Court dismissed defendant's silence defense and allowed plaintiff's debt collection claim in simplified procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit written explanations as a procedural barrier and ruled in favor of the plaintiff. The plaintiff successfully proved a debt arising from an assignment of an electronic services contract, citing specific Civil Code articles. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa; Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1765., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805. panti: A defendant's failure to submit written explanations does not preclude the court from adjudicating the case if the plaintiff has substantiated the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Atklātas lietas statuss
Lietas Nr. C77 14321 24
Lietas arhīva Nr. C-05136-25/82
ECLI:LV:RPT:2025:0306.C771432124.3.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2025. gada 6. martā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga
izskatīja rakstveida procesā civillietu vienkāršotajā procedūrā Aktiva Finance Group OÜ prasībā pret
/Persona A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas tiesā saņemts Igaunijā reģistrētā uzņēmuma Aktiva Finance Group OÜ pilnvarotā
pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija” prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /Persona A/
par naudas piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no 2022. gada 10. maijā starp SIA “BITE
Latvija”, reģistrācijas numurs 40003742426, un atbildētāju noslēgtā Elektronisko sakaru pakalpojuma līguma Nr.
ECOM/0881496/2022 saistību neizpildes, ko prasītājs ieguvis, pamatojoties uz 2022. gada 30. jūnijā noslēgto
Cesijas līgumu starp SIA “Bite Latvija” kā cedentu un Aktiva Finance Group OÜ (iepriekšējais nosaukums –
Aktiva Finants OÜ) kā cesionāru.
Atbildētāja nav veikusi samaksu par abonēšanas, interneta un televīzijas pakalpojumiem saskaņā ar tarifa
plānu, kas jāmaksā katru mēnesi rēķinos norādītajos datumos.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798.,
1801. un 1805. pantu.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu Aktiva Finance Group OÜ galveno parādu 530,89 EUR,
kas sastāv no 01.04.2023. neapmaksātā rēķina Nr. 0044578429 parāda summas 523,89 EUR un parāda atgūšanas
izdevumiem 7 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2023. gada 31. maija līdz 2024. gada
1. augustam 36,78 EUR, kopā 567,67 EUR, kā arī lūdz piedzīt visus tiesas izdevumus, t.sk., valsts nodevu 85,15
EUR. Noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājai uz oficiālo elektronisko adresi nosūtīts prasības
pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai
un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Atbildētājas paskaidrojumi par prasības pieteikumu nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21
panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata
rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem Civilprocesa likuma noteiktā kārtībā ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājai uz oficiālo elektronisko adresi.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda
saīsinātu spriedumu.
Civilprocesa likuma 194. panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.
panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem
vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem
vadījusies tiesa.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantam puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu
pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem
tā vadījusies, izspriežot lietu.
[5] Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas
darbības, vai pēc likuma. Civillikuma 1425. pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar
piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un
ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1793. pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek:
[..] 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Civillikuma 1798. pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma,
vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un
nedroši.
Civillikuma 1800. un 1801. pants noteic, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša
tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā
līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet. Cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to
personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā; parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts,
nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Saskaņā ar Civillikuma 1805. un 1806. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām
un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku. Cesionārs gan
neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie
tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību
pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja
tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.
Civillikuma 1828. un 1838. pants noteic - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,
negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā
termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minētās likuma normas tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā par galvenā
parāda 523,89 EUR piedziņu no atbildētājas prasītāja labā.
[5.1] Civillikuma 1756. un 1757. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku
darījumu, vai uz likumu un nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot
pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).
Savukārt Civillikuma 1759. panta 1. punkta noteikumi noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas
norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas
nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minētās likuma normas, tiesa atzīst, ka apmierināma prasība daļā par līgumisko procentu 36,78
EUR (523,89 EUR x 427 (kavētas dienas) x 0,01644 / 100 = 36,78 EUR) par periodu no 31.05.2023. līdz
01.08.2024. piedziņu no atbildētājas prasītāja labā.
[5.2] Tiesa atzīst, ka prasība daļā par ārpustiesas parāda piedziņas izdevumu 7 EUR piedziņu ir pamatota un
apmierināma, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka
parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas
izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību un Ministru kabineta 2013.
gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem,
kas nav atlīdzināmi” 2.1. punktu (01.01.2014.-11.07.2024. redakcijā), kas noteica, ka parāda atgūšanas
pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas
izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu
parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma
saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks
nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro.
[6] Ievērojot Civillikuma 1756. un 1757. pantā, kā arī 1765. panta pirmajā daļā noteikto, kā arī 2021. gada
15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.
pantu, tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā
no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.
pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež
no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājam piespriežami
samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 85,15 EUR.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-193., 195., 250.25, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt Aktiva Finance Group OÜ prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /Persona A/ par naudas
piedziņu.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu Aktiva Finance Group OÜ, Igaunijas
komersanta reģistrācijas numurs 10746479, galveno parādu 523,89 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 36,78
EUR par periodu no 2023. gada 31. maija līdz 2024. gada 1. augusta, parāda atgūšanas izdevumus 7 EUR un
samaksāto valsts nodevu 85,15 EUR, kopsummā 652,82 EUR (seši simti piecdesmit divi euro 82 centi).
Samaksa veicama prasītāja pārstāvja kontā SIA “Julianus Inkasso Latvija” kontā Nr.
LV61HABA0551008868793, AS “Swedbank”.
Noteikt Aktiva Finance Group OÜ tiesības saņemt no /Persona A/ likumiskos procentus 6 % (sešus
procentus) gadā no piedzītās summas, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot
Civillikuma 1763. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /Persona A/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma
sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Lūguma
nepieteikšanas gadījumā saīsinātais spriedums stāsies spēkā pēc sastādīšanas lūguma termiņa notecējuma.
Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2025. gada 6. marta - var
iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa
likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2025. gada 21.
martā.
Tiesnese Sanita Rūtenberga
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.