Court orders utility company to collect heating bill from homeowner citing property law and civil code provisions.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's claim of inability to pay and ordered the utility company to collect the outstanding heating bill. The defendant admitted the debt but cited unemployment as a reason for partial payment, while the plaintiff provided evidence of service under a valid contract. The court ruled in favor of the plaintiff based on the Residential Property Law and Civil Code, establishing that property owners must pay for services rendered regardless of temporary financial hardship.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 193. pants; Dzīvokļa īpašuma likums 10. pants; Civillikums 2033. pants; Civilprocesa likums 41. pants; Patērētāju tiesību aizsardzības likums 1. pants: A consumer debtor who admits the debt but delays payment due to financial hardship remains liable for the full amount, and the creditor is entitled to interest and state fees.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C26104013
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnesis D.Zamjatins
ar sekretāri I.Muhambergu
tulci R.Soročinu
2014.gada 11.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24
civillietu: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un
k o n s t a t ē j a:
prasītājs griezies tiesā ar prasību piedzīt no atbildētājas parādu par piegādāto siltumenerģiju Ls 560,00 par laika periodu no
2008.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 14.jūlijam, valsts nodevu Ls 84,00, un tiesāšanās izdevumus Ls 3,30, uzliekot par pienākumu
pārskaitīt parādu uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank”: /konta numurs/, atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6%
gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.
Prasības pieteikumā prasītājs norādīja, ka prasītājs sniedz siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknē no 2008.gada 1.oktobra.
Siltumenerģijas tarifus nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulators. Prasītājs sniedz siltumenerģijas piegādes pakalpojumus arī pēc
adreses /adrese A/, kas saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem pieder /pers. A/. Siltumenerģijas piegāde dotajai mājai notika saskaņā
ar SIA „Rēzeknes enerģija” un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu /pers. B/ 2012.gada 1.jūnijā noslēgtā līguma Nr.349 „Par
siltumenerģijas piegādi un lietošanu” noteikumiem. Siltumenerģijas piegāde dotai dzīvojamajai mājai notika pēc minētā līguma
noteikumiem, kur līguma 3.1.punkts paredz, ka abonenti – īpašnieki vai īrnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam
(SIA „Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.
SIA „Rēzeknes enerģija” savus pienākumus izpildīja godprātīgi un no atbildētājas netika saņemtas pretenzijas par sniegto
siltumenerģijas piegādes pakalpojumu kvalitāti, un nekustamā īpašuma īpašniecei, kas ierakstīta Zemesgrāmatā, ir pienākums
savlaicīgi un pilnīgi apmaksāt saņemtos siltumenerģijas pakalpojumus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876
„Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36.punktu, Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr.204 „Par
siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks
daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.punktu, 3.punktu, Dzīvokļu
īpašuma likuma 1.pantu, 41.panta pirmās daļas 3.punktu.
Atbildētāja, tiesas noteiktā termiņā sniedza paskaidrojumus sakarā ar celto prasību, norādot, ka prasību neatzīst, viņa ir bez darba un
ienākumiem, nespēj veikt tik augstu rēķinu apmaksu. Maksājumus veic ik mēnesi. Maija mēnesī tika veikts maksājums Ls 238,30,
tādējādi būtiski samazinot parāda summu, kā arī jūnija mēnesī Ls 120,70. Pēc mutiskās vienošanās prasītāja pārstāvis apgalvoja, ka
tiesāšanās netiks uzsākta, jo atbildētāja ir būtiski samazinājusi parādu. Lūdz sadalīt parādu pa mēnešiem, atbilstoši atbildētājas
maksātspējai. Lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē (lietas 39.-40.lapa).
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā minētiem motīviem, samazinot prasības
apmēru, lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR 160,96 par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada 30.jūnijam un
tiesāšanās izdevumus EUR 124,22 (lietas 46.lapa).
Tiesas sēdē atbildētāja prasību pēc tās samazināšanas atzina pilnībā un paskaidroja, ka pirmstiesas brīdinājuma saņemšanas laikā
parāda apmērs esot sastādījis Ls 976, uz prasības celšanas brīdi parāds esot bijis Ls 560, tagad tas esot vēl samazinājies.
Atbildētāja maksāja pa daļām finansiālo grūtību dēļ, jo esot bezdarbniece. Parāda apmēram piekrītot. Viņa esot dzīvokļa īpašniece.
Samaksāšot atlikušo parādu pa daļām.
Tiesa, novērtējusi pušu paskaidrojumus, visus lietā esošus pierādījumus kopumā, uzskata, ka prasība pēc tās samazināšanas ir
pamatota un apmierināma pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, Civillikuma 2033., 2107., 2108.,
2109.pantu, 2008.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”
36.punktu, 1994.gada 18.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu,
2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 3.punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1765.panta pirmo un otro daļu un ņemot vērā to, ka atbildētājs ir patērētājs
(Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts), prasītājam nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no
piespriestās, bet faktiski nepiedzītās pamatparāda summas par laiku no tiesas dienas līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi
uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 119,52 (Ls
84,00), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR EUR 4,70 (Ls 3,30) (Civilprocesa likuma 41.pants).
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu, 2041.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas numurs
42403021332, labā parādu par piegādāto siltumenerģiju EUR 160,96 par laika periodu no 2012.gada 1.septembra līdz 2013.gada
30.jūnijam, samaksāto valsts nodevu EUR 119,52, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 285,18 (divi simti
astoņdesmit pieci un 18/100 euro), pārskaitot parādu uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank”: LV81HABA0551022600432.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus – seši procenti gadā no
piespriestas, bet faktiski nepiedzītas parāda summas par laiku no 2014.gada 11.aprīļa līdz sprieduma izpildei vai izsoles dienai.
Noteikt /pers.A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā divdesmit dienu laikā apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma
440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis: