Court convicts defendant of burglary and theft, sentencing to one year imprisonment with probation conditions.

Lietas arhīva Nr. K33-0294-19/9

ECLI:LV:RIRT:2019:0717.11354009616.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 17.jūlijā

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese B.Ābele,

piedaloties prokurorei A.Valpēterei,

aizstāvei – zvērinātai advokātei L.Švāģerei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/ apsūdzēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

Laika posmā no 2015.gada 17.novembra līdz 2016.gada 13.martam plkst.11.00, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, nolūkā izdarīt

zādzību, iekļuva vasarnīcas teritorijā – /adrese/, kur piegāja pie šajā teritorijā esošās garāžas, pēc kā, mantkārīgu motīvu vadīts, realizējot noziedzīgo

nodomu, kas vērsts uz sešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, rīkojoties slepeni, uzlauza garāžas vārtu slēdzeni un iekļuva garāžā, no kurienes

nolaupīja /pers. B/ piederošo automašīnas akumulatoru 20,00 EUR vērtībā, no garāžā esošās automašīnas Mazda 306, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, motortelpas nolaupīja otru automašīnas akumulatoru 60,00 EUR vērtībā, kā arī no garāžas nolaupīja iegremdējamo ūdens sūkni

30,00 EUR vērtībā.

Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, kas vērts uz svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, /pers. A/ piegāja pie norādītā īpašumā esošās

vasarnīcas ēkas, pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotā veidā uzlauza vasarnīcas ieejas durvju slēdzeni, pēc kā, mantkārīgu motīvu vadīts,

iekļuva vasarnīcas telpās, no kurienes nolaupīja /pers. B/ piederošās mantas: kamīna mutes apdari no vara 200,00 EUR vērtībā, skursteņa griestu apdari

200,00 EUR vērtībā, metāla vara kaluma gleznu ar indiešu dejotāju (30X15cm) 100,00 EUR vērtībā, videopleijeru Panasonic 100,00 EUR vērtībā, un

ar nolaupītajām mantām pameta vasarnīcas teritoriju un aizgāja prom no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, rīkojoties ar nolaupītajām mantām kā

ar savām.

Tādējādi /pers. A/ nolaupīja /pers. B/ piederošu mantu 710,00 EUR vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

/pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, cietušās /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 250,00 EUR apmērā

atzina par pamatotu un izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, apliecinot, ka viņam ir saprotamas pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālās sekas.

Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa pieņēmusi lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību, līdz ar

ko pierādījumu uzskaitījums un to izvērtējums spriedumā netiek izdarīts.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību (Krimināllikuma 46.panta

otrā daļa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, ir smags

noziegums, vērsts pret citas personas īpašumu.

Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņš dzimis /datums/, Siguldā, Latvijas Republikas pilsonis, viņam nav deklarēta

dzīvesvieta Latvijas Republikā, kā faktisko dzīvesvietu līdz apcietinājumam norādījis adresi /adrese/. Apsūdzētajam ir 5 klašu izglītība, līdz

apcietinājumam strādājis SIA “/Nosaukums/”, neprecējies, apgādībā divi nepilngadīgi bērni.

Pēdējā gada laikā /pers. A/ administratīvie sodi nav piemēroti. /pers. A/ ir 5 reizes tiesāts:

2012.gada 8.maijā, Siguldas tiesā, pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem,

nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Ar Siguldas tiesas 2013.gada 3.janvāra lēmumu nolemts izpildīt brīvības atņemšanas sodu reāli. Sods ir izciests,

sodāmība dzēsta 2015.gada 5.augustā.

2014.gada 7.janvārī, Rīgas rajona tiesā, pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, ar piespiedu darbu uz 80 stundām.

2014.gada 1.decembrī, Rīgas rajona tiesā, pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, 180.panta pirmās daļas, (saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu, piekaitīts sods pēc Rīgas rajona tiesas 2014.gada 7.janvāra sprieduma), ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem 10 dienām. Brīvības

atņemšanas soda izciests 2015.gada 4.maijā, sodāmība dzēsta 2017.gada 4.maijā.

2017.gada 9.martā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem,

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 4 gadiem. Brīvības atņemšanas sods izciests 2017.gada 21.maijā.

2018.gada 13.augustā, Rīgas rajona tiesā, pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, 175.panta trešās daļas, (saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta piekto daļu, pieskaitīts sods pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 9.marta sprieduma), ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 2

mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 2 mēnešiem 4 dienām. Brīvības atņemšanas sods izciests 2019.gada 17.martā.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas sodā ieskaitīta izciestā soda daļa 9 mēneši 26 dienas. Spriedums stājies spēkā 2018.gada

28.septembrī.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ bez savas vainas pilnīgas atzīšanas papildus paskaidroja, ka nožēlo izdarīto, visi noziedzīgie nodarījumi tikuši

izdarīti dēļ alkohola lietošanas. Šobrīd alkoholu vairs nelieto, atrodoties brīvībā bija atradis darbu, strādāja. Vairs jaunu pārkāpumu nav. Attiecībā par

neierašanos uz tiesas sēdi, kā rezultātā tika grozīts drošības līdzeklis, paskaidroja, ka bija tikko iznācis no cietuma un tik ātri negribēja atgriezties atpakaļ

ieslodzījumā.

Tiesa atzīst, ka nosakot sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, netiks sasniegts soda mērķis. /pers. A/ ir vairākkārt tiesāts, tajā skaitā,

par līdzīga rakstura noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret svešas personas īpašumu. Noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā,

turklāt ar savu attieksmi pret ierašanos uz tiesu, ir parādījis, ka var nepildīt tiesas uzliktos pienākumus, kas rada šaubas arī par to, vai apsūdzētais izcietīs

sodu, ja tas nebūs saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus (Krimināllikuma 46.panta trešā daļa). Tiesa ņem vērā

arī to, ka apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu izmantoja savas tiesības sadarboties ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais uz šo brīdi, iespējams, ir izvērtējis savas rīcības sekas, ir mainījis savu attieksmi pret dzīvi un pret likumpārkāpumu

izdarīšanu. Tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, to, ka viņš līdz apcietinājumam strādāja, piedalās savu divu nepilngadīgo bērnu uzturēšanā, to, ka kopš

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ir pagājuši vairāk kā trīs gadi, tādēļ brīvības atņemšanas soda mēru nosaka tuvāk sankcijā paredzētajai minimālajai

robežai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam pēc šī sprieduma jāpieskaita sods pēc Rīgas rajona tiesas 2018.gada

13.augusta sprieduma. Savukārt kā izciestā soda daļa jāieskaita izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas rajona tiesas 2018.gada 13.augusta

sprieduma – brīvības atņemšana 1 gads 2 mēneši un izciestā papildsoda – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana – 9 mēneši 26 dienas saskaņā ar

spriedumā norādīto un laika periods no 2019.gada 18.marta līdz 2019.gada 25.jūnijam, kas kopumā ir 1 gads 1 mēnesis 3 dienas. Tiesa atzīst, ka

saskaitot sodus saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, piemērojama daļēja sodu saskaitīšana.

Šajā kriminālprocesā /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Tiesa atzīst, ka šis drošības līdzeklis atstājams negrozīts un ir atceļams

pēc spriedums stāšanās spēkā. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, soda termiņā ieskaitāma /pers. A/ atrašanās apcietinājumā no

2019.gada 25.jūnija līdz 2019.gada 17.jūlijam.

Cietusī/pers. B/ kriminālprocesā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju par summu 710,00 EUR. Tiesas sēdē cietusī šo summu samazināja,

lūdzot piedzīt no apsūdzētā kaitējuma kompensāciju 250,00 EUR apmērā. Apsūdzētais/pers. A/ cietušās pieteikto kompensācijas pieteikumu atzina

pilnībā. Pie tādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka cietušās pieteiktā kompensācija ir pamatota un pieteikums ir apmierināms, jo saskaņā ar Civillikuma

1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir izdarījis. Apsūdzētā/pers. A/ izdarītās noziedzīgās darbības ir tiešā

cēloņsakarībā ar cietušajai /pers. B/ nodarītajiem zaudējumiem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam

kompensācijas apmēram, tiesa atzīst, ka no apsūdzētā /pers. A/ par labu /pers. B/ piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija 250,00 EUR apmērā.

Apsūdzētajam kriminālprocesā tika nodrošināta zvērināta advokāta aizstāvība, par ko no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti 40,00 EUR par tiesas

sēdē sniegto juridisko palīdzību, lemjot jautājumu par drošības līdzekļa piemērošanu. Ņemot vērā to, ka apsūdzētais nebija izteicis vēlmi nodrošināt

viņam aizstāvību, aizstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, kurā tiek izvērtēts drošības līdzeklis – apcietinājums – ir obligāta, tiesa atzīst, ka /pers. A/ no šo

procesuālo izdevumu piedziņas ir atbrīvojams un šie izdevumi 40,00 EUR apmērā ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Savukārt pirmās instances tiesas sēdē pēc apsūdzētā lūguma tika nodrošināta aizstāvja piedalīšanās, par ko no valsts budžeta līdzekļiem izmaksāti

60,00 EUR. Tiesa atzīst, ka šie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā un 368.panta

trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus, kad procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem.

Lietā kā lietiskais pierādījums atzīta aploksne (0033336) ar nomazgājumu no šļūtenes un aploksne (0033335) ar cimdu, kas glabājas Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa glabātuvē. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, nosakot galīgo

rīcību ar šiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka tie ir iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 520.pantu tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā un noteikt sodu – brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu pēc Rīgas rajona tiesas 2018.gada 13.augusta

sprieduma, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3

gadiem 2 mēnešiem 4 dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitīt /pers. A/ atrašanos apcietinājumā no 2019.gada

25.jūnija līdz 2019.gada 17.jūlijam. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt izciesto brīvības atņemšanas sodu pēc Rīgas

rajona tiesas 2018.gada 13.augusta sprieduma – brīvības atņemšanu 1 gadu 2 mēnešus un izciesto transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sodu

pēc Rīgas rajona tiesas 2018.gada 13.augusta sprieduma – 1 gadu 1 mēnesi 3 dienas.

Drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt negrozītu. Drošības līdzekli atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 250,00 EUR (divi simti piecdesmit euro, 00 centi).

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 60,00 EUR (sešdesmit euro, 00 centi) apmērā par advokāta sniegto juridisko palīdzību

tiesas sēdē. Noteikt procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņu trīsdesmit dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus

iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma

mērķis – procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr.11354009616. Kvīts par samaksu iesniedzama tiesas kancelejā Rīgā, Aiviekstes ielā 6. Pēc

sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām nesamaksātie procesuālie izdevumi piedzenama piespiedu kārtā.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu samaksas 40,00 EUR apmērā un procesuālos izdevumus 40,00 EUR (četrdesmit euro, 00 centi)

apmērā par aizstāvja palīdzību tiesas sēdē segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Lietiskos pierādījumus – nomazgājumu no šļūtenes un cimdu, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa glabātuvē –

iznīcināt.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt daļā par noteikto sodu vai pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem desmit dienu laikā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2019.gada 17.jūlijā.

Tiesnese B.Ābele