Court dismisses appeal against administrative fine for parking violation in public green spaces.

Lieta Nr.1A30013818

Lietas arhīva Nr.104AA-0462-18/6

S P R I E D U M S

Rīgā 2018.gada 27.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija:

tiesnesis Juris Stukāns,

tiesnese Zinaīda Lagzdiņa,

tiesnesis Guntars Stūris

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. B/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību

par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektors 2017.gada 25.decembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.512424653 par to, ka 2017.gada 25.decembrī plkst.12.05 transportlīdzeklis Mercedes Benz, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,

bija novietots stāvēšanai K.Valdemāra ielas Nr.76 pagalmā, publiskos apstādījumos, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktā noteiktās

prasības. Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.2 pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 10 panta devīto daļu inspektors nolēma

uzlikt transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam) naudas sodu 30 euro.

Izskatot /pers. B/ sūdzību par administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks ar 2018.gada 13.februāra

lēmumu D57/01/512424653/1 (Nr.RPP-18-620-ls) (turpmāk-Lēmums) nolēma protokolu-lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Izskatot /pers. B/ sūdzību par Lēmumu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2018.gada 7.jūnija spriedumu nosprieda atstāt negrozītu

lēmumu, bet /pers. B/ sūdzību noraidīt.

Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās

instances tiesas spriedumu, apmierināt sūdzību, atceļot Lēmumu, un izbeigt lietu.

Viedokli par /pers. B/ apelācijas sūdzību iesniedza Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotais pārstāvis, norādot, ka Lēmums un pirmās instances

tiesas spriedums ir pamatoti un atstājami spēkā.

Ievērojot LAPK 289.20 panta pirmās daļas nosacījumus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota

un saskaņā ar LAPK 289.21 panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pēc savas iniciatīvas

pieņemt lēmumu par sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē nebija objektīvi konstatējams.

M o t ī v u d a ļ a

Izvērtējot apelācijas sūdzību un pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/

apelācijas sūdzība nav pamatota, bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedums ir atstājams negrozīts.

Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā ietvertos argumentus, atzīst, ka pirmās

instances tiesa pareizi konstatēja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kā arī vispusīgi novērtēja pierādījumus un

izdarīja pamatotus secinājumus, tāpēc saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu Krimināllietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas

spriedumā norādītajai motivācijai.

Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādītajiem iebildumiem, Krimināllietu tiesas kolēģija norāda turpmāk minēto.

/pers. B/ uzskata, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai publiskos apstādījumos, tiek radīts apdraudējums apstādījumu aizsardzībai

nevis ceļu satiksmes drošībai. LAPK 149.10 panta devītā daļa ir sistemātiski saistīta ar Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu nevis ar pašvaldības

saistošo noteikumu ievērošanu par apstādījumu aizsardzību, līdz ar to LAPK 149.10 panta devītās daļas piemērošana ir prettiesiska.

Uzskata, ka tika izdarīts pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpums, kura sastāvs un atbildība ir nosakāma ņemot vērā Rīgas domes

2013.gada 15.janvāra saistošos noteikumus Nr.204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” nevis LAPK 149. 10

panta devīto daļu.

/pers. B/ atsaucas uz vairākiem Rīgas apgabaltiesas spriedumiem, kuros tika atzīts, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai publiskos

apstādījumos, tiek radīts apdraudējums apstādījumu aizsardzībai, nevis ceļu satiksmes drošībai.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/ pareizi norāda, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai publiskos apstādījumos, tiek radīts

apdraudējums apstādījumu aizsardzībai, bet kļūdaini secina, ka tādējādi netiek izdarīts LAPK 149.10 panta devītā daļā paredzētais pārkāpums.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka transportlīdzeklis daļēji atradās uz ceļa un daļēji aiz ceļa apmales (16.-17.lietas lapa).

Ceļu satiksmes noteikumu 114.punkts nosaka, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa

labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības.

Līdz ar to, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka, novietojot transportlīdzekli stāvēšanai daļēji uz ceļa un daļēji aiz ceļa apmales, tika

pārkāptas apstāšanās un stāvēšanas noteikumu prasības.

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka apstāšanās un stāvēšanās noteikumu ievērošana ir saistīta arī ar ceļu satiksmes drošību un šo

noteikumu ievērošana ir ceļu satiksmes dalībniekiem saistoša.

Ceļu satiksmes likuma 25.panta trešā daļa nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pārvietojoties pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transporta kustība.

Norādāms arī, ka dzīvojamā zonā ir paredzēti stingrāki noteikumi, nekā to paredz Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļas “Apstāšanās un

stāvēšana” normas. Daudzdzīvokļu namu pagalmos, kuros ir spēkā dzīvojamām zonām paredzētie ceļu satiksmi regulējošie noteikumi, automašīnas

vadītājam ir jāievēro arī citi Ceļu satiksmes noteikumos minētie apstāšanās un stāvēšanas noteikumi (Pieejams:

https://tiesas.lv/Contents/Item/Display/6459).

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka /pers. B/ kļūdaini izprot un norāda, ka, ja tiek pārkāpti tikai minētie Rīgas domes saistošie noteikumi,

tad netiek pārkāptas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka vienlaicīgi var tikt pārkāptas gan Ceļu satiksmes

noteikumu, gan Rīgas domes saistošo noteikumu prasības, jo ar vienu darbību, tas ir, transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai attiecīgajā vietā, var tikt

pārkāptas gan apstāšanās un stāvēšanas noteikumu prasības, gan apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtība.

Konkrētajā gadījumā Rīgas pašvaldības policijas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu par Ceļu satiksmes

noteikumu neievērošanu, nevis tika sastādīts protokols par apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtības pārkāpšanu.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka no lietas materiāliem izriet, ka transportlīdzeklis netika novietots stāvēšanai atbilstoši Ceļu satiksmes

noteikumiem, līdz ar to /pers. B/ tiek saukta pie administratīvās atbildības.

Attiecībā par /pers. B/ norādi uz konkrētajiem Rīgas apgabaltiesas 2015.gada spriedumiem, Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka tiesu

prakse ir mainījusies (Kurzemes apgabaltiesas 2016.gada 27.janvāra spriedums lietā Nr.134008015), un nav pamata atzīt, ka netiek izdarīts Ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpums un persona būtu sodāma tikai par Rīgas domes saistošo noteikumu neievērošanu.

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka, ja transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu prasības un tas ir

izdarīts publiskajos apstādījumos veidojas administratīvo pārkāpumu kopība, proti, ar vienu darbību persona izdara vairākus administratīvos

pārkāpumus.

Tā kā administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem netika sastādīts, bet tika sastādīts protokols

par Ceļu satiksmes noteikumu prasību neievērošanu, /pers. B/ ir saucama pie atbildības saskaņā ar LAPK 149.10 panta devīto daļu.

Nepamatoti /pers. B/ norāda, ka daudzdzīvokļu namu pagalmā, kas ir privātīpašums, nav tiesiski sodīt personu par stāvēšanas noteikumu

pārkāpumu. Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka arī tādos namu pagalmos, kas ir privātīpašums, ir piemērojami Ceļu satiksmes noteikumi.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata no nama pārvaldnieka pieprasīt videoierakstu, lai konstatētu stāvēšanas noteikumu

pārkāpumu. Lietas materiāli satur pietiekamas ziņas, lai konstatētu, ka transportlīdzeklis tika atstāts attiecīgajā vietā stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes

noteikumu prasības.

Ņemot vērā minēto, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedums ir

atstājams negrozīts.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 21 pantu, 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu Krimināllietu tiesas

kolēģija

no s pri e da

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2018.gada 7.jūnija spriedumu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis J.Stukāns

Tiesnese Z.Lagzdiņa

Tiesnesis G.Stūris