīgi arī no Nacionālās likumdošanas normatīvo aktu bāzes tajā laikā

spēkā esošo likumu par akcīzes nodokli 33.panta 8.punktā arī ir noteikts, kad pārbaudot personas darbības ar akcīzes precēm konstatējot, ka personai

nav nekādu dokumentu par nodokļa samaksu, līdz ar to tiek secināts, ka attiecīgās preces valstī ir ievestas nelegāli. Līdz ar ko VID nesaskata šķēršļus

nesamaksāto nodokļu piedziņai no apsūdzētas personas un lūdza apmierināt VID pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Uz prokurores jautājumiem cietušā pārstāvis atbildēja, ka ir nepieciešama atļauja darbībām ar akcīzes precēm, to paredz Ministru kabineta

noteikumi, kā arī šādas atļaujas tiek izsniegtas tikai un vienīgi juridiskām personām. Jebkurām akcīzes precēm ir savs noteiktais skaits, ko var ievest valstī

bez nodokļu nomaksas un ja viss ir darīts legālā ceļā, tad par to ir jābūt apstiprinošiem dokumentiem, ja šādu dokumentu nav tātad preces ir ievestas

valstī nelegāli. Tiek aizpildīta deklarācija un iedots apliecinājums un Latvijas republikas akcīzes markas. Ja cilvēkam ir dokumenti uz rokām par nodokļu

nomaksu, tad viss ir kārtībā ar preci un tā ir ievesta valstī legālā ceļā. VID vadās un dara savu darbu pēc padomes regulas. Jebkurai precei, kas tiek

ievesta no ārzemēs ir nepieciešams nomaksāt visus nodokļus. Ar precēm var rīkoties tikai pēc nodokļu nomaksas.

Uz aizstāvja jautājumiem cietušā pārstāvis atbildēja, ka konkrēti pats nav neko aprēķinājis, to visu aprēķina VID nodokļu speciālisti, kā arī lietā ir

2015.gada 4.septembra vēstule, kur viss ir minēts un norādīts precīzi. Paskaidroja, ka jebkurā lietā ir procesa virzītājs, pēc kura lūguma tiek veikti visi

aprēķini un visa nepieciešamā informācija tiek saņemta no procesa virzītāja. Domā, ka VID darbinieki paši nav skaitīšu cigaretes. Valsti var konstatēt no

akcīzes markas uzlīmēm, kas atrodas uz paciņām, ja nav šādu marku, tad tiek aprēķināts tikai akcīzes nodoklis. VID nav procesa virzītājs, bet tikai

aprēķinu veicējs, pārējo darbu dara procesa virzītājs. Informāciju VID sniedz konkrēts izmeklētājs un VID nav ne pamata ne tiesības šo te informāciju

apšaubīt, līdz ar ko VID veic tikai aprēķinus un kā jau minēts pārējo darbu procesa virzītājs. Visu nepieciešamo informāciju VID sniedza procesa

virzītājs. Par visām precēm, kas tiek ievestas tiek maksāts nodoklis. Ja preces turētājs nevar apliecināt nodokļa nomaksu, tad ir jāapmaksā nodoklis. No

Krievijas bez nodokļa nomaksas var ievest vienu cigarešu paciņu. 2014. gada augustā arī bija viena paciņa, bet to precīzi var apskatīt VID mājas lapā.

Uz tiesas jautājumiem cietušā pārstāvis atbildēja, ka muitai ir speciālas noliktavas, kurās tiek glabātas akcīzes preces līdz brīdim, kad tiek

nomaksāts nodoklis. Glabāt preces var tikai tam speciāli paredzētās noliktavās. Licences šādam noliktavām arī var iegūt tikai juridiskas personas pēc

speciālām pārbaudēm.

ar liecinieka /pers. I/ liecībām (1.sēj. lietas 32.-36., 43.-45., 51.-55., 57.-58.lapa; 2.sēj. 58.-61.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 7.martā liecinieks /pers. I/ liecināja, ka ir pazīstams ar apsūdzēto, radniecīgu vai naidīgu attiecību ar apsūdzēto nav. Nav

pamata viņu aprunāt, ir zināms kādā lietā aicināts liecināt.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka ar apsūdzēto pazīstams 5-6 gadus. Strādā celtniecībā un bija gadījumi, kad caur apsūdzēto

atrada darbu. Neatceras aizturēšanas datumu, bet kaut ko par pašu aizturēšanu atceras, jo viņus aizturēja kopā. Viņš arī tika aizturēts, un bija aizdomās

turētā statusā par to, ka vēlējas iegādāties kontrabandas cigaretes. Apstiprināja, ka vēlējas iegādāties cigaretes. Tādā veidā vēlējas nopelnīt naudu un pēc

tam tālāk pārdot. Vēlējās iegādāties no apsūdzēt, no kurienes apsūdzētais ir paņēmis cigaretes nezina. Apsūdzētais viņam ir pateicis, ka var palīdzēt

iegādāties cigaretes. Sākās viss ar to, ka viņi strādāja tirgū, kad satika apsūdzēto un prasīja vai nav zināms, kur var dabūt cigaretes un apsūdzētais teica,

ka pamēģinās viņam palīdzēt. Informāciju par cigaretēm un cenu uzzināja no apsūdzētā un viņam arī nodeva naudu priekš cigarešu iegādes. Viņi kopā ar

apsūdzēto satikās aizturēšanas dienā. Viņš biju kopā ar Annu, kas bija pie mašīnas stūres par cik viņam nav tiesības. Kopā ar Annu aizbrauca pakaļ

cigaretēm. Ar apsūdzēto satikās pie veikala "Tālava". Apsūdzētais pats nosauca satikšanas vietu pa telefonu. Līdz pat tikšanās brīdim un pat tikšanās

laikā nezināja kādas cigaretes būs, vienkārši atdeva visu naudu, kas viņam bija. Līdzi bija apmēram 3000 EUR. Naudu atdeva mašīnā. Anna redzēja, ka

nodeva naudu apsūdzētajam, kā arī Anna bija klāt sarunas laikā, ko tieši viņa dzirdēja nezina. Gribēja iegādāties cigaretes uz 3000 EUR. Nezina vienas

paciņas cenu. Visi labi zināja, ka cigaretes tiek iegādātas nelikumīgi.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka naudu apsūdzētajam nodeva aizturēšanas dienā. Precīzu summu neatceras, bet uz visu summu

vēlējas iegādāties cigaretes. Vēlējies iegādāties "???????" cigaretes, bet nezināja vai tās tiešām būs. Nezina, kurā valstī cigaretes bija ražotas. Visi zināja,

ka cigaretes nav Latvijā ražotas.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka 2014.gada 4.augustā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības aizturētā statusā, kurās viņš liecināja, ka viņam ir paziņa ar vārdu Andrejs, uzvārdu nezina. Kaut kur mēnesi vai pusotru atpakaļ viņš nejauši satika

Andreju un sāka runāt par dzīvi un par naudu. Andrejs viņam pateica, ka ir cigarešu temats, ka no viņa var iegādāties cigaretes turpmākai realizācijai un

var nopelnīt naudu. Andrejs piedāvāja nopirkt no viņa cigaretes "???????" vienu kasti par 490 EUR. Viņš piekrita tam un pateica Andrejam, ka nopirks

no viņa vienu kasti. Viņi vienojās, ka viņi satiksies un Andrejs nodos cigarešu kasti, bet Andrejam atdos naudu. Viņa paziņa Anna aizveda viņu pēc

būvmateriāliem, jo viņš nodarbojas ar remontiem ar automašīnu BMW. Annai bija paziņojis, ka viņam jāsatiekas ar Andreju, bet kāpēc jāsatiekas

neteica. Ar Andreju saticies pie tirdzniecības centra "Tālava", un atdeva Andrejam naudu 490 EUR par kasti ar cigaretēm. Andrejs palūdza viņu izkāpt

no mašīnas, jo negribēja, lai viņš redzētu, kur atrodas tā garāža. Viņš izkāpa no mašīnas un Andrejs ar Annu aizbrauca uz garāžu, lai atvestu viņam

cigarešu kasti. Kur viņi brauca viņš nezin, jo pēc tam viņu aizturēja Kriminālpolicijas darbinieki. Cik cigarešu un cik cigarešu bloki bija kastē viņš nezin un

tika iegādātas realizācijas nolūkos, lai nopelnītu. Piebilda, ka viņam bija jādod nauda Andrejam, bet to viņam nedeva, jo sarunāja, ka Andrejs atvedīs

kasti un tad viņš iedos naudu, bet nepaspēja to izdarīt.

Pēc liecību nolasīšanas uz tiesas jautājumu liecinieks atbildēja, ka neuztur šis pirmstiesas izmeklēšanā sniegtas liecībās.

2014.gada 4.augustā liecināja, ka iepriekš sniegtās liecības apstiprina un papildināja, ka pirms tam ar Andreju runāja par cigarešu "???????"

pirkšanu turpmākai pārdošanai un lietoja tālruņa numuru 20365040. Ka Andrejam pa tālruni pasūtīja sešas cigarešu kastes kā arī iedevu viņam naudu

par sešām cigarešu kastām kopsummā 2940 EUR. Naudas nodošana notika mašīnā, pēc tam Andrejs ar Annu aizbrauca uz garāžu pēc preces. Pirms

tam maldināja izmeklēšanu, jo nobijās. Cigaretes gribēja iegādāties turpmākai realizācijai, lai nopelnītu naudu.

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks uz tiesas jautājumu apstiprināja, ka uztur daļēji pirmstiesas sniegtās liecības un atbildēja, ka ir teicis, ka vēlējas

iegādāties cigaretes, naudu Andrejam nodeva mašīnā, var būt, ka vēlējās iegādāties sešas kastes, aizturēšanas laikā bija trīs cilvēki. Kad viņu aizturēja,

viņš teica, ka vēlējās nopirkt vienu kasti, bet pēc tam viņu piespieda pateikt taisnību, jo policijas darbinieki zināja, kādu naudas summu viņš nodeva

Andrejam. Fiziski viņu neviens neiespaidoja, bet teica, ka viņu var aizturēt uz divām diennaktīm un tad viņš pastāstīja taisnību, ka vēlējas iegādāties sešas

kastes. Apstiprināja, ka viņu neviens neiespaidoja, ka tagad pateica taisnību. Mašīnu Anna īrēja no paziņas un viņš viņai vienkārši palūdza palīdzēt

celtniecības materiālus izvadāt.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka agrāk no apsūdzētā nebija pircis cigaretes, tikai tirgū pirka un tālāk pārdevis. Kastē ir 50 bloki,

blokā ir 10 paciņas, paciņā ir 20 cigaretes. Nebrauca līdzi uz garāžām, jo viņam sāka sāpēt vēders. Precizēja, ka viņu izsēdināja, lai viņš nezinātu, kur

atrodas garāža. Viņš Annu palūdza, lai viņa aizbrauktu līdzi Andrejam paņemt kastes. Anna nezināja kāpēc tieši viņa tur brauc. Viņš viņai konkrēti neteica

kur jābrauc. Viņu aizturēja "Tālavas" veikala kafejnīcā.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka sākumā teica, ka vienu kasti gribēja paņemt, bet kad viņam pateica, ka policijas darbinieki zina cik

naudas viņš iedeva, tad pateica taisnību. Policijas darbinieki teica, ka nauda ir izņemta. No viņa neko nekonfiscēja. Nezina, no kā naudu konfiscēja, zina

tikai to, kam viņš to naudu nodeva. Policija zināja, ka tieši viņš naudu nodeva. Viņš nevienam neteica par cigarešu iegādāšanos. Nezināja, kādas tieši

būtu bijušas cigaretes, kā arī viņam nav zināma marka. Izcelsmes valsti arī nezināja. Neko nezina par kvalitāti un viņam arī īsti tas neinteresēja, galvenais,

lai būtu lētas un varētu nopelnīt. Tās cigaretes nemaz neredzēja.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka 2014.gada 12.novembra pirmstiesas izmeklēšanā sniegtas

liecības liecinieka statusā, kurās viņš liecināja, ka ir pazīstams ar /pers. A/, precīzi neatceras, bet šī gada vasarā vai pavasarī satiekoties ar Andreju viņš

piedāvāja iegādāties cigaretes ar trešu valsts akcīzes markām, piemēram "???????" cigaretes. Viņš padomāja un piekrita iegādāties no viņa sešas kastes

"???????" cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām. Viņi vienojās satikties ar Andreju 2014.gada 4.augustā. Viņš bija ar mašīnu un paņēma Andreju

pie veikala "Tālava". Viņš Andrejam mašīnā atdeva naudu 2940 EUR par to, ka iegādājas no viņa cigaretes "???????", sešas kastes. Pēc tam, Andrejs

palūdza viņu uzgaidīt un viņš palika gaidīt pie ,,ZOOM’’ veikala, bet Andrejs un viņa paziņa Anna aizveda Andreju pakaļ cigaretēm līdz noteiktajai vietai,

jo Andrejs negribēja, lai viņš uzzinātu, kur Andrejs glabā cigaretes. Cigaretes vēlējas iegādāties priekš sevis un draugiem, bet kastes tā arī nesaņēma, jo

Andreju un pēc tam viņu aizturēja Muitas kriminālpārvaldes darbinieki.

Pēc liecību nolasīšanas liecinieks uz prokurores jautājumiem atbildēja, ka pēc liecību nolasīšanas gandrīz visām piekrīt, kas rakstīts viņa liecībās, bet

tas ka viņam nebija svarīga kāda būs marka ir nepareizi, arī izcelsmes valsts nebija svarīga.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka ir Ukraiņu, Kazaku, Vācu un citas vispār bez markām cigaretes. Nezin kā izskaidrot trešo valstu

izcelsmes. Viņš vienkārši lūdza, lai viņam dabūtu cigaretes, konkrēti neprasīja, lai būtu Baltkrievijas cigaretes. Labāk gribēja, lai būtu "???????" cigaretes,

bet ja arī nebūtu tas viņu neuztrauca. Viņam bija vajadzīgas lētas cigaretes. Viņš nenorādīja, ka tieši ir vajadzīgas Baltkrievijas cigaretes. Vēlējas

"???????" cigaretes, bet valsts vispār nebija svarīga. Pasūtīja "???????" cigaretes, bet neteica, ka tieši Baltkrievijas jābūt. Cilvēki, no kuriem viņš naudu

aizņemās, nezināja kāpēc viņam tā ir vajadzīga. Aizņēmās no vairākiem cilvēkiem, teica ka ir nepieciešams rēķinu samaksāt un tagad jau 1,5 gadus

strādā, lai parādus atdotu. Tajā dienā bija iedzēris. Viņš ar Annu nopirka visus materiālus un pēc tam viņš sazvanījās ar apsūdzēto. Neatceras, cik reizes

zvanīja apsūdzētajam. Apsūdzētais piekrita uzreiz satikties.

Uz cietušā pārstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka nezin, kuras tieši skaitās trešās valstis. Cigaretes tiek ražotas visās valstīs. Nezina, kur tieši

tiek ražotas "???????" cigaretes. Cigaretes ir no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas. No kurienes tieši tās cigaretes bija ievestas nezina.

Uz tiesas jautājumu liecinieks atbildēja, ka par naudas aizdošanu viņiem bija mutiskas vienošanās.

ar liecinieces/pers. AG/liecībām (2.sēj. lietas 61.-63.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 7.martā lieciniece /pers. AG/ liecināja, ka ir pazīstama ar apsūdzēto, bet nav radniecīgu vai naidīgu attiecību, nav pamata

viņu aprunāt un apmēram zina par kādu lietu ir aicināta uz tiesu. Notikums bija apmēram 1,5 gadus atpakaļ. Igors viņu palūdza, lai viņa Igoram palīdzētu

izvadāt celtniecības materiālus, ko arī viņi izdarīja. Pēc tam viņi satikās ar Andreju un Igors izkāpa no mašīnas. Viņa kopā ar Andreju pēc Andreja

vārdiem aizbrauca pakaļ vēl materiāliem uz garāžām un tur pēc tam viņus aizturēja.

Uz prokurores jautājumiem lieciniece atbildēja, ka diemžēl nevar izrunāt Igora uzvārdu, bet veda Igoru pēc viņa lūgumu. Veikalus neatceras kur

veda Igoru, jo sēdēja mašīnā. Īsti neatceras, kur viņi tālāk brauca, lai materiālus izkrautu. Kur viņi satikās ar Andreju, neatceras. Mašīnā bija visi trīs.

Viņa neklausījās par ko viņi abi runā. Neredzēja nekādas naudas nodošanu. Viņai tika pateikts, ka vēl ir nepieciešams paņemt kaut kādas mantas, ka

Igors paliks paēst un, lai viņa ar Andreju aizbrauca pakaļ. Ceļu, kur braukt nezināja, viņai viss tika rādīts. Viņa ar Andreju uz garāžām aizbraucām, tas

bija Rīgā netālu no centra, kas tas par rajonu nezina. Ceļu rādīja Andrejs. Viņi ar mašīnu iebrauca garāžu teritorijā. Viņa brauca tur, kur rādīja Andrejs.

Viņa ar Andreju parunāja un tad viņš gāja pakaļ kastei, ar viņu pāris minūtes runāja, runāja par to, kā iet. Pēc tam, Andrejs aizgāja pakaļ kastei un viņa

gāja atvērt mašīnas bagāžnieku. Andrejs kasti iznesa no garāžas. Viņi apstājās blakus garāžai. Andrejs pats atvēra garāžu. Garāžas atvērtās durvis viņa

neredzēja. Mašīnu nolika pie garāžas, sāniski. Neredzēja, ka Andrejam rokās būtu bijušas garāžas atslēgas. Neredzēja, kā Andrejs atslēdza garāžu par

cik viņš no mašīnas izkāpa pirmais. Viņš teica, ka ies garāžu atvērt. Viņai liekas, ka bija viena kaste. Andrejs kasti lika mašīnā. Tā bija parasta kartona

kaste. Nekādiem uzrakstiem uzmanību nepievērsa. Kad Andrejs ielika kasti, atnāca cilvēki, viņam kaut ko teica. Viņa padomāja, ka tie ir paziņas, pēc

tam viņiem atņēma telefonus un tad jau pateica, kas atrodas kastē. Mašīna nebija viņas, viņa to lietoja savām vajadzībām. Viņai likās, ka tie ir Andreja

paziņas un līdz ar to, lai netraucētu, viņa aizgāja sēdēt mašīnā. Pa logu redzēja garāžas. Andrejs ārā ar viņiem stāvēja, tie cilvēki arī gāja iekšā garāžā.

Nedzirdēja ko viņi runāja. Pēc tam pateica, ka kastē atradās cigaretes, prasīja vai viņa par to kaut ko zināja, viņa atbildēja, ka nē, par cik pati

nesmēķēja. Īsti vairāk pēc tam viņa ar Igoru un Andreju nekontaktējas, par cik viņai bija daudz problēmu dēļ viņiem. Prasīja viņiem, kāpēc viņi tā

izdarīja, īsti viņai neko nepaskaidroja, bet vienkārši atvainojās, ka tā ir sanācis. Neko par cigaretēm neprasīja viņiem, jo pati nepīpēja. Uz tiesu viņu

atveda vīrs un viņi pa ceļam arī atveda Igoru par cik dzīvo vienā rajonā. Saprata, kāpēc viņu izsauc uz tiesu, par cik izmeklētājs brīdināja, ka iespējams

uz tiesu sauks. Īsti ar Igoru pa ceļam nerunāja, viņu vienkārši pa ceļam atveduši. Andreju pie tiesas satika. Garāža atradās labajā pusē aiz mašīnas. Kad

auto tika apskatīts, viņa bija klāt. Bloks, ko atrada mašīnā nebija viņas. Diemžēl nezina no kurienes tās cigaretes mašīnā parādījās. Viņu palūdza izkāpt

no mašīnas, lai to varētu apskatīt un viņa vienkārši pastāvēja malā. Apskates protokolam pārskrēja ar acīm un to parakstīja. Apskates protokolu kārtīgi

nelasīja.

Uz tiesas jautājumu lieciniece atbildēja, ka īsti neatceras, kā viņi mašīnā sēdēja par cik viņi arī ārā no tās kāpa. Tikai mazliet to kasti pabīdīja, lai

ērtāk būtu salikt visu. Kasti vaļā nevēra. Andrejs stāvēja pie mašīnas. Pēc fototabulas uzrādīšanas 1.sējumā lietas 15.lapā uz tiesas jautājumiem lieciniece

atbildēja, ka uz bildes ir mašīna ar kuru viņi brauca. Vietu pie garāžām atpazīst, viņi tur bija. Kaste, kas ir uz bildes ir tā kaste, bet uzrakstu uz kastes viņa

gan neredzēja, pārējais mašīnā ir tie Igora celtniecības materiāli.

Uz aizstāvja jautājumiem lieciniece atbildēja, ka mašīnu paņēma no savas paziņas. Vārds paziņai ir Ludviga, bet uzvārdu nezina. Tas ir paziņas auto,

viņa pēc nepieciešamības deva ar to braukt. Policijas darbinieki parādījās, kad tika ielikta kaste. Viens pat no jumta nolēca, viņa padomāja, ka tie ir

Andreja paziņas un, lai netraucētu iekāpa sēdēt mašīnā. /pers. AI/ viņai jautāja tikai to, vai viņa viņu pazīstu, teica, ka pazīsts un, ka šodien viņam

palīdzēja celtniecības materiālus izvadāt. Par kasti, kas bija mašīnā neprasīja. Mašīnā tika ielikta viena kaste. Nezina cik kastēm bija jābūt kopā.

ar liecinieka /pers. AJ/ liecībām (2.sēj. lietas 73.-75.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 24.martā liecinieks /pers. AJ/ liecināja, ka ir zināms, kādā lietā tiek aicināts, apsūdzēto pazīst tikai pēc uzvārda, ar

apsūdzēto nav ne radniecīgu ne naidīgu attiecību, nav pamata viņu aprunāt. Notikums bija 2014.gada 4.augustā. Viss notika garāžu kooperatīvā /adrese/

pie garāžas Nr.44. Viņš tajā laikā strādāja izmeklēšanas daļas vecākā inspektora amatā. Viņiem bija iedots darba uzdevums no 2.nodaļas sniegt atbalstu

viņu operācijā. No tās nodaļas viņa kontaktpersona bija /pers. P/. Viņi saņēma informāciju, ka ir jāveic automašīnas kontrole, pat bija iedots reģistrācijas

numurs, kuru uz doto brīdi gan jau vairāk neatceras. Kad viņi piebrauca pie noteiktās vietas, pie garāžas stāvēja norādītā automašīna un blakus auto bija

vīrietis un sieviete. Mašīnas bagāžniekā atradās kaste, kurā atradās cigaretes, kā arī bija atvērtas garāžas durvis un tur bija redzams, ka arī iekšā ir kastes

un pēc pārbaudes tika konstatēts, ka visas esošās kastes ir pilnas ar cigaretēm. Apsūdzētais apliecināja, ka garāža pieder viņam un ka viņš pats to lieto.

Pēc tam tika sastādīts akts un tika izņemtas cigaretes un auto, kā arī, ja pareizi atceras viņi izņēma telefonus no abām personām. Apsūdzētais ar dienesta

automašīnu tika nogādāts uz viņu pārvaldi, kas atrodas /adrese/. Piebraucot pie pārvaldes kolēģi teica, ka aizturētā persona ir uzvedusies neadekvāti un

kāpjot ārā no mašīnas viņi pamanīja, ka aizturētajai personai pie kājām bija nomestas automašīnas atslēgas, bet aizturētā persona apgalvoja, ka tās viņam

nepiederot, tika veikta pārbaude un sastādīts akts par atslēgu izņemšanu un pēc tam viņi aizturēto personu jau nodeva procesa virzītāja rīcībā.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka, ja pareizi atceras, tad uz cigarešu paciņām bija Baltkrievijas akcīzes markas. Viņš rakstīja

dienesta ziņojumu. Apzīmējums BY nozīmē Baltkrievija. Uz šo brīdi diemžēl jau vairāk neatceras, ko apsūdzētais teica par cigarešu piederību, jautāja vai

ir dokumenti, kas apliecina, ka cigaretes ir ievestas valstī legālā veidā, bet dokumentu nebija. Liekas, ka apsūdzētais neteica, ka cigaretes piederētu

kādam citam cilvēkam, jo tad tas noteikti būtu norādīts protokolā. Garāžā atradās dažādas mantas un tur tuvāk jau pie durvīm atradās somiņa, kurā iekšā

bija maks ar skaidru naudu 2000+ EUR un piezīmju blociņš ar cigarešu veidiem un daudzumiem. Uz kastēm bija uzlīmēta balta lapa ar cigarešu

nosaukumiem. Nezina, vai lapa bija rūpnieciski izgatavota, bet tā bija drukāta. Pirms šī notikuma apsūdzēto nekad iepriekš nebija redzējis. Neatceras ko

par visu situāciju sieviete skaidroja.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka, kad atbrauca pie garāžas, tur jau atradās viņu kolēģi no 2.nodaļas. Pie garāžas atradās viņu kolēģi

un tur bija arī apsūdzētais un sieviete, bet nekādas darbības vēl kolēģi nebija veikuši. Automašīnā atradās atvērta kaste, kuru arī pārbaudīja. Vizuāli tika

viss apskatīts. Uz akcīzes markām bija izcelsmes valsts nosaukums. Uz vietas nekādu citu, kā vizuālo pārbaudi viņi neveica. Izmeklēšanas darbības nevar

komentēt. LV akcīzes markas līmē uz cigarešu paciņām, bet kādā kārtībā tiek izsniegtas akcīzes markas diemžēl atbildēt nevar. Apsūdzētais bija alkohola

reibuma stāvoklī, nevarēja nostāvēt un no viņa nāca stipra alkohola smaka. Viņi pārbaudīja tikai mašīnu un garāžu apsūdzētajam pašam lūdza uzrādīt, kas

pie viņa atrodas. Speciālie līdzekļi netika piemēroti. Apsūdzētais netika pārmeklēts. Nepazīst /pers. K/.

Uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka neredzēja, kas tieši kasti ielika mašīnā, kad viņš atbrauca kaste jau atradās mašīnā un kolēģi jau

strādāja. Dažus protokolus sastādīja viņš un veica arī fotogrāfijas. Neatceras vai kaste, kas bija mašīnā, bija atvērta. Kastes vēra viņi paši vaļā, kurš tieši

darbinieks to darīja jau vairāk neatceras. Apsūdzētais neteica, kam pieder cigaretes. Neatceras, kā uzvedās apsūdzētais.

Pēc fotoattēlu pie pārbaudes akta Nr.0114-14 uzrādīšanas liecinieks uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka šo protokolu sastādīja viņš, ka tā ir tā

garāža pie kuras viņi bija. Šīs ir tās cigaretes kuras viņi izņēma. Šī ir tā pati mašīna, kas tur bija uz vietas. Šī ir tā kaste, kas atradās mašīnas bagāžniekā.

Šie ir tie uzraksti, ka bija uz kastes. Ja pareizi atceras, tad melnajā miskastes maisā bija cigaretes "Fest". Cigaretes viņi pārskaitīja uz vietas. Atbilstoši

likumam var ievest cigaretes Latvijā. Ja skaits pārsniedz atļauto ievešanas daudzumu tiek iekasēts nodoklis. BY ir starptautiskais Baltkrievijas

apzīmējums (1.sēj. lietas 14.-15.lapa).

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka nekāda ekspertīze uz vietas netika veikta, visu vizuāli konstatēja, viņi cigaretes pārskaitīja. Uz

atslēgām, ko atrada dienesta automašīnā, bija VW emblēma. Uz akcīzes markas ir uzrakstīta valsts izcelsmes. Neatceras, kādā valodā bija brīdinājums,

bet tas noteikti nebija latviešu valodā. Kā aplecinājums akcīzes nodokļa nomaksāšanai ir muitas deklarācija. Lai cilvēks pierādītu, ka cigaretes valstī ir

ievestas legālā ceļā, ir jāuzrāda muitas deklarācija.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka uzreiz nevarēja redzēt, kas atrodas kastēs. Norādes par izcelsmes valsti ir uz akcīzes markām.

Apskatot cigarešu paciņas varēja redzēt, ka tur virsū ir trešo valstu akcīzes markas, kā arī tādas cigaretes kā "???????" Latvijā netiek tirgotas. Pieļauja,

ka tādas cigaretes var legalizēt, bet nav nācies tādas cigaretes redzēt ar Latvijas Republikas akcīzes markām. Latvijā ir bijušas konstatētas neoficiālas

cigarešu ražotnes. Nezin, ko tieši ražo nelegālajās ražotnēs. Pa sauszemi var ievest 2 paciņas, pa jūras ceļu 10 paciņas. Laika periodu kādā to var darīt

neatceras, bet tas viss ir norādīts likumā.

ar liecinieces /pers. AL/ liecībām (2.sēj. lietas 75.-77.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 24.martā lieciniece /pers. AL/ liecināja, ka apsūdzēto pazīst. Ar apsūdzēto nav ne radniecīgu, ne naidīgu attiecību, nav

pamata viņu aprunāt. Apmēram zina kādā lietā ir aicināta. Notikums bija 2014.gada vasaras mēnešos, varētu būt jūlijā beigas augustā sākums. Viņa bija

kā dežurējošā izmeklētāja un tika saņemts zvans, kā būs jāuzsāk process par cik Rumbulas teritorijā garāžu kooperatīvā tika atrastas cigaretes un

persona ar automašīnu, pēc kā arī uzsāka procesu.

Uz tiesas jautājumiem lieciniece atbildēja, ka apskates vietā viņa nebija. Gaidīja, kad tiks atvests aizturētais, lai uzsāktu procesu. Atveda divus

vīriešus, no kuriem viens no viņiem bija apsūdzētais un vēl sievieti. Viņiem nav tādas prakses kā pārbaudīt citu valstu cigaretes, viņi pārbauda tikai Latvijā

ievestās un tirgošanai nodotās cigaretes.

Uz prokurores jautājumiem lieciniece atbildēja, ka apsūdzētais arī tika nogādāts pie viņas. Pratināja viņu aizdomās turētā statusā, bet vai arī

pratināja aizturētā statusā neatceras. Liekas, ka uzdeva jautājumu, kam pieder cigaretes. Sākumā apsūdzētajam bija vienalga, par cik viņš bija alkohola

reibumā, bet pēc tam kā aizturētais viņš visu liecināja un ar izmeklēšanu sadarbojās. Viņa veica cigarešu apskati. Tur bija Baltkrievijas un Krievijas

cigaretes. Pārbaudes laikā apskatīja mantas, viņi atvēra visas cigaretes un visu apskatīja. No pieredzes var teikt, ka tirgū tādu cigarešu nav un viņa kā

izmeklētāja no apskates varēja konstatēt, ka tās nav Latvijas cigaretes, bet tās ir citu valstu. Brīdinājums par kaitīgumu bija rakstīts krievu valodā un uz

akcīzes markām virsū ir izcelsmes valsts un identifikācijas numuri. Visu konstatēja vizuāli un viņai nebija pamats apšaubīt, ka tās nav Baltkrievijas

Republikas cigaretes. Apskates protokolā ir ierakstīts BY un tas apzīmē Baltkrieviju. Neatceras īsti, ka apsūdzētais būtu teicis, ka tās ir kāda cita cilvēka

cigaretes, jo ja tā būtu viņi to būtu fiksējuši un vēl citus cilvēkus pārbaudījuši. Uz akcīzes markas ir norādīta izcelsmes valsts un tās valsts ģerbonis.

Uz aizstāvja jautājumiem lieciniece atbildēja, ka /pers. AM/ bija tas, kas vēlējās iegādāties lielu cigarešu partiju. Operatīvie darbinieki Igoru

novēroja un viņš pēc tam nenoliedza, ka ir vēlējies iegādāties, īsti neatceras vai nu 6 vai 9 kastes. Sākumā nauda bija laikam pie Igora, bet pēc tam jau

tālāk nezina pie kura. Neatceras, no kuras personas viņi izņēma naudu. Kad tieši valstī bija ievestas šīs te cigaretes nezina. Cigaretēm tika veikta vizuāla

apskate, nekādu pieprasījumu citām iestādēm neveica. Nezina, vai kāda no atrastajām precēm bija bez akcīzes markas. Kastes kurās bija cigaretes, bija

no rūpnīcas. Uz kastēm, kur atradās cigaretes, akcīzes marku nebija. Viņa kā izmeklētāja zina kā izskatās rūpnīcas kastes, bet trešā persona to arī varētu

nezināt. Nevar pateikt, kad tieši šīs te cigaretes bija ražotas. Kriminālprocesā operatīvās izmeklēšanas darbības netiek atspoguļotas. Nezina, vai uz

kastes esošajai etiķetei ir aizsardzība, liekas, ka tas ir vienkārši uz kastes parasts uzlīmēts papīrs. Viņa kā izmeklētāja ir veikusi visas apskates un visu

nepieciešamo konstatējusi. Nezina cik viegli ir pavairot šādas uz kastes esošās etiķetes.

Pēc fotoattēlu pie pārbaudes akta Nr.0114-14 uzrādīšanas lieciniece uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka tieši par šīm cigaretēm gāja runa, par šo

kasti viņa teica, ka tā ir no rūpnīcas (1.sēj. lietas 14.-15.lapa).

Pēc 2014.gada 18.augustā apskates protokola un fotoattēlu uzrādīšanas lieciniece uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka šo dokumentu sastādīja viņa,

un šīs fotogrāfija veica viņa. Fotoattēlos ir uzrādītas Baltkrievijas akcīzes markas (1.sēj. lietas 190.-195.lapa).

ar liecinieka /pers. P/ liecībām (2.sēj. lietas 77.-79., 122a.-124.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 24.martā liecinieks /pers. P/ liecināja, ka apsūdzēto pazīsts sakarā ar to, ka 2014.gada augustā pildot darba pienākumus

viņu aizturēja. Ar apsūdzēto nav radniecīgu vai naidīgu attiecību, nav pamata apsūdzēto aprunāt. Zina par kādu lietu iet runa.

Viņš strādāja VID otrās izlūkošanas nodaļā, kas cīnās ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar muitas preču nelikumīgu iegādi, glabāšanu un

tālāku izplatīšanu, proti pārdošanu. Viņiem tika sniegta informācija, ka apsūdzētais nodarbojās ar nelegālo cigarešu apriti. Notikums bija augustā

2014.gadā, ja nemaldās, tas varētu būt ap desmito augustu, kad viņi uzzināja, ka apsūdzētais ir norunājis tikšanos ar pircēju, kas vēlas iegādāties

nelegālās cigaretes. Apsūdzētais tajā dienā satikās ar personu, kas vēlējās iegādāties cigaretes un ar vēl vienu sievieti pie veikala "Tālava". Tad viņi visi ar

mašīnu devās uz Pļavniekiem, kur no mašīnas tika izkrauts maiss ar celtniecības materiāliem, pēc kā devās uz Maskavas ielu un pie veikala "K-rauta"

vīrietis vārdā Igors izkāpa no mašīnas, bet abas pārējās personas devās tālāk uz garāžu kooperatīvu. Piebraucot pie noteiktas garāžas, mašīna apstājās

un no tās izkāpa apsūdzētais, kas devās uz garāžu, to atvēra un no garāžas iznesa kasti, kuru ievietoja mašīnas bagāžniekā. Pēc tam viņi abas personas

aizturēja. Viena cigarešu kaste atradās mašīnā pārējās bija garāžā un pēc tam jau viņi piezvanīja saviem kolēģiem, kuri atbrauca un veica visu apskati.

Pēc kā arī tika saņemts lēmums par kratīšanas veikšanu un tika veikta kratīšana apsūdzētā dzīvesvietā un 2 automašīnās, kas piederēja apsūdzētajam un

vienā vai pat abās mašīnas vēl tika atrastas kastes ar cigaretēm.

Uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka viņš ar kolēģi nolēca no garāžas jumta. Viņi redzēja, kā apsūdzētais izkāpa no mašīnas un atvēra savu

garāžu, pēc kā viņi pieskrēja un stādījās priekšā apsūdzētajam un sievietei. Mašīnā apsūdzētais paspēja ielikt vienu kasti. Apsūdzētais uz to brīdi bija ļoti

pārsteigts un izteica lamu vārdus krievu valodā. Apsūdzētais neapstrīdēja to, ka cigaretes nepieder viņam. Viņš jautāja apsūdzētajam vai cigaretes pieder

viņam un apsūdzētais to apstiprināja. Apsūdzētais neminēja nevienu citu personu un uzreiz pateica, ka pret citām personām viņš neko neliecinās. Igors

bija pircējs, kas bija sieviete, kas bija kopā ar apsūdzēto nezina. Igors palika abus pārējos gaidīt pie veikala "K-rauta".

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka vienas mašīnas atslēgas bija no VW Sharan, otras no VW Bora. Abās mašīnas tika atrastas

cigaretes un mašīnas bija novietotas pie apsūdzētā mājas logiem. Mašīnas atvēra ar atslēgām. No kurienes bija mašīnas atslēgas nevar pateikt.

Apsūdzētais piedalījās kratīšanu laikā. Apsūdzētais neko par citām personām neteica. Apsūdzētais neapstrīdēja, ka cigaretes pieder viņam. Operatīvais

process ir konstatējams uz notikuma faktu un pēc tam jau tiek ierosināts kriminālprocess. Sākumā ir apskate, protokolu sastādīšana un pēc tam jau

procesa ierosināšana. Process tika ierosināts tikai pēc konkrēta fakta konstatēšanas.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka viņi visi veica visas darbības saskaņā ar likumā noteikto. Viss, kas tika darīts, ir atspoguļots

kriminālprocesa materiālos. Viņi visi veica operatīvos pasākumus un visas operatīvās darbības tika saskaņotas, kā tas ir noteikts likumā. Apstiprināja, ka

tika veiktas operatīvās darbības. Atbildēja, ka nevaru izpaust informāciju par operatīvo darbību saturu. Visas darbības, ko viņi veica, bija atbilstoši

likumam. Nevar atklāt, kā tika iegūta operatīvā informācija. Nevelējas atbildēt uz jautājumu par apsūdzētā un informatora attiecībām, par cik, tā ir

operatīvā informācija, vienīgais ko var pateikt, ka visas veiktās darbības tika veiktas atbilstoši likumam. Neatceras, vai atrastās cigarešu kastes bija

atvērtās, bet uz uzlīmēm, kas bija uz kastēm bija norādīta valsts un cigarešu nosaukums. Uz kastēm akcīzes markas netiek līmētas. Kastes, kurās tiek

iepakotas un pārvadātas nelegālās cigaretes, ir daudz un dažādas. Viņš piedalījās vienas kratīšanas laikā dzīvoklī un pēc tam bija kratīšanas divās

automašīnās. Viņš piedalījās tikai vienā kratīšanas laikā.

Pēc fotoattēlu pie pārbaudes akta Nr.0114-14 uzrādīšanas, liecinieks uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka viņš atpazīst šo notikuma vietu, garāžu, kā

arī bildes, kas ir veiktas garāžas iekšpusē, atbilsts patiesībai. Viņš redzēja tieši šīs te kastes, kas ir uz foto norādītas, kā arī automašīna atbilst, tai kas bija

notikuma vietā. Kastes ir tās pašas, kas bija un uzlīmes uz kastēm arī ir pareizās. Izcelsmes valsti var konstatēt no uzlīmēm, kas ir uz cigarešu kastēm

(1.sēj. lietas 14.-15).

Tiesas sēdē 2016.gada 12.decembrī liecinieks /pers. P/ uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka viņš piedalījās apsūdzētā aizturēšanā 2014.gada

4.augustā. Apsūdzēto ir redzējis saistībā ar savu darbu. Viņam ar apsūdzēto nav naidīgu attiecību un nav pamata apsūdzēto aprunāt. Viņš pēc

aizturēšanas piedalījās arī kratīšanā, kas notika dzīvoklī. No sākuma, viņi saņēma prokurora atļauju un pēc tam darbojās procesa virzītājas uzdevumā,

pārmeklēja dzīvokli un, ja pareizi atceras, tad arī transportlīdzekli. Procesa virzītāja visu rakstīja un viņi pārbaudīja dzīvokli un transportlīdzekli, tad viss

tika protokolēts un izņemts. Dzīvoklī atradās apsūdzētais un viņa sieva. Sākumā procesa virzītāja abas personas iepazīstināja ar lēmumu un tad notika

pati kratīšana, par to ir jābūt atzīmei kratīšanas protokolā. Darbības tika veiktas dienas gaišajā laikā, bet par cik tas bija augusts, pieļauj, ka jau varēja

būt kādi 6-7 vakarā. Lēmumā ir noteikts, kur tiek veikta kratīšana. Ja pareizi atceras, tad bija 3 istabu dzīvoklis. Ar vienu lēmumu ir iespējams veikt

vairākas kratīšanas. Viņiem blakus visu laiku bija procesa virzītāja /pers. AV/. Viņa norādīja, ar ko viņiem ir jāsāk un kā jāvirzās.

Pēc lēmuma un kratīšanas protokolu uzrādīšanas (1.sēj.lietas 123., 124.-126., 127.-129.lapa) uz tiesas jautājumiem liecinieks atbildēja, ka vienā

no protokoliem nav viņa parakstu, to var izskaidrot tikai kā tādu tehnisku kļūdu, ka vieni pierādījumi ir vienā protokolā un citi pierādījumi ir citā

protokolā. Protokolus sastādīja /pers. AV/. Atbildēja, ka redz, ka viss divos protokolos sarakstīts ir, bet tā varēja būt, jo /pers. AV/ trūka pieredzes un

darbs ne visai padevās. Apstiprināja, ka bija viena kratīšana vienā telpā un viss kopā tika izņemts, to var izskaidrot tikai ar procesa virzītājas pieredzes

trūkumu. Dzīvoklī bija apsūdzētais un viņa sieva, bez viņiem dzīvoklī bija viņš ar kolēģi, procesa virzītāja un divi darbinieki no taktiskās vienības. Parasti

protokolus nelasa, jo uzticas procesa virzītājai un par to, ka ir arī otrs protokols uzzināja tikai šodien. Protokolā nekādus ierastus neveica. Parasti viņiem

ir viens protokols, ko tādu viņš redz pirmo reizi. /pers. AV/ nodaļā vairāk nestrādā.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka apsūdzētais un viņa sieva kratīšanas laikā atradās viņiem blakus. Viņi bija pie durvīm, bet kad

strādāja no sākuma koridorā, tad istabās un tad virtuvē. Jau neatceras, kā viņi iegāja dzīvoklī. Viņi ieradās visi kopā ar kolēģiem, telpās atstāja arī visi

kopā. Par protokoliem paskaidroja, ka ir tā, ka no tās procesa virzītājas tādas darbības varēja sagaidīt un uz doto brīdi viņa viņu nodaļā vairāk nestrādā.

Cigaretes atrada viņš, istabā. Viņi visu kopā pārbaudīja visu laiku, bet kas un ko tieši darīja neatceras. Nebija viņiem precīza sadalījuma, kas ko darīs.

Pēc kratīšanas pabeigšanas viņi gājām prom. Protokolos neviens neko nepapildināja. Apsūdzētajam ar sievu tika uzrādīti protokoli, viņi tos kopā lasīja.

Neviens nekādus papildinājumus neizteica. Apsūdzētais vienīgi lūdza, lai kādas cigaretes atstājam sievai, lai viņai ir ko pīpēt. Kādu daudzumu būtu

jāatstāj apsūdzētais neprecizēja, jo apsūdzētais bija reibuma stāvoklī, bet kratīšanas laikā jau viņš bija atjēdzies. Viņam blakus pie cigarešu atrašanas bija

/pers. AO/. Ir tā, ka ja ir liela teritorija, piemēram privātmāja, kur atrodas dažādi objekti, tad ir viens lēmums. Šajā gadījumā teritorija bija neliela.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka kad viņi apsūdzēto aizturēja viņš bija reibuma stāvoklī, bet kratīšanas laikā jau sāka atiet no tā.

Apsūdzēto aizturēja viņš. Atrastās cigaretes nodeva procesa virzītājai un viņa tās protokolēja. Nezina, kāpēc viņa paraksta nav protokolā, kur ir

izņemtās cigaretes. Apstiprināja, ka piedalījās visas kratīšanas laikā, bet kāpēc ir divi protokoli viņš diemžēl nevar paskaidrot. Cigaretes atrada viņš, bet

tās ir ierakstītas protokolā, kur viņš nav ierakstīts. Viņš parakstīja visu, ko viņam deva procesa virzītāja. Nevar izskaidrot, kāpēc ir divi protokoli un

kāpēc viņš vienā nav ierakstīts. Neatceras precīzi, cik naudas tika izņemtas, bet viņam liekas, ka bija kādi pāris tūkstoši. Viņš bija klāt garāžas pārbaudē,

bet tajā nepiedalījās. Bija klāt aizturēšanā un redzēja, ko no garāžas iznesa darbinieki. Nekādus dokumentus no tās pārbaudes neredzēja. Redzēja, ka

no garāžas tiek iznestas cigaretes. Par naudu neko pateikt nevarēja.

ar liecinieces /pers. AP/ liecībām (2.sēj. lietas 122.-122a., 127.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 12.decembrī lieciniece /pers. AP/ liecināja, ka apsūdzētais ir viņas vīrs. Pašu datumu neatceras, bet notikums bija

2014.gada augusta sākumā. Pie viņiem ieradās izmeklētāji, viena sieviete un 3-4 vīrieši. Viņa tajā laikā bija mājās, viņi ieradās, uzrādīja darba apliecības

un lika viņai visu laiku sēdēt virtuvē. Vēl bez viņas un vīra mājās bija viņas māte. Viņas vīrs ieradās kopā ar policijas darbiniekiem. Neatceras, cik

protokoli tika sastādīti viens vai divi. Viņa parakstījās vai nu vienā vai divos protokolos īsti neatceras. Kamēr notika kratīšana visu laiku sēdēja virtuvē.

Pēc lēmuma par kratīšanas izdarīšanu un kratīšanas protokola uzrādīšanas (1.sēj. lietas 123.-124.lapa) uz tiesas jautājumiem lieciniece atbildēja,

ka protokolā visur ir viņas paraksti. Viņai parādīja kaut kādu papīru pirms uzsāka kratīšanu. Tur atradās sieviete, kas visu pierakstīja un 3-4 vīrieši, kas

pārbaudīja. Visas darbības pierakstīja sieviete. Neatceras vai runāja ar to sievieti. Inspektori ar viņu runāja krieviski. Uz notikuma brīdi viņai oficiālas

darba vietas nebija.

Uz prokurores jautājumiem lieciniece atbildēja, ka virtuvē nekas netika atrasts. Virtuvē nebija kratīšanas, tā notika tikai vienā istabā. Kad viņa

atradās virtuvē, tur nenotika kratīšana. Apstiprināja, ka atpazīst savus parakstus. Bija ļoti satraukta un neatceras vai lasīja kratīšanas protokolu. Piezīmes

pie protokola viņa neizteica. Bija uz viņiem psiholoģisks spiediens tajā dienā. Grūti bija tas, ka neļāva pārvietoties un tas, ka mājās bija ļoti daudz cilvēku,

pašas tās darbības bija nepatīkamas. Savādāk viss bija kārtībā un policijas darbinieki ļoti korekti izturējās. Viņa bija virtuvē un tur cigaretes netika

atrastas. Procesa virzītāja arī visu laiku atradās virtuvē.

Uz aizstāvja jautājumiem lieciniece atbildēja, ka neatceras vai viņai kaut ko tulkoja, bet pati lasīja, jo valodu saprot. Atnākot pie viņiem tika

parādīts kaut kāds lēmums. Viņa liekās, ka lēmums netika viņiem tulkots. Viņai tika uzspiests pateikt, kur ir nauda, jo teica, ja viņa labprātīgi visu naudu,

kas ir mājās neatdos, tad viņi visu māju otrādāk apgriezīs un tad viņa atnesa naudu, kas bija. Viņai no naudas tika atstāti 10 lati, kas bija viņas makā un

vēl arī sīknauda.

ar liecinieka /pers. AO/ liecībām (2.sēj. lietas 124.-125.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 12.decembrī liecinieks /pers. AO/ liecināja, ka viņi apsūdzēto aizturēja 2014.gada 4.augustā Maskavas ielas garāžu

kompleksā par nelikumīgu cigarešu tirdzniecību un pēc tam veica kratīšanu viņa dzīves vietā. Viņam ar apsūdzēto nav radniecisku vai naidīgu attiecību,

nav pamata apsūdzēto aprunāt. Viņiem bija viens lēmums, par ko tika sastādīti divi protokoli un visas darbības veica kopā ar /pers. P/ un diviem

kolēģiem no taktiskās vienības un vēl bija procesa virzītāja. Kratīšana notika ar vienu lēmumu un bija divi protokoli, vienā tika sarakstīti svarīgi

pierādījumi un otrā mazāk svarīgi pierādījumi, bet kratīšana bija viena. Nezina, kāda ir vispār prakse, jo pēdējā laikā ir maz kratīšanas bijušas. Dzīvoklī

bija apsūdzētais, viņa sieva un viņu darbinieki. Apsūdzētais kopā ar viņiem atbrauca uz dzīvokli. Viņi izņēma cigaretes, bloknotu un naudu. Naudu atrada

meklēšanas laikā. Naudas summu, ko atrada neatcerās. /pers. AV/ bija procesa virzītāja. Viņa bija virtuvē un strādāja ar dokumentiem. Viņi visas

atrastās mantas nesa viņai nosaucot vietu, kur atrada un izmeklētāja to pierakstīja.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka apsūdzētā sieva ar viņiem piedalījās kratīšanā, kur tieši atradās apsūdzētā sieva neatceras.

Viņam liekas, ka procesa virzītāja visu laiku atradās vienā vietā. Apsūdzētais ar sievu iepazinās ar protokoliem. Neatceras, vai viņi paši lasīja, vai viņiem

tika nolasīti protokoli. Pretenzijas netika izteiktas.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka nezina vai personas pašas viņiem ko izsniedza.

Pēc lēmuma par kratīšanas izdarīšanu un kratīšanas protokola uzrādīšanas (1.sēj. lietas 123.-124., 127.-129.lapa) uz aizstāvja jautājumiem

liecinieks atbildēja, ka parakstījās visur kur viņam deva parakstīties. Viss, kas ir norādīts protokolā, atbilst patiesībai. Viss, kas ir norādīts protokolā ir

precīzi, sīkākas detaļas viņš jau vairāk neatceras. Garāžas apskatē tikai cigaretes atrada. Garāžas apskati viņš neveica.

Pēc pārbaudes akta uzrādīšanas (1.sēj. lietas 10.-11.lapa) liecinieks uz tiesas jautājumiem atbildēja, ka tur nav viņa paraksta. Šo aktu viņš

iepriekš nebija redzējis. Viņš piedalījās tikai aizturēšanā, bet pārbaudē nepiedalījās. Garāžā tika atrastas 7 kastes ar cigaretēm. Par naudu neko nezina.

/pers. AV/ bija procesa virzītāja. Visu darīja viņas uzdevumā.

ar liecinieka /pers. AS/ liecībām (2.sēj. lietas 125.-126.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 12.decembrī liecinieks /pers. AS/ liecināja, ka nevar pateikt, vai viņš atcerētas apsūdzēto. Ar apsūdzēto nav radniecisku

vai naidīgu attiecību un nav pamata viņu aprunāt. Procesa virzītāja bija /pers. AV/ un kratīšanu veica 4 darbinieki. Dzīvoklī atradās apsūdzētais, sieva un

laikam sievas māte, bet var ko jaukt, jo ir ļoti daudz kratīšanu. Procesa virzītāja atradās virtuvē. Nezina vai tika uzrādīts lēmums, jo viņš ar dokumentiem

nestrādā vispār. Viņš tikai apskatīja mājokli. Mantas nesa procesa virzītājai, kura arī visu pieraksta protokolā. Neatceras, cik protokolus viņš parakstīja.

Neatceras vai personas viņiem ko pašas izsniedza. Nauda tika atrasta. Viņam liekas, ka cigaretes viņš atrada. Divi darbinieki atradās virtuvē divi pa

dzīvokli staigāja. Viņš bija istabā, bet neatceras ar kuru no darbiniekiem.

Uz prokurores jautājumiem liecinieks atbildēja, ka sieva atradās virtuvē, apsūdzētais ar darbiniekiem pa dzīvokli staigāja. Procesa virzītāja arī

virtuvē atradās. Viņi ar dažādām mašīnām brauca uz vietu, līdz ar ko, kā tieši viņi atbrauca jau neatceras. Neatceras vai bija klāt pie lēmuma uzrādīšanas.

Aizgāja no dzīvokļa prom visi vienlaicīgi. Apsūdzētais ar viņiem pa dzīvokli staigāja. Neko par papīru darbu nezina. Apsūdzētais teica, ka cigaretes ir

savai lietošanai. Neatceras vai kādam bija kādas pretenzijas.

ar liecinieka /pers. AT/ liecībām (2.sēj. lietas 126.lapa);

Tiesas sēdē 2016.gada 12.decembrī liecinieks /pers. AT/ liecināja, ka apsūdzēto nepazīsts, kā arī iepriekš viņu nav redzējis. Ar apsūdzēto nav

radniecisku vai naidīgu attiecību, kā arī nav pamata viņu aprunāt. Viņš strādā Muitas Kriminālistikas pārvaldē par muitas ekspertu. Visu atceras miglaini,

jo kādu laiku nebija darbā par cik bija insults. Procesa virzītāja bija /pers. AV/. Mājās bija vīrietis un sieviete un viņi atrada cigaretes un arī mašīnā tika

atrastas cigaretes, kā arī nauda. Neatceras vai cigaretes bija dzīvoklī, arī par naudu īsti neatceras. Viņiem parasti ir tā, ka 2 darbinieki uzrauga personas

un 2 veic kratīšanu, kā arī mājas saimnieks tur piedalās. Neatceras, kur viņš ko pārbaudīja. Lēmums personām par kratīšanas izdarīšanu tika uzrādīts.

Neatceras, cik protokoli tika sastādīti. Pats neko nekur nerakstīju, tikai parakstījās protokolā. Procesa virzītāja to visu pieraksta kurš ko atrod. Viņi no

sākuma paskaidroja, ko meklē un tad veica kratīšanu un rādīja procesa virzītājai, kas tika atrasts.

Uz aizstāvja jautājumiem liecinieks atbildēja, ka procesa virzītāja aizpilda dokumentus un virza tālāk uz tiesu pašu procesu. Nezina, kas pieņem

lēmumus.

ar liecinieces /pers. AV/ liecībām (2.sēj. lietas 141.-144.lapa);

Tiesas sēdē 2017.gada 16.februārī lieciniece /pers. AV/ liecināja, ka gluži neatceras kādā lietā tika aicināta liecināt, jo ir pagājis ilgs laiks.

Uz aizstāvja jautājumiem lieciniece atbildēja, ka vairāk nestrādā Muitas Kriminālistikas pārvaldē. Protams, ka kratīšanas laikā viss notiek atbilstoši

Kriminālprocesa normām, bet katrā iestādē, lai optimizētu darbu ir sava zināma kārtība. Šajā procesā, kā izmeklētāja ir bijusi /pers. O/, tad viņa ir

uzsākusi kriminālprocesu un lēmusi par sākotnējām darbībām. Parasti attiecīgā kriminālprocesa izmeklētājs pats uz kratīšanu nedodas, bet gan sagatavo

dokumentus. Attiecīgi, cik apjomīga ir kratīšana, tiek izvērtēts cik palīgi būs jāpiesaista. Šajā gadījumā viņa braukusi ar kratīšanas lēmumiem uz vienu no

adresēm. Tā ir ierasta prakse, izmeklētājs nekad nebrauc viens, līdzi brauc operatīvie darbinieki, citreiz taktiskās vienības darbinieki, bet tas ir atkarīgs no

apjoma. Viņi pirms kratīšanas sākuma uzrāda lēmumu par kratīšanas veikšanu un iepazīstina personas ar lēmumu. Katrai adresei vai vietai, kur notiek

kratīšana, ir savs atsevišķs lēmums.

Pēc lēmuma par kratīšanas izdarīšanu un kratīšanas protokola uzrādīšanas (1.sēj. lietas 123.-124., 127.-129.lapa) uz aizstāvja jautājumiem

lieciniece atbildēja, ka viņa aizpildījusi kratīšanas protokolus un redzēja, ka kratīšanas protokolā ir norādīts, ka lēmums personām ir uzrādīts. Redzēja

pēc kratīšanas protokola, ka ir izņemtas mantas no dzīvokļa. Otrs kratīšanas protokols uz kuru aizstāvis norada tika veikts tajā pašā adresē, tā ir

/adrese/, laiks ir tas pats. Tiek viens protokols pabeigts ap plkst. 20.00 un otrs plkst.20.00 sākās. Pirmais kratīšanas protokols nav pabeigts. Ja pareizi

atceras no redzētā protokola, tad tur sākotnēji apsūdzētā kundze izsniedza kaut kādas lietas vai uzrāda un pēc tam, tas katrā ziņā bija liels apjoms, tur

bija daudz telpas. Un apsūdzētais pats vēl izsniedza kaut ko. Un tajā brīdī, neatceros kāpēc, tika pieņemts tāds lēmums, vai turpināt nobeigt to kratīšanas

protokolu nu kā turpinājumu tam pašām, vai sākt jaunu aizpildīt veidlapu, bet katrā ziņā, tas notika tajā pašā adresē, pa priekšu tika apskatīta viena telpa,

kur apsūdzētā sieva izsniedza kaut kādas lietas, kas tika fiksētas un tad ir vēl citas telpas. Fiziski, viņa kā izmeklētāja nevar paspēt pierakstīt un atvērt

katru nodalījumu un apskatīties. Turklāt viņiem ir tiesības pašiem, kaut ko atceroties izsniegt. Savādāk viņa nokomentēt nevar. Lēmums ir viens, jo tā ir tā

pati diena, tā pati vieta un laiks. Viss, kas atradās telpās, kur veica kratīšanu, ir ierakstīts kratīšanas protokolā. Iespējams viņa vēl nav veikusi apskati, bet

īsti to jau neatceras. Viņa diemžēl nevarēs atbildēt, vai viņa piedalījās kratīšanā, kas notika Rumbulā. Viņiem bieži vien notiek kratīšanas un diemžēl fiziski

nevar visādus sīkumus un detaļas atcerēties no katras kratīšanas. Lēmumam bija 3 eksemplāri. Tā kā viņa lietā redzēja vienu kratīšanas lēmumu, tad var

uzskatīt, ka ir bijis viens lēmums par kratīšanas izdarīšanu. Sākotnēji, pēc viņas domām, iepazinās apsūdzētā sieva ar lēmumu un pēc tam pats

apsūdzētais, vai arī viņiem katram savs lēmuma eksemplārs tika iedots. Katrā ziņā parakstiem tur vajadzētu būt. Viņa iepazīstināja ar lēmumu sākumā

personu, kas atvēra durvis. Ir divi protokoli, bet viss ir noticis vienā adresē un laikā un ja viņai bija kādas šaubas vai jautājumi viņa noteikti zvanītu

procesa virzītājai un saņemtu atbildi kā ir jārīkojas. Procesa laikā, izmeklētājs ir tas, ka vada procesa gaitu un precizē. Tik pat labi viņai atrodoties darba

telpās un pratinot cilvēku iespējams nāca gaismā kaut kādas detaļas, kuras izmeklētāja pēc tam var paziņot, lai pajautā vai precizē vai bija tā vai nebija

tā, jo ja kratīšanas notiek vairākās vietās tad katrs savā vietā, kur veic kratīšanu, kaut ko atrod. Vai tajā dienā vadība teica, ka būs jāpaliek jāpalīdz, tā

noteikti bija, jo izmeklētāja viņai nevar to likt darīt. Lēmumu par kratīšanas izdarīšanu viņa saņēma no izmeklētājas. Lēmums bija par kratīšanas veikšanu

apsūdzētā dzīvesvietā. Apsūdzētā sieva dzīvo tajā pašā dzīvesvietā un viņiem ir kopīga mājsaimniecība, kā arī tā ir apsūdzētā dzīvesvietā un visas telpas

lieto abi, viņi nevar viņus nodalīt. Domā, ka apsūdzētais bija kopā ar viņiem kratīšanas laikā, bet 100 % apgalvot nevar.

Uz prokurores jautājumiem lieciniece atbildēja, ka, tā kā tas ir vienas daļas ietvaros, tad uzdevumi tiek saņemti no vadības mutiski. Telefoniski un

rakstiski tas ir tad, ja sākotnēji ir bijusi kāda operatīvā lieta un tad operatīvie darbinieki ir izstrādājuši šo lietu līdz noteiktam posmam. Un tālāk, tas tiek

nodots vai nu dežurējošam izmeklētājam vai attiecīgi kādam izmeklētājam, kas tajā jomā ir zinošāks. Pēc sākotnējo dokumentu esamības un procesa

uzsākšanas izmeklētājs lemj par to, vai ir nepieciešama kratīšana un attiecīgi cik vietās viņa būtu nepieciešama. Veicot kratīšanu, arī pēc kratīšanas viņi

sazinās ar izmeklētāju un stāsta, kas šajā adresē tika atrasts. Izmeklētājs var pieņemt lēmumu veikt kādu papildus kratīšanu vai braukt vēl uz kadu

adresē, vai tikmēr ir sniegtas kaut kādas liecības un no liecībām izriet, ka ir jāveic kratīšana kaut kur vēl. Uzdevums tika saņemts mutiski no vadības

puses. Pēc tik ilga laika jau kaut kādas sīkākas detaļas atcerēties nevar. Nevarēs pateikt kur kas atradās. Cik atceras, apsūdzētā sieva atradās virtuvē,

atceras, ka viņi tajā dzīvoklī smēķēja un tajā virtuvē bija spēcīga cigarešu smaka un viņai sāpēja galva. Lūguši, lai atver logu, jo viņi pie visas šīs te

situācijas nervozēja un smēķēja vēl pastiprinātāk. Tieši šo detaļu atceras, jo tas skāra viņas pašsajūtu, bet, kur dzīvoklī tieši, kas, kur tika atrasts, kura

persona iegāja pa labi, kurš pa kreisi pateikt nevar. Pieļauj, ka sākumā, ka kolēģiem visu izsniedza, kas bija kopā ar viņu. Varētu būt, ka sieva deva

vairāk tās mantas, kas biju virtuvē un tuvākajā telpā, bet nebija tāds mirklis, ka šie te cilvēki tiktu atstāti vieni paši, viņiem visu laiku bija kāds operatīvais

vai taktiskais darbinieks klāt. Nebija tā, ka viņa piefiksēja tikko iedoto mantu un cilvēks aiziet un paliek brīvs un visi darbinieki stāv virtuvē un skatās, kā

viņa tajā mirklī visu nofiksēs. Viņa atradās virtuvē, jo tur bija galds, kur varēja rakstīt. Lēmums obligāti tika uzrādīts pirms kratīšanas veikšanas, viņi visi

kopā iegāja dzīvoklī. Nebija tā, ka kāds atstātu telpas, pirms tika pabeigta kratīšana. Visi kopā iegāja un pēc darbību veikšanas nopakoja lietas un tad

tikai atstāja telpas, nav tā, ka kāds paliktu. Neatceras, vai apsūdzētais brauca ar viņiem atpakaļ. Var doties uz vienu telpu vairāki cilvēki, bet ir noteikta

sistēma, kā tiek pienesta viņai aprakstīšanai, lai viss nemētātos kaudzēs. Katrā ziņā katrs izmeklētājs pats izvēlās ar ko sākt kratīšanu. Sākumā iepazīstina

ar lēmumu, viņi paraksta, saņem sev lēmumu un tad jau izmeklētājs sāk savu darbu. Kā pirmie vārdi, bija ka viņiem dzīvoklī nekā tāda nav un viņiem

nekas nav no lēmumā minētā, kaut kas tika labprātīgi izsniegts, bet tas tad viss ir fiksēts protokolā. Tur ir norādīts, viss, kas ir izsniegts labprātīgi sākumā,

visas, kas ir atrasts kratīšanas laikā. Protokols ir sastādīts, gan vienā, gan otrā gadījumā, viņa fiksēja, ko kas ir izsniedzis. Protokola sānos ir fiksēts, cik

viens tas ir iespējams aprakstīt telpu ierobežotā laukumā. Pirmajā protokolā, ir fiksēts ko izsniedz kundze, ka tas ir virtuvē kaut kur pie ledusskapja.

Katrā ziņā par lietām, kas atrodas virtuvē ir fiksēts kur tas ir bijis. Otrā protokolā ir minēts, ka tā ir ieejot telpa, kas ir no ieejas pa labi pretī virtuves

durvīm. Sākumā ir fiksēts kundzes izsniegtais un tad jau ir kunga izsniegtās mantas. Neizejot no telpām, nepametot konkrēto adresi.

Uz tiesas jautājumiem lieciniece atbildēja, ka lēmumu ilgstoši viņi nelasīja, bet atceras, ka viņa to lēmumu kaut kur nolika. Lēmums arī tika

izskaidrots, kas tur ir rakstīts, bet jautājumi nekādi netika uzdoti. Neatceras, ka apsūdzētā sieva būtu vēlējusies kaut ko precizēt. Viņi ar cilvēkiem runa

gan latviešu, gan krievu valodā. Patiesībā jau cilvēki bieži vien ir informēti, kāpēc viņi ir ieradušies, jo ieraugot savu vīru kopā ar policijas darbiniekiem

viņai jau vairāk vai mazāk bija skaidrs. Naudu izsniedza operatīvajiem darbiniekiem, jo sākotnēji ir fiksēts, ka labprātīgi izsniegts un tad jau tālāk viņi

meklēja nepieciešamās lietas paši. Viņa kratīšanu neveica, bet pati arī staigāja pa telpām, lai redzētu, kur īsti viņi ir, vai tas ir vienā lielā hallē, vai sadalītās

telpās. Vai tur ir kādas slēptuves vai sekcijas. Sākotnēji viņa iegūst priekšstatu par telpām, lūdza izsniegt, piefiksēja un tad personas ar operatīvajiem

darbiniekiem iet vēl. Ja runa ir par naudu, tad viņa pati gāja skatīties, kur tā bija, nav tā ka viņai vienkārši kāds atnes, pati arī skatās. Ir divi protokoli, jo

viņa ir viena, rokas ir divas, pierakstīt spēj tā kā viņa to spēj. Viņai ir jānofiksē vienas izsniegtās vai izņemtās lietas un tad var turpināt. Bieži vien redzot,

ka cilvēks saprot, ka nav kur sprukt un šīs te lietas atradīs vienalga, tad viņi pēc tam sāk vēl kaut ko izsniegt no kaut kādām pagultēm vai skapju augšām,

kas sākotnēji nav fiksēts. Par to ko darīt tālāk, pieļauj, ka viņa sazinājās ar izmeklētāju un prasīja. Jo adrese netika mainīta, viņi abi tajā dzīvoklī dzīvo un

vajadzēja viņiem būt katram savam eksemplāram. Katrā ziņā ar šo te lēmumu viņi tika iepazīstināti, viņi zināja, kas, kur tiks veikts un kas tiek meklēts.

Par to cik viņi detalizēti izlasa un vēlas uzzināt no lēmumā fiksētā, kāpēc viss tiek izņemts pārsvarā nejautā. Tajā adresē viņi piebraucam kopā, nav tā, ka

viņi jau tur strādāja un pēc kāda laika tiek atvests īpašnieks, visi kopā brauca uz vietu. Iespējams, vēl notika kratīšana mašīnā, ja tā atradās pie mājas,

kur dzīvo apsūdzētais. Neatceras lietas pirmsākumus, bet liekas, ka tur arī bija operatīvā lieta.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. un 128.panta otrajā daļā noteikto, ka to, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā, taču tiesa ievēro arī šī panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe

nekā pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma pirmā panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma

sastāva pazīmes.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse un subjektīvā puse.

Jautājumus, kas saistīti ar tabakas izstrādājumu apriti Latvijas Republikā regulē likums "Par akcīzes nodokli" 33.panta otrās un trešās daļas

prasības, 2.panta sestās daļas prasības, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" prasības.

Latvijas Republikas likuma "Par akcīzes nodokli" 33.panta otrajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt,

pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, par kuriem nav samaksāts akcīzes nodoklis. Savukārt minētā likuma panta trešajā

daļā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus,

kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām.

Saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 2.panta sesto daļu, lai veiktu konkrētas darbības (apstiprināta noliktavas turētāja darbībai; reģistrēta

saņēmēja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; reģistrēta nosūtītāja darbībai ar alkoholiskajiem

dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem; alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;

alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai) ar akcīzes precēm, nepieciešama speciāla atļauja (licence).

Savukārt, Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" nosaka speciālās atļaujas saņemšanas,

akcīzes preču uzskaites, pārvadāšanas, uzglabāšanas un aprites kārtību. Minēto noteikumu 14.punktā noteikts, ka Speciālo atļauju (licenci)

komercdarbībai ar akcīzes precēm Valsts ieņēmumu dienests izsniedz komercreģistrā reģistrētam komersantam.

Tiesa apsūdzētā liecības tiesas izmeklēšanas laikā vērtē kopsakarā ar visiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, tajā skaitā cietušo pārstāvju

/pers. S/ un /pers. Z/, liecinieku /pers. I/, A.Piļipenokas, /pers. AJ/, /pers. AL/, /pers. P/, /pers. AP/, /pers. AO/, /pers. AS/, /pers. AT/ un /pers. AV/

liecībām.

Tiesa nesaskata pretrunas starp cietušo pārstāvju /pers. S/ un /pers. Z/ un liecinieku /pers. I/, A.Piļipenokas, /pers. AJ/, /pers. AL/, /pers. P/, /pers.

AP/, /pers. AO/, /pers. AS/, /pers. AT/ un/pers. AV/ s liecībām. Cietušo pārstāvju un liecinieku liecības ir konsekventas un secīgas, nav konstatējamas

pretrunas starp šo liecinieku sniegtajām liecībām pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā. Cietušā pārstāvji un liecinieki norādīja, ka viņiem nav naidīgas

attiecības ar apsūdzēto, viņiem nav pamata aprunāt apsūdzēto, bez tam, liecinieki sniedza liecības būdami brīdināti par kriminālatbildības iestāšanos

sniedzot apzināti nepatiesas liecības.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā darbībās konstatējamas Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm,

un proti:

Apsūdzētais tiesas sēdē neapstrīdēja apstākli, ka tabakas izstrādājumi, kas tika atrastas un izņemtas personas un mantu apskates laikā automašīnas

un viņa dzīves vietā pieder viņam, taču paužot attieksmi pret celto apsūdzību norādīja, ka pieteikto kaitējuma kompensāciju atzīst daļēji, par cik pie viņa

garāžā atrastās kastes tikai uzglabājis, nav zinājis kas tajās atrodās.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts – tautsaimniecības intereses uzņēmumu dienesta un

ekonomiskās darbības sfērā, nozieguma priekšmets ir ar akcīzes nodokli apliekamās preces.

2003.gada 30.oktobra likumā "Par akcīzes nodokli" dots termiņa "akcīzes preces" skaidrojums: akcīzes preces – alkoholiskie dzērieni, tabakas

izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni un kafija (skat.Ziņotājs, 2003, 23.nr., 2004., 8.nr., 10.nr., 2005, 2.nr., 10.nr., 24.nr.).

Tiesa neapšauba, ka nozieguma priekšmets, kas izdarīts 2014.gada 4.augustā, ir tabakas izstrādājumi, ko /pers. A/ nelikumīgi glabāja pie sevis

garāžā, automašīnā un mājā par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Līdz ar to tiesai nav šaubu par noziedzīga nodarījuma objektu.

Šī nozieguma objektīvo pusi veido tabakas izstrādājumu - cigaretes neatļauta iegādāšana un glabāšana.

No objektīvas puses noziedzīgā darbības izpaužas darbībās – ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādē (iegūšana jebkādā veidā), realizācijā

(atsavināšana jebkādā veidā), uzglabāšanā (to turēšana speciāli iekārtotās vai pielāgotās glabātavās vai ārpus tām, kā arī turēšana parastos apstākļos) vai

pārvietošanā, pārvadāšanā (nogādāšana, izmantojot transportlīdzekli vai bez tā, no vienas vietas uz otru), pārkāpjot atbilstošos noteikumus (U.Krastiņš,

V.Liholaja, A.Niedre. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3.grāmata. „AFS”, Rīga, 2007. 161.-162.lpp.).

Tādējādi saskaņā ar apsūdzētā /pers. A/ liecībām, un vainas neatzīšanu daļā par tabakas izstrādājumu iegādāšanos un glabāšanu lielā apmērā un

par materiālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ nelikumīgi glabāja pie sevis garāžā tabakas

izstrādājumus- cigaretes par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, kas

tika atrastas apskates laikā pie viņa automašīnā un garāžā. To apliecina liecinieku A.Piļipenokas, /pers. AJ/, /pers. AL/, /pers. P/, /pers. AO/, /pers. AS/,

/pers. AT/ un /pers. AV/ liecības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmo daļu par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas

laikā vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

Tiesa apsūdzētā liecības tiesas izmeklēšanas laikā vērtē kopsakarā ar visiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, tajā skaitā liecinieku liecībām.

No 2016.gada 24.maija apsūdzētā /pers. A/ liecībām tiesas sēdē izriet, ka kastes paņēma pēc /pers. I/ lūguma. Cigaretes, kas tika atrastas mājās

un mašīnā paredzētas viņam lietošanai. Cigaretes piederēja Igoram, jo viņš tās nopirka pēc viņa lūguma. Nopirka septiņas kastes ar cigaretēm.

Cigaretes nopirka Rīgas Centrāltirgū bez čeka, ja pareizi atceras tad nopirka "???????" cigaretes. Par cigarešu izcelsmi nepārliecinājās. Uz kastes

bija uzlīme ar nosaukumu. Jau neatceras, kas bija rakstīts uz uzlīmes, bet rakstīts bija krieviski. Kastes bija ciet, viņš vaļā tās nevēra, līdz ar to nezina, kas

bija rakstīts uz paciņām. Nezina, kur ražo tās cigaretes vai Latvija vai Baltkrievijā kā arī nezina vai cigaretes bija rūpnieciski ražotas. Garāžā atradās tikai

tās cigaretes, kas bija domātas Igoram. Citas cigaretes atradās mašīnā. Tās nosaukumu arī neatceras, bija iepakotas mazās kastēs. Cigaretes, kas

atradās mašīnā, bija domātās viņam lietošanai.

Cigaretes iegādājās pēc lūgumu tirgū. Samaksāja par cigaretēm Latvijas EUR valūtā, samaksāja ap 3000 EUR. Viņam bija iekrājumi kā arī bija

aizņēmies naudu, lai iegādātos cigaretes. Aizņemoties naudu nav teicis kādām nolūkam to ņem. Vienu dienu bija gājis caur tirgu un viņam vīrietis vārdā

Sergejs piedāvāja iegādāties cigaretes. Cigaretes nopirka no fiziskas personas. Nedomāja par to, ka cigaretes var būt nelegālas. Tirgū pirka cigaretes

tāpēc, ka tur bija lētākās cenas, jo veikalā cigaretēm ir dažādas cenas no 1,50 EUR par paciņu un vairāk. Cigaretes atradās parastās kartona kastēs,

kastē 25-50 bloki, tajās kastēs bija ap 50 blokiem, vienā blokā 10 paciņas.

No liecinieka /pers. I/ liecībām izriet, ka ar apsūdzēto ir pazīstams 5-6 gadus. Strādā celtniecībā un bija gadījumi, kad caur apsūdzēto atrada

darbu. Neatceras aizturēšanas datumu, bet kaut ko par pašu aizturēšanu atceras, jo viņus aizturēja kopā. Viņš arī tika aizturēts, un bija aizdomās turētā

statusā par to, ka vēlējas iegādāties kontrabandas cigaretes. Apstiprināja, ka vēlējas iegādāties cigaretes. Tādā veidā vēlējas nopelnīt naudu un pēc tam

tālāk pārdot. Vēlējās iegādāties no apsūdzēt, no kurienes apsūdzētais ir paņēmis cigaretes nezina. Apsūdzētais viņam ir pateicis, ka var palīdzēt

iegādāties cigaretes. Sākās viss ar to, ka viņi strādāja tirgū, kad satika apsūdzēto un prasīja vai nav zināms, kur var dabūt cigaretes un apsūdzētais teica,

ka pamēģinās viņam palīdzēt. Informāciju par cigaretēm un cenu uzzināja no apsūdzētā un viņam arī nodeva naudu priekš cigarešu iegādes.

No 2014.gada 12.novembra pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām /pers. I/ liecībām izriet, ka viņš ir pazīstams ar /pers. A/, precīzi neatceras, bet šī

gada vasarā vai pavasarī satiekoties ar Andreju viņš piedāvāja iegādāties cigaretes ar trešu valsts akcīzes markām, piemēram "???????" cigaretes. Viņš

padomāja un piekrita iegādāties no viņa sešas kastes "???????" cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes markām. Viņi vienojās satikties ar Andreju 2014.gada

4.augustā. Viņš bija ar mašīnu un paņēma Andreju pie veikala "Tālava". Viņš Andrejam mašīnā atdeva naudu 2940 EUR par to, ka iegādājas no viņa

cigaretes "???????", sešas kastes. Pēc tam, Andrejs palūdza viņu uzgaidīt un viņš palika gaidīt pie ,,ZOOM’’ veikala, bet Andrejs un viņa paziņa Anna

aizveda Andreju pakaļ cigaretēm līdz noteiktajai vietai, jo Andrejs negribēja, lai viņš uzzinātu, kur Andrejs glabā cigaretes. Cigaretes vēlējas iegādāties

priekš sevis un draugiem, bet kastes tā arī nesaņēma, jo Andreju un pēc tam viņu aizturēja Muitas kriminālpārvaldes darbinieki.

No A.Piļipenokas tiesā sniegtajām liecībām izriet, ka viņa veda Igoru pēc viņa lūgumu. Veikalus neatceras kur veda Igoru, jo sēdēja mašīnā. Īsti

neatceras, kur viņi tālāk brauca, lai materiālus izkrautu. Kur viņi satikās ar Andreju, neatceras. Mašīnā bija visi trīs. Viņa neklausījās par ko viņi abi runā.

Neredzēja nekādas naudas nodošanu. Viņai tika pateikts, ka vēl ir nepieciešams paņemt kaut kādas mantas, ka Igors paliks paēst un, lai viņa ar Andreju

aizbrauca pakaļ. Ceļu, kur braukt nezināja, viņai viss tika rādīts. Viņa ar Andreju uz garāžām aizbraucām, tas bija Rīgā netālu no centra, kas tas par

rajonu nezina. Ceļu rādīja Andrejs. Viņi ar mašīnu iebrauca garāžu teritorijā. Viņa brauca tur, kur rādīja Andrejs. Viņa ar Andreju parunāja un tad viņš

gāja pakaļ kastei, ar viņu pāris minūtes runāja, runāja par to, kā iet. Pēc tam, Andrejs aizgāja pakaļ kastei un viņa gāja atvērt mašīnas bagāžnieku.

Andrejs kasti iznesa no garāžas. Viņi apstājās blakus garāžai. Andrejs pats atvēra garāžu. Garāžas atvērtās durvis viņa neredzēja. Mašīnu nolika pie

garāžas, sāniski. Neredzēja, ka Andrejam rokās būtu bijušas garāžas atslēgas. Neredzēja, kā Andrejs atslēdza garāžu par cik viņš no mašīnas izkāpa

pirmais. Viņš teica, ka ies garāžu atvērt. Viņai liekas, ka bija viena kaste. Andrejs kasti lika mašīnā. Tā bija parasta kartona kaste. Nekādiem uzrakstiem

uzmanību nepievērsa. Kad Andrejs ielika kasti, atnāca cilvēki, viņam kaut ko teica.

No liecinieka /pers. AJ/ liecībām izriet, ka notikums bija 2014.gada 4.augustā. Viss notika garāžu kooperatīvā /adrese/ pie garāžas Nr.44. Viņš

tajā laikā strādāja izmeklēšanas daļas vecākā inspektora amatā. Viņiem bija iedots darba uzdevums no 2.nodaļas sniegt atbalstu viņu operācijā. No tās

nodaļas viņa kontaktpersona bija /pers. P/. Viņi saņēma informāciju, ka ir jāveic automašīnas kontrole, pat bija iedots reģistrācijas numurs, kuru uz doto

brīdi gan jau vairāk neatceras. Kad viņi piebrauca pie noteiktās vietas, pie garāžas stāvēja norādītā automašīna un blakus auto bija vīrietis un sieviete.

Mašīnas bagāžniekā atradās kaste, kurā atradās cigaretes, kā arī bija atvērtas garāžas durvis un tur bija redzams, ka arī iekšā ir kastes un pēc pārbaudes

tika konstatēts, ka visas esošās kastes ir pilnas ar cigaretēm. Apsūdzētais apliecināja, ka garāža pieder viņam un ka viņš pats to lieto. Pēc tam tika

sastādīts akts un tika izņemtas cigaretes un auto, kā arī, ja pareizi atceras viņi izņēma telefonus no abām personām.

Kad atbrauca pie garāžas, tur jau atradās viņu kolēģi no 2.nodaļas. Pie garāžas atradās viņu kolēģi un tur bija arī apsūdzētais un sieviete, bet

nekādas darbības vēl kolēģi nebija veikuši. Automašīnā atradās atvērta kaste, kuru arī pārbaudīja. Vizuāli tika viss apskatīts. Uz akcīzes markām bija

izcelsmes valsts nosaukums. Uz vietas nekādu citu, kā vizuālo pārbaudi viņi neveica.

No liecinieces /pers. AL/ liecībām izriet, ka apsūdzētais arī tika nogādāts pie viņas. Pratināja viņu aizdomās turētā statusā, bet vai arī pratināja

aizturētā statusā neatceras. Liekas, ka uzdeva jautājumu, kam pieder cigaretes. Sākumā apsūdzētajam bija vienalga, par cik viņš bija alkohola reibumā,

bet pēc tam kā aizturētais viņš visu liecināja un ar izmeklēšanu sadarbojās. Viņa veica cigarešu apskati. Tur bija Baltkrievijas un Krievijas cigaretes.

Pārbaudes laikā apskatīja mantas, viņi atvēra visas cigaretes un visu apskatīja. No pieredzes var teikt, ka tirgū tādu cigarešu nav un viņa kā izmeklētāja

no apskates varēja konstatēt, ka tās nav Latvijas cigaretes, bet tās ir citu valstu. Brīdinājums par kaitīgumu bija rakstīts krievu valodā un uz akcīzes

markām virsū ir izcelsmes valsts un identifikācijas numuri. Visu konstatēja vizuāli un viņai nebija pamats apšaubīt, ka tās nav Baltkrievijas Republikas

cigaretes. Apskates protokolā ir ierakstīts BY un tas apzīmē Baltkrieviju. Neatceras īsti, ka apsūdzētais būtu teicis, ka tās ir kāda cita cilvēka cigaretes,

jo ja tā būtu viņi to būtu fiksējuši un vēl citus cilvēkus pārbaudījuši. Uz akcīzes markas ir norādīta izcelsmes valsts un tās valsts ģerbonis.

/pers. AM/ bija tas, kas vēlējās iegādāties lielu cigarešu partiju. Operatīvie darbinieki Igoru novēroja un viņš pēc tam nenoliedza, ka ir vēlējies

iegādāties, īsti neatceras vai nu 6 vai 9 kastes. Sākumā nauda bija laikam pie Igora, bet pēc tam jau tālāk nezina pie kura. Cigaretēm tika veikta vizuāla

apskate, nekādu pieprasījumu citām iestādēm neveica. Nezina, vai kāda no atrastajām precēm bija bez akcīzes markas. Kastes kurās bija cigaretes, bija

no rūpnīcas. Uz kastēm, kur atradās cigaretes, akcīzes marku nebija. Viņa kā izmeklētāja zina kā izskatās rūpnīcas kastes, bet trešā persona to arī varētu

nezināt.

No liecinieka /pers. P/ liecībām izriet, ka notikums bija augustā 2014.gadā, ja nemaldās, tas varētu būt ap desmito augustu, kad viņi uzzināja, ka

apsūdzētais ir norunājis tikšanos ar pircēju, kas vēlas iegādāties nelegālās cigaretes. Apsūdzētais tajā dienā satikās ar personu, kas vēlējās iegādāties

cigaretes un ar vēl vienu sievieti pie veikala "Tālava". Tad viņi visi ar mašīnu devās uz Pļavniekiem, kur no mašīnas tika izkrauts maiss ar celtniecības

materiāliem, pēc kā devās uz Maskavas ielu un pie veikala "K-rauta" vīrietis vārdā Igors izkāpa no mašīnas, bet abas pārējās personas devās tālāk uz

garāžu kooperatīvu. Piebraucot pie noteiktas garāžas, mašīna apstājās un no tās izkāpa apsūdzētais, kas devās uz garāžu, to atvēra un no garāžas iznesa

kasti, kuru ievietoja mašīnas bagāžniekā. Pēc tam viņi abas personas aizturēja. Viena cigarešu kaste atradās mašīnā pārējās bija garāžā un pēc tam jau

viņi piezvanīja saviem kolēģiem, kuri atbrauca un veica visu apskati.

Mašīnā apsūdzētais paspēja ielikt vienu kasti. Apsūdzētais uz to brīdi bija ļoti pārsteigts un izteica lamu vārdus krievu valodā. Apsūdzētais

neapstrīdēja to, ka cigaretes nepieder viņam. Viņš jautāja apsūdzētajam vai cigaretes pieder viņam un apsūdzētais to apstiprināja. Apsūdzētais neminēja

nevienu citu personu un uzreiz pateica, ka pret citām personām viņš neko neliecinās. Igors bija pircējs, kas bija sieviete, kas bija kopā ar apsūdzēto

nezina. Igors palika abus pārējos gaidīt pie veikala "K-rauta".

Analizējot minētās liecinieku liecības kopsakarā ar apsūdzētā liecībām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka celtā apsūdzības par nelikumīgu tabakas

izstrādājumu glabāšanu lielā apmērā ir pilnībā pierādīta. Pats apsūdzētais savās liecībās norāda, ka iegādājās tirgū cigaretes pēc /pers. I/ lūguma, ko

apstiprini arī /pers. I/, savukārt cigarešu esamību garāžā Nr./adrese/, apstiprina liecinieku A.Piļipenokas, /pers. AJ/, /pers. AL/ un /pers. P/ sniegtās

liecības.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieku liecību patiesumam, jo tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūta informācija, ka liecinieki – policijas darbinieki un

apsūdzētais, būtu agrāk pazīstami, kā arī nav iegūta informācija, ka liecinieki, pildot savus tiešos dienesta pienākumus būtu rīkojušies pretēji dienesta

interesēm vai veikuši neatļautas darbības, kā arī nav iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka policijas darbinieki, kā arī /pers. I/ un /pers. AG/ būtu ieinteresēti

apsūdzētā apmelošanā un tādējādi nepatiesu pierādījumu iegūšanā un noformēšanā.

Bez tam liecinieku liecību patiesums tiek apstiprināts arī ar pārējiem lietā savāktajiem pierādījumiem, tajā skaitā ar paša apsūdzētā liecībām par to,

ka policijas darbinieku atrastās un pie viņa izņemtas tabakas izstrādājumi – cigaretes pieder viņam.

Tādējādi tiesa atzīst liecinieku sniegtās liecības par patiesām un ticamām, tās ir detalizētas un konsekventas.

Vērtējot lietā esošo pierādījumu ticamību un pietiekamību, tiesa ievēro, ka ne apsūdzētais, ne kāds cits no kriminālprocesā iesaistītajiem visā

līdzšinējā kriminālprocesā nav norādījis vai ticami pamatojis iespējamību, ka pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka liecinieki būtu ieinteresēti /pers. A/

notiesāšanā arī par nelikumīgu tabakas izstrādāju glabāšanu lielos apmēros.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja ar tiešu nodomu – vēlējās iegādāties un glabāt tabakas izstrādājumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 129.pantu pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina

kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību un neiespējamību.

Izvērtējot pierādījumu attiecināmību, tiesai jāņem vērā vai pierādījumi lietā ir pietiekami noziedzīga nodarījuma sastāva esamības vai neesamības

konstatēšanai.

Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas

kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

Tiesas izmeklēšanā netika apstrīdēta apsūdzība daļā par tabakas izstrādājumu glabāšanu lielos apmēros apsūdzētā dzīves vietā /adrese/ un divās

automašīnās VW Sharan un VW Bora.

Ņemot vērā visu iepriekš analizēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, lai izslēgtu jebkādas šaubas par /pers. A/ nevainīgumu viņam

inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma ārējo izpausmi jeb nozieguma subjektīvā puse ir tiešs nodoms, par ko liecina

apsūdzībā norādītās apsūdzētā faktiskās darbības iepriekš norādītos apstākļos, apzinoties savu darbību prettiesiskumu un vēlmi rīkoties pretēji likumam.

Visbeidzot tiesai nav šaubu par to, ka apsūdzētais ir attiecīgu vecumu sasniegusi pieskaitāma persona, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma

subjekta esamību.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšana pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas atzina daļēji, neatzīst, ka

būtu nelikumīgi glabājis pie sevis garāžā tabakas izstrādājumus - cigaretes par kurām nebija samaksāts akcīzes nodoklis un kuras nebija marķētas ar

Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām realizācijas nolūkā, tiesas ieskatā /pers. A/ inkriminētās darbības par nelikumīgu tabakas izstrādājumu

glabāšanu lielā apmērā ir pilnībā guvušas apstiprinājumu tiesas izmeklēšanā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā aizstāvis apšaubīja apsūdzētā dzīves vietā 2014.gada 4.augustā veikto kratīšanas protokolu atbilstību

Kriminālprocesā noteiktajām normām, nekonkretizējot, tieši kura norma ir pārkāpta.

Kriminālprocesa 180.panta pirmā daļa noteic, ka kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu

pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja ierosinājumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Šī panta trešā daļa noteic, ka neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai

sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu. Ja lēmumu pieņem izmeklētājs, tad kratīšanu izdara ar

prokurora piekrišanu.

Šī panta piektā daļa noteic, ka par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas

paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības

protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos

pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Izvērtējot 2014.gada 4.augustā veiktos kratīšanas protokolus pirmā sējuma lietas lapās 124.-129., tiesa nonāk pie secinājuma, ka šie protokoli ir

apstiprināti ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2014.gada 5.augusta izmeklēšanas tiesneša lēmumu rezolūcijas veidā, tie atzīti par tiesiskiem un

likumīgiem Kriminālprocesa 180.panta piektās daļas kārtībā pārbaudītiem. Tiesa secina, ka izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījums atzinis par

pieļaujamiem kriminālprocesā.

Par to, ka kratīšana notikusi likumā noteiktajā kārtībā, tiesa pārliecinājās arī uzklausot un izanalizējot liecinieku /pers. AP/, /pers. P/, /pers. AO/,

/pers. AS/, /pers. AT/ un /pers. AV/ sniegtās liecības.

Tiesai nerodas nekādas šaubas par to, ka pie apsūdzētā atrastie tabakas izstrādājumi tik tiešām ir tabakas izstrādājumi. To apliecina ne tikai

apsūdzētā norādītais, ka viņš pats un sieva smēķēja šos izstrādājumus, tie tika iegādāti pašu lietošanai. Arī lieciniece /pers. AL/ savās liecībās norādīja, ka

pārbaudes laikā apskatīja mantas, viņi atvēra visas cigaretes un visu apskatīja. No pieredzes var teikt, ka tirgū tādu cigarešu nav un viņa kā izmeklētāja

no apskates varēja konstatēt, ka tās nav Latvijas cigaretes, bet tās ir citu valstu. Brīdinājums par kaitīgumu bija rakstīts krievu valodā un uz akcīzes

markām virsū ir izcelsmes valsts un identifikācijas numuri. Visu konstatēja vizuāli un viņai nebija pamats apšaubīt, ka tās nav Baltkrievijas Republikas

cigaretes.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir konstatētas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Turklāt noziedzīga nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar

Krimināllikuma 221.panta trešās daļas sastāva pazīmēm, tādējādi ir pamats atzīt, ka /pers. A/ inkriminētā noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc

Krimināllikuma 221.panta trešās daļas ir pareiza un par izdarīto noziegumu apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma

sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Par Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā izdarīto noziedzīgo nodarījumu soda ar soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz laiku

līdz trim gadiem vai bez tās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību.

Tāpat tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta pirmajā daļā klasificējams kā

smags noziegums.

Noziedzīgais nodarījums tiek vērsts pret tautsaimniecību

Tiesa secina, ka apsūdzētais rīkojies mērķtiecīgi un konkrētajos apstākļos izdarījis visu, kas no viņa atkarīgs, lai noziegumu izdarītu līdz galam,

tādējādi apsūdzētais savas intereses nostādot augstāk par sabiedrības interesēm, ir nodarījis kaitējumu tautsaimniecības interesēm ekonomiskās darbības

sfērā.

Tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ izdarīta noziedzīga nodarījuma kaitīgumu, proti – apdraudot ar likumu aizsargātās tautsaimniecības intereses un

tiesības uzņēmējdarbības un ekonomikas darbības sfērā, pārkāpjot valstī noteikto tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu, aprites kārtību,

kropļojot tirgu, veicinot nelegālo tabakas izstrādājumu, aizskarot tirgotāju ar likumu aizsargātās intereses.

Tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatēja, ka viņš dzimis 1963.gada 22.septembrī, Rīgā, Latvijas Republikas

nepilsonis (1.sēj. lietas 62.lapa), precējies, ar vidējo izglītību, nestrādājošs, deklarēta dzīvesvieta /adrese A/ (1.sēj. lietas 63.lapa), iepriekš nesodīts

(1.sēj. lietas 64.lapa), VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās un Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās

nodaļas uzskaitē nesastāv (1.sēj. lietas 92., 94lapa).

Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Tiesas ieskatā daļēja vainas atzīšana nav

uzskatāma par atbildību mīkstinošu apstākli.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. A/ piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 221.panta trešās daļas sankciju, apsūdzētā

iepriekš minētās ziņas par personību, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, bet no panta sankcijā paredzētiem sodiem, tiesa atzīst, ka piemērotākais

konkrētajā lietā ir piespiedu darba sods, jo izciešot šādu sodu, pastāv iespēja atrast pastāvīgu darbu, šādu sodu lūdza piemērot arī prokurore.

Pie apstākļiem, kad apsūdzētajam nav ienākumu, tiesas ieskatā nebūtu lietderīgi piemērot naudas sodu, tas sprieduma izpildi padarītu par

neiespējamu, šāds sods nelabotu apsūdzēto.

Tiesas piespriestais soda veids nedrīkst būt pretrunā ar ANO pieņemtajiem Tokijas noteikumiem (ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija

Nr.45/110), kur ir norādīts, ka brīvības ierobežojums ir attaisnojams tikai no sabiedrības drošības viedokļa. Minētie tiesību akti ir saistoši arī Latvijas

Republikai, reglamentējot, ka valsts uzdevums ir izolēt tikai bīstamus, nelabojamus noziedzniekus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma grozījumu

mērķis, kas stājas spēkā no 2013.gada 1.aprīļa, bija veicināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu noziedzīgos nodarījumos, kas nav saistīti

ar vardarbību.

Piemērot apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, kaut vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, tādējādi

apsūdzēto izolējot no sabiedrības, nav lietderīgi, jo šāds sods būtu pārāk bargs.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka soda veids piespiedu darbu veidā, sasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.

Turklāt tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā tikai piespiedu darbs disciplinēs pašu apsūdzēto, viņa uzvedību piespiedu darbu veikšanas laikā

kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu

darbu. Tāpat tiesa ņem vērā ka, piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, tādējādi

apsūdzētajam dodot iespēju atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.pantu piespiedu darbs kā pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko

notiesātais (..), izcieš, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez

atlīdzības.

Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. (..) Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu

piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Krimināllikumā nav paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām.

Analizējot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības, sociālo aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība, invaliditāte, maternitāte

pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt, un tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana strādāt var

nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli. Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto, nekonstatē apstākļus, kuri liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu

darbu.

Ja notiesātais apzinīgi izpildīs piemēroto piespiedu darbu un pienākumus, tas norādīs uz to, ka notiesātais ir motivēts laboties, līdz ar to tiks panākta

notiesātās personas resocializācija.

Papildus tiesa informē apsūdzēto, ka saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu un 135.pantu, notiesātajam, kuram

piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes

institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai, turklāt notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes institūcijā tās

noteiktajā laikā.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas, atzīstot

notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot

par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

Turpretī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 646.pantu, ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas,

tiesnesis to aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta trešās daļas noteikumiem.

Kriminālprocesa ietvaros /pers. A/ tika aizturēts 2014.gada 4.augustā plkst.13.45 (1.sēj. lietas 65.lapa), 2014.gada 6.augustā plkst.11.25

atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas vietas (1.sēj. lietas 70.lapa).

2014.gada 6.augustā apsūdzētajam tika piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis- aizliegums

izbraukt no valsts (1.sēj.lietas 74.lapa).

Drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis- aizliegums izbraukt no valsts atceļams pēc sprieduma spēkā

stāšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2014.gada 4.augusta līdz 2014.gada

6.augustam, proti 24 (divdesmit četras) piespiedu darba stundas.

Kriminālprocesa ietvaros par cietušo tika atzīts Valsts ieņēmumu dienests, kas pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 16714,02 EUR apmērā

(1.sēj. lietas 218.-221.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1.pantu VID ir tiesības prasīt par labu valsts budžetam piedzīt ar noziedzīgu nodarījumu valstij

nodarītos zaudējumus.

Tiesa secina, ka VID pieteiktā kaitējuma kompensācija daļā par nodarīto kaitējumu par tabakas izstrādājumu nelikumīgu glabāšanu 16714,02

EUR apmērā ir pamatota un apmierināma saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, jo katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis, un zaudējumi radušies /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 22.pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas iespējas materiālās

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 351.panta 41.daļa nosaka, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes. Cietušā pārstāvis tiesas

sēdē uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Tiesa atzīst, ka cietušā Valsts ieņēmumu dienests pieteiktā kaitējuma kompensācija 16714,02 EUR ir pamatota un apmierināma, tās pamatotība

apstiprinās ar materiāliem krimināllietā un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas pirmajam punktam, ir piedzenama no apsūdzētā.

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu

glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai.

Minētā likuma 368.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem (..).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 239 panta ceturto daļu lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuri ir bīstami videi, ar

procesa virzītāja lēmumu nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka ar VID Muitas kriminālpārvaldes Izmeklēšanas daļas vecākās muitas ekspertes /pers. O/ 2014.gada

20.augusta lēmumu nolemts izņemtās dažādas cigaretes kopā 149780, 79800 cigaretes "???????", ar BY akcīzes markām; 3800 "NZ GOLD" cigaretes

ar BY akcīzes markām; 1800 "NZ Black Compact" cigaretes ar BY akcīzes markām; 380 cigaretes "EVA SLIMS" ar Krievijas Federācijas akcīzes

markām; 4200 "Winston Blue" cigaretes ar BY akcīzes markām un 59800 "NZ GOLD" cigarešu bez akcīzes markām nodot Nodrošinājuma valsts

aģentūrai (turpmāk – aģentūra) iznīcināšanai (1.sēj. lietas 196.-198.lapa).

Ar 2014.gada 9.septembra lietisko pierādījumu iznīcināšanas aktu Nr.003024 un pierādīts, ka spriedumā minētie lietiskie pierādījumi ir iznīcināti

(1.sēj. lietas 200.lapa).

Saskaņā ar aģentūras pievienoto izdevumu aprēķinu uz 2014.gada 15.septembri Nr.1219-KL-2014 minēto lietisko iznīcināšanas izdevumi sastāda

26,52 EUR apmērā (1.sēj. lietas 201.lapa).

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 239.panta trešās daļas 1.punktu lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru

ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar procesa virzītāja lēmumu realizē vai iznīcina.

Atbilstoši minētā likuma panta ceturtajai daļai, lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuri ir bīstami videi, ar procesa virzītāja

lēmumu nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.

Lietiskie pierādījumi, kas tika nodoti glabāšanā aģentūrai uzskatāmi par tādiem, kuru apgrozība ir aizliegta.

Tiesas ieskatā šādu lietisko pierādījumu, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, glabāšana apkurināmā telpā uzskatāms par zaudējumu radīšanu valstij

un nepamatoti tiek šādi glabāti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 235.panta sesto daļu lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, atpakaļ neatdod. No minētā secināms, ka šādi

lietiskie pierādījumi iznīcināmi jebkurā gadījumā un to glabāšana apkurināmā telpā, kas rada papildu izdevumus, ir nepamatota un no notiesātā nav

piedzenami.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no /pers. A/ piedzenami procesuālie izdevumi 22,65 EUR apmērā par lietisko pierādījumu glabāšanu un

iznīcināšanu.

Apstākļus, kas būtu par pamatu /pers. A/ atbrīvošanai pilnīgi vai daļēji no procesuālo izdevumu piedziņas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

368.panta ceturto daļu, tiesa nekonstatē.

Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmajā daļā noteikts, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai

netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Ar krimināllietas materiāliem neapstiprinās apstāklis, ka izņemtā nauda piederētu apsūdzētajam vai viņa sievai, jo uz noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas brīdi, nedz apsūdzētais, nedz viņas dzīves biedre oficiāli nestrādāja, naudas legālā izcelsme nav apstiprinājusies.

No Kriminālprocesa likuma 356.panta pirmās daļas izriet, ka mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora

lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 358.panta pirmajā daļā noteikts, ka noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka

uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu

konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2012.gada

19.jūnija lēmums SKK-234/2012).

Ņemot vērā minēto, naudas līdzekļus EUR 3 590,00 (trīs tūkstoši pieci simti deviņdesmit euro 00 centi), kurai uzlikts arests, atzīt par noziedzīgi

iegūtu mantu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 358. un 359.pantā noteikto izmantot pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturtajai daļai, notiesājoš ā spriedumā tiesas lēmums par drošības līdzekli un par kaitējuma

kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu. Lietiskos pierādījumus – 79 800 cigaretes

,,???????’’ ar BY akcīzes markām, 3800 cigaretes ,,NZ Gold’’ ar BY akcīzes markām, 1800 cigaretes ,,NZ Black Compact’’ ar BY akcīzes markām,

380 cigaretes ,,EVA SLIMS’’ ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, 4200 cigaretes ,,Winston Blue’’ ar BY akcīzes markām, 59800 cigaretes ,,NZ

Gold’’ bez akcīzes markām, kas 2014.gada 9.septembrī iznicinātās SIA ,,Getliņi’’ atkritumu poligonā - uzskatīt par iznicinātām.

200 cigaretes ,,NZ Gold’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,NZ Black Compact’’ ar BY akcīzes markām, 180 cigaretes ,,EVA SLIMS’’ ar

Krievijas Federācijas akcīzes markām, 200 cigaretes ,,Winston Blue’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,NZ Gold’’ bez akcīzes markām, 200

cigaretes ,,???????’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,????’’, trīs pierakstu burtnīcas, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma

stāšanās spēkā – iznīcināt.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512., 520., 527., 529.pantu, tiesa

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā

daļā, un sodīt ar piespiedu darbu 230 (divi simti trīsdesmit) stundu apmērā, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 1 (vienu)

gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2014.gada 4.augusta līdz 2014.gada

6.augustam, proti 24 (divdesmit četras) piespiedu darba stundas.

Drošības līdzekli /pers. A/ – nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts - atstāt negrozītu, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties - Valsts probācijas dienesta

Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā (Rīgā, Lomonosova ielā 9) - piespriestā soda izciešanai.

Apmierināt pilnībā cietušā Valsts ieņēmumu dienests pieteikto kaitējuma kompensāciju un piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam Valsts ieņēmumu

dienestam EUR 16 714,02 (sešpadsmit tūkstoši septiņsimt četrpadsmit euro un 02 centi).

Naudas līdzekļus EUR 3 590,00 (trīs tūkstoši pieci simti deviņdesmit euro 00 centi), kurai uzlikts arests, atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 358. un 359.pantā noteikto izmantot pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij EUR 22,65 (divdesmit divi euro un 65 centi) t.i., procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu glabāšanu un

iznīcināšanu un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90009112024, konts LV68TREL2140651020000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis:

procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.15890014614/Nr. K29-100-17/25/Nr. KL-4888 un EKK 21499, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei

pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Lietiskos pierādījumus – 79 800 cigaretes ,,???????’’ ar BY akcīzes markām, 3800 cigaretes ,,NZ Gold’’ ar BY akcīzes markām, 1800 cigaretes

,,NZ Black Compact’’ ar BY akcīzes markām, 380 cigaretes ,,EVA SLIMS’’ ar Krievijas Federācijas akcīzes markām, 4200 cigaretes ,,Winston

Blue’’ ar BY akcīzes markām, 59800 cigaretes ,,NZ Gold’’ bez akcīzes markām, kas 2014.gada 9.septembrī iznicinātās SIA ,,Getliņi’’ atkritumu

poligonā - uzskatīt par iznicinātām.

200 cigaretes ,,NZ Gold’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,NZ Black Compact’’ ar BY akcīzes markām, 180 cigaretes ,,EVA SLIMS’’ ar

Krievijas Federācijas akcīzes markām, 200 cigaretes ,,Winston Blue’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,NZ Gold’’ bez akcīzes markām, 200

cigaretes ,,???????’’ ar BY akcīzes markām, 200 cigaretes ,,????’’, trīs pierakstu burtnīcas, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma

stāšanās spēkā – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts pieejams 2017.gada 27.martā.

Tiesnesis M.Tupureins