Legislator Case Law & Legislation
A420315813 / A42-03158-13 AI generated

Court dismisses prisoner's claim for compensation for detention conditions citing bad faith litigation.

Case Number A420315813 / A42-03158-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Jelgava dismissed a prisoner's request for compensation for detention conditions and alleged moral damages. The court found the prison facility met technical standards and rejected the claim that the prisoner's complaint constituted bad faith litigation. Consequently, the plaintiff was ordered to repay state court fees despite being exempt from initial payment.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 92. un 126. panti: Tiesa atzīst, ka personas vēršanās pret iestādi pieteikuma kārtībā, ja nav konstatēta prettiesiska rīcība, var būt vērtējama kā formāla un negodprātīga tiesību izlietošana.

Keywords

AI generated
administrative litigation prisoner detention conditions bad faith litigation moral damages compensation state court fees

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 92. pants
Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturtais pants
Administratīvā procesa likuma 246. pants
Administratīvā procesa likuma 251. pants
Administratīvā procesa likuma 289. pants
Administratīvā procesa likuma 291. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420315813

Lietas arhīva Nr. A42-03158-13/37

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Jelgavā 2013.gada 8.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /M.M./ pieteikuma par Daugavgrīvas cietuma administrācijas

faktisko rīcību un morālā kaitējuma Ls 100 atlīdzinājumu par katru Daugavgrīvas cietuma karantīnas kamerās pavadīto dienu.

Aprakstošā daļa

[1] Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2012.gada 19.decembrī saņemts /M.M./ (turpmāk - pieteicējs) 2012.gada

13.decembra iesniegums (Pārvaldes reģ.Nr.M/6650) par Daugavgrīvas cietuma administrācijas rīcību, turot pieteicēju, viņaprāt,

neatbilstošos uzturēšanas apstākļos. Par to pieteicējs lūdz atlīdzināt viņam nodarīto kaitējumu EUR 100 apmērā par katru pavadīto

dienu minētajos uzturēšanas apstākļos.

Ar Pārvaldes priekšnieka 2013.gada 21.janvāra lēmumu Nr.1/15.2-M/6650 (turpmāk - Lēmums) atteikts pieteicējam izdod

administratīvo aktu par nodarīta morālā kaitējuma EUR 100 apmērā atlīdzināšanu par katru pavadīto dienu Daugavgrīvas cietuma

karantīnas kamerās Nr./numurs/ un Nr./numurs/.

Lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

[1.1] Saskaņā ar Daugavgrīvas cietuma sniegto informāciju kamera Nr./numurs/ aprīkota ar sanitāro mezglu, kas ir norobežots no

kameras, izlietni ar aukstā ūdens padevi, vienu galdu, diviem soliem, piecām divstāvu gultām, ventilāciju - mākslīgo, apgaismojumu -

dabīgo un mākslīgo, kameras platība - 28,3m2. Kamera ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

[1.2] Daugavgrīvas cietuma kamera Nr./numurs/ ir nodrošināta ar gaisa izsūcēj-ventilācijas sistēmu, gaisa pieplūde notiek caur

durvīm, kur ir uzbūvētas speciālas lūkas. Ierīkotā ventilācijas sistēma ir darba kārtībā, sistēmas bojājumi vai darbības pārtraukumi

netika konstatēti. Pārvaldes ieskatā, ventilācija Daugavgrīvas cietuma kamerā Nr. /numurs/ ir pietiekamā daudzumā.

[1.3] Dabīgais apgaismojums tiek nodrošināts caur diviem logiem (1,26 m x 1,20 m). Pārvaldes ieskatā, logu izmērs ir pietiekami

liels, lai nodrošinātu pietiekošu dabīgo apgaismojumu. Ņemot vērā, ka dabiskā apgaismojuma līmeņa nepietiekamība ir subjektīvs

viedoklis, kas pamatots ar personas iekšējām sajūtām un pārliecību, bet katram cilvēkam var būt atšķirīga gaismas uztvere, šīm

nolūkam, lai nodrošinātu papildu apgaismojumu kamerā, kamera aprīkota ar vienu dienas apgaismojuma gaismekli (gaismeklī - 2

spuldzes, katras spuldzes jauda - 36W) un ar nakts gaismekli (gaismeklī - 1 spuldze, spuldzes jauda - 25 W). Pārvaldes ieskatā, nav

pamata uzskatīt, ka apgaismojums kamerā ir nepietiekošs.

[1.4] Kamerā esošais sanitārais mezgls ir norobežots, un notiesātajiem ir iespējams nodrošināt privātumu. Sanitārais mezgls ir

norobežots no visām pusēm ar koka aizslietni. Aizslietņa augstums ir 1,50 m. Pārvaldes ieskatā, sanitārais mezgls ir pietiekami

norobežots un nodrošina ieslodzīto privātumu.

[1.5] Pārvalde, izvērtējusi Daugavgrīvas cietuma kameras Nr./numurs/ tehnisko stāvokli un aprīkojumu, secina, ka tā atbilst tiesību

aktos noteiktajām prasībām. Pārvalde nekonstatēja Daugavgrīvas cietuma administrācijas pārkāpumus. Pārvaldes ieskatā,

pieteicēja norādītais, ka Daugavgrīvas cietuma kamerā Nr./numurs/ bija neatbilstošie uzturēšanas apstākļi, neatbilst faktiskajai

situācijai, un minēto Pārvalde vērtē kritiski. Pārvalde uzskata, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja uzturēšana minētajās kamerās

neradīja viņam būtisku cilvēktiesību aizskārumu.

[1.6] Saskaņā ar Daugavgrīvas cietuma sniegto informāciju, kamera Nr./numurs/ aprīkota ar sanitāro mezglu, kas ir norobežots no

kameras, izlietni ar aukstā ūdens padevi, vienu galdu, diviem soliem, piecām divstāvu gultām, ventilāciju - mākslīgo, apgaismojumu -

dabīgo un mākslīgo, kameras platība – 27 m2. Kamera ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

[1.7] Daugavgrīvas cietuma kamera Nr./numurs/ ir nodrošināta ar gaisa izsūcēj-ventilācijas sistēmu, gaisa pieplūde notiek caur

durvīm, kur ir uzbūvētas speciālas lūkas. Ierīkotā ventilācijas sistēma ir darba kārtībā, sistēmas bojājumi vai darbības pārtraukumi

netika konstatēti. Pārvaldes ieskatā, ventilācija Daugavgrīvas cietuma kamerā Nr./numurs/ ir pietiekama.

[1.8] Dabīgais apgaismojums tiek nodrošināts caur diviem logiem (1,10 m x 1,30 m). Pārvaldes ieskatā, logu izmērs ir pietiekami

liels, lai nodrošinātu pietiekošu dabīgo apgaismojumu. Ņemot vērā, ka dabiskā apgaismojuma līmeņa nepietiekamība ir subjektīvs

viedoklis, kas pamatots ar personas iekšējām sajūtām un pārliecību, bet katram cilvēkam var būt atšķirīga gaismas uztvere, šīm

nolūkam, lai nodrošinātu papildu apgaismojumu kamerā, kamera aprīkota ar diviem dienas apgaismojuma gaismekļiem (gaismeklī -

2 spuldzes, katras spuldzes jauda – 36 W) un ar nakts gaismekli (gaismeklī - 1 spuldze, spuldzes jauda – 25 W). Pārvaldes ieskatā,

nav pamata uzskatīt, ka apgaismojums kamerā Nr./numurs/ ir nepietiekošs.

[1.9] Kamerā esošais sanitārais mezgls ir norobežots, un notiesātajiem ir iespējams nodrošināt privātumu. Sanitārais mezgls ir

norobežots no visām pusēm ar koka aizslietni. Aizslietņa augstums ir 1,50m. Pārvaldes ieskatā, sanitārais mezgls ir pietiekami

norobežots un nodrošina ieslodzīto privātumu.

[1.10] Attiecībā uz pieteicēja iesniegumā norādīto par viņa turēšanu vienā kamerā ar smēķētājiem, Pārvalde secināja turpmāk minēto.

Cietuma administrācijai ir ar tiesību normu paredzētas tiesības noteikt, kurā kamerā notiesātajam jāuzturas, un notiesātajam nav

tiesību atteikties uzturēties minētajā kamerā. Pat gadījumos, ja notiesātā persona uzskata, ka viņai ir svarīgs iemesls atteikties izpildīt

brīvības atņemšanas iestādes administrācijas likumīgo prasību - uzturēties ierādītajā kamerā, viņa pienākums ir paziņot savus

iemeslus cietuma administrācijai, bet administrācijai, vadoties no tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, būtu jāizvērtē, vai konkrētajai

personai būtu ierādāma cita kamera.

No Daugavgrīvas cietuma administrācijas sniegtās informācijas Pārvalde noskaidroja, ka, atrodoties Daugavgrīvas cietumā

laikposmā no 2012.gada 9.jūlija līdz 2012.gada 10.jūlijam un no 2012.gada 18.jūlija līdz 2012.gada 19.jūlijam, pieteicējs nebija

vērsies pie Daugavgrīvas cietuma administrācijas ar sūdzībām par smēķētājiem kamerās.

Pārvalde uzskata, ka minētajā gadījumā, proti, ņemot vērā laikposmu, kuru ir pavadījis iesniedzējs Daugavgrīvas cietuma kamerā

Nr./numurs/ un kamerā Nr./numurs/, proti, mazāk par divām diennaktīm, nevar būt konstatējams būtisks cilvēktiesību aizskārums.

Uzturēšanās apstākļi Daugavgrīvas cietuma karantīnas kamerā Nr./numurs/ un /numurs/ ir vērtējami kopsakarā ar to, ka minētās

kameras ir paredzētas īslaicīgai ieslodzīto ievietošanai.

[1.11] Konkrētajā gadījumā nav konstatēta Daugavgrīvas cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība vai prettiesisks

administratīvais akts, līdz ar to nav arī konstatēts zaudējums. Ievērojot minēto, Pārvalde uzskata, ka pieteicēja prasība par nodarītā

morālā kaitējuma atlīdzinājuma izmaksāšanu ir nepamatota.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar sekojošiem argumentiem.

[2.1] Tualetes norobežojums kamerās bija formāls, proti, apmēram 1 m augstas koka plāksnes no sāniem, kas nenodrošināja

pietiekamu privātumu - viegli ļāva pārredzēt tualeti no gultas otrā stāva.

[2.2] Kamerās netika nodrošināta dabīgā ventilācija, jo logs ir veidots no stikla blokiem, kuri vietām ir aizmūrēti, un tiem priekšā

piemetinātas restes. Logi nav atverami. Mākslīgā ventilācija nespēja pildīt savas funkcijas.

[2.3] Kamerās netika nodrošināts pietiekams dabīgais apgaismojums.

[2.4] Pieteicējs tika turēts vienā kamerā ar smēķētājiem. Pieteicēja lūgumu norobežot viņu no smēķētājiem cietuma administrācija

neņēma vērā. No dūmiem pieteicējam bija slikta dūša, sāpēja galva un acis.

[2.5] Arī tiesībsargs ir norādījis, ka apstākļi karantīnas kamerās neatbilst cilvēktiesību standartiem.

[2.6] Administratīvās lietas Nr.A420480011 ietvaros pieteicēja iepriekš norādītie apstākļi tikuši atzīti par prettiesiskiem.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Pārvalde prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[5] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 95.pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana,

citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu

pazemojošam sodam.

Cietsirdīgas un cieņu pazemojošas attieksmes aizliegums ietverts arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

(turpmāk – Konvencija) 3.pantā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas veiktā konvencijas 3.panta interpretācija konsekventi tiek izmantota arī Latvijas administratīvo tiesu

praksē un uzskatīta par saskanīgu ar Satversmes 95.panta saturu.

No konkrētās lietas izriet, ka tiesai jāizvērtē, vai pieteicēja norādīto apstākļu kopums ieslodzījuma vietā – nepietiekams

apgaismojums un ventilācija (svaiga gaisa trūkums, piesmēķētas telpas), tualetes nenorobežošana - ir būtiski ierobežojis pieteicēja

cilvēktiesības, kas radījis morālo kaitējumu.

[6] Pieteicējs pieteikumā tiesai norādījis, ka 2012.gadā tika ievietots Daugavpils cietuma karantīnas kamerās (no lietas materiāliem

secināms - kamerās Nr./numurs/un Nr./numurs/), kurās netika nodrošināta dabīgā ventilācija, jo logs ir veidots no stikla blokiem, kuri

vietām ir aizmūrēti, un tiem priekšā piemetinātas restes, kā arī logi nav atverami. Mākslīgā ventilācija nespēja pildīt savas funkcijas.

Tualetes norobežojums kamerās bija formāls, proti, apmēram 1 m augstas koka plāksnes no sāniem, kas nenodrošināja pietiekamu

privātumu - viegli ļāva pārredzēt tualeti no gultas otrā stāva. Pieteicējs tika turēts vienā kamerā ar smēķētājiem. Pieteicēja lūgumu

norobežot viņu no smēķētājiem cietuma administrācija neņēma vērā. No dūmiem pieteicējam bija slikta dūša, sāpēja galva un acis.

Pārvalde, izvērtējot pieteicēja iepriekš norādītos apstākļus, Lēmumā (izskatot pieteicēja iesniegumu pēc būtības) konstatējusi, ka

pieteicējs atradies Daugavgrīvas cietumā laikposmā no 2012.gada 9.jūlija līdz 2012.gada 10.jūlijam un no 2012.gada 18.jūlija līdz

2012.gada 19.jūlijam kamerās Nr./numurs/ un Nr./numurs/. Uzturēšanās apstākļi minētajās kamerās atbilst noteiktajām prasībām, kā

arī minētās kameras ir paredzētas īslaicīgai ieslodzīto ievietošanai. Līdz ar to nav konstatēta Daugavgrīvas cietuma administrācijas

prettiesiska faktiskā rīcība. Pārvalde uzskata, ka pieteicēja prasība par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājuma izmaksāšanu ir

nepamatota.

Secināms, ka lietā ir strīds, vai Daugavgrīvas cietuma kameru Nr./numurs/ un Nr./numurs/ tehniskais stāvoklis un aprīkojums atbilda

tiesību aktos noteiktajām prasībām strīdus laika periodā ( 2012.gadā, lietas 4.lapa).

Ņemot vērā minēto, katrs pieteicēja pieteikumā norādītais apstāklis ieslodzījuma vietā tiks analizēts atsevišķi. Savukārt prasījums par

morālā kaitējuma atlīdzināšanu tiks vērtēts saistībā ar visu faktisko apstākļu kopumu un ietekmi uz ieslodzīto personu.

[7] Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19.panta piektā daļa paredz, ka kamerās, kurās uzturas apcietinātie, nodrošina dabisko

apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā — mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +°18C, un

ventilāciju. Kameras aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas apcietināto personisko mantu glabāšanai un

sanitāro mezglu, kas ir norobežots no pārējās telpas.

Saskaņā ar Pārvaldes sniegto informāciju pieteicējs atradies Daugavgrīvas cietuma kamerās Nr./numurs/ un Nr./numurs/ laikposmā

no 2012.gada 9.jūlija līdz 2012.gada 10.jūlijam un no 2012.gada 18.jūlija līdz 2012.gada 19.jūlijam.

Attiecībā uz nepietiekamu kameras apgaismojumu un ventilāciju un no šiem apstākļiem izrietošajām sekām, tajā skaitā, ka kameras

logam ir uzstādītas dzelzs žalūzijas, tiesa konstatē, ka Pārvalde par šiem apstākļiem ir ieguvusi šādus pierādījumus:

1) 2013.gada 7.janvāra izziņa (lietas 36.-37.lapa), kurā cita starpā norādīts, ka kamera Nr./numurs/ aprīkota ar sanitāro mezglu, kas ir

norobežots no kameras ar koka aizslietni 1,5 m augstumā, izlietni ar aukstā ūdens padevi, vienu galdu, diviem soliem, piecām

divstāvu gultām, ventilāciju - mākslīgo, apgaismojumu - dabīgo un mākslīgo (vienu dienas apgaismojuma gaismekli - 2 spuldzes,

katras spuldzes jauda – 36 W, un nakts gaismekli - 1 spuldze, spuldzes jauda - 25 W), kā arī kamerā ir divi neatverami stikla bloku

logi (1,26 m x 1,20 m), kameras platība - 28,3m2. Kamera ir nodrošināta ar gaisa izsūcēj-ventilācijas sistēmu, gaisa pieplūde notiek

caur durvīm, kur ir izbūvētas speciālas lūkas. Ierīkotā ventilācijas sistēma ir darba kārtībā, sistēmas bojājumi vai darbības pārtraukumi

netika konstatēti. Kamera ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

2) 2013.gada 7.janvāra izziņa (lietas 36.-37.lapa), kurā cita starpā norādīts, ka kamera Nr./numurs/ aprīkota ar sanitāro mezglu, kas ir

norobežots no kameras ar koka aizslietni 1,5 m augstumā, izlietni ar aukstā ūdens padevi, vienu galdu, diviem soliem, piecām

divstāvu gultām, ventilāciju - mākslīgo, apgaismojumu - dabīgo un mākslīgo (diviem dienas apgaismojuma gaismekļiem, katrā 2

spuldzes, katras spuldzes jauda - 36W, un nakts gaismekli - 1 spuldze, spuldzes jauda - 25 W), kā arī kamerā ir divi neatverami

stikla bloku logi (1,10 m x 1,30 m), kameras platība - 27m2. Kamera ir nodrošināta ar gaisa izsūcēj-ventilācijas sistēmu, gaisa

pieplūde notiek caur durvīm, kur ir izbūvētas speciālas lūkas. Ierīkotā ventilācijas sistēma ir darba kārtībā, sistēmas bojājumi vai

darbības pārtraukumi netika konstatēti. Kamera ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Šajā lietā ir iesniegta tiesībsarga 2012.gada 28.decembra atbilde pieteicējam Nr.6-1/1660. Minētajā vēstulē sniegts atzinumi, kas uz

2011.gada 31.maija, 23.jūlija un 2012.gada augusta apmeklējumu pamata izdarīti par Daugavgrīvas cietuma karantīnas kameru

kopējo stāvokli. No vēstules izriet, ka visu karantīnas kameru vērtējums ir aptuveni vienāds, tādēļ tiesībsarga atbildē pieteicējam

norādītos secinājumus tiesa atzīst par pieļaujamu un attiecināmu pierādījumu arī attiecībā uz apstākļiem kamerās Nr./numurs/ un

Nr./numurs/. No atzinuma izriet, ka tiesībsarga biroja darbinieki ir novērojuši vairākus ieslodzīto turēšanas apstākļu trūkumus, par

kuriem šajā lietā ir izteikti pieteicēja iebildumi. Proti, tiesībsargs ir norādījis uz dabīgās ventilācijas trūkumu un mākslīgās ventilācijas

nepietiekamību, dabīgā apgaismojuma nepietiekamību, sanitāro mezglu nepietiekamo norobežojumu (2011.gada vizīšu laikā gūtie

atzinumi). Savukārt 2012.gada augusta vizītes laikā tiesībsargs ir konstatējis, ka karantīnas kamerās (tajā skaitā kamerā

Nr./numurs/) ir novērsti trūkumi saistībā ar mākslīgā apgaismojuma nodrošināšanu, kā arī ir uzstādīti sanitārā mezgla norobežojumi ar

durvīm. Tomēr norādīts uz trūkumiem dabiskā apgaismojuma un ventilācijas nodrošināšanā.

Pieteicējs jebkādus iebildumus par šiem pierādījumiem tiesai nav norādījis.

[8] No iepriekš norādītajiem apstākļiem tiesai nav pamata konstatēt, ka strīdus periodā – laikā no 2012.gada 9.jūlija līdz 2012.gada

10.jūlijam un no 2012.gada 18.jūlija līdz 2012.gada 19.jūlijam, pieteicējam, atrodoties kamerās Nr./numurs/ un Nr./numurs/, nebūtu

nodrošināts pietiekams mākslīgais apgaismojums un pietiekama kameras mākslīgā ventilācija (izmantojot tehniskos līdzekļus).

Savukārt ar lietas materiāliem apstiprinās pieteicēja pieteikumā izteiktais arguments par nepietiekamo dabiskā apgaismojuma

trūkumu un svaiga gaisa pieplūdes nodrošināšanas neiespējamību, izmantojot logu, kā arī par divu neatveramu stikla bloku logu

esamību kamerās. Tiesas ieskatā nav iespējams nodrošināt telpā pietiekamu dabīgā apgaismojuma līmeni, ja logs veidots no stikla

blokiem, kas daļēji absorbē saules gaismu.

Tiesa piekrīt Pārvaldes viedoklim, ka apgaismojuma un ventilācijas pietiekamība ir subjektīva, kā arī secina, ka Latvijas Sodu izpildes

kodeksa (turpmāk – LSIK) 77.panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi

epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi (..). Ne no minētās normas, ne citām LSIK

ietvertajām tiesību normām neizriet, ka likumdevējs būtu nodefinējis konkrētas minimālās prasības telpu apgaismojumam un

ventilācijai, kurās sodu izcieš notiesātās personas. Tomēr tas nenozīmē, ka šādā gadījumā iestāde vai tiesa varētu atteikties vispār

izskatīt šādu jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu

juridiskās obstrukcijas aizliegumus – Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitā daļa). Līdz ar to gan iestādei, gan tiesai

jāvērtē minēto apstākļu esamība, vadoties no subjektīviem kritērijiem (nav noteikti mērvienībās izteikti robežlielumi, piemēram,

lukss (lx) utt.). Līdz ar to pēc analoģijas piemērojama tiesību norma, kas paredz apcietinātās personas sadzīves apstākļu

apmierināšanu (Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19.panta piektā daļa). Tiesa, pamatojoties uz iepriekšminētajiem

apstākļiem, secina, ka kamerās netika nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums un dabiskā ventilācija (svaiga gaisa

pieplūde caur logu).

Tomēr tiesa norāda, ka, ņemot vērā pieteicēja īslaicīgo uzturēšanās periodu minētajās karantīnas kamerās (divas diennaktis), šāds

laika periods nav atzīstams par būtisku, lai nepietiekamu dabiskā apgaismojuma un ventilācijas daudzumu atzītu par tādu, kas būtiski

skar cilvēktiesības, jo šādā īsā laika periodā dabiskā apgaismojuma trūkums nevar atstāt nekādu ietekmi uz cilvēka psihoemocionālo

stāvokli un nevar radīt nekādus somatiskus traucējumus kā, piemēram, dezorientāciju laikā, bezmiegu u.c. Kā arī nav secināms, ka

divu dienu uzturēšanās telpās ar nepietiekamu dabisko ventilāciju varētu būtiski ietekmēt pieteicēja veselības stāvokli. Līdz ar to nav

konstatējama Daugavgrīvas cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība, jo, lai arī konstatējams, ka kamerās netika

nodrošināts pietiekams dabiskais apgaismojums un dabiskā ventilācija, tomēr, ņemot vērā minēto apstākļu īslaicīgo ietekmi, nav

konstatējams pieteicēja tiesību būtisks aizskārums.

[9] Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19.panta piektā daļa cita starpā noteic, ka kamerās, kurās uzturas apcietinātie, sanitāro

mezglu norobežo no pārējās telpas.

Pārvalde Lēmumā nav ietvērusi izvērtējumu par pieteicēja norādīto apstākli, ka kamerā tualete nav norobežota no pārējās telpas, vien

norādījusi, ka kameras sanitārais mezgls ir norobežots no pārējās telpas (norobežojuma augstums 1,50 m).

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2006.gada 11.janvāra rekomendācija Rec (2006)2 „Eiropas cietumu noteikumi” (turpmāk –

Eiropas cietumu noteikumi) ir pieņemta, lai Eiropas Padomes (Eiropas Savienības) dalībvalstis savos likumos un praksē vadītos no

tajā ietvertajiem principiem. Lai gan noteikumu formālais statuss ir vadlīniju piedāvāšana ieslodzījuma vietu administrācijām, tomēr tie

uzliek stingrus morālus un politiskus pienākumus dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas (sk. Satversmes tiesasnbsp;2001.gada

19.decembra sprieduma lietā Nr. 2001-05-03 secinājumu daļas 6. punktu).

Eiropas cietumu noteikumu 19.3.punkts paredz, ka ieslodzītajiem pastāvīgi ir pieejamas sanitārās labierīcības, kurās ievērotas

higiēnas prasības un ieslodzīto tiesības uz privātumu.

Savus apsvērumus par sanitārā mezgla (tualetes) norobežojošās sienas esamību un tās augstumu Satversmes tiesa, izskatot lietu

par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu „ kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus” un

pārejas noteikumu 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 95. pantam, ir paudusi 2010.gada 20.decembra

spriedumā lietā Nr.2010-44-01, norādot, ka gan Eiropas cietumu noteikumi, gan arī ANO Ieslodzīto režīma minimālie

standartnoteikumi ir attiecināmi gan uz personu, kurai iestāde piemērojusi apcietinājumu, gan arī uz personu, kurai ar notiesājošu

spriedumu atņemta brīvība (sk. minētā sprieduma 10.punktu). Satversmes tiesa secinājusi, ka normas nolūks ir galvenokārt

nodrošināt īslaicīgās aizturēšanas vietas kameras pārredzamību, nevis aizsargāt personas privātumu. Par šādu nolūku liecina arī tas,

ka normā vārdu „siena” likumdevējs ir lietojis vienskaitlī. Faktiski sanitārais mezgls, lai arī kurā kameras vietā tas atrastos, parasti no

pārējās telpas ir atdalīts tikai ar vienu norobežojošo sienu un tātad vienmēr būs pārredzams vismaz no vienas puses.No minētā

Satversmes tiesa secināja, ka Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu „ kuras augstums nepārsniedz 1,2

metrus” nepieciešamība no sabiedrības drošības viedokļa nav līdzsvarota ar personas privātuma aizsardzības interesēm (sk. turpat

9.punktu).

Satversmes tiesa, atsaucoties uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem, konstatējusi, ka Konvencijas 3. panta

pārkāpums ir konstatējams tieši nepietiekamā sanitārā mezgla norobežojošās sienas augstuma dēļ šādos gadījumos: sanitāro

mezglu norobežojošās sienas augstums bija aptuveni 1,45 – 1,65 metri un tā sanitāro mezglu norobežoja tikai no vienas puses;

mezglu norobežojošās sienas augstums bija aptuveni 1,45 – 1,65 metri un tā sanitāro mezglu norobežoja tikai no vienas puses;

sanitāro mezglu norobežojošā siena bija 1,1 – 1,3 metrus augsta; sanitārais mezgls bija norobežots no pārējās kameras ar vienu

metru augstu ķieģeļu sienu un 1,2 metrus augstiem aizkariem; sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums bija 1,5 metri. Turpat

Satversmes tiesa norādījusi uz Latvijas Republikas Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās atzinumu, ka

aizturētajai personai ir jābūt pieejamam atbilstošam un tīram sanitārajam mezglam, turklāt tam jābūt iekārtotam tā, lai netiktu skarta

personas cieņa un izmantošanas laikā tas nebūtu atklāts jebkuras citas personas skatam. No iepriekš norādītā Satversmes tiesa

secinājusi, ka (..) ir jābūt norobežotam sanitārajam mezglam, kas garantētu personas privātuma aizsardzību un (..) ka likumdevēja

pienākums ir pieņemt tādas normas, kas efektīvi aizsargātu personas privātumu (sk. turpat 10.punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa atzinusi, ka, [pat] nosakot sanitāro mezglu norobežojošās sienas maksimālo augstumu – „kuras

augstums nepārsniedz 1,2 metrus”, personai var radīt tādu tiesību aizskārumu, kas nonāktu pretrunā ar Satversmes 95.panta otrā

teikuma vārdiem „cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta”.

Pieteicējs pieteikumā ir norādījis, ka tualetes norobežojums kamerās bija formāls, proti, apmēram 1 m augstas koka plāksnes no

sāniem, kas nenodrošināja pietiekamu privātumu - viegli ļāva pārredzēt tualeti no gultas otrā stāva. Savukārt Pārvalde norāda uz 1,5

m augsta norobežojuma esamību. Tiesas ieskatā minēto apstiprina arī tiesībsarga 2012.gada 28.decembra atbildē Nr.6-1/1660

sniegtā informācija, ka 2012.gada augusta vizītes laikā konstatēts, ka iepriekš sniegtās rekomendācijas saistībā ar sanitārā mezgla

norobežošanu ņemtas vērā (lietas 11.lapa).

Tiesa, ņemot vērā iepriekš norādītās Satversmes tiesas atziņas un izvērtējot lietā esošos apstākļus, konkrētajā gadījumā uzskata, ka

sanitārais mezgls kamerā ir pietiekami norobežots no dzīvojamās telpas tādā veidā, lai tas būtiski neskartu kamerā atrodošās

personas, konkrētajā gadījumā – pieteicēja tiesības uz privātumu. Tiesa uzskata, ka sanitārā mezgla norobežošana ar 1,5 m augstu

koka norobežojumu (kurā ierīkotas durvis) ir pietiekams izskatāmajā situācijā, kad persona īslaicīgi atrodas karantīnas kamerā.

Sanitārā mezgla norobežošana ir saistīta nevis ar to, ka tam ir jānodrošina, lai ieslodzītais vispār nav redzams, bet gan lai nodrošinātu

ar tualetes apmeklējumu saistīto dziļi personisko un intīmo detaļu noslēpšanu no citu acīm. Būtiski ir tas, ka šāds norobežojums pilda

savu funkciju, t.i., norobežo personu tualetes apmeklējuma laikā no pārējās telpas un pietiekamā līmenī slēpj šāda apmeklējuma

intīmās detaļas. Tāpat tiesa norāda, ka naktsmiera laikā (proti, laikā, kad ieslodzītie atrodas gultā) kamerās tiek samazināta

apgaismojuma intensitāte, kas papildus nodrošina personas ierobežotu redzamību, kas atrodas sanitārajā mezglā.

[10] Izvērtējot pieteicēja izvirzītos argumentus, ka viņam netika nodrošināta no tabakas dūmiem brīva uzturēšanās kamerās

Nr./numurs/ un Nr./numurs/, tiesa tos atzīst par nepamatotiem un piekrīt Lēmumā norādītajiem apsvērumiem (sk. sprieduma [1.10]

punktu), ka pieteicējam saskaņā ar tiesību normām ir tiesības pieprasīt no cietuma administrācijas viņa pārvietošanu uz citu kameru

ar mērķi atrasties tādā kamerā, kur viņš netiktu pakļauts pasīvai smēķēšanai. Pieteicējs ar šādiem lūgumiem pie cietuma

administrācijas vērsies nav, ko apliecināta Daugavgrīvas cietuma izziņa (lietas 38.lapa). No tiesā iesniegtā pieteikuma kopumā tiesa

secina, ka pieteicējs ir vērsies tiesā nevis ar mērķi uzlabot nākotnē uzturēšanās apstākļus cietumā, bet gan nolūkā panākt labvēlīga

nolēmuma pieņemšanu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Ņemot vērā minēto, tiesa norāda, ka Administratīvā procesa likuma

94.pantā ir noteikts personas līdzatbildības princips publiskajā tiesībās, proti, personai ir pienākums savu zināšanu un praktisko

iespēju robežās darīt visu iespējamo, lai samazinātu savus zaudējumus vai kaitējumu, kā arī darīt iestādei zināmus apstākļus, kurus

tai nepieciešams zināt, lai konstatētu attiecīgā publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un nodarīto zaudējumu vai kaitējuma

apmēru. Ja iesniedzējs šo pienākumu nepamatoti nepilda, vēlāk, apstrīdot iestādes lēmumu augstākā iestādē vai pārsūdzot to tiesā,

viņš uz attiecīgajiem apstākļiem nevar atsaukties.

Tiesa, vērtējot personas līdzatbildības principu, atzīst, ka tas ir attiecināms ne tikai uz jautājumiem par atlīdzinājuma noteikšanu, bet arī

daļā par iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības konstatēšanu. Tiesas ieskatā nav pieļaujams, ka persona, atrodoties apstākļos, kas

tās ieskatā neatbilst cilvēktiesībām un rada būtiskus apgrūtinājumus, neveic nekādas darbības, lai savu stāvokli uzlabotu vai novērstu

jebkādus tiesību ierobežojumus. Šādos apstākļos personas vēršanās pret iestādi pieteikuma kārtībā ir vērtējama kā formāla un

nepamatota savu tiesību izlietošana. Konkrētajā gadījumā nav pamata atzīt, ka pastāvējuši jebkādi šķēršļi, kas liegtu pieteicējam

aktīvi iestāties savu tiesību aizsardzībai pret pasīvo smēķēšanu, bet pieteikums par brīvības atņemšanas iestādes faktisko rīcību šajā

daļā ir atzīstams par formālu un negodprātīgu savu tiesību izlietojumu.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. No minētās tiesību

normas izriet, ka priekšnoteikums atlīdzības pieprasīšanai ir zaudējumi un kaitējums, kas personai nodarīts ar administratīvo aktu vai

faktisko rīcību, un tiesu praksē atzīts, ka pieteikuma priekšmets nevar būt atlīdzinājuma pieprasīšana bez prasījuma saistībā ar

administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

Tā kā tiesa nav konstatējusi Daugavgrīvas cietuma prettiesisku faktisko rīcību, arī pieteicēja prasījums par morālā kaitējuma

atlīdzināšanu ir noraidāms.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmo daļu par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts

nodevu Ls 20 apmērā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtā daļa noteic, ja pieteicējs no valsts nodevas

samaksas bijis atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā

triju mēnešu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2013.gada 27.februāra lēmumu pieteicējs pilnībā atbrīvots no valsts nodevas samaksas par

pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ievērojot, ka pieteikums tiek noraidīts kā nepamatots, pieteicējam uzliekams pienākums atmaksāt

valstij valsts nodevu par pieteikuma izskatīšanu tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /M.M./ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktisko rīcību un morālā kaitējuma Ls 100 atlīdzinājumu par

katru Daugavgrīvas cietuma karantīnas kamerās pavadīto dienu.

Uzlikt par pienākumu /M.M./ triju mēnešu laikā no sprieduma stāšanās spēkā atlīdzināt valstij valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu)

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis A.Vīksne