Court fully allowed landlord's claim for rent arrears, eviction, and termination of tenancy agreement.

Lietas arhīva Nr. C-1000-18/12

ECLI:LV:ZRT:2018:0815.C15190217.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018. gada 15. augustā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese M. Griķe

tiesas sēžu sekretāre A. Paņkiva

civillietā

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2017. gada 23. augustā uzsākta tiesvedība, ierosinot civillietu strīdā starp prasītāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava” un

atbildētāju /pers. B/, ar celtiem prasījumiem izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, 2007. gada 6. septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu; izlikt

/pers. B/ līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņiem piederošām mantām no šī dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no

/pers. B/ par labu prasītājai parādu par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem 532,65 euro, kas izveidojies par laika periodu no 2007. gada septembra

līdz 2017. gada jūlijam un tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12., 28.2 pantu.

Prasībā norādīti apstākļi, ka uz noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata atbildētājai nodrošināta pašvaldībai piederošas dzīvojamās

telpas lietošana, ko apsaimnieko pilnvarnieks, viņa saņem ar to saistītus pakalpojumus, bet ilgstoši, vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un

pakalpojumiem. Pirms prasības celšanas nosūtīti brīdinājumi, publicēts paziņojums “Latvijas Vēstnesī”, izskaidrojot iespējamās sekas un aicinot veikt

norēķinu. Iebildumi nav celti, samaksa nav veikta.

Pēc tiesvedības uzsākšanas tiesa atbildētājai nosūtījusi prasības pieteikuma norakstu, pieprasot sniegt paskaidrojumus un izskaidrojot procesuālās

tiesības un pienākumus. Dokumenti nosūtīti gan uz personas deklarēto dzīvesvietas adresi, ir izsniegti, gan uz strīdus dzīvojamās telpas adresi un ir

atgriezti tiesai. Atbildētājas paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pušu sacīkstē nav celti.

Pusēm par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Prasītāja puse rakstveidā lūgusi lietu iztiesāt bez tās pārstāvja klātbūtnes,

prasību uzturot pilnā apmērā. Uzskata, ka lietu var izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, lieta iztiesāta pusēm klāt neesot.

Motīvu daļa

Prasītājas prasījuma tiesības, atbilstoši Civillikuma 1483. panta 4. punktam, pierāda pārvaldīšanas līgums un pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kas

noteic tai rīkoties pašvaldības kā dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieka tiesībās un pienākumos.

Uz Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas lēmuma pamata, ar /pers. B/ kā īrnieku 2007. gada 6. septembrī noslēgts beztermiņa dzīvojamās

telpas /adrese/ īres līgums, tā nodota atbildētājas lietošanā.

TIS VMIS noskaidrots, ka atbildētāja deklarējusi savu dzīvesvietu ārvalstīs. Par uzsākto tiesvedību un tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā

noteiktā kārtībā.

Jelgavas pilsētas domes Dzīvokļu komisija 2016. gada 18. maijā ar lēmumu uzdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava” veikt

nepieciešamās darbības īres un saņemto pakalpojumu parādu piedziņai, īres līguma izbeigšanai un /pers. B/ un viņas ģimenes locekļu izlikšanai no

dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, jo izveidojies parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, pēdējais maksājums

veikts 2015. gada martā 50 euro apmērā. Pašvaldība noskaidrojusi, ka strīdus dzīvoklī neviena persona dzīvesvietu nav deklarējusi, atbildētājai tā bija

deklarēta laikā no 1996. gada 12. marta līdz 2014. gada 25. novembrim, norādīta uzturēšanās adrese ārzemēs. Atbildētāja dzīvoklī nedzīvo.

Grāmatvedības uzskaite, paziņojums par komunālajiem maksājumiem 2017. gada jūlijā un pirmstiesas brīdinājums, kas atbildētājai nosūtīts 2016.

gada 30. septembrī, 2017. gada 23. un 24. februārī, ko apliecina pasta komersants, 2017. gada 2. jūnijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā

“Latvijas Vēstnesis” publicētais uzaicinājums nokārtot saistības un izskaidrojot iespējamās tiesiskās sekas, pierāda parādu par dzīvojamās telpas īri un

pakalpojumiem, kas veidojies jau no līguma noslēgšanas, neregulāri un nepietiekamā apmērā veicot maksājumus, saistītus ar dzīvojamās telpas lietošanu,

prasības summu, kā arī ar likumu noteikta nosacījuma iestāšanos prasības celšanai.

Nav pamata uzskatīt, ka atbildētāja kā īrniece būtu izpildījusi pienākumu samaksāt par dzīvokļa īri un pamatpakalpojumiem, to pierādīt ir

atbildētājas pienākums, atbilstoši Civillikuma 1838. pantam un Civilprocesa likuma 8., 9., 10., 93. pantam.

Tāpat, nav pamata apšaubīt, ka rēķini piegādāti regulāri, tam noteiktā kārtībā.

Kopumā tas pierāda, ka vairāk kā trīs mēnešus nav veikti maksājumi par īri un pakalpojumiem, kas dod tiesības prasītājai celt prasību par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Prasītājas puses iesniegtie pierādījumi apliecina parāda esamību, summu, aprēķinu. To apšaubīt nav pamata, jo pretēji pierādījumi nav iesniegti,

iebildumi nav celti.

Nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja dzīvokli lietot, pamatpakalpojumus saņemt, bet viņa vairāk kā trīs mēnešus nav

maksājusi par īri un pamatpakalpojumiem.

Pirms prasības celšanas saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 pantu atbildētāja brīdināta par sekām, ja parāds netiks samaksāts, ar

likumu noteiktais termiņš ticis ievērots.

Iebildumi par iesniegtajiem pierādījumiem nav celti, uz celtās prasības pamatu un priekšmetu attiecināmus pretējus secinājumus izdarīt nav pamata.

Dzīvokļa īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana par maksu (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. pants). Pienākums maksāt maksu par

īri un pamatpakalpojumiem noteikts ar likumu un īres līgumu.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvokļa īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un

kārtībā.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres

maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, ja īrnieks vairāk

nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu. Ievērojot to, ka atbildētāja brīdināta par parāda nenomaksāšanas sekām likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā un

termiņā, kā arī to, ka atbildētāja par īri un pamatpakalpojumiem nav maksājusi vairāk nekā trīs mēnešus, ir dota iespēja parādu samaksāt, bet tas nav

izdarīts, tiesa secina, ka īres attiecības ir izbeidzamas un atbildētāja kopā ar visām no viņas atkarīgām personām un viņām piederošām mantām ir

izliekama no strīdus dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai, tas noteikts ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2 panta pirmo daļu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzīst, ka atbildētājai jānosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, kas ir maksimālais, ar likumu noteiktais termiņš.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36. 1 pants nosaka īrnieku kategorijas, kurām tiek nodrošināta palīdzība pašvaldībā, ja tie izlikti no dzīvojamās

telpas 28. 2 panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.

Novērtējusi paskaidrojumus un rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atbilstoši

iesniegtajiem maksājumu uzdevumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru - Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada 26.aprīļa spriedums lietā

Nr. SKC-1106, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas

summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri", Civilprocesa likuma 8., 10., 41., 93., 97., 190., 193., 194., 195., 204.1 , 415. pantu, tiesa

nosprieda:

Jelgavas pilsētas domes pilnvarnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas apmierināt pilnīgi.

Izbeigt dzīvojamās telpas /adrese/, 2007. gada 6. septembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, līdz ar ģimenes locekļiem un citām personām un viņām piederošām mantām no dzīvokļa /adrese/,

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava”, reģistrācijas Nr.

40003519979, parādu par dzīvojamās telpas /adrese/, īri un pakalpojumiem no 2007. gada septembra līdz 2017. gada jūlijam 532,65 euro (pieci simti

trīsdesmit divi euro 65 centi), tiesas izdevumus 214,82 euro (divi simti četrpadsmit euro 82 centi), ieskaitot tos AS “SEB banka”, kontā Nr.

LV32UNLA0008000467982.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nebruk Jelgava”, reģistrācijas Nr. 40003519979, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda summas.

Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2018. gada 15. augusta, kad taisīts un pasludināts spriedums, Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Atbildētāja apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Tiesnese M. Griķe