Court dismisses fine against business for prostitution ban violation due to lack of individual culpability.

NORAKSTS Lieta Nr.142246412 1-0809-13/21

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 12.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties iestādes Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes pilnvarotajam pārstāvim D.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (reģ. Nr./reģistrācijas numurs/) sūdzības par Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.D57/04/ZV095117/1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas inspektors 2011.gada 24.novembrī sastādīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums/” (turpmāk - Uzņēmums) administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.095117 par to, ka Uzņēmums pieļāva seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu šim nolūkam neparedzētā vietā, pārkāpjot Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumu Nr.32 „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 7.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 174.4pantā. Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes (turpmāk – Policija) priekšnieka vietnieks 2011.gada 1.decembrī pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.D57/04/ZV095117 uzlikt Uzņēmumam naudas sodu 500 latu apmērā.

1.lappuse no 4 Sākotnējo lēmumu Uzņēmums apstrīdēja Policijā, kas ar 2012.gada 26.janvāra lēmumu Nr.D57/04/ZV095117/1 (turpmāk − Lēmums) atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, Uzņēmums vērsās ar sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmums nepiekrīt, ka iz izdarījis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto administratīvo pārkāpumu, jo Uzņēmums neorganizē seksuālo pakalpojumu sniegšanu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 8.maijā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Policija sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Uz tiesas sēdi Uzņēmuma pārstāvis nav ieradies. Par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējis. Tiesas sēdē Policijas pilnvarotais pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem, kā arī izteica viedokli, ka lietu var skatīt bez Uzņēmuma pārstāvja klātbūtnes. Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, konstatē, ka procesa dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā. No Uzņēmuma nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietu var skatīt bez Uzņēmuma pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka Lēmums ir atceļams turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. No minētajām tiesību normām izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā SKA-571/2006 8.punkts). Tādējādi, lai piemērotu administratīvo sodu, ir jākonstatē vai persona ir vainojama izdarītajā pārkāpumā, proti, vai pieteicēja ir atbilstošais subjekts un vai pārkāpums ir noticis. 2.lappuse no 4 Savukārt, gadījumā, ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka Uzņēmums saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 174.4panta, proti, par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu, un sodīta ar naudas sodu 500 latu apmērā. Savukārt Uzņēmums noliedz, ka ir izdarījis minēto administratīvo pārkāpumu. Tādējādi, tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā pastāv visas LAPK

174. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes personas saukšanu pie administratīvās atbildības, citiem vārdiem, vai ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[8] LAPK 174.4pants noteic, ka par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām no 250 latiem līdz 300 latiem, bet juridiskām personām no 500 latiem līdz 1000 latiem. Tiesa konstatē, ka LAPK 174.4pants paredz atbildību par pārkāpumu, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpuma (blanketa norma), proti, pie atbildības par izdarīto pārkāpumu var tikt saukta persona, kas nav ievērojusi prostitūcijas ierobežošanas noteikumus. No sākotnējā lēmuma un Lēmuma izriet, ka Uzņēmums nav ievērojis Noteikumu 7.punkta prasības. Noteikumu 7.punkts noteic, ka izklaides un atpūtas iestāžu vadītāji nodrošina, lai šajās iestādēs netiktu piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumu par maksu. No citētās normas izriet, ka Noteikumu 7.punktā ir konkrēti norādīts subjekts – izklaides un atpūtas iestādes vadītājs, kas saucams pie administratīvās atbildības par attiecīgās prasības neievērošanu. Uz to norāda arī Noteikumu projektam pievienotais paskaidrojuma rakts (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30300102), kurā norādīts, ka nepieciešams noteikt par pienākumu noteikumos minēto iestāžu, institūciju un komersantu vadītājiem nodrošināt, lai šajās iestādēs, institūcijas un vietās netiktu piedāvāti, sniegti vai saņemti seksuālie pakalpojumi, jo praksē bieži šajās vietās, piemēram, masāžas salonos, tiek piedāvāti, sniegti un saņemti seksuālie pakalpojumi, bet to vadība, kas organizē to darbu paziņo, ka neko nezin un tā esot klienta un pakalpojuma sniedzēja „brīvprātīga” abpusēja vienošanās. Tādējādi secināms, ka par Noteikumu 7.punkta prasības neievērošanu var saukt pie administratīvās atbildības vienīgi fizisku personu, konstatējot, ka tā ir attiecīgās izklaides vai atpūtas iestādes vadītāja.

[9] Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un 3.lappuse no 4 sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. No minētajām tiesību normām secināms, ka, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, viņas rīcībā ir jākonstatē un jāpierāda administratīvā pārkāpuma sastāvs, un tikai tad, ja administratīvā pārkāpuma sastāvs ir pierādīts, ir tiesības piemērot administratīvo sodu par konkrēto administratīvo pārkāpumu. Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka Uzņēmums ir juridiska persona, nevis fiziska persona. Tādējādi, tiesa atzīst, ka Uzņēmums saskaņā ar LAPK 174.4pantu par Noteikumu 7.punkta prasību neievērošanu nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sodīts. Ņemot vērā, ka nav konstatējama viena no LAPK 174.4pantā, kopsakarā ar Noteikumu 7.punktu, paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm – subjekts, tiesa atzīst, ka Uzņēmuma rīcībā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, tāpēc Lēmums ir atceļams.

[10] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tā kā Uzņēmuma darbībās nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, tad lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz LAPK 239.panata 1.punktu un

289. panta otrās daļas 2.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atcelt Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes Latgales priekšpilsētas pārvaldes 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.D57/04/ZV095117/1 (2011.gada 24.novembra administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.095117) ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Petrovska Rīgā, 2013.gada 12.aprīlī.

4.lappuse no 4