Legislator Case Law & Legislation
C77912022 / C-05122-23 ECLI:LV:RPT:2023:0216.C77912022.3.S AI generated

Court fully allows landlord's claim for unpaid management fees and damages in simplified civil procedure.

Case Number C77912022 / C-05122-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's claim for unpaid management fees and damages in a simplified civil procedure. The defendant argued for payment deferral due to financial hardship, but the court found no merit in this request. Consequently, the judgment ordered full payment of the debt plus court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 194. panta 3. punkts; Civilprocesa likuma 204. pants: In simplified procedure, the court may issue a short judgment based on statutory provisions, granting the claim if the plaintiff's evidence is sufficient and the defendant's defense lacks merit.

Keywords

AI generated
simplified civil procedure management fees landlord tenant dispute short judgment payment deferral

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 194. panta 3. punkts
Civilprocesa likuma 204. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 250. pants
Civilprocesa likuma 415. pants
Civilprocesa likuma 440.2 pants
Civilprocesa likuma 440.3 pants
Civilprocesa likuma 193. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C77912022

Lietas arhīva Nr. C-05122-23/72

ECLI:LV:RPT:2023:0216.C77912022.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 16. februārī

Rīgas pilsētas tiesa:

tiesnese Aiga Mieriņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā 2022. gada 19. septembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību vienkāršotā procedūrā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 2 227,53 euro par dzīvokļa /adrese/, pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2020. gada 1. jūnija

līdz 2022. gada 31. augustam, tas ir, pārvaldīšanas izdevumus 560,28 euro, maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

1 592,25 euro, maksājumus dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā 75 euro, nokavējuma procentus 88,80 euro no 2022. gada 1. jūlija līdz

2022. gada 11. augustam, kopā 2 316,33 euro, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no parāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., 1587., 1651. un 1652. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. un 10. pantu.

[2] Tiesā 2022. gada 9. novembrī saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā atbildētāja norāda, ka parāds veidojies grūto finansiālo apstākļu dēļ,

šobrīd regulāri apmaksā rēķinus. Atbildētāja lūdz atlikt lietas izskatīšanu un dot laiku samaksāt parādu labprātīgi.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm 2023. gada 12. janvārī

nosūtīti attiecīgi paziņojumi.

Pusēm ir paziņots datums, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un ir

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, kā arī izskaidrota sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanas kārtība.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu tiesa vienkāršotās procedūras lietā 2023. gada 16. februārī taisīja saīsinātu

spriedumu.

Tiesā 2023. gada 27. februārī saņemts, bet saskaņā ar pasta zīmogu uz aploksnes, nosūtīts uz tiesu 2023. gada 24. februārī, atbildētājas

iesniegums, kurā atbildētāja lūdz sastādīt spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu vienkāršotās procedūras lietā tiesa taisa saīsinātu spriedumu un

motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10. un 13. pantu,

Civillikuma 1402., 1756, 1759. pantu 1. punktu, un 1838. pantu, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – rēķinu par

pakalpojumiem, parāda aprēķinu, zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, prasītāja ir pierādījusi prasības

pamatotību un prasība ir apmierināma pilnībā.

Ņemot vērā, ka lietā saņemts rakstveida sprieduma sastādīšanas lūgums, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam

sprieduma saturam.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 2 227,53 euro par dzīvokļa /adrese/, pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2020. gada

1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam, tas ir, pārvaldīšanas izdevumus 560,28 euro, maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem 1 592,25 euro, maksājumus dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā 75 euro, nokavējuma procentus 88,80 euro no 2022. gada

1. jūlija līdz 2022. gada 11. augustam, kopā 2 316,33 euro.

[6.1] Lietā nav strīda, ka /pers. A/ pieder nekustamais īpašums /adrese/. To pierāda arī lietā iesniegtais zemesgrāmatas nodalījuma noraksts.

No 2016. gada 8. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldība uzdevusi prasītājai pārvaldīt tās īpašumā

esošās dzīvojamās mājas. Savukārt 2016. gada 26. maija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums nedzīvojamās telpas īpašniekam (fiziskai personai)

apliecina, ka prasītājai jāveic atbildētājai piederošā īpašuma pārvaldīšanu, bet atbildētāja par to jāveic maksājumus.

[6.2] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamo mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.

Ņemot vērā minēto, atbildētājas pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī norēķināties par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar viņai piederošo telpu lietošanu, izriet no likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832. pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt

ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par prasītājas veikto dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lietā nav strīda, ka prasītāja pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus pildīja, pārvaldīja un uzturēja dzīvojamo māju, kā arī atbildētāja

saņēma prasītājas sniegtos pakalpojumus, jo atbildētāja pretējus pierādījumus lietā nav iesniegusi, iebildumus par to nav cēlusi.

[6.3] Lietā iesniegtais prasītājas rēķins par pakalpojumiem ar apmaksas termiņu 2022. gada 31. augusts, kas adresēts atbildētājai, apliecina, ka

atbildētājas parāds prasītājai par nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir 2316,33 euro.

Piedzenamās summas aprēķinā par pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksu un saņemtajiem pakalpojumiem, kas sagatavots 2022. gada

9. septembrī, prasītāja norāda aprēķināto un no atbildētājas saņemto maksājumu summas, un no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam

uzkrāto parādu, kas ir 2 227,53 euro.

[6.4] Līguma kavējuma naudas aprēķinā kavējuma nauda 88,80 euro aprēķināta no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 11. augustam ar likmi

0,1 procents no kavētā maksājuma summas.

Atbilstoši Civillikuma 1756. pantam un 1759. panta 1. punktam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu, kad

procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Prasītājas tiesības aprēķināt kavējuma naudu par maksājuma kavējumu paredz 2016. gada 26. maija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma

nedzīvojamās telpas īpašniekam (fiziskai personai) 5.8. punkts.

Ievērojot to, ka atbildētāja neveica maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, tiesa atzīst, ka ir iestājies parādnieka samaksas nokavējums

un prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas nokavējuma procentu samaksu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas nokavējuma procentu aprēķinu.

[6.5] Civillikuma 1838. pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

2022. gada 9. novembra paskaidrojumā atbildētāja nepastrīd prasītājas veiktā parāda aprēķina pareizību. Gluži pretēji, atbildētāja atzīst galveno

parādu 2156,64 euro, nepaskaidrojot, kuras pozīcijas prasītāja nepamatoti aprēķinājusi. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu samaksājusi

prasītājai parādu lielākā apmērā nekā to norāda prasītāja.

Atbildētājas norādītais apstāklis, ka parāds veidojies finansiālo grūtību dēļ, bet šobrīd viņa regulāri apmaksā rēķinus, nav pamats prasības

noraidīšanai. Sniedzot šādu paskaidrojumu, atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasītājas norādīto parāda summu, ko tiesa uzskata par pierādītu.

[6.6] Apkopojot norādīto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams galvenais parāds 2 227,53 euro par dzīvokļa /adrese/,

pārvaldīšanu un pakalpojumiem no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam, tas ir, pārvaldīšanas izdevumi 560,28 euro, maksājumi par mājas

uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem 1 592,25 euro, maksājumi dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā 75 euro un nokavējuma procenti

88,80 euro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 11. augustam, kopā 2 316,33 euro.

[7] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva

327,29 euro.

Ņemot vērā Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 9 euro, un tie ir piedzenami no

atbildētājas valsts ienākumos.

[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1765. pantu, atzīstamas prasītājas tiesības no sprieduma spēkā stāšanās brīža

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda

summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Atbildētājas lūgums atlikt lietas izskatīšanu, lai dotu iespēju samaksāt parādu labprātīgi, nav pamatots. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

206. panta pirmo daļu, atbildētājai ir tiesības lūgt tiesu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes

veida un kārtības grozīšanu, iesniedzot tiesā motivētu pieteikumu, norādot apstākļus, tostarp, atbildētājas mantisko stāvokli, un pievienojot pierādījumus,

kuri apstiprina pieteikumā norādītos apstākļus.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194., 195., 204. , 250. , 250. , 415., 440.2 un 440.3 pantu tiesa

1 25 27

nosprieda

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, galveno parādu

2 227,53 euro, tas ir, pārvaldīšanas izdevumus 560,28 euro, maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem 1 592,25 euro,

maksājumus dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā 75 euro, nokavējuma procentus 88,80 euro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada

11. augustam kā arī valsts nodevu 327,29 euro, kopā piedzīt 2 643,62 euro (divi tūkstoši seši simti četrdesmit trīs euro un 62 centi). Samaksu veikt

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā LV63RIKO0002013197596 Luminor Bank AS Latvijas filiāle.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma sešus procentus gadā no piedzītās summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 euro (deviņi euro), maksājot Tiesu

administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316, kontā LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis “ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi civillietā C77912022”.

Noteikt /pers. A/ 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka maksājuma dokuments par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos tam paredzētajā kontā sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā

nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā vai nosūtāms pa pastu Lomonosova iela 10, Rīga, LV-1019, vai e-pastu: rigas.latgale@tiesas.lv.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 16. februārī un nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu puses var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas. Ja kāda no pusēm iesniegs sprieduma

sastādīšanas lūgumu, tad spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 16. martā.

Sprieduma sastādīšanas lūguma nepieteikšanas gadījumā spriedums stāsies spēkā pēc tā sastādīšanas lūguma termiņa beigām.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 12. aprīlī.

Tiesnese A. Mieriņa

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.