Supreme Court dismisses appeal on income tax deduction for UK life insurance premiums due to insufficient evidence.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the applicant's cassation appeal against the Regional Administrative Court's refusal to grant a tax refund for life insurance premiums paid to a UK-based insurer. The applicant argued that the Regional Court failed to apply the principle of objective investigation by not requesting additional evidence, while the Regional Court determined that the submitted documents did not prove the premiums were paid to an insurer registered in an EU, EEA, or EFTA state. The Court held that the burden of proof lies with the taxpayer and that the Regional Court's assessment of the evidence was not arbitrary, thus rejecting the claim that the principle of objective investigation was violated.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Income Tax s. 10(1)6; Law on Administrative Procedure s. 338(2), 338.1(2)2: The principle of objective investigation does not oblige the court to seek evidence for the applicant at all costs; the taxpayer bears the burden of proving deductible expenses, and a cassation appeal is inadmissible if the lower court's evaluation of evidence is based on a coherent set of circumstances rather than mere lack of evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:0203.A420266817.8.L
Lieta Nr. A420266817, SKA-167/2021
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 3.februārī
[1] Pieteicējs /pers. A/ ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 7.februāra spriedumu, ar kuru noraidīts
pieteicēja pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atmaksāta rezumējošā kārtībā aprēķinātā un 2016.gadā
avansa kārtībā samaksātā (ieturētā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība 519,31 euro.
Lietā ir strīds, vai pieteicēja attaisnotajos izdevumos par 2016.gadu ir iekļaujami apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības
apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) ar kompāniju Friends Provident International.
[2] Apgabaltiesa pārsūdzētajā spriedumā norādīja, ka atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 6.punktam
personas izdevumi atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem, kas atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, ja konstatē, ka persona ir veikusi
apdrošināšanas prēmiju maksājumus atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), kā arī tie ir veikti apdrošināšanas sabiedrībai,
kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, vai kura ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas
Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.
Saskaņā ar minētā likuma 14.panta pirmo daļu maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma
pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus. Tādējādi tieši nodokļu maksātājam ar attaisnojuma dokumentiem ir
jāpierāda, ka viņam taksācijas gadā ir bijuši attaisnotie izdevumi.
Izvērtējot pieteicēja iesniegtos dokumentus kopsakarā ar publiski pārbaudāmām ziņām un citiem pierādījumiem, apgabaltiesa secināja, ka
konkrētajā gadījumā tie nepierāda, ka pieteicējs ir veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus apdrošināšanas sabiedrībai, kura ir reģistrēta citā Eiropas
Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, proti, apdrošināšanas
sabiedrībai, kas reģistrēta Apvienotajā Karalistē (Lielbritānijā), kā to norāda pieteicējs. Tādējādi neizpildās likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
10.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumi, lai pieteicējam būtu tiesības veiktos maksājumus iekļaut savos attaisnotajos izdevumos.
[3] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādīts, ka apgabaltiesai, uzskatot, ka pieteicēja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, bija pienākums saskaņā ar
objektīvās izmeklēšanas principu dot pieteicējam norādījumus un ieteikumus, kā arī savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas.
[4] Izvērtējot kasācijas sūdzības argumentus kopsakarā ar pārsūdzēto apgabaltiesas spriedumu, senatoru kolēģija atzīst, ka tie nerada šaubas par
pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Tā kā izskatāmajai lietai nav arī nozīmes judikatūras veidošanā, nav pamata rosināt kasācijas tiesvedību.
[5] Senāts ir atzinis, ka nodokļu lietās privātpersonai ir līdzdarbošanās pienākums, kas izriet gan no Administratīvā procesa likuma 150.panta trešās
daļas, gan no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta (Senāta 2017.gada 21.novembra sprieduma lietā Nr. SKA?278/2017 (
ECLI:LV:AT:2017:1121.A420411412.2.S) 9.punkts, 2018.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr. SKA-92/2018 (
ECLI:LV:AT:2018:0213.A420433513.2.S) 8.punkts). Ja nodokļu administrācijai ir radies pietiekams pamats apšaubīt, vai nodokļu maksātāja
deklarācijā norādītā informācija ir pareiza, nodokļu maksātājam ir jāapliecina norādītās informācijas pareizība.
Privātpersonas pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas
privātpersonas interesēs. Attiecībā uz faktiem, kas veicina privātpersonai labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt
tieši privātpersonai (Senāta 2007.gada 4.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-93/2007 (C15075104) 14.2.punkts, 2016.gada 14.aprīļa rīcības sēdes
lēmuma lietā Nr. SKA-856/2016 (A420532213) 8.punkts, 2019.gada 30.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-1245/2019 (
ECLI:LV:AT:2019:0730.A420312817.8.L) 4.punkts). Turklāt no Administratīvā procesa likuma 149.panta izriet pienākums katram procesa
dalībniekam pierādīt savus apsvērumus.
Attaisnoto izdevumu pierādīšana ir pieteicēja interesēs. Turklāt pieteicējs ir vienīgais, kurš var zināt konkrēto izdevumu rašanos apstākļus, un
attiecīgi nodrošināt šo izdevumu apliecinošus pierādījumus. Ja pieteicējs nevar pierādīt konkrētus izdevumus, viņš nevar uz šiem izdevumiem atsaukties.
Objektīvās izmeklēšanas princips nav saprotams tā, ka tiesai par katru cenu būtu jāmeklē pieteicēja apgalvojumu apstiprinoši pierādījumi. Tiesas
pienākums nav meklēt pierādījumus par labu vienam vai otram procesa dalībniekam. Pretēji pieteicēja viedoklim, tiesas uzdevums nav novērst trūkumus
pierādījumos, bet gan novērtēt šo trūkumu nozīmi konkrētās lietas kontekstā. Pierādījumu novērtēšanas procesā tiesa var vērtēt iegūtos pierādījumus, no
esošā pierādījumu kopuma izdarot secinājumu par to, vai kāds fakts ir pierādīts vai nav.
[6] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa, vērtējot pieteicēja iesniegtos pierādījumus (informācija par polisi, pašsertifikācijas deklarācijas (individuālo)
veidlapa, ārvalstu uzņēmuma Friends Provident International izziņas, pieteicēja konta pārskati) kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem, atzina, ka tie
nepierāda pieteicēja apdrošināšanas prēmiju maksājumus apdrošināšanas sabiedrībai, kura ir reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas
Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.
No minētā izriet, ka apgabaltiesa savus secinājumus nav balstījusi tikai uz kādu pierādījumu trūkumu, bet, izvērtējot lietas apstākļus un iesniegtos
pierādījumus kopsakarā, konstatēja, ka tie neapliecina tādu izdevumu veikšanu, uz kādiem atsaucas pieteicējs. Proti, apgabaltiesa savu secinājumu ir
balstījusi uz vairāku apstākļu un apsvērumu kopumu, kas kopsakarā veidojuši apgabaltiesas pārliecību.
Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka apgabaltiesa būtu pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu.
No kasācijas sūdzības argumentiem izriet, ka pieteicējs faktiski uzskata, ka viņa iesniegtie pierādījumi ticami apliecina attaisnoto izdevumu veikšanu,
tomēr pierādījumu attiecināmības un pietiekamības jautājums ir vienīgi tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetencē. Pieteicēja atšķirīgs viedoklis par
to nav pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.
[7] Tāpat, pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam, apgabaltiesa ir vērtējusi pieteicēja argumentu, ka Friends Provident International ir nosaukums,
kuru Lielbritānijas apdrošināšanas sabiedrība Friends Life Limited (līdz 1.12.2011. – Friends Provident Life and Pensions Limited) izmanto
uzņēmējdarbībai. Tomēr no pieteicēja iesniegtajiem pierādījumiem, vērtējot tos kopsakarā ar publiski pieejamo informāciju, apgabaltiesa neguva
apstiprinājumu šādam apgalvojumam.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija
nolēma
Atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 7.februāra spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore V. Krūmiņa Senatore A. Kovaļevska Senatore D. Makarova