Appeal court quashes administrative penalty against individual, ruling liability belongs to the company director.

Lieta Nr.A420494711 143/AA43-1289-13/19

SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 24.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Vīgants, tiesnese I.Kaļiņina un tiesnese R.Paegle rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.J. sūdzību par Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1, sakarā ar A.J. un Durbes novada domes apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 17.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa inspektors 2010.gada 29.novembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 642185 (turpmāk – Protokols). Protokolā norādīts, ka 2010.gada 6.oktobrī pulksten 14.00 /adrese/ H.B. uzraudzībā SIA /Nosaukums 2/” veica zivju dīķa „/Nosaukums/” rekonstrukcijas darbus, sabojājot (iznīcinot) zemes robežzīmi īpašumam „/Nosaukums 3/” Nr.52 un īpašumam „/Nosaukums 4/”, par ko atbildība paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 54.pantā.

[2] Ar Durbes novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Administratīvā komisija) 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1 (turpmāk – Lēmums) H.B. uzlikts naudas sods Ls 5. Lēmumā norādīts, ka lietas materiāli, personu iesniegumi un paskaidrojumi pierāda, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, Administratīvā komisija uzlikusi naudas sodu Ls 5.

[3] A.J. (turpmāk – pieteicējs) Lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka ir cietušais administratīvā pārkāpuma lietā. Pieteikumā norādi šādi apstākļi. Administratīvajai komisijai pieteicējs bija jāpieaicina kā cietušais administratīvā pārkāpuma lietā un šādi lūgumi komisijai vairākkārt tika izteikti. Izdarot pārkāpumu, ir iznīcināta ne tikai robežzīme Nr.5 (Nr.52), bet arī

12 robežzīmes, kas 2004.gada 16.oktobrī bija nospraustas dabā. H.B. ar tehniku izstūmis robežzīmes visas robežas garumā (aptuveni 500 metri), veicot augsnes virskārtas pārvietošanu un izjaucot zemes robežu plānos un zemesgrāmatā nostiprinātās robežas raksturu. No Zemesgrāmatu apliecības un nomas līguma redzams, ka „/Nosaukums 3/” (mainīts nosaukums uz „/Nosaukums/”) 2008.gada 17.martā nodota nomas lietošanā SIA /Nosaukums 2/”. Līdz ar to Administratīvā komisija nav ņēmusi vērā, ka administratīvo pārkāpumu izdarījusi SIA /Nosaukums 2/” un šajā lietā piemērotais sods nesasniedz Latvijas APK noteikto par soda mērķi. Pēc Lēmuma pieņemšanas iznīcināta arī atlikusī robežzīme un sastumta zemes auglīgā virskārta, transformējot meža zemi visā robežas garumā.

[4] Iestāde rakstveida paskaidrojumos tiesai norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.aprīļa lēmumu H.B. lietā pieaicināts kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 17.aprīļa spriedumu (turpmāk – Spriedums) atcelts Lēmums un izbeigta administratīvā pārkāpuma lieta. Spriedumā norādīti turpmāk minētie apstākļi. Pieteicējs nav lūdzis Administratīvajai komisijai atzīt viņu par cietušo, savukārt saskaņā ar Latvijas APK 261.panta pirmo daļu, par cietušo var atzīt personu, kura iesniegusi attiecīgu lūgumu. Pieteicējs nepamatoti norādījis, ka pie administratīvās atbildības jāsauc juridiskā persona, jo saskaņā ar Latvijas APK 54.pantu, pie administratīvās atbildības par šādu pārkāpumu nav saucama juridiskā persona. Protokols Nr.07/8127-10 par vietas, mantas vai dokumentu apskati un Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības 2010.gada 8.novembra vēstule Nr.1-10/791 pierāda, ka robežzīme Nr.5 (Nr.52) nav atrodama.

H.B. protokolā norādījis, ka tam nepiekrīt, nav pierādīts, ka robežzīmi iznīcinājis H.B., nav konstatējama H.B. vaina un lietā nav pierādīts, ka H.B. bija atbildīgs par zivju dīķa rekonstrukcijas darbu veikšanu. SIA /Nosaukums 2/” valdes locekle A.B. izsniegusi H.B. komercpilnvaru, saskaņā, ar kuru H.B. pilnvarots pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām valsts un pašvaldību institūcijās un iestādēs, privātās sabiedrībās, bet tas nepierāda, ka H.B. bija atbildīgs par rekonstrukcijas darbiem, kas veikti 2010.gada 6.oktobrī, turklāt komercpilnvara izsniegta 2010.gada 14.oktobrī. Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz. Ņemot vērā Latvijas APK 37.pantā pirmajā daļā noteiktos termiņus administratīva soda uzlikšanai, nav pamata lietu nosūtīt iestādei, lai noskaidrotu personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

[7] Par spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka spriedums ir nepamatots. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka H.B. nav pārsūdzējis Lēmumu un tiesa nav pietiekami pamatojusi apsvērumus, izvērtējot H.B. statusu, jo H.B. ar zemes īpašnieci G.R. noslēdzis zemes nomas līgumu kā SIA /Nosaukums 2/” pārstāvis un H.B. rīkojies kā SIA /Nosaukums 2/” pilnvarotā persona.

[8] Par spriedumu Durbes novada dome iesniedza apelācijas sūdzību un apelācijas sūdzībā norāda šādus apstākļus. Pieteicējam nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt Lēmumu, jo atbilstoši Latvijas APK 261.panta pirmajai daļai pieteicējs nav atzīts par cietušo. H.B. nenoliedz, ka ir veicis rekonstrukcijas darbus, un paskaidrojumā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes iecirknim norādījis, ka VSIA „/Nosaukums 5/” kā atbildīgā persona bija pasūtījis veikt dīķa topogrāfisko uzmērīšanu. Tas liecina, ka par rekonstrukcijas darbiem atbild SIA /Nosaukums 2/” direktors. H.B. vainu pierāda protokols un protokols par vietas, mantas vai dokumentu apskati.

[9] Latvijas APK 289.22panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās “a” nodaļas prasībām un saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta otro daļu apelācijas sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Administratīvā apgabaltiesa pārbaudījusi pierādījumus secina, ka Lēmums atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[11] Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 6.punktu) un to neatkārto. Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādījis, ka tiesa nepamatoti atcēla Lēmumu, jo pie administratīvās atbildības sauktā persona Lēmumu nav pārsūdzējusi. Šāds pieteicēja arguments ir nepamatots, jo persona, kura saukta pie administratīvās atbildības un cietušais ir tiesīgi pārsūdzēt Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesai, izskatot sūdzību par Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, primāri ir pienākums pārbaudīt pierādījumus, kas atbilstoši Lēmumā norādītajiem apstākļiem, pierāda konkrētās personas vainu un jāvērtē, vai protokolā norādītās personas darbības atbilst attiecīgajam Latvijas APK normā norādītā sastāva pazīmēm. Tiesa, izvērtējusi pierādījumus pamatoti secināja, ka nav pierādīta H.B. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 54.pantā, un pamatoti izbeidza lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Administratīvā komisija apelācijas sūdzībā norādījusi, ka pieteicēju iestāde nav atzinusi par cietušo, taču izskatāmajā lietā jāņem vērā arī Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.aprīļa lēmumā norādītais, ka pieteicējs šajā lietā ir uzskatāms par cietušo Latvijas APK 261.panta izpratnē, jo ar administratīvo pārkāpumu pieteicējam nodarīts kaitējums. Turklāt jāņem vērā, ka iestāde pieteicējam ir nosūtījusi Lēmuma norakstu, līdz ar to šāda komisijas rīcība administratīvā pārkāpuma lietā norāda, ka komisijas ieskatā pieteicējs ir administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu un 289.22pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda

atcelt Durbes novada domes Administratīvās komisijas 2011.gada 6.janvāra lēmumu Nr.1 un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 642185) par H.B. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 54.panta pārkāpumu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis referents (paraksts) M.Vīgants

Tiesnese (paraksts) I.Kaļiņina

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesn.Vīgants Rīgā 2013.gada 7.maijā