Court allows debt collection and costs against defendant in civil enforcement appeal case.

Lietas arhīva Nr. CA-1145-20/29

ECLI:LV:RAT:2020:1007.C33598118.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 7.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ilze Celmiņa,

tiesnese Olita Blūmfelde un tiesnese Ligita Gavare,

ar sekretāri Daci Indāni,

piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei Ivetai Vietniecei un atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam Olavam Ceram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona

tiesas 2019.gada 11.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ (prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. B/ (atbildētāja) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas 3292,26 euro un piedzīt ik

mēneša maksājumu 333,33 euro līdz piedzītās summas apmērs sasniedz 10166,74 euro. Prasība pamatota ar Civillikuma 1587. un 1590. pantu.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 11.decembra spriedumu /pers. A/ prasība par 13459 euro piedziņu noraidīta, bet

tiesvedība prasības daļā par 3207,66 euro piedziņu izbeigta.

Tiesa nosprieda piedzīt no /pers. A//pers. B/ labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1425 euro, bet valsts ienākumos

no /pers. A/ piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,05 euro. (lietas 200.-207.lapa).

Spriedums ir pamatots ar tālāk norādītajiem motīviem.

[2.1] Tiesa ir pārliecinājusies, ka lietā nav strīda par šādiem faktiem.

2013. gada 17. oktobrī pie zvērinātas notāres Anitas Elksnes laulātie /pers. B/ un /pers. E/ parakstījuši vienošanos par

savstarpējo finansiālo attiecību noteikšanu sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem atbildētājai piederošajā ēku nekustamajā

īpašumā /adrese/, saistītu ar zemes īpašumu /adrese/, kas vienošanās noslēgšanas dienā piederēja VAS “Privatizācijas

aģentūra”.

Atbildētāja 2007. gada 22. maija Valsts zemesgabala nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies zemesgabalu, uz kura

atradās viņai piederošās būves, veicot maksājumus VAS “Privatizācijas aģentūra” laikā no 2007. gada 22. maija līdz 2015.

gada 18. februārim.

2015. gada 2. aprīlī atbildētājas īpašumtiesības uz zemesgabalu /adrese/, nostiprinātas zemesgrāmatā, pēc kā būves

un zemesgabals apvienoti vienā īpašumā.( /Nosaukums/pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/izdruka).

2015. gada 30. aprīlī atbildētāja pārdevusi nekustamo īpašumu ar atlikto maksājumu kopā ar tajā esošajām iekārtām

par kopējo summu 140000 euro, kur iekārtu vērtība ir 40000 euro, zemesgabala vērtība – 20000 euro, bet ēku vērtība –

80000 euro.

/pers. E/ miris /miršanas datums/, ko apliecina lietā iesniegtā miršanas apliecības /numurs/apliecināta kopija.

Mantojuma tiesībās uz mirušā /pers. E/ atstāto mantojumu kā pirmās šķiras mantinieki apstiprināti viņa dēli /pers. A/ un

/pers. F/ – katrs 1/3 domājamās daļas apmērā no visa atstātā mantojuma. (Zvērinātas notāres Dainas Andersones 2015.

gada 24. novembra mantojuma apliecība reģistra Nr. /numurs/). Abi dēli cita starpā mantojuši arī no 2013. gada 17. oktobra

vienošanās izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Mantojuma tiesībās uz 1/3 domājamo daļu no visa /pers. E/ atstātā mantojuma kā mantojuma atstājēja laulātā

apstiprināta arī atbildētāja (zvērinātas notāres Dainas Andersones 2015. gada 17. novembra mantojuma apliecība reģistra

Nr. /numurs/). Atbildētāja mantojusi no 2013. gada 17. oktobra vienošanās izrietošās saistības.

Lietā nav strīda par to, ka 2013. gada 17. oktobra vienošanās 2.punktā norādītie atbildētājas izdevumi ir 19246,45

euro.

[2.2] Lietā ir strīds par to, vai atbildētājai ir pienākums izmaksāt viņam Vienošanās 1. punktā noteikto kompensāciju

par kopējo summu 13459 euro, no kā kompensācijas daļa 3292,26 euro piedzenama uzreiz no jau faktiski saņemtās pirkuma

maksas, bet atlikusī kompensācijas daļa 10166,74 euro piedzenama ik mēnesi 333,33 eu ro apmērā no summas, ko

atbildētāja vēl saņems no nekustamā īpašuma pircējiem.

Atbildētāja uzskata, ka prasītājs nav mantojis prasījuma tiesības pret viņu, jo šādas prasījuma tiesības nebija arī pašam

mantojuma atstājējam, turklāt prasītājs nav pierādījis ieguldījumu veikšanas faktu, un arī attiecības starp pusēm ir bijušas tīri

personiskas un līdz ar to nav mantojamas.

Strīda pamatā ir pušu atšķirīgās pozīcijas jautājumā par Vienošanās satura interpretāciju un mērķi

Prasītājs apgalvo, ka puses bija vienojušās par nekustamajā īpašumā jau veiktiem ieguldījumiem, un nekustamā

īpašuma pārdošana ir priekšnosacījums kompensācijas izmaksai, savukārt atbildētāja iebilst, ka Vienošanās slēgta ar mērķi

/pers. E/ saņemt kompensāciju par ieguldījumiem nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanai, ja šādi ieguldījumi nākotnē

tiks veikti.

[2.3] Tiesa atzinusi, ka Civillikuma 703. panta otrās daļas noteikumi konkrētajos apstākļos nav piemērojami, jo puses

nav vienīgie mantojuma atstājēja mantinieki, izšķiroša nozīme strīda atrisinājumam un pušu tiesisko attiecību noteikšanai ir

Vienošanās iztulkojumam, piemērojot Civillikuma normas par tiesisku darījuma iztulkošanu.

[2.4] Izvērtējot Vienošanās tekstā lietoto vārdu nozīmi, tiesa piekritusi prasītājam, ka preambulā iekļautā norāde uz

pušu nodomu noteikt savstarpējas finansiālas attiecības sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā liek

secināt, ka ieguldījumu veikšana jau ir notikusi. Atbildētājas norādītais Vienošanās mērķis nodrošināt /pers. E/

kompensāciju par ieguldījumiem, ja tādi nākotnē tiks veikti, no vārdu gramatiskā formulējuma neizriet, jo vārdu savienojums

“sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem” ir izteikts pagātnes formā.

Tiesa, vērtējot Vienošanās saturu Civillikuma 1504. - 1505. panta kontekstā, ņēmusi vērā faktu, ka atbildētāja ir bijusi

minētās Vienošanās dalībniece, turpretī prasītājs pie Vienošanās noslēgšanas nav piedalījies, līdz ar ko viņš nevar objektīvi

pārzināt visus Vienošanās noslēgšanas aspektus, tai skaitā arī līgumslēdzēju patieso nodomu un faktisko situāciju

Vienošanās noslēgšanas brīdī.

Uz minēto norāda arī apstāklis, ka prasītājs lietas izskatīšanas gaitā nav varējis norādīt, kā tieši ieguldījumu veikšana

izpaudusies, proti, kāda veida un cik lielus ieguldījumus /pers. E/ veicis atbildētājai piederošajā nekustamajā īpašumā, lai tā

pārdošanas gadījumā viņam rastos prasījuma tiesība par kompensācijas saņemšanu. Tiesa atzina, ka nav iespējams

aprobežoties vien ar Vienošanās tekstā lietoto vārdu izvēli un tiešo vārdisko formulējumu, bet ir jāņem vērā arī atbildētājas,

kā Vienošanās dalībnieces, sniegtais tā brīža apstākļu skaidrojums.

[2.5] Tiesa secinājusi, ka Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 104. panta trešās daļas

izpratnē prasītāja sniegtā argumentācija prasījuma pamatotībai nav pietiekama, lai atzītu, ka prasība ir pierādīta, jo tā

faktiski ir balstīta tikai uz Vienošanās satura iztulkošanu, analizējot tās vārdisko jēgu, nenorādot ne uz kādiem blakus

apstākļiem un saistītiem faktiem, kas apstiprinātu šādas interpretācijas pareizību. Vienošanās pēc sava satura kopumā ir

diezgan nekonkrēta, jo tās slēdzēji arī paši nav norādījuši uz noteikta veida ieguldījumiem, to apmēru un īstenošanas

veidiem.

Tomēr, analizējot atbildētājas norādītos argumentus par Vienošanās noslēgšanas mērķi un apstākļiem, tiesa atzinusi, ka

nevar izslēgt iespēju, ka Vienošanās noslēgšanas brīdī tās dalībnieki vienkārši nav piešķīruši pienācīgu vērību vārdu

jēdzieniskajai un gramatiskajai nozīmei, kā arī nav paredzējuši šāda neprecīza formulējuma iespējamās sekas.

Tiesas ieskatā to apstiprina konstatētie apstākļi to savstarpējā sakarībā, tai skaitā salīdzinoši īsais laika posms starp

Vienošanās noslēgšanu un /pers. E/ nāvi, lietā iesniegtie pierādījumi, kas apliecina atbildētājas izdevumus saistībā ar

nekustamo īpašumu, apstāklis, ka prasītājs ne uz kādām reālām /pers. E/ darbībām ieguldījumu veikšanā nav varējis

norādīt, un tam visam iepretī atbildētājas apgalvojumi par to, ka nekādi ieguldījumi īpašumos nemaz nav veikti.

Tiesa atzinusi par nepamatotu prasītāja argumentu, ka atbildētājai ir jāpierāda fakts, ka /pers. E/ nekādus ieguldījumus

īpašumā nav veicis. Atbilstoši vispāratzītam tiesību principam – negative non probantus – negatīvs fakts nav jāpierāda.

Šāda atziņa ir plaši pausta arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 21. jūnija spriedumu lietā

Nr. SKC- 210/2017).

Kaut arī pēc vispārējā principa pierādīšanas pienākums vienādā mērā attiecas uz abām pusēm, ir jāņem vērā arī

Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļā ietvertā prezumpcija, ka vispirms pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju, jo

tieši viņam ir jāpierāda tie faktiskie apstākļi, uz kuriem tiek pamatoti prasījumi.

[2.6] Tiesa atzinusi, ka konkrētā tiesiskā attiecība starp atbildētāju un /pers. E/ nav personiska un var pāriet

mantiniekiem mantošanas ceļā, tomēr lietā konstatētajos apstākļos celto prasību nav iespējams apmierināt, jo lietas

izskatīšanas gaitā prasītājs nav pierādījis, ka viņa tēvs ir veicis jebkādus ieguldījumus atbildētājai piederošajā nekustamajā

īpašumā, kas varētu būt par pamatu kompensācijas izmaksai par šādu ieguldījumu veikšanu.

Ievērojot minēto, tiesa atzinusi prasību daļā par 13459 euro piedziņu no atbildētājas par noraidāmu, bet tiesvedību

prasības daļā par 3207,66 euro piedziņu par izbeidzamu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu.

[2.7] Lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi kopā 4,25 euro. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, veicis ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 3,20 euro, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta otrajai daļai, no

prasītāja valsts ienākumos tiesa piedzinusi nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,05 euro.

[2.8] Lietā ir iesniegti zvērinātu advokātu biroja “O. Cers & J. Jurkāns” 2019. gada 4. februāra u n 2019. gada 7.

novembra rēķini par juridiskās palīdzības sniegšanu, kas apliecina atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2157,55

euro apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktam, trešajai un ceturtajai daļai,

tiesa piedzinusi no prasītāja par labu atbildētājai izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1425 euro.

[2.9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmajai daļai tiesa noteikusi prasītājam sprieduma labprātīgas izpildes

termiņu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu desmit dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību ir iesniedzis prasītājs, pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā

(lietas 218.-220.lapa).

Apelācijas sūdzība ir pamatota ar šādiem iebildumiem.

[3.1] Tiesa ņēmusi vērā tikai atbildētājas paskaidrojumus par Vienošanās noslēgšanas mērķi, kas ir pretējs pašas

Vienošanās tekstam. Tiesa Vienošanos nav tulkojusi atbilstoši Civillikuma normām.

[3.2] Vienošanās slēgta pie zvērinātas notāres, tādējādi nostiprinot šī tiesiskā darījuma spēku.

[3.3] Tiesa nav vērtējusi Vienošanās tekstu tās kopumā. Proti, Vienošanās teksts ir skaidrs un saprotams, proti,

preambulā ietvertā norāde, kā arī norādītais, ka /pers. E/ nekustamo īpašumu pārdošanas gadījumā pienākas atlīdzība 50%

apmērā no nekustamo īpašumu pārdošanas cenas. Tāpat ar Vienošanos aizsargātas arī atbildētājas intereses, paredzot, ka

no nekustamo īpašumu pārdošanas cenas atskaitāmi atbildētājas izdevumi.

[3.4] Prasītājs jau 2019.gada 18.oktobra atsauksmē uz atbildētājas paskaidrojumiem, gan 2019.gada 11.novembra

prasības pieteikuma precizējumos norādījis, ka Vienošanās tekstam neatbilst atbildētājas norādītais, ka /pers. E/ pēc

Vienošanās noslēgšanas būtu jāveic kādi ieguldījumi un tādējādi prasītājam tie būtu jāpierāda. Tādēļ tiem Vienošanās tekstā

netiek piešķirta pastiprināta nozīme.

No Vienošanās teksta konstatējams, ka tās noslēgšanas brīdī ieguldījumi jau ir veikti un tādējādi Vienošanās paredz

kārtību (gan izmaksas apmēru /pers. E/, gan atbildētājas izdevumu atskaitīšanu) kompensācijas izmaksai /pers. E/.

Vienošanās /pers. E/ neuzliek nekādus pienākumus saistībā ar ieguldījumu veikšanu, Vienošanās paredzētās

kompensācijas izmaksas priekšnosacījums nav vēl kādu nākotnē no /pers. E/ atkarīgu darbību veikšana. Tādējādi no

Vienošanās teksta ir skaidrs un saprotams gan pušu nodoms un vēlme Vienošanos slēdzot.

[3.5] Spriedumā nav neviena pamatota argumenta prasības noraidīšanai un tam, kādēļ pirmās instances tiesa spriedumā

par pamatu ņēmusi vien atbildētājas viedokli, kas pausts nolūkā izvairīties no prasības apmierināšanas.

Līdz ar to prasītājs nepiekrīt tiesas viedoklim, ka esot jāņem vērā arī atbildētājas kā Vienošanās dalībnieces sniegtais tā

brīža apstākļu skaidrojums.

/pers. E/ ir miris, savukārt Vienošanās teksts uzliek kompensācijas izmaksas pienākumu atbildētājai. Tiesai, iztulkojot

Vienošanos, par pamatu bija jāņem nevis atbildētājas kā ieinteresētās personas viedoklis, bet gan Vienošanās teksts, kas

vissatbilstošāk pauž un atspoguļo Vienošanās noslēgšanas brīdī /pers. E/ un /pers. B/ nodomu, nevis atbildētājas šobrīd

pausto viņai izdevīgu Vienošanās noslēgšanas mērķi.

[3.6] Nepiekrīt, ka prasītājam ir jāpierāda /pers. E/ veiktie ieguldījumi. No Vienošanās teksta ir skaidri saprotams, ka

puses ir vienojušās par jau veiktiem (pagātnē veiktiem) ieguldījumiem, tādējādi akceptējot veikto ieguldījumu faktu un

esamību. To apliecina Vienošanās teksts visā tās kopumā, paredzot /pers. E/ izmaksāt noteikta apmēra kompensāciju

Nekustamo īpašumu pārdošanas gadījumā, un kompensācijas izmaksas kārtību. Turklāt Vienošanās neuzliek /pers. E/

nekādus pienākumus, kas būtu obligāti nepieciešams, ja ieguldījumus patiešām būtu paredzēts veikt nākotnē.

[3.7] Nav pamatots tiesas norādītais, ka tā apstākļa dēļ, ka prasītājs nav piedalījies pie Vienošanās noslēgšanas, viņš

nevarot objektīvi pārzināt visus Vienošanās noslēgšanas aspektus, tai skaitā, līgumslēdzēju patieso nodomu un faktisko

situāciju Vienošanās noslēgšanās brīdī.

Katrai pusei ir pienākums izpildīt to, ko tā apņēmusies, parakstot konkrēto darījumu atbilstoši Civillikuma 1587.pants

Savukārt prasītājam nav jāpārzina Vienošanās noslēgšanas aspekti un faktiskā situācija noslēgšanas brīdī, ja no Vienošanās

teksta izriet skaidrs un nepārprotams pienākums atbildētājai izmaksāt atlīdzību prasītāja tēvam, kuru daļēji saskaņā ar

Mantojuma apliecību Nr.7848 ir mantojis prasītājs.

[3.8] Prasītājs apelācijas sūdzībā norādījis uz aprēķiniem, kas pamatoto prasības summu.

Prasītājam uz 2019.gada 11.novembri ir iespējams aprēķināt jau izmaksājamās kompensācijas daļu 3292,26 euro, kas

veidojas no faktiski saņemtās pirkuma maksas daļas 39000 euro atņemot atbildētājas izdevumus 19246,45 euro. Faktiski

saņemtās pirkuma maksas (uz 2019.gada 11.novembri) daļa pēc visu izdevumu atskaitīšanas ir 19753,55 euro (39 000 - 19

246,45).

Ņemot vērā, ka atbildētāja ik mēnesi, atbilstoši pirkuma līguma noteikumiem saņem pirkuma maksas daļu 1000 euro un

turpinās to saņemt līdz pat 2024.gada 15.novembrim, atbildētājs atlikušo viņam izmaksājamās kompensācijas daļu 10166,74

euro (13459-3292,26-10166,74), lūdz piedzīt ik mēnesi 1/3 daļas apmērā no atbildētājai izmaksājamās ikmēneša pirkuma

maksas, tas ir 333,33 euro apmērā.

[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāve uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza apmierināt prasību. Paskaidrojumos atsaucās uz

apelācijas sūdzībā minētajiem iebildumiem un argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis apelācijas sūdzību un prasību neatzina. Paskaidrojumos atsaucās uz pirmās

instances tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

[5] Civillietu tiesas kolēģija, uzklausījusi prasītāja un atbildētājas pārstāvjus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Prasītājs spriedumu ir pārsūdzējis pilnā apjomā, līdz ar to apelācijas instances tiesa lietu skata pēc būtības.

[7] Apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti šā sprieduma 2.1. punktā norādītie pirmās instances tiesas konstatētie fakti, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa

likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa tos atkārtoti nepārbauda.

[8] Prasība ir pamatota ar Civillikuma 1590.pantu, kas noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet

arī uz viņu mantiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir

nozīme paša saistītā sevišķām personiskām spējām un attiecībām.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājai ir pienākums pret viņu kā vienu no /pers. E/ mantiniekiem izpildīt saistības, kuras viņa uzņēmusies ar 2013. gada

17. oktobra vienošanos pret mantojuma atstājēju – viņa tēvu.

Atbildētāja uzskata, ka prasītājs ir nepareizi tulkojis 2013. gada 17. oktobra vienošanos, jo kompensācijas izmaksas pienākums bija saistīts ar

/pers. E/ pretizpildījumu, veicot ieguldījumu Nekustamajā īpašumā. Turklāt atbildētājas ieskatā saistībai ir personisks raksturs, līdz ar to prasītājs to nevar

mantot.

Tādējādi starp pusēm ir strīds par to, vai prasītājs ir mantojis prasījuma tiesību, bet atbildētāja – pienākumu izpildīt saistību, kas izriet no minētās

Vienošanās. Lai izšķirtu strīdu, sākumā ir veicama Vienošanās iztulkošana.

[9] Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam

– jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Līgumu slēgšana un izpilde balstās uz vispārējiem noteikumiem par darījumiem un speciālajām normām, kas attiecas tikai uz līgumiem. Sevišķi

svarīga nozīme ir tiesiskā darījuma patiesās jēgas noskaidrošanai. Civillikums neatzīst formālu pieeju darījumu iztulkošanai, bet prasa noskaidrot

dalībnieku īsto gribu, viņu izsacīto vai kā citādi izrādīto nodomu. Šī uzdevuma izpildē jāvadās arī no normām par gribas īstumu. Darījumu tulkošanā svarīgi

ir noskaidrot to tiesisko pamatu un mērķi.

No Vienošanās kopijas (lietas 12.-13.lapas) redzams, ka zvērināta notāre Anita Elksne 2013.gada 17.oktobrī ir apliecinājusi /pers. E/ un /pers.

B/ parakstu īstumu uz Vienošanās. Līdz ar to minētā vienošanās atbilstoši Notariāta likuma 116.pantam ir atzīstama par privātu dokumentu, nevis

notariālu aktu, kā kļūdaini norādīts apelācijas sūdzībā. Ņemot vērā, ka Vienošanās spēkā esība nav apstrīdēta, minētajam argumentam nav nozīmes

darījuma iztulkošanā.

[9.1] Līgums ir divu vai vairāku personu (līdzēju) savstarpēji, ar vienošanos pamatoti (saskanīgi) gribas izteikumi, kas vērsti uz noteiktu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (sal. Civillikuma 1511.pants). Tas nozīmē, ka līdzēji, noslēdzot līgumu, vienojas par viņu savstarpējo

attiecību zināmu tiesiski saistošu „regulējumu” nolūkā radīt noteiktas tiesiskas sekas (sk. E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti

privāttiesībās-Rīga: Tiesu namu aģentūra,2005, 168.lpp.).

[9.1.1] Kā redzams no Vienošanās ievada daļas, tad divpusējā darījuma mērķis ir izteikts otrajā teikumā: puses vēlas noteikt savstarpējas

finansiālas attiecības sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem Nekustamajā īpašumā.

Gramatiski tulkojot teikuma locekļus, redzams, ka teikuma priekšmets ir lietots daudzskaitlī “puses”, tādejādi attiecinot turpmāko teikuma daļu uz

abiem līdzējiem, uz to norāda arī finansiālo attiecību apzīmētājs “savstarpējas” un tas, ka arī teikuma turpinājums neindividualizē, uz kuru no līdzējiem

attiecināms ”sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem”.

Iztulkojot Vienošanos, ir ņemams vērā, ka darījuma dalībnieki ir laulātie un Nekustamais īpašums Vienošanās noslēgšanas laikā bija atbildētājas

atsevišķā manta.

Kā redzams no Vienošanās ievada daļas, tad puses ir apliecinājušas, ka /pers. B/ ir pienākums samaksāt atlikušo maksu par ar Nekustamo

īpašumu saistīto nekustamo īpašumu. Arī turpmākie līguma punkti runā par atbildētājas pienākumiem pret /pers. E/. Tā kā Vienošanās punkti uzskaita tās

darbības, kas nākotnē veicamas atbildētājai, bet ne /pers. E/, tad ir pamats uzskatīt, ka minētajā teikumā apzīmētājs ”sakarā ar veiktajiem ieguldījumiem”

ir lietots pagātnes formā un ir attiecināms uz /pers. E/.

Atbildētājas paskaidrojumos norādītais, ka Vienošanās tika slēgta laikā, kad /pers. E/ bija plāns par ieguldījumu veikšanu atbildētājai piederošajās

būvēs, lai celtu to vērtību (sk. lietas 51.lapa), neapstiprinās ar lietā pārbaudītajiem pierādījumiem, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 104.panta

otrajai daļai nevar tikt atzīti par pierādītiem.

Tiesas kolēģija atzīst, ka šajā daļā apelācijas sūdzības argumenti ir pamatoti, jo no Vienošanās satura nav konstatējams pienākums /pers. E/

nākotnē veikt ieguldījumus Nekustamajā īpašumā, kā arī nav konstatējama savstarpējā saistība starp /pers. E/ ieguldījumu un atbildētājas pienākumu

ieskaitīt kompensāciju pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas.

[9.1.2] Atbilstoši Civillikuma 1504.pantam, iztulkojot darījumu, ir jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad

cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka izšķirošais faktors iztulkošanā ir darījuma dalībnieku gribai, viņu izrādītajam nodomam. Darījumu tulkošanā svarīgi ir

noskaidrot tā tiesisko pamatu (causa eficiens) un mērķi (causa finalis) (sal. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Sagatavojis

autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgajā zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1998, 76.lpp.).

Vienošanās 1. punktā ir ietverta darījuma dalībnieku vienošanās par atbildētājas rīcību, iestājoties nākotnes notikumam

(Civillikuma 1413.pants), proti, gadījumā, ja atbildētāja pārdod nekustamo īpašumu, kā arī izpērk saistīto nekustamo

īpašumu un attiecīgi pārdod arī to, viņa apņemas pusi no saņemtās nekustamā īpašuma un saistītā nekustamā īpašuma

pirkuma maksas, kas paliek pēc Vienošanās 2. punktā noteikto izdevumu dzēšanas, pārskaitīt /pers. E/ uz viņa norādīto

norēķinu kontu.

Ņemot vērā, ka Vienošanās 2.punktā puses ir detalizēti atrunājušas pozīcijas, kurās ir pienākums samaksāt atbildētājai

un kuras pēc tam viņai ir tiesības atskaitīt no iegūtās pirkuma maksas, ja nākotnē darījums notiktu, tiesas kolēģija secina, ka

puses ir nepārprotami saskaņojušas savas ekonomiskās intereses un paudušas gribu atbilstoši Civillikuma 1427.pantam, lai

/pers. E/ kā laulātais pēc Nekustamā īpašuma pārdošanas saņemtu kompensāciju par laulātās (atbildētājas) mantā veiktajiem

ieguldījumiem.

[9.1.3] Civillikuma 1431.pants paredz sekas, kādas iestājas, ja darījuma dalībnieks, uz kuru akts attiecas un kuram ir

personīga interese un ierunas tiesība, zinot darījuma saturu, aktu ir parakstījis.

Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka Vienošanās noslēgšanas laikā atbildētāja neizmantoja iespēju precizēt

Vienošanās tekstu un tajā noteiktos pienākumus, līdz ar to tiesas kolēģija nesaskata pamatu paplašināt Vienošanās saturu,

jo, parakstot Vienošanos, atbildētāja ir apstiprinājusi savu piekrišanu darījumam. Tāpat arī nav saskatāms pamats

Civillikuma 1505.panta piemērošanai, jo Vienošanā lietotie vārdi ir skaidri izteikti un neizraisa šaubas par līdzēju nodomu.

Secīgi, atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto. Šajā

gadījumā, atbildētājai pēc Nekustamā īpašuma pārdošanas bija pienākums izmaksāt /pers. E/ norunāto naudas summu.

[9.1.4] Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas liecinātu, ka Vienošanās priekšmets ir saistīts ar /pers. E/

sevišķām personiskām spējām un attiecībām, līdz ar to atzīstams, ka prasītājam ir tiesība pieprasīt no atbildētājas līguma

izpildi.

[9.2] Lietā nav strīda par to, ka Nekustamais īpašums ir pārdots laikā, kad /pers. E/ bija vēl dzīvs. Tāpat nav strīda

par to, ka atbildētāja pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas nebija veikusi maksājumu /pers. E/.

[9.2.1] Prasītājs ir norādījis prasības summas aprēķinu (lietas 2.lapa. un 219.-220.lapas), kas sastādīts, ņemot vērā

Vienošanās 1. un 2.punktā norādīto kārtību izmaksājamās summas aprēķinam un to, ka viņam ir tiesība saņemt 1/3 daļu no

/pers. E/ pienākošās summas.

Atbildētāja nav piekritusi aprēķinam, norādot, ka prasītājs nav izpildījis saistības pret viņu, jo viņa nav saņēmusi viņai

pienākošos daļu no pārējā /pers. E/ atstātā mantojuma, kā arī, vēršot uzmanību uz to, ka saskaņā ar Vienošanos aprēķinā

var tikt iekļauta tikai saņemtā pirkuma maksa, bet ne tā, kuras samaksai vēl nav iestājies termiņš.

Tiesas kolēģija atbildētājas iebildumus, kas saistīti ar pārējā mantojuma sadali atstāj bez ievērības, jo tas nav šīs lietas

izskatīšanas priekšmets.

[9.2.2] Prasītājs ir lūdzis piedzīt no atbildētājas 3292,26 euro no jau saņemtās naudas un piedzīt ik mēneša maksājumu

333,33 euro līdz piedzītās summas apmērs sasniedz 10166,74 euro.

Apelācijas instances tiesā atbildētājas pārstāvis iebilda, ka šāds prasījums ir izvirzīts tikai apelācijas sūdzībā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka minētais iebildums neapstiprinās ar lietas materiāliem. Kā redzams no pirmās

instances tiesas 2019.gada 11.novembra tiesas sēdes protokola, tad prasības precizējumi ir iesniegti šajā datumā pirms

tiesas sēdes (lietas 190.-191.lapa) un pieņemti ar tiesas protokollēmumu ([00:22:43], lietas 197.lapa). Lai gan pirmās

instances sprieduma aprakstošajā daļā ir kļūdaini norādīts iepriekšējais prasījums, lietas materiāli liecina, ka tiesa ir veikusi

procesuālās darbības, pieņemot prasības grozījumus.

[9.2.3] Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir pārdevusi Nekustamo īpašumu (pirkuma līgums lietas 71.-86.lapas) par

140 000 euro un ka Vienošanās 2.punktā paredzētie atbildētājas izdevumi, kas atskaitāmi no pirkuma maksas, ir 19246,45

euro, bet 40000 euro no pirkuma summas ir maksa par iekārtām, kas nav attiecināma uz Vienošanās noteikumiem. Tādejādi

prasītāja aprēķins ir sākts no summas 80753,55 euro (140 000- 40 000- 19246,45).

Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītāja norādīto, ka atbilstoši pirkuma līguma noteikumiem atbildētāja pirms pirkuma

līguma noslēgšanas ir saņēmusi 25000 euro un laikā no 2015.gada maija līdz 2019.gada 11.novembrim (54 mēneši) ir

saņēmusi 54000 euro, kopā ir 79000 euro. Pirkuma maksas atlikušo daļu pircēji atbildētājai maksā katru mēnesi līdz

15.datumam 1000 euro, sākot ar Pirkuma līguma parakstīšanas brīdi – 2015.gada 30.aprīli.

[9.2.4] Prasītājs uzskata, ka uz 2019.gada 11.novembri viņam izmaksājamās kompensācijas aprēķins no atbildētājas

saņemtās naudas ir veicams no summas 39000 euro (20000 euro par zemesgabalu (saistītais nekustamais īpašums) un daļēji

19000 euro par abām ēkām). Secīgi: no faktiski saņemtās pirkuma maksas daļas 39000 euro atņemami atbildētājas izdevumi

19246,45 euro, kas ir 19753,55 euro. Tā kā prasītājs ir mantojis tiesības saņemt 1/3 daļu no /pers. E/ izmaksājamās

kompensācijas daļas jeb 1/3 daļa no 19753,55:2, kas atbilst 3292,26 euro.

Saskaņā ar pirkuma līguma 6.2.punktu Nekustamā īpašuma pircēji atlikušo pirkuma maksu 115 000 euro turpina

maksāt ik mēnesi pa 1000 euro. Atbilstoši prasītāja aprēķinam, viņam pienākošā kompensācijas kopējā summa ir 13459

euro. Tā kā pēc 3292,26 euro piedziņas nesamaksātā daļa ir 10166,74 euro, tad minēto summu prasītājs lūdz piedzīt ik

mēnesi 333,33 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja nav apstrīdējusi prasītāja veikto aprēķinu un nav iesniegusi savu aprēķinu, tiesas kolēģija

atzīst prasītāja aprēķinu par atbilstošu Vienošanās 2.punktam.

Kā nepamatotu ir noraidāms atbildētājas iebildumus, ka Vienošanās izpilde nevar attiekties uz atlikto pirkuma maksu.

Fakts, ka atbildētāja, noslēdzot pirkuma līgumu, ir piekritusi atliktajam maksājumam, nevar ierobežot prasītāja tiesību

saņemt viņa mantojuma daļu.

[9.2.5] Ievērojot noskaidrotos apstākļus par izmaksājamo kompensācijas apmēru, apelācijas instances tiesa atzīst, ka

prasītājs ir izpildījis Civilprocesa likuma 93.pantā noteikto pierādīšanas pienākumu un ir pierādījis celtās prasības

pamatotību. Līdz ar to prasība ir apmierināma pilnībā.

[10] Apelācijas instances tiesa nesaskata pamatu izskatāmajā strīdā piemērot Civillikuma 703. panta otro daļu, kas

paredz visu mantojuma atstājēja prasījumu pret mantinieku un, otrādi, mantinieka prasījumi pret mantojuma atstājēju,

izbeigšanos ar mantojuma iegūšanu, kā to norādījis atbildētājas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka uz /pers. E/ mantojumu bija pieteikušies trīs mantinieki, no kuriem divi ir ieguvuši prasījuma tiesības

pret trešo mantinieku (atbildētāju), nav juridiska pamata uzskatīt, ka ir notikusi prasījuma un saistības izpildes pienākuma

savstarpēja dzēšana. Līdz ar to minētais iebildums ir noraidāms kā nepamatots.

[11] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi ir guvuši apstiprinājumu un bija par pamatu

pretējam spriedumam kā pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesa ir izdarījusi pretrunīgus secinājumus, no vienas puses pamatoti atzīstot, ka no Vienošanās izrietošai saistībai nav personisks

raksturs un tā pāriet uz /pers. E/ mantiniekiem, taču pārsteidzīgi un bez pietiekamiem pierādījumiem ir pievienojusies atbildētājas paskaidrojumiem par

Vienošanās noslēgšanas apstākļiem un argumentiem par prasītāja pienākumu pierādīt mantojuma atstājēja ieguldījumu Nekustamajā īpašumā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktam, valsts nodeva par iesniegto prasību būtu maksājama 825,69

euro un par pieteikumu par prasības nodrošinājumu 83,33 euro, kopā 909,02 euro. Tā kā ar Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu prasītājs bija daļēji

(50% apmērā) atbrīvots no valsts nodevas samaksas par prasības celšanu un par prasības nodrošinājumu, prasītājs samaksājis valsts nodevu 454,51

euro (lietas 32.-32.lapa, 41.lapa), tāpat prasītājs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (lietas 42.lapa), izdevumus par

dokumentu atvasinājumu sagatavošanu 13,44 euro (lietas 174.lapa), valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 723,04 euro (lietas 223.lapa),

kopā prasītājs samaksājis 1194,19 euro.

Tā kā prasība ir apmierināta un apelācijas sūdzība atzīta par pamatoti iesniegtu, tad no atbildētājas ir piedzenami prasītāja labā samaksātie tiesas

izdevumi 1194,19 euro.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā 6,25 euro, ko apliecina Tiesu informatīvās sistēmas

pavēstu uzziņa un informācija uzziņas lapā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Tā kā prasītājs ir samaksājis ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, līdz ar to nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 3,05 euro, kas piedzenami no atbildētājas valsts

ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un 42.pantam.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis.

Savukārt trešā daļa noteic, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

[14.1] Prasītājam juridisko palīdzību sniegusi zvērināta advokāte Iveta Vietniece (orderis un pilnvara lietas 188.-189., 234.lapa).

Lietā iesniegts zvērinātas advokātes Ivetas Vietnieces 2019.gada 8.novembra rēķins par pārstāvību pirmās instances tiesā par 1200 euro (lietas

192.lapa).

[14.2] Atbildētajai juridisko palīdzību lietā sniedzis zvērināts advokāts Olafs Cers (orderis un pilnvara lietas 148.-149.,226.lapā).

Lietā iesniegts zvērināta advokāta Olava Cera 2019.gada 4.februāra rēķins par pārstāvību pirmās instances tiesā par 605 euro (lietas 193.lapa),

2019.gada 7.novembra rēķins par 1552,55 euro (lietas 194.lapa), 2020.gada 11.maija rēķins par 79,40 euro (lietas 232.lapas reverss), 2020.gada

7.septembra rēķins par 712,88 euro (lietas 233.lapas reverss), kopā 2949,83 euro.

[14.3] Tā kā prasība ir apmierināta un advokāta izdevumi nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā

noteikto, tad no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami izdevumi par advokāta pakalpojumiem 1200 euro.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu un 204.1 pantu atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu un 454.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, naudas līdzekļus 3292,26 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, naudas līdzekļus 10166,74 euro, nosakot

ikmēneša maksājumu 333,33 euro no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz izpildei, maksājums veicams līdz katra mēneša pēdējam datumam.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, samaksātos tiesāšanās izdevumus: tiesas

izdevumus 1194,19 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 1200 euro, kopā 2394,19 euro.

Naudas līdzekļu samaksa labprātīgi veicama uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS “Swedbank” norēķinu kontu Nr. /konta Nr./.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,05 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama šādā kontā: saņēmējs Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, iemaksas mērķis – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C33598118, atbildētāja

/pers. B/.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Celmiņa

Tiesnese (paraksts) O.Blūmfelde

Tiesnese (paraksts) L.Gavare