Court orders debt collection for apartment management fees and utilities against non-appearing defendant.

ECLI:LV:RPT:2026:0128.C771040725.3.S

Lietas Nr.C771040725

Lietas arhīva Nr.C-02768-26/97

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2026.gada 28.janvārī

Rīgas pilsētas tiesa: tiesnese Ilona Zelmene,

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums B/ un dzīvojamās mājas /Adrese B/ dzīvokļu īpašnieku

kopības prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 11.februārī prasītājas /Nosaukums B/ un dzīvojamās mājas /Adrese B/ dzīvokļu īpašnieku

kopība cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /Persona A/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasītāja /Nosaukums B/ lūdz piedzīt noatbildētāja parādu par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) 164,52

euro par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, 545,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra

līdz 2025.gada 31.janvārim un parādu par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālajiem

pakalpojumiem) 458,70 euro par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un 2021,66 euro par

laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim, parādu par avārijas remontdarbiem 1,39 euro par laiku no

2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim, likumiskos nokavējuma procentus 212,79 euro par laiku no

2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 10.janvārim un tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja dzīvojamās mājas /Adrese B/ dzīvokļu īpašnieku kopība lūdz piedzīt noatbildētāja parādu par

maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības fondā (uzkrājumi) 60,21 euro par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz

2022.gada 31.decembrim un 198,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim, kopā

259,05 euro.

Atzīt prasītājām tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% (sešus

procentus) gadā no piedzītās summas.

[1.2] Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta, 10.pantu, 13.pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Dzīvojamās māju pārvaldīšanas likuma 7.pantu, 10.pantu,

Civillikuma 1071., 1587., 1651., 1652., 1756., 1757., 1759., 1765.pantu.

[2] Atbildētājs par prasību rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav

pieteicis, lai gan 2025.gada 13.februārī, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, atbildētājam uz

deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts prasības pieteikums ar paziņojumu par rakstveida

paskaidrojumu sniegšanu līdz 2025.gada 17.martam.

[3] Prasītājas pilnvarotā pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2026.gada 19.janvārī tiesā saņemts prasītājas

pilnvarotās pārstāves iesniegums, kurā norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

norādītajiem pamatiem un lūdz izskatīt lietu bez prasītājas pārstāves piedalīšanās, nozīmētajā tiesas sēdē 2026.gadā

20.janvārī.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis. Par lietas

izskatīšanu atbildētājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti 2025.gada 18.martā uz atbildētāja pēdējo zināmo deklarēto

dzīvesvietas adresi, uz nekustamā īpašuma adresi un ievietojot publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, līdz ar

ko tiesa atzina, ka lieta ir izskatāma bez atbildētāju klātbūtnes, jo nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie

apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

[4] Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un argumentus, pārbaudot lietas materiālus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Lietā konstatēts, ka saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Adrese F/,

atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /Adrese E/, kadastra Nr./Adrese D/. Īpašuma tiesība zemesgrāmatā

nostiprināta 2004.gada 30.augustā, pamatojoties uz 2004.gada 24.augusta dāvinājuma līgumu.

Kā izriet no lietā esošās 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-16-418-lī kopijas,

Rīgas pilsētas pašvaldība uzdevusi /Nosaukums G/ uz laiku līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai pārvaldīt

dzīvojamās mājas, ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus, tostarp dzīvojamo māju /Adrese C/.

Tādējādi tiesa secina, ka prasītāja /Nosaukums G/ pārvalda dzīvojamo māju /Adrese C/, uz likuma pamata

saskaņā ar pašvaldības doto pilnvarojumu.

Starp pusēm nebija noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.

[5.1] Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma

likuma 8.panta otro daļu, 10.panta 1., 2. un 3. punktu, ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka prasītājs ir pildījis savas saistības,

apsaimniekojot, pārvaldot īpašumu un atbildētājam tika nodrošināta iespēja saņemt pakalpojumus, jo informācija

par pretējo tiesas rīcībā neesot.

Savukārt prasības pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies ar

prasītāju par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem prasītāja norādītajā laika posmā, līdz

ar ko viņam ir izveidojies parāds.

Parāda apmēru pierāda lietā iesniegtais dzīvojamās mājas parāda atšifrējums pa pakalpojumu veidiem uz

2022.gadu un 2024.gadu, piedzenamās summas aprēķins par pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksu, kā arī

atbildētājam nosūtītie rēķini.

Turklāt tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto parāda summas apmēru, jo atbildētājs pret to nav

iebildis, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[5.2] Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītāja /Nosaukums G/ ir pierādījusi savu tiesību pēc prasījuma pret

atbildētāju un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) 164,52euro

par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim, 545,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz

2025.gada 31.janvārim un parāds par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālajiem

pakalpojumiem) 458,70 euro par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un 2021,66 euro par

laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim, parāds par avārijas remontdarbiem 1,39 euro par laiku no

2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim.

[5.3] Tāpat lietā pievienotie dokumenti apliecina, ka atbildētājs neveica iemaksas daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas uzkrājumu fondā (nākamajiem remontdarbiem).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 12.decembra sprieduma lietā

Nr.C31346614, SKC-109/2019, 11.6.2.punktā secināto iemaksas uzkrājumu fondā ir dzīvokļu īpašnieku kopības

manta un arī prasījuma tiesības prasīt šo maksājumu samaksu piemīt dzīvokļu īpašnieku kopībai.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām

personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai,

pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā

persona.

Tādejādi /Nosaukums G/ prasību daļā par iemaksu uzkrājumu fondā piedziņu ceļ dzīvokļu īpašnieku

kopības vārdā un interesēs, rīkojoties kā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, /Nosaukums G/ daļā par iemaksām

uzkrājumu fondā pārstāv dzīvojamās mājas /Adrese B/, īpašnieku kopību.

[5.4] Līdz ar ko tiesa atzīst, ka pastāv pamats piedzīt no atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka parādu par

maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) 60,21 euro par laiku no 2021.gada

1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un 198,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada

31.janvārim.

[5.5] Ņemot vērā izklāstīto, tiesa atzīst, ka atbildētājam, sakarā ar iepriekš noradītajam Dzīvokļa īpašuma

likuma un Civillikuma normām, kā arī prasītāja izrakstītajiem rēķiniem, ņemot vērā, ka atbilstoši Civillikuma

1838.pantam tiesai nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētājs būtu nokārtojis ar līgumu uzņemtās un likumā

paredzētās saistības pret prasītājām, būtu cēlis iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem, nav norādījis uz

prasībā pieprasīto summu piedziņas ierobežojošiem apstākļiem, jāveic prasītāja aprēķinātās maksas par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas maksas, uzkrājumu nākamo periodu plānotajiem

remontdarbiem. Tiesai šajā gadījumā nav pamata apšaubīt parāda summas aprēķinu, ievērojot parāda izveidošanās

periodu.

[5.6] Prasītāja labu /Nosaukums B/ lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 212,79euro

par laiku no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 10.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas

summas vai citu atvietojamu lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un

lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas

nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums starp pusēm netika noslēgts, tad

par maksājumu kavējumu maksājami likumiskie nokavējuma procenti 6 % gadā no kavētā maksājuma summas.

[5.7] Līdz ar to tiesa atzīts, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 212,79

europar laiku no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 10.janvārim, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai

/Nosaukums B/.

[6] Ievērojot Civilprocesa likuma 195.pantu, atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.panta

otrajā daļā noteiktajam, tiesa atzīst prasītāju tiesības par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja 6 % gadā no kopējās piedzītās naudas summas, ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami

prasītājas /Nosaukums B/ samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 381,20euro apmērā.

Ņemot vērā, to, ka prasītāja prasība apmierināta, atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra

noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5.punkta otrajam teikumam, 14.,

15. un 22.punktam (spēkā līdz 2025.gada 31.martam) no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar šīs lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi: par tiesas paziņojuma un dokumentu nosūtīšanu 6 euro, par dokumentu atvasinājuma

izgatavošanu 5 euro un publikācijas teksta sagatavošanas izdevumus 2,42 euro apmērā, kopā 13,42 euro.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /Nosaukums B/ un dzīvojamās mājas /Adrese B/, dzīvokļu īpašnieku kopības prasību par parāda

piedziņu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Nosaukums B/, vienotais reģistrācijas

Nr./Nosaukums A/, parādu par apsaimniekošanu (pārvaldīšanu) 164,52euro par laiku no 2021.gada 1.janvāra līdz

2022.gada 31.decembrim, 545,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.janvārim un parādu par

mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālajiem pakalpojumiem) 458,70 euro par laiku no

2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un 2021,66 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz

2025.gada 31.janvārim, parādu par avārijas remontdarbiem 1,39 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz

2025.gada 31.janvārim, likumiskos nokavējuma procentus 212,79 euro par laiku no 2022.gada 1.jūlija līdz

2025.gada 10.janvārim un valsts nodevu 381,20 euro, pavisam kopā 3786,10 euro.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu dzīvojamās mājas /Adrese B/, dzīvokļu

īpašnieku kopībai parādu par maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības fondā (uzkrājumi) 60,21euro par laiku no

2021.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un 198,84 euro par laiku no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada

31.janvārim, kopā 259,05 euro.

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz /Nosaukums B/, vienotais reģistrācijas

Nr./Nosaukums A/, vienu no turpmāk norādītajiem norēķinu kontiem: Nr./IBAN F/, /Nosaukums F/; Nr./IBAN E/

un Nr./IBAN D/, /Nosaukums E/; Nr./IBAN C/ /Nosaukums D/; Nr./IBAN B/, /Nosaukums C/.

Noteikt /Nosaukums B/, vienotais reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, un dzīvojamās mājas /Adrese B/

dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos sešus procentus gadā no

piedzītās, bet nesamaksātās summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot ar

spriedumu piedzītās, bet nesamaksātās summas apmēru.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

13,42 euro, kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22,

konts /IBAN A/, iemaksas mērķī norādot civillietu identificējošu informāciju. Maksājumu dokuments, kas

apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā atbildētājam

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā /Adrese A/, vai arī nosūtāms elektroniski tiesas kancelejai –/E-Pasts A/,

lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos, maksājuma apliecinošu

dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas pilsētas tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2026.gada 28.janvāra – Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesas spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2026.gada 28.janvārī.

Tiesnese Ilona Zelmene

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.