Court dismissed defendant's appeal and allowed gas utility's small claims suit for unpaid gas fees and interest.

Lietas Nr. C29472116

Lietas arhīva Nr. C-1491-17/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 23. martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Latvijas Gāze”

maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 22. martā akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” (turpmāk - Prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra

prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) (turpmāk - Atbildētāja) par naudas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2016. gada

9. maija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk – Objekts) izlietota dabasgāze, par ko nav veikta samaksa.

Gazificētā objekta īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Saskaņā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes informāciju, SIA “Avotu nami” 2006. gada 6. martā

noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu par telpām /adrese/, ar Atbildētāju. Dzīvokļu īpašnieku biedrība /nosaukums/ ir sniegusi informāciju, ka dzīvoklis

/adrese/, nodots atsavināšanai un pārdots izsolē 28.05.2013.

2012. gada 28. jūnijā dabasgāzes padeve Objektā pārtraukta, dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumam esot 318 m3, un Atbildētājas

nesamaksātais parāds ir 498,36 euro, ko veido neveiktie maksājumi par dabasgāzi Gazificētajā objektā periodā no 30.09.2007. – 28.06.2012.

403,05 euro, nokavējuma procenti par periodu no 30.09.2007. – 28.06.2012. 95,03 euro, kā arī pasta izdevumi 0,28 euro.

Prasītājs norādījis, ka sūtījis Atbildētājam paziņojumus par parādu, tajā skaitā, 17.10.2014. Līdz prasības celšanai tiesā Atbildētājs saistības nav

izpildījis.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65., 72., 84.,

90.1. punktu, Civillikuma 1828.pantu, Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja galveno parādu 403,33 euro apmērā, nokavējuma procentus 95,03 euro un

tiesas izdevumus (valsts nodevu 74,75 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro), kopā piedzenot 577,81 euro, kā arī atzīt Prasītājai

tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās parāda summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājam 2016. gada 25. maijā uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2016. gada 27.

jūnijam un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta un 250.22 panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 31., 32. lapa). Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī par to, ka Atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav

pieteicis.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2016. gada 27. decembrī ierakstītā pasta sūtījumā

uz Prasītājas juridisko adresi un Atbildētāja pēdējās zināmās dzīvesvietas adresi (lietas 37., 38. lapa), vienlaikus informējot lietas dalībniekus par

sprieduma saņemšanas laiku un vietu, kā arī par to, ka šīs datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ņemot vērā, ka jau prasības tiesā

celšanas brīdī Atbildētājai nebija deklarēta dzīvesvieta Latvijā, Prasītājs 2017. gada 22. februāra oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis” ievietojis

publikāciju ar sludinājumu par Atbildētājas informēšanu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 35., 40.lapa).

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[4.1] No lietas materiālos iesniegtās izdrukas no Rīgas pilētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A//3 redzams, ka dzīvoklis /adrese/ no

2012. gada 4. septembra atradās Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā (lietas 11.lapa).

Lietas materiālos atrodas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 23.05.2013. informācija, kurā norādīts, ka,

pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 22.02.2006. lēmumu (protokols Nr.29 12.4.3.p.), SIA “Avotu nami” 2006. gada

6. martā noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu par telpām /adrese/, ar /pers. A/. Īres līgums tika reģistrēts Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu

pārvaldē 07.03.2006. ar Nr.19582. Dzīvokļu īpašnieku biedrība /nosaukums/ ir sniegusi informāciju, ka dzīvoklis /adrese/, nodots atsavināšanai un

pārdots izsolē 28.05.2013. (lietas 12., 24.lapa).

Lietas materiālos atrodas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 19.05.2016. vēstule par to, ka 2006. gada 6. martā noslēgtais dzīvojamās telpas īres

līgums par telpām /adrese/, sabiedrības arhīvā neatrodas (lietas 30.lapa).

Tiesa uzskata, ka ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes 23.05.2013. sniegto informācija apstiprinās fakts,

ka 2006. gada 6. martā SIA “Avotu nami” noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu par telpām /adrese/, ar /pers. A/, līdz ar ko atzīstams, ka Atbildētāja

dzīvojamo telpu /adrese/, lietoja uz īres tiesisko attiecību pamata. Minētais fakts nav apšaubīts, pretēji pierādījumi lietā nav iesniegti.

Minēto apstiprina arī apstāklis, ka no tiesai pieejamas Iedzīvotāju reģistra datu bāzes redzams, ka Atbildētājas (/pers. A/) dzīvesvieta 1991. gada

3. aprīlī deklarēta /adrese/, dzīvesvietas deklarācija anulēta 13.08.2012. (lietas 46.lapa).

[4.2] No lietas materiālos iesniegtā 28.06.2012. gāzes uzskaites kontroles akta Nr.16 izriet, ka objektā /adrese/, uzstādīts gāzes skaitītājs, tā

rādījums 318, plombe Nr.6269031, piezīmēs minēts, ka dzīvoklī neviens nedzīvo, nav gāzes apkures (lietas 13.lapa).

[4.3] Saskaņā ar likumu Par dzīvojamo telpu īri 11. 3 panta pirmās daļas 2. punktu, dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi,

kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks, papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā

(karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju.

Savukārt šī panta trešās daļas 1. punktā paredzēts, ka, īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem

atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojuma

sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” 2. punktā noteikts, ka, saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus

nosaka dzīvojamo telpu īres līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Savukārt atbilstoši 2.1. apakšpunktam, dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar

īrnieku vienojas, par kuriem pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem - ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus.

Tiesas rīcība nav īres līgums, kas noslēgts ar Atbildētāju par dzīvojamās telpas /adrese/, lietošanu, taču ņemot vērā konstatēto par īres līguma

noslēgšanas faktu, un ka īres līgums ir ticis noslēgts starp Atbildētāju un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri,

atzīstams, ka pakalpojumu apmaksas pienākums piekrīt Atbildētājai.

[4.4] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesa

uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir pamats atzīt, ka saistību tiesības starp pusēm izriet no likuma.

Lai arī starp Prasītāju un Atbildētāju līgums par dabasgāzes lietošanu Gazificētajā objektā netika noslēgts, secināms, ka dabasgāze izīrētajā

dzīvoklī līdz 28.06.2012. bija pieejama un tā tika izlietota un par to netika veikta samaksa. Atbildētājs minēto faktu nav apstrīdējis.

[4.5] No parāda aprēķina izriet, ka dabasgāze izlietota periodā no 30.09.2007. – 28.06.2012. no skaitītāja rādījuma 780 līdz 318 (lietas 14.lapa),

par ko nav veikta samaksa 403,05 euro apmērā. 2010. gada 7. novembrī par izlietoto dabasgāzi veikts viens maksājums 10,11 euro, ko Prasītājs

ieskaitījis nokavējuma procentu un pasta izdevumu samaksā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka īres tiesisko attiecību laikā, pienākums norēķināties par Prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem bija Atbildētājai, jo

lietas materiālos nav nekādu ziņu par to, ka ar Atbildētāju 06.03.2006. noslēgtais īres līgums un no tā izrietošās īres tiesiskās attiecības būtu izbeigušās

agrāk, nekā laiks (28.06.2012.), kad Prasītāja darbinieks sastādījis gāzes uzskaites kontroles aktu, un aktā veicot atzīmi, ka dzīvoklī neviens nedzīvo.

[4.6] Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija

spēkā līdz 2016. gada 11. februārim) 46. punktu, par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar līgumu un sistēmas operatora apstiprināto

norēķinu kārtību. Norēķinu kārtībā paredz, ka lietotājs nolasa norēķinu uzskaites mēraparāta un dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījumus un paziņo tos

sistēmas operatoram [..]. Saskaņā ar 90.1. apakšpunktu, maksājumi par gāzi jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda (mēneša) beigām. Norēķinu

periods ir kalendāra mēnesis. No parāda aprēķina izriet, ka Prasītājam nodoti patēriņa rādījumi.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

No aprēķina neizriet, ka saistības būtu izpildītas lielākā apmērā, nekā norādījis Prasītājs. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas

izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja aprēķināto pamatparāda summu, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda 403,05 euro apmērā

par izlietoto dabasgāzi periodā no 30.09.2007. – 28.06.2012. piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[4.7] Pamatparāda summā Prasītājs iekļāvis izdevumus par pasta pakalpojumiem 0,28 euro apmērā. (lietas 14.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs nosūtījis Atbildētājam četras pretenzijas par kopējo summu 1,12 euro (lietas 0,28 x 4). 2014. gada 17.

oktobrī Prasītāja bija nosūtījusi Atbildētājai Pretenziju Nr. 20-4-3.3/12336P par parādu (lietas 16., 17. lapa), kurā uzaicināja veikt parāda 498,36 euro

apmērā samaksu līdz 2014. gada 27. oktobrim, brīdinot Atbildētāju, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā tiks uzsākts parāda piedziņas process.

Saskaņā ar 2013. gada 20. novembra apstiprinātās “Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” 8. punktu, Atbildētājam jāsedz

Prasītājas izdevumi saistībā ar parāda piedziņu. Līdz ar ko prasījums daļā par pasta izdevumu par pretenziju nosūtīšanu Atbildētājam saistībā ar parāda

piedziņu 0,28 euro apmērā, ir pamatots un apmierināms.

[4.8] Par samaksas kavējumu Prasītāja aprēķināja Atbildētājai nokavējuma procentus 104,30 euro, 0,15% dienā no kavētā maksājuma par laika

periodu no 2007. gada 30. septembra līdz 2012. gada 28. jūnijam, pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048

“Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz 2016. gada 11. februārim) 65. punktu.

Nokavējuma procentu summas pamatošanai Prasītāja iesniegusi tiesai aprēķinu (lietas 15.lapa). Daļu no aprēķinātajiem nokavējuma procentiem,

proti, 9,27 euro apmērā, Prasītāja ieturējusi no 07.11.2010. veiktā maksājuma, līdz ar ko lūdz piedzīt no Atbildētājas nokavējuma procentus

95,03 euro.

Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā līdz 2016. gada

11. februārim) 65. punktā noteikts, ka par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15

% dienā no nesamaksātās summas.

Tiesai nav pamata apšaubīt nokavējuma procentu aprēķinu, jo nokavējuma procentu maksāšanas pienākums un procentu apmērs izriet no likuma.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu par laika periodu no 2007. gada 30. septembra līdz 2012. gada 28. jūnijam

95,03 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

[4.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, tajā skaitā parāda aprēķinu. No prasības

pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības pilnā apmērā un tā kā Atbildētāja nav izmantojusi

savas Civilprocesa likuma 74. un 250.2 3 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi tiesai paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav

apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja pamatoti aprēķināja un lūdz piedzīt no Atbildētāja maksu par Objektā izlietoto dabasgāzi par laiku no 2007. gada 30.

septembra līdz 2012. gada 28. jūnijam 403,05 euro apmērā, nokavējuma procentus par laiku no 2007. gada 30. septembra līdz 2012. gada 28. jūnijam

95,03 euro apmērā un pasta izdevumus 0,28 euro, kopā 498,36 euro.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 74,75 euro (lietas 7.lapa) apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 20,35 euro (lietas 8. 43.lapa), kopā 95,10 euro apmērā.

[5.1] Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, Prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā par tiesas pavēstu un

citu dokumentu nosūtīšanu, taču lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kopējā summa ir

7,85 euro. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu nesamaksātā summa 3,15 euro apmērā (7,85 – 4,70) saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo

daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenama no Atbildētāja par labu Tiesu administrācijai.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no galvenā parāda (403,05 euro) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu

pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 97., 193.,195., 197., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, galveno parādu

par laiku no 2007. gada 30. septembra līdz 2012. gada 28. jūnijam 403,05 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2007. gada 30. septembra līdz

2012. gada 28. jūnijam 95,03 euro apmērā un pasta izdevumus 0,28 euro, kopā 498,36 euro, un tiesas izdevumus 95,10 euro, pavisam kopā

593,46 euro (pieci simti deviņdesmit trīs euro 46 centi).

Samaksa veicama akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” AS “Citadele banka” kontā Nr. LV32PARX0000004461029.

Atzīt akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma

procentus 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas (403,05 euro), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus,

ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,15 euro (trīs euro 15

centi) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs: Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi lietā C29472116 (C-1491 17/18). Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu

administrācijas labā, maksājumu apliecinošs dokuments sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

Rīgā, Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai jānosūta pa pastu.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas (2017. gada 23. marta) Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Zemmere