Court imposes administrative detention for repeated police control violations despite prior warnings.

Lietas arhīva Nr. 1-0842-19/39

ECLI:LV:ZRT:2019:0923.173084219.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2019.gada 23.septembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Zeltīte Kusiņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

Tiesa konstatēja, ka /pers. A/ 2019.gada 21.augustā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.10.00 neieradās uz kārtējo reģistrāciju Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirknī, Ogrē, Brīvības ielā 6, tādējādi tīši pārkāpjot policijas kontroles noteikumus.

Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa uzlikto ierobežojumu – četras reizes mēnesī, katra mēneša pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā trešdienā laikā no

plkst.8.30 līdz plkst.10.00 reģistrēties VP RRP Ogres iecirknī.

/pers. A/ ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole – uz 1 gadu

un kopš 2018.gada 10.decembra viņa atrodas VP RRP Ogres iecirkņa uzskaitē saistībā ar papildsodu – policijas kontroli.

Ar uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību /pers. A/ tika iepazīstināta 2018.gada 13.decembrī un saņēma pret parakstu izskaidrojuma eksemplāru.

Ar tādām darbībām /pers. A/ ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

2019.gada 10.septembrī VP RRP Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC

382611.

Motīvu daļa

Uz tiesas sēdi 2019.gada 23.septembrī pie administratīvās atbildības saucamā persona – /pers. A/ – neieradās, par neierašanās iemesliem nav

ziņojusi.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir

zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

No pārkāpuma protokola PC 382611 konstatējams, ka /pers. A/ bija zināms kopš protokola sastādīšanas 2019.gada 10.septembrī par tiesas

sēdes vietu Zemgales rajona tiesā Ogrē, Brīvības ielā 6, un laiku 2019.gada 23.septembrī plkst.15.30, kas norādīts protokolā un ko apliecina viņa

paraksts administratīvā pārkāpuma protokolā par minētā dokumenta saņemšanu (2.lapa). Šādu paziņošanas veidu paredz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 248.pants.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots atbilstoši likuma prasībām un no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas

izskatīšanu.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturtajā daļā paredzēto pamatu administratīvā pārkāpuma

lietas izskatīšanai bez /pers. A/ klātbūtnes. Turklāt administratīvā pārkāpuma lietā ir pietiekamas ziņas par faktiem, lai izlemtu jautājumu par /pers. A/

saukšanu pie administratīvās atbildības un soda uzlikšanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtā daļa noteic, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu

uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien

administratīvajā lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā fiksētās ziņas par faktiem, t.i., pierādījumus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma fakts un pārkāpējas /pers. A/

vaina tā izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolā PC 382611 amatpersonas fiksētajām ziņām (2.lapa), kuras apstiprina turpmāk

minētie pierādījumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 10.decembra spriedums, saskaņā ar kuru /pers. A/ notiesāta pēc Krimināllikuma

253.1panta otrās daļas un 253.2panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas nosacījumus, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 2

mēnešiem un policijas kontroli uz 1 gadu (7.lapa), apliecina notiesātās /pers. A/ pienākumu izciest papildsodu – policijas kontrole.

/pers. A/ 2018.gada 10.decembrī izsniegtā izziņa Nr.3154-0715 apstiprina, ka 2018.gada 10.decembrī /pers. A/ atbrīvota no ieslodzījuma vietas

pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas (11.lapa), kas apliecina pienākumu uzsākt papildsoda izciešanu.

2018.gada 13.decembra lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka cita starpā /pers. A/ uzlikts pienākums – četras

reizes mēnesī, katra mēneša pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā trešdienā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.10.00 ierasties reģistrēties VP RRP Ogres

iecirknī, Brīvības ielā 6, Ogrē, 211.kabinetā (12.lapa).

Ar minēto lēmumu, kā arī ar uzliktajiem policijas kontroles ierobežojumiem un katra uzliktā ierobežojuma izpildes kārtību un sekām to neizpildes

gadījumā /pers. A/ iepazinusies, par ko liecina viņas kā kontrolējamās personas paraksts (12., 13.-14.lapa).

Policijas kontroli īstenojošās policijas amatpersonas ziņojumā (turpmāk – Ziņojums), kas sagatavots 2019.gada 22.augustā, norādīta pārkāpuma

protokolā fiksētajiem faktiem analoga informācija (4.lapa).

Minētajā Ziņojumā norādīts, ka 2019.gada 21.augustā /pers. A/ bez attaisnojoša iemesla neieradās uz kārtējo reģistrāciju VP RRP Ogres iecirknī,

Brīvības ielā 6, 226.kabinetā.

Analoga informācija par neierašanos uz kārtējo reģistrāciju policijas iecirknī fiksēta Policijas kontroles reģistrācijas lapā (15., 16.lapa).

Par 2019.gada 21.augustā izdarīto administratīvo pārkāpumu notiesātā /pers. A/ 2019.gada 10.septembrī sniedza paskaidrojumu, kas pievienots

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (17.lapa).

Paskaidrojumā /pers. A/ atzīst, ka ir pārkāpusi policijas kontroles noteikumus un nožēlo izdarīto. /pers. A/ paskaidro, ka minētajā datumā nav

ieradusies uz kārtējo reģistrāciju, jo tajā pašā dienā bijis jādodas uz VP RRP Ogres iecirkni, lai izciestu administratīvo arestu uz 8 diennaktīm, bet viņai

bijis bail, tāpēc policijas iecirknī ieradusies tikai plkst.23.40 un par reģistrāciju aizmirsusi.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienota arī Iesnieguma par neizciestā papildsoda – policijas kontrole – laika aizstāšanu ar brīvības

atņemšanu /pers. A/ kopija (19.-21.lapa).

Iepriekš minētās ziņas par faktiem, izvērtējot kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa novērtē kā ticamas un attiecināmas, jo ziņas par faktiem tieši

apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību, t.i., Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā

pārkāpuma sastāvu /pers. A/ rīcībā. Tāpat pierādījumi, t.i., ziņas par faktiem ir pieļaujamas, jo tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas noteiktajā

procesuālajā kārtībā. Ziņas par faktiem fiksētas likumā noteiktajos pierādīšanas līdzekļos – pie administratīvās atbildības saucamās personas

paskaidrojums lietā un dokumenti, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā.

Tiesa secina, ka administratīvajā lietvedībā netika pierādītas pretējas ziņas tiem faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

2019.gada 10.septembrī fiksējusi amatpersona administratīvā pārkāpuma protokolā PC 382611 (2.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka /pers. A/ ir vaļsirdīgi nožēlojusi izdarīto savā rakstveida paskaidrojumā (17.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to,

ka gada laikā izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru /pers. A/ jau administratīvi sodīta (24.lapa).

Izvērtējot lietā konstatētos administratīvā pārkāpuma apstākļus, tiesa ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta pirmajā un

otrajā daļā noteikto un 22.pantā definēto administratīvā soda mērķi.

Tiesa izvērtēja administratīvās lietas materiālos kontrolējošās iestādes ietvertās ziņas par /pers. A/ personību, proti, ziņas par administratīvajiem

pārkāpumiem (24.lapa), Sodu reģistra izdruku par kriminālprocesiem (25.-26.lapa), personu datu pārlūka ziņas (5.-6.lapa), VID Datu noliktavas

Nodokļu pārvaldes izdruku par /pers. A/ darbavietu, aprēķinātajiem ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem 2018. un 2019.gadā (22.lapa), kā arī

raksturojumu no Iļģuciema cietuma (9.lapa), kurā /pers. A/ raksturota kopumā apmierinoši.

Tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

kā arī, lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, nav iespējams panākt ar naudas sodu, kas /pers. A/ piemērots par agrāk izdarītajiem policijas

kontroles pārkāpumiem un nav atturējis no jauna pārkāpuma izdarīšanas, tādējādi /pers. A/ jāpiemēro administratīvais arests.

Tiesa nolemj piemērot /pers. A/ administratīvo arestu uz 7 diennaktīm, jo iepriekš piemērotie administratīvie aresti uz 3, 4 un 5 diennaktīm par

policijas kontroles pārkāpumiem nav atturējuši viņu no jauna pārkāpuma izdarīšanas.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 31.panta otrā daļa noteic, ka administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi

astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Lietas iztiesāšanā tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu /pers. A/ piemērot administratīvo arestu.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.7panta pirmo, piekto daļu, 289.13panta pirmo, otro

daļu, 289.16panta pirmo daļu, 292.panta otro daļu, 317.pantu un 177.pantu

tiesa nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas izdarīts

2019.gada 21.augustā, un sodīt, piemērojot administratīvo arestu uz 7 (septiņām) diennaktīm.

Izpildīt spriedumu par administratīvo arestu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 23.septembrī no plkst.16.40.

Tiesnese Z.Kusiņa