Court orders monthly child support payment and state fees in a small claims divorce support case.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for monthly child support and state fees in a small claims proceeding. The plaintiff, a divorced mother, sought 125 EUR monthly for her minor child, arguing the defendant failed to provide full financial assistance. The court found the claim substantiated based on the child's needs and the parents' separation, ruling in favor of the mother despite the defendant's failure to submit written comments.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 177. panta, 179. panta, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa un 24. panta otrā daļa: Tiesas izskatīšanas rezultātā, ja ir pierādīts, ka viens vecāks nesniedz pilnīgu uzturēšanu, prasība par uzturlīdzekļiem ir jāapmierina, lai nodrošinātu bērna labklājību.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29621415
C-6214/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015. gada 8.decembrī
RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA
tiesnese S. Hrebtova
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. D/ maza apmēra prasībā pret /pers. E/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 11.septembrī /pers. D/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. E/
(turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgās meitas /pers. F/, personas kods /personas kods/, (turpmāk – bērns) uzturam, norādot, ka
atbildētājs nesniedz prasītājai palīdzību bērna uzturēšanai pilnā apjomā. Prasītāja ar atbildētāju pastāv laulībā, bet tā ir izirusi. Bērns atrodas mātes
ikdienas aprūpē. Bērna uzturēšanas izdevumi sastāda 251 EUR mēnesī. Prasītāja nodrošina bērnu ar apģērbu, zālēm un dzīvesvietu. Prasītāja atrodas
bērna kopšanas atvaļinājumā un prasītājai ir grūti uzturēt bērnu bez atbildētāja palīdzības.
Pamatojoties uz Civillikuma 177.pantu, 179.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu un 24.panta otro daļu, prasītāja lūdz
piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam 125 EUR ik mēnesi, no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2015. gada 15.septembrī atbildētājam uz deklarēto dzīves vietas adresi nosūtīts paziņojums kopā ar
prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2015. gada 30.oktobrī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas dzīvesvietas adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3. punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu tas apstāklis, ka atbildētājam nosūtītos tiesas dokumentus „Latvijas Pasts” atgriezis atpakaļ tiesā ar
atzīmi, ka beidzies glabāšanas laiks, pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu.
Motīvu daļa
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
ANO Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta otrā daļa noteic, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu, gulstas galvenā atbildības
par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 177.pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums
rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un
tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu
un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un
sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats sevi var apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apmēru, bet tikai noteicis minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no
viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam (sk. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”).
Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ka, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Par šādiem faktiem pieder
vēstures notikumi, dabas notikumi, kā arī vispārzināmas uz pieredzi pamatotas patiesības. Jautājumu par to, vai fakts uzskatāms par vispārzināmu, izšķir
tiesa. Tādējādi, tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos
iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.. Tā kā šīm empīriskām patiesībām (uz pieredzi pamatotām tiesībām) nav
faktisku apstākļu nozīmes, bet tās ir tikai secinājumi un loģiski slēdzieni no zināmiem faktiem, tad tās pusēm nav jāpierāda, bet pati tiesa izlieto empīriskās
patiesības kā loģiska slēdziena locekļus (sal. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: Autoru izdevumus, 1933., 333.-336.lpp.).
Prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc to prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, noteikt konstantu
piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo; izdevumi par mājokli atšķiras ziemas un vasaras
mēnešos u.t.t.). Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras mainīgas, tiesa var noteikt uztura summu pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu
apsvērumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 18.maija spriedumu lietā SKC-863/2011).
No lietai pievienotās laulības apliecības secināms, ka starp prasītāju un atbildētāju 2014.gada 30.decembrī noslēgta laulība (lietas 11.lapa).
Ar dzimšanas apliecību /numurs/ ir apstiprināts, ka prasītāja ir /datums/dzimušā bērna /pers. F/ māte, bet atbildētājs ir bērna tēvs (lietas 9.lapa).
No prasības pieteikumā norādītā aprēķina redzams, ka prasītāja vidēji bērna uzturam iztērē 251 EUR mēnesī, no kuriem 40 EUR tiek tērēti
pamperiem, 10 EUR masāžas nodarbībām X 10 reizes = 100 EUR, higiēnas precēm – 25 EUR, pārtikas precēm – 10 EUR, apģērbam – 30 EUR,
zālēm – 6 EUR, papildus izdevumiem – 40 EUR. No aprēķinātā uzturlīdzekļa apmēra prasītāja no atbildētāja lūdz piedzīt pusi, t.i., 125 EUR mēnesī
(lietas 6.lapa).
Prasītājas ikdienas aprūpi pār bērnu pierāda Iedzīvotāja dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas izziņa Nr.7.-7/IA-15-357-iz (lietas 10.lapa), kurā
norādīts, ka bērna deklarētā dzīves vieta ir /adrese/, kas no tiesai pieejamā reģistra izziņas (lietas 14.lapa) ir arī prasītājas deklarētā dzīves vietas adrese.
Turpretim atbildētāja deklarētās dzīves vietas adrese ir /adrese/ (lietas 13.lapa).
Ņemot vērā, ka atbildētājs nekādus iebildumus pret prasību nav cēlis, ka atbildētājs ir jauns darba spējīgs vīrietis un ir spējīgs gūt atbilstošus
ienākumus, lai uzturētu bērnu, kā arī, izvērtējot bērna vajadzības, tiesa atzīst par pamatotu noteikt piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru 125 EUR mēnesī
bērna uzturam, kā to lūgusi prasītāja.
Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā piedzenami no prasības iesniegšanas dienas tiesā - 2015.gada 11.septembra līdz bērna pilngadībai.
Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos. Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 225,00 EUR
apmērā, t.i. 15% no prasības summas 1500,00 EUR. Prasības summa aprēķināma saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta
prasībām, proti, (125 EUR X 12 mēneši = 1500,00 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par četriem pasta sūtījumiem (prasības pieteikuma noraksta nosūtīšana atbildētājam, paziņojuma par lietas ievešanu
nosūtīšana prasītājai, paziņojuma par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības dienu nosūtīšana prasītājai un atbildētājam),
kas saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ir 6,28 EUR (1,57 EUR par katru sūtījumu).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu nosakāms termiņš 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27 pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgās meitas /pers.
F/, dzimušas /datums/, uzturam 125,00 EUR (viens divdesmit pieci euro 00 centi) ik mēnesi, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas
2015.gada 11.septembra līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 225,00 EUR (divi simti divdesmit pieci euro 00 centi).
Valsts nodeva labprātīgās izpildes termiņā iemaksājama, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138,
saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķis - valsts nodeva lietā Nr.
C29621415.
Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,28 EUR (seši euro 28 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu labprātīgās izpildes termiņā iemaksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr.
90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – lietā Nr. C29621415.
Dokumenti par valsts nodevas samaksu un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt daļā par tiesas izdevumu samaksu /pers. E/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas
2015.gada 8.decembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese S.Hrebtova