Legislator Case Law & Legislation
112048916 / 1-0489-16 AI generated

Court dismisses appeal against Data Inspectorate's fine for unnotified video surveillance of postal workers and clients.

Case Number 112048916 / 1-0489-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the appellant's appeal against the Data State Inspectorate's decision to impose a €70 fine for processing personal data without notification. The Inspectorate found that the appellant violated data protection laws by recording video and audio of postal staff and clients without informing the subjects, constituting an administrative offense under the Administrative Offences Code. The court upheld the decision, noting the fine was correctly applied at the minimum statutory level for multiple simultaneous violations and that the institution's reasoning was fully sufficient and free from procedural errors.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 un 204.8 panti; Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2., 7. un 10. panti: The court ruled that processing personal data via video surveillance without prior notification constitutes an administrative offense, and the fine must be imposed within the statutory range for the most serious violation when multiple simultaneous offenses are committed.

Keywords

AI generated
administrative offense data protection violation video surveillance personal data processing administrative fine Data State Inspectorate unnotified recording

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.8 pants
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 4. punkts
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pants
Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. panta otrā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.18 pants

Cited Case Law

AI generated
Van de Hurk v The Netherlands (1994.04.19)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 112048916

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2016.gada 28.decembrī

Daugavpils tiesas tiesnesis K.Rinčs

rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par Datu valsts inspekcijas 2016.gada 22.augusta lēmumu Nr. DVI/N-2-1/1901,

konstatēja

2016.gada 9.jūnijā Datu valsts inspekcijā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols BC 000449, kurā norādīts, ka /pers. A/ veica VAS

,,Latvijas Pasts” Daugavpils 10.pasta nodaļas darbinieku /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ personu datu apstrādi – video un audio

ierakstu veikšanu saglabājot video un audio ierakstu, neinformējot datu subjektus par tā veikšanu. Pirms minēto personu datu apstrādes /pers. A/ nav

informējis šīs personas par viņu datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā. /pers. A/ ir pārkāpis iepriekš

minētās likuma normas. Viņa rīcībā konstatēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 panta pirmajā daļā un 204.8 pantā paredzētais

pārkāpums.

Ar Datu valsts inspekcijas (turpmāk – DVI) 2016.gada 14.jūlija lēmumu Nr. DVI/N-2-1/1538 /pers. A/ piemērots naudas sods 70 euro apmērā

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 204. 7panta pirmajā daļā un 204.8pantā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu.

Lēmumā norādīts, ka video un audio ieraksti, kas satur Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas darbinieku un klientu personas datus un šo datu

glabāšana, nodošana un izmantošana ir personas datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 4.punkta izpratnē.

Saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu /pers. A/ ir pārzinis veiktajiem video un audio ierakstiem, kas satur Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas

darbinieku un klientu personas datus. Personas datu apstrāde, veicot filmēšanu, ir jāveic saskaņā ar FPDAL, kura 7.pants paredz, ka personas datu

apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats – pastāv vismaz viens FPDAL 7.panta nosacījums. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai,

veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši

paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša FPDAL un to nedrīkst

veikt. Saskaņā ar FPDAL 10.panta pirmo daļu pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL, tai skaitā pārzinim ir jāizvērtē FPDAL

7.pantam atbilstoša tiesiskā pamata pastāvēšana pirms personas datu apstrādes uzsākšanas. Šajā gadījumā pārzinis – /pers. A/ – nav apliecinājis, ka ir

izvērtēts un nodrošināts tiesiskais pamats atbilstoši FPDAL 7.panta 6.punktam.

Lēmumā norādīts, ka DVI rīcībā esošā informācija liecina, ka /pers. A/ pirms personas datu apstrādes nav informējis datu subjektus par viņu datu

apstrādi un nav sniedzis FPDAL noteikto informāciju datu subjektiem. /pers. A/ rīcība, apstrādājot Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas

darbinieku un klientu personas datus, veicot video un audio ierakstu VAS ,,Latvijas Pasts” Daugavpils 10.pasta nodaļas telpās Jātnieku ielā 78b,

Daugavpilī, ir neatbilstoša FPDAL 7. un 8.pantam, tādejādi ir secināms, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko ir paredzēta

administratīvā atbildība Latvijas APK 204.7 panta pirmajā daļā (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem) un Latvijas APK 204. 8 pantā

(informācijas nesniegšana datu subjektam).

Nosakot soda veidu un apmēru tiek ņemti vērā Latvijas APK 22., 32., 33. un 34.panta nosacījumi. Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi

netika konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 11.pantu /pers. A/ administratīvais pārkāpums ir izdarīts aiz neuzmanības.

/pers. A/DVI 2016.gada 14.jūlija lēmumu Nr. DVI/N-2-1/1538 pārsūdzēja pilnā apjomā.

Ar DVI 2016.gada 22.augusta lēmumu Nr. DVI/N-2-1/1901 (turpmāk – Iestādes Lēmums) atstāts negrozīts 2016.gada 14.jūlijā pieņemtais

lēmums par naudas soda piemērošanu. Iestādes Lēmumā norādīts, ka 2016.gada 14.jūlija lēmums ir pamatots, tas ir pieņemts atbilstoši DVI rīcībā

esošajai informācijai, /pers. A/ argumenti ir izvērtēti. Papildus norādīts, ka DVI rīcībā nav informācijas par to, ka pastāv FPDAL

7.pantā minētie tiesiskie pamati /pers. A/ veiktajai Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas darbinieku un klientu personas

datu apstrādei. Iestāde Lēmumā norādīts, ka, saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu, par personas datu apstrādes atbilstību

FPDAL, ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu

apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus. Šajā gadījumā /pers. A/ ir pārzinis FPDAL 2.panta 9.punkta izpratnē. Saskaņā ar

FPDAL 2.panta 3. un 4.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko

personu, savukārt, personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tai skaitā personas datu vākšana,

glabāšana, izmantošana, nodošana. Līdz ar to video un audio ieraksti, kas satur Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas

darbinieku un klientu personas datus un šo datu glabāšana, nodošana un izmantošana ir personas datu apstrāde FPDAL

2.panta 4.punkta izpratnē.

FPDAL 8.pants paredz, ka iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu informāciju – pārziņa

nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese un paredzēto personas datu apstrādes mērķis. Izvērtējot lietas materiālus nav konstatēts, ka /pers. A/

būtu informējis datu subjektus (Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas darbinieku un klientus) un sniedzis tiem FPDAL 8.pantā noteikto informāciju.

Vienlaikus DVI nekonstatē, ka /pers. A/ būtu FPDAL 7.pantā noteiktais tiesiskais pamats Latvijas Pasta Daugavpils 10.pasta nodaļas darbinieku un

klientu personas datu iegūšanai, glabāšanai, nodošanai un izmantošanai.

Iestāde Lēmumā norāda, ka nav pamatota /pers. A/ atsaukšanās uz likumu ,,Par presi un citiem masu informācijas

līdzekļiem”, jo izvērtējot lietas materiālus, DVI nekonstatē, ka personas datu apstrāde tika veikta žurnālistiskām vajadzībām. Kā arī publiski

pieejamā informācija neliecina, ka /pers. A/ būtu Latvijas žurnālistu asociācijas biedrs.

Nosakot sodu atbilstoši Latvijas APK 33.pantam tika ņemts vērā /pers. A/ veselības stāvoklis. Ievērojot minēto Iestādes Lēmumā

secināts, ka lēmums par /pers. A/ sodīšanu ir likumīgs un pamatots.

Daugavpils tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par 2016.gada 22.augusta Iestādes Lēmumu, kurā norādīts, ka viņš pilnā apjomā apstrīd šo Lēmumu.

/pers. A/ sūdzībā norāda, ka sūdzējās par klientu apkalpošanu Daugavpils 10.pasta nodaļā. Latvijas pasta darbinieki pārsniedza savas pilnvaras,

ļaunprātīgi izmantoja savu varu un pārkāpa /pers. A/ likumiskās tiesības un intereses, ar ko nodarīja būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzēja veselībai,

psihei, reputācijai. Ja sūdzības iesniedzējam aizliegs fiksēt Latvijas pasta darbinieku pretlikumīgu rīcību, viņam nebūs iespējas pierādīt, ka Latvijas pasta

darbinieki regulāri pārkāpj tiesiskas normas. Fakts, ka Latvijas pasts griezās Datu valsts inspekcijā nozīmē to, ka viņi nepārtrauks savas pretlikumīgas

darbības. /pers. A/ sūdzībai pievienoja video un audio ierakstu ar pierādījumiem par Daugavpils 10.pasta nodaļas pretlikumīgu rīcību. Video un audio

ieraksti ir vajadzīgi /pers. A/ tiesību un likumisko interešu aizsardzībai tiesā, tādēļ viņam ir tiesības veikt video un audio ierakstus atbilstoši Fizisko personu

datu aizsardzības likuma 11.panta 6.punktam. Latvijas pasta darbinieki un apmeklētāji nelūdza /pers. A/ uzrādīt žurnālista apliecību, līdz ar to Latvijas

pasta iesniegums Datu valsts inspekcijai ir nepamatots un apmelojošs. Saskaņā ar likuma ,,Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24.pantu

realizējot šajā pantā minētās tiesības, žurnālistam, ja nepieciešams, jāuzrāda masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecība, bet nekur nav noteikts, ka

apliecību jāuzrāda visur un vienmēr. Nav jābrīdina citu personu par video, foto vai audio ieraksta veikšanu. /pers. A/ vairāk par desmit reizēm bija nācis

uz Latvijas pastu, veica videoierakstus, rādīja žurnālista apliecību, tomēr agrāk pasta darbinieki neiesniedza sūdzības. Latvijas pasts arī nav pierādījis, ka

sūdzības iesniedzējs apstrādā citu personu personiskus datus. Latvijas pasts traucē žurnālista darbam, par ko viņus ir jāsauc pie administratīvās

atbildības. /pers. A/ neveica un neveiks personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Viņam ir likumiskas tiesības veikt

video, foto un audio ierakstus tāpēc, ka viņa mērķis ir fiksēt visu, kas ir saistīts ar viņa dokumentiem, korespondences saņemšanu Latvijas pastā, pasta

darbinieku rīcību viņa apmeklēšanas laikā, lai šos pierādījumus iesniegt tiesā. Datu valsts inspekcija pārkāpa Satversmes 91.pantu, Konvencijas 7.un

14.pantu, līdz ar ko tika pārkāptas /pers. A/ likumiskās tiesības un intereses. Pasta darbinieki neiesniedza pierādījumus tam, ka sūdzības iesniedzējs ir

apstrādājis citu personu datus, ar to /pers. A/ nenodarbojas. Bez tam, /pers. A/ taisītajos videoierakstos nav sensitīvo personu datu, ir tikai tādi dati, kuri

ir pieejami publiskās vietās. Administratīvā pārkāpumu protokolam Nr. BC000449 nav juridiska spēka, jo tas neatbilst Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumiem un Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta otrajai daļai. Uz tā ir neoriģinālā paraksta kopija, kas ir procesuālais

pārkāpums. Līdz ar ko minētais dokuments nav saistošs. Datu valsts inspekcijas 2016.gada 22.augusta lēmums Nr. DVI/N-2-1/1901 ir nelikumīgs,

panākts ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem un citām prettiesiskām darbībām, līdz ar ko atceļams.

Kā arī /pers. A/ lūdz piedzīt no DVI un VAS ,,Latvijas Pasts” viņa labā atlīdzību par morālo kaitējumu 2200000 (divi miljoni divi simti tūkstoši)

euro un ar šo procesu saistītos izdevumus (par kopēšanu, u.tml.) 132 euro.

2016.gada 21.oktobrī, pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tika pieņemts lēmums lietu izskatīt rakstveida procesā.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, pārsūdzētā Iestādes Lēmuma motivāciju un pierādījumus lietā, atzīst, ka Iestādes Lēmums ir likumīgs un

pamatots, bet sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu, tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds

administratīvais sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas

piedzenams.

/pers. A/ ir saukts pie administratīvās atbildības par fizisko personu datu apstrādi – video un audio veikšanu saglabājot video un audio

ierakstu, neinformējot datu subjektus par tā veikšanu. Pirms minēto personu datu apstrādes /pers. A/ nav informējis šīs personas par viņu datu apstrādi.

Saskaņā ar FPDAL 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no

šādiem nosacījumiem: ir datu subjekta piekrišana; datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu,

datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu; datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai; datu

apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību; datu apstrāde nepieciešama, lai

nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai

pārraidīti trešajai personai; datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās

trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Šī likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka iegūstot personas datus no datu subjekta, pārzinim ir pienākums sniegt datu subjektam šādu

informāciju, ja vien tā jau nav datu subjekta rīcībā: pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese; paredzētais personas datu

apstrādes mērķis.

Lietā ir šādi pierādījumi: VAS ,,Latvijas Pasts” darbinieku sūdzība Datu valsts inspekcijai; Datu valsts inspekcijas pieprasījums /pers. A/; /pers. A/

paskaidrojums (sūdzība); CD diski; administratīvā pārkāpuma protokols BC 000449.

Tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās, ka /pers. A/, pirms tam neinformējot, ir filmējis VAS ,,Latvijas Pasts” Daugavpils

10.pasta nodaļas darbiniekus. /pers. A/ ir saglabājis video un audio ierakstus. Šādas /pers. A/darbības ir personu datu apstrāde FPDAL 7. panta

izpratnē, ko viņš izdarīja neinformējot par to personas, kā to paredz FPDAL 8. pants.

Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus tiesa secina, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 204. 7 panta pirmajā daļā un 204.8pantā paredzētos

administratīvos pārkāpumus, viņš ir vainīgs šo pārkāpumu izdarīšanā un līdz ar to ir pamats viņa sodīšanai.

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ sūdzība tiesai nav norādījis nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz administratīvā pārkāpuma

faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem.

Latvijas APK 204.7 panta pirmā daļa paredz, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir,

par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu,

glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

Latvijas APK 204.8 pants paredz, ka par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam - izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no

divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Latvijas APK 35.panta otrā daļa nosaka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko

pārkāpumu.

Ar 2016.gada 14.jūlija Datu valsts inspekcijas lēmumu Nr. DVI/N-2-1/1538 /pers. A/ uzlikts naudas sods 70 euro apmērā (lietas 1.sējuma 52.-

54.lapa).

Ar Iestādes 2016.gada 22.augusta Lēmumu atstāts negrozīts 2016.gada 14.jūlijā pieņemtais lēmums par uzliktā naudas soda 70 euro piemērošanu

(lietas 1.sējuma 64.-67.lapa).

Tiesa atzīst, ka naudas sods 70 euro apmērā noteikts saskaņā ar panta sankciju. Atbildību mīkstinošie vai pastiprinošie apstākļi nav konstatēti.

Sods noteikts minimālajā apmērā. Ievērojot Latvijas APK 35.panta otrās daļas nosacījumus par /pers. A/ izdarītajiem pārkāpumiem nevar piemērot

brīdinājumu vai mazāku soda apmēru par septiņdesmit euro.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmuma ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, secinājumi balstīti uz lietā noskaidrotajiem faktiskajiem

apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā, novērtējot normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu, līdz ar to tiesa

pievienojas Iestādes Lēmuma motivācijai.

Tāpat tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālos

pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā to, ka /pers. A/ tiek atzīts par vainīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā un viņa sūdzība tiek noraidīta, tiesai nav pamata izlemt par

morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu.

Pārējos /pers. A/argumentus tiesa nevērtē, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu. Bez tam, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas no Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma

Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu un 289.18 pantu, tiesa

no s pri e da

atstāt negrozītu Datu valsts inspekcijas 2016.gada 22.augusta lēmumu Nr.DVI/N-2-1/1901, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesai.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 28.decembrī.

Tiesnesis K.Rinčs