Court partially allowed management company's claim for unpaid fees and interest against apartment owner in Latvia.

Lieta Nr.C35128913

Lietas arhīva Nr.C-0307-14

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2014.gada 26.novembrī

Valkas rajona tiesa

tiesnese S.Dreija rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Namu apsaimniekotājs” maza apmēra prasībā pret /pers. Z/ par naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 9.septembrī prasītājs SIA „Namu apsaimniekotājs” iesniedza tiesā prasību, kuru papildināja 2014.gada 28.martā, un lūdza piedzīt no

atbildētājas /pers. Z/ parādu EUR 1292,93 kopsummā, kas sastāv no pamatparāda EUR 1041,58 un līgumsoda EUR 251,35; noteikt prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piedzītās un nesamaksātās parāda summas; lūdza piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa nekustamais īpašums Nr. /numurs/ un 705/15753

kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, kas atrodas /adrese/, kas ierakstīts Rīgas rajona tiesas Inčukalna pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/.

2007.gada 23.janvārī notikusi daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā pieņemts lēmums

pilnvarot SIA „Namu apsaimniekotājs”, pārvaldīt un apsaimniekot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

2007.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, kura 3.1.1.punktā

atbildētāja uzņēmās pienākumu veikt samaksu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu Ls 0,23 apmērā par katru dzīvokļa

īpašumu atsevišķā īpašuma platības kvadrātmetru. Minētā līguma 3.1.2.punktā atbildētajai pielīgts pienākums ik mēnesi veikt iemaksu uzkrājumu fondā

Ls 0,05 apmērā par katru atsevišķā īpašuma kvadrātmetru, lai nodrošinātu naudas līdzekļus nekustamā īpašuma kapitālajam remontam un citiem

nepieciešamajiem un derīgajiem izdevumiem.

Prasītājs norāda, ka savas saistības izpildījis, un laikā no 2013.gada 1.jnavāra līdz 2014.gada 31.janvārim sniedzis

atbildētājai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un komunālos pakalpojumus. Atbildētāja ir veikusi tikai vienu maksājumu - 2013.gada 20.jūlijā

Ls 38,34 (EUR 54,55) apmērā, līdz ar ko izveidojies parāds EUR 1041,58 apmērā, par ko viņa nav samaksājusi.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, prasītājs saskaņā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līguma 3.7.punktu izmantojis tiesības aprēķināt līgumsodu 1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Līgumsods EUR 251,35

apmērā aprēķināts par periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.janvārim.

Prasītājs 2013.gada 5.jūlijā atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā nosūtījis pretenziju par parāda samaksu. Samaksa nav veikta, tāpēc iesniegta

prasība tiesā.

Prasītājs nevēlējās, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētāja par prasības pieteikumu un tā papildinājumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniegusi, tāpat nav lūgusi, lai

uzklausīšana notiktu tiesas sēdē.

Uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese/, ierakstītā pasta sūtījumā nosūtītais prasības pieteikums ar

pielikumiem, tiesas paziņojums ar paskaidrojuma veidlapu saņemts atpakaļ Siguldas tiesā 2013.gada 28.oktobrī ar Latvijas Pasta darbinieka norādi –

beidzies glabāšanas laiks.

Prasības pieteikuma papildinājums un tā pielikumi atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīti 2014.gada 31.martā. Tie saņemti atpakaļ Siguldas

tiesā 2013.gada 12.maijā ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – beidzies glabāšanas laiks.

Valkas rajona tiesa prasības pieteikuma papildinājumu ar pielikumiem, paskaidrojuma veidlapu un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā atbildētājai nosūtīja 2014.gada 29.jūlijā uz deklarēto dzīvesvietu, ierakstīto pasta sūtījumu viņa ir saņēmusi.

Civilprocesa likuma 25025.panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma rakstveida procesā, un par to 2014.gada 29.jūlijā paziņojums tika nosūtīts pusēm, norādot, ka sprieduma

norakstu tās varēs saņemt tiesas kancelejā 2014.gada 26.novembrī, ka pēc rakstiska lūguma to tiesa var arī nosūtīt pa pastu.

Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj

Civilprocesa likuma 250.22 panta otrā daļa.

MOTĪVU DAĻA

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā noskaidrots, ka atbildētāja ir dzīvokļa nekustamā īpašuma Nr. un kopīpašuma 705/15753 domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, kas

atrodas /adrese/, īpašniece. Viņas īpašuma tiesība nostiprināta Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Inčukalna pagasta zemesgrāmatas nodalījums

/numurs/, ko apstiprina izdruka no zemesgrāmatas nodalījuma.

Prasība tiek celta par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu un dzīvokļa īpašumam Nr./numurs/ sniegto pakalpojumu parāda piedziņu no

2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 8.pants noteic pienākumu visiem dzīvokļu

īpašniekiem piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un šim nolūkam dzīvokļa

īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt likuma „Par dzīvokļa īpašumu” l2.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti

ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu,

proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no

tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz

rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.

Lietā nav strīda, ka daudzdzīvokļu mājas /adrese/, kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

n o 2007.gada 1.marta veic prasītājs SIA „Namu apsaimniekotājs”, šo faktu apstiprina lietai pievienotā 2007.gada 23.janvāra

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola Nr.1 kopija. Dalībnieku reģistrācijas žurnāla kopijā redzams, ka

kopsapulcē ir piedalījusies arī atbildētāja.

Tāpat lietā nav strīda, ka 2007.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju kā pilnvarotāju uz nenoteiktu laiku noslēgts dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk – līgums), kas stājies spēkā 2007.gada 1.martā.

Saskaņā ar līguma 1.1.punktu apsaimniekotājs apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kurā atrodas pilnvarotāju dzīvokļu

īpašumi, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt katrs pilnvarotājs apņemas segt

apsaimniekotājam izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu,

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli katra pilnvarotāja īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai un kopīpašuma domājamās daļas lielumam,

ko regulē ieraksts zemesgrāmatā.

Saskaņā ar līguma 3.1.1.punktu atbildētāja apņēmās pienākumu veikt samaksu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un

uzturēšanu Ls 0,23 apmērā par katru dzīvokļa īpašumu atsevišķā īpašuma platības kvadrātmetru.

Saskaņā ar līguma 3.1.2.punktu atbildētāja apņēmās ik mēnesi veikt iemaksu uzkrājumu fondā Ls 0,05 apmērā par katru atsevišķā īpašuma

kvadrātmetru, lai nodrošinātu naudas līdzekļus nekustamā īpašuma kapitālajam remontam un citiem nepieciešamajiem un derīgajiem izdevumiem.

Saskaņā ar līguma 3.1.3.punktu atbildētāja apņēmās maksāt par individuāli patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem (elektroenerģiju, apkuri,

auksto ūdeni, kanalizāciju saskaņā ar šo pakalpojumu sniedzēju noteiktajiem tarifiem [..] un skaitītāju rādījumiem.

Līguma 3.1.4.punktā puses vienojušās par koplietošanas elektroenerģijas, atkritumu izvešanas un ūdens/kanalizācijas maksas aprēķināšanu.

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka līguma 3.1.1. – 3.1.4.punktā minētie maksājumi veicami vienā maksājumā par katru kārtējo mēnesi līdz nākamā

mēneša 25.datumam, attiecīgo summu iemaksājot apsaimniekotāja norēķinu kontā Hansabankā, kas norādīts ikmēneša rēķinā.

Saskaņā ar līguma 3.7.punktu par šī līguma 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. punktā noteikto samaksas nokavējumu attiecīgais pilnvarotājs

apsaimniekotājam maksā līgumsodu 1% apmērā no nesamaksātās summas par katru kavēto dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo no pamatparāda

samaksas.

Lai gan likums „Par dzīvokļa īpašumu” zaudēja spēku 31.12.2010., pušu noslēgtais līgums joprojām ir spēkā, un pusēm saistošs, jo pretēji

pierādījumi nav iesniegti.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai visus zaudējumus.

Parāda apmēra pierādīšanai prasītājs ir iesniedzis rēķinus, kas izrakstīti par 2013.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju (20. līdz

26.lietas lapa), par augustu, septembri, oktobri, novembri, decembri un 2014.gada janvāri (62. līdz 67.lietas lapa), kuros detalizēti norādīti pakalpojumi

un to aprēķins. Prasītāja iesniegtais maksājumu saraksts apstiprina norādīto, ka atbildētāja veikusi tikai vienu maksājumu 20.07.2013. Ls 38,34 jeb EUR

54,55 apmērā, kas atskaitīta no pamatsummas parāda (61.lietas lapa).

Atbildētāja nav iebildusi pret prasību, nav apstrīdējusi parāda aprēķinu, no tā tiesa secina, ka atbildētāja norādītos pakalpojumus ir saņēmusi un

prasību atzīst.

No atbildētājas prasītāja labā piedzenama prasības pieteikuma papildinājumā norādītā galvenā parāda summa EUR 1041,58 par laiku no

2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim.

Līdz 2013.gada 31.decembrim spēkā bija Civillikuma 1716. un 1717.pants šādā redakcija: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi 1716.p.); līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas (1717.p.).

No 2014.gada 1.janvāra ir spēkā Civillikuma 1716.pants šādā redakcijā: līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Panta otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir

konkrēti noteiktas naudas summas vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Panta trešā daļa paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Līgumsods ir saistības pastiprinājums, kura uzdevums ir ietekmēt parādnieka gribu, iedarbojoties uz viņa mantiskajām interesēm.

Līgumsoda maksāšanas pienākums atbildētājai pielīgts līguma 3.7.punktā, un prasītājs šo tiesību ir izmantojis.

Līgumsodu prasītājs lūdz piedzīt par laiku no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.janvārim EUR 251,35 apmērā.

Ar parāda un līgumsoda aprēķiniem (27., 28., 61.,68. līdz 69.lietas lapa) apstiprināts, ka līgumsods par laiku no 2013.gada 1.marta līdz

31.decembrim aprēķināts Ls 105,35 jeb EUR 149,90 apmērā, un par 31 dienas nokavējumu 2014.gada janvārī – EUR 26,75 apmērā. Tiesai saskaitot

prasītāja norādītos skaitļus, kopējā līgumsoda summa ir EUR 176,65. Šādu līgumsoda kopsummu arī prasītājs ir norādījis apmaksu aprēķinā (61.lietas

lapa), līdz ar to tiesa pieļauj, ka prasības pieteikuma papildinājumā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, norādot līgumsoda apmēru EUR 251,35. Tomēr, to

noskaidrot tiesai nav iespējams, tāpēc tiesa norāda, ka šajā prasījuma daļā prasība tiek apmierināta daļēji EUR 176,65 apmērā, bet daļā par līgumsoda

piedziņu EUR 74,70 apmērā tā tiek noraidīta. Tiesa uzskata, ka piedzītais līgumsoda apmērs ir samērīgs ar ilgstošo nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 195.pantu apmierināms prasītāja lūgums un tam nosakāma tiesība par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu tika samaksājis valsts nodevu Ls 64,10 jeb EUR 91,21 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta

izdevumus. Prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu tika samaksājis valsts nodevu Ls 64,10 jeb EUR 91,21 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu – 15% no prasības summas Ls 427,31 (redakcija spēkā līdz 31.12.2013.), un Ls 4,40 jeb EUR 6,26 ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus tiesas dokumentu nosūtīšanai. Tiesas izdevumi EUR 97,47 kopsummā piedzenami prasītāja labā.

Iesniedzot prasības pieteikuma papildinājumu, prasītājs, palielinot prasības summu, valsts nodevu nav piemaksājis, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 36.panta otro daļu, pamatojot, ka izveidojies parāda pieaugums.

Civilprocesa likuma 42.panta otrā daļa noteic, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts

ienākumos.

Tiesa uzskata, ka prasītājs tika pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu un valsts nodeva no līgumsoda summas EUR 74,70, par kuru prasība daļā tiek

noraidīta, nav aprēķināma un piedzenama valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 10.punktu prasības summa prasībās,

kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem ir visu prasījumu kopsumma.

Lai valsts ienākumos piedzītu valsts nodevas daļu par prasības palielināšanu, tiesa uzskata, ka valsts nodeva aprēķināma no prasījumu

kopsummas EUR 1218,23 (EUR 1041,58 + 176,65) jeb Ls 856,18 saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu

(redakcija spēkā līdz 31.12.2013.), tas ir, 15% no Ls 856,18 = Ls 128,43. No atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva EUR 91,53 (Ls

128,43 – 64,10= 64,33).

No atbildētājas valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas izlietoti virs prasītāja samaksātās summas EUR 7,48

(EUR 13,74 – 6,26).

Atbildētājai nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41., 42., 193.,195.,199., 204.1, 250.25, 250.27pantu tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. Z/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu SIA „Namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas

Nr.40003647121, juridiskā adrese Institūta iela 5-4, Peltes, Siguldas pag., Siguldas nov., LV-2150, pamatparādu par pakalpojumiem par laiku no

01.01.2013. līdz 31.01.2014. EUR 1041,58, līgumsodu par laiku no 01.03.2013. līdz 31.01.2014. EUR 176,65 kopsummā, tiesas izdevumus

EUR 97,47, kopējo summu EUR 1315,70 (viens tūkstotis trīs simti piecpadsmit euro un 70 centi).

Parādu ieskaitīt SIA „Namu apsaimniekotājs” norēķinu kontā LV78HABA0551015891481 akciju sabiedrībā „Swedbank”.

Noteikt SIA „Namu apsaimniekotājs” tiesību par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus

no simta gadā no parāda pamatsummas.

Prasību daļā par līgumsoda piedziņu EUR 74,70 apmērā noraidīt.

Piedzīt no /pers. Z/ valsts nodevu valsts labā EUR 91,53 (deviņdesmit viens euro un 53 centi), kas jāiemaksā:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138

Konta Nr.LV55TREL1060190911200

BIC kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: valsts nodeva par parāda piedziņu tiesu iestādē.

Piedzīt no /pers. Z/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,48 (septiņi euro un 48 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāiemaksā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase

Kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. Z/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Izskaidrot, ka samaksu apliecinošs dokumenti

par piedziņu valsts labā jāuzrāda/jāpiesūta Valkas rajona tiesas kancelejai, Rīgas ielā 2, Valkā, LV-4701, pēc tam piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 26.novembra, ievērojot

Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus. Apelācijas sūdzība iesniedzama Valkas rajona tiesā.

Tiesnese S.Dreija