Court allowed insurance company's claim for damages and interest against a driver who caused an accident while unlicensed and intoxicated.

ECLI:LV:RIRT:2018:0516.C33327918.3.S

Lieta Nr.C33327918

Lietas arhīva Nr.C-3279-18/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 16.maijā

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AAS ,,Balta” vienkāršotas procedūras prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] prasītāja AAS „Balta” 2018.gada 19.janvārī tiesā cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 2., 3., 41.panta

pirmās daļas a) un b)apakšpunktu, Civillikuma 1779., 1784.pantu, Civilprocesa likuma 5., 195., 250.18, 250.19, 250.20 pantu, lūgusi tiesu piedzīt no

atbildētāja par labu AAS „Balta” galveno parādu 424,90 euro apmērā, likumiskos procentus 24,37 euro apmērā, kopā - 449,27 euro.

Piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu 67,39 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.

Noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda.

Parādsaistību summu ieskaitīt AAS “Balta” prasītāja pārstāvja SIA “Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, “Swedbank” kontā

Nr.LV61HABA0551008868793.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 16.maijā atbildētājs izraisīja CSNg, vadot automašīnu Opel Astra Caravan, v.n. /reģistrācijas

numurs/, negadījumā cieta /pers. D/. Atbildētājs vadīja transportlīdzekli bez vadīšanas tiesībām, kuras bija atņemtas, un alkoholisko dzērienu ietekmē, kas

ir atspoguļots tiesas spriedumā. Prasītājs izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību par cietušas ārstēšanu 321,60 euro. No polises ir redzams, ka sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātas apdrošināšanas polise automašīnas Opel Astra Caravan, v.n. /reģistrācijas numurs/

īpašniekam bija noformēta pie UAB DK “PZU Lietuva”, kura 2015.gada 18.maijā nodeva visas tiesības un saistības prasītājam.

[1.3] Atbildētājam lūgts labprātīgi atlīdzināt zaudējumu, bet visi brīdinājumi un pretenzijas bija ignorētas, kaut arī atbildētājs bija brīdināts par

zaudējuma apmēru un likumiskie procentiem. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 19.marta spriedumā (lieta Nr.SKC-122) atzīts, ka brīdinājuma mērķis

ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, lai atbildētājs varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts par šāda parāda

esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to

apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Saskaņā ar 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā

vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Tāpēc no

nodarīta zaudējuma pamatsummas 321,60 euro tika aprēķināti likumiskie procenti 0,01644% dienā, procentu aprēķins bija apstādināts sasniedzot 10%

no parāda summas.

[1.4] Prasītājs paskaidrojis, ka apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta sakarā ar to, ka atbildētājs pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un viņa

rīcība bija prettiesiskā.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, prasītājs atbilstoši Sadarbības līguma Nr.01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai

pilnvarai, ir pilnvarojis SIA “Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekš minētos zaudējumus tiesas ceļā, līdz ar ko prasītājam rādījās papildus

zaudējumi fiksētās maksas 103,30 euro (fiksētā maksa 85,37 euro + PVN 21% 17,93 euro) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu

tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana utt.).

Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka atbildētājam pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, bet

arī zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas administrēšanu tiesvedības procesā. Prasītājam nebūtu jācieš šo zaudējumu, ja atbildētājs savlaicīgi

atlīdzinātu nodarīto zaudējumu par apdrošināšanas izmaksu.

[1.5] Saskaņā ar MK noteikumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda

izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība” 11.pantu, apdrošinātājs veic regulāros ikmēneša atskaitījumus no sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām (turpmāk - regulārie ikmēneša atskaitījumi).

Attiecīgi prasītājs arī veic atskaitījumus Garantijas fondā, līdz ar ko ir pamats piemērot judikatūru, 2015.gada 30.jūnija LR Augstākas tiesas

Civillietu departamenta spriedumu lietā SKC - 0093/2015. Minētais spriedums nosaka, ka “pildot ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu

satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību (???? likuma 44.p.1.d.), LTAB Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas

atlīdzības izmaksai, bet arī ar to saistīto pasākumu finansēšanai”. Attiecīgi līdzekļi, kurus prasītājs iztērēja zaudējuma piedziņai, ir piedzenami no

atbildētāja. Šāds prasītāja viedoklis ir apstiprināts arī tiesu praksē spriedumos civillietās C12172816, C12184816, C12185016, C37137215,

C33618815, C23037616.

[2] 2018.gada 26.janvārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīves vietu

ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības

pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 42.lapa).

[2.1] 2018.gada 2.martā minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts piegādes laikā nav sastopams

atstāts aicinājums (lietas 44.lapa).

[2.2] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētājs /pers. A/ savu dzīvesvietu deklarējis

/dzīvesvieta/(lietas 40.lapa, lietas 47.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.4] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu

tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.7] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2018.gada 28.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2018.gada 16.maijā (lietas 45.lapa).

[2.8] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

[4] Prasītāja AAS “Balta” cēlusi prasību pret /pers. A/, un pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punktu lūgusi tiesu:

1) piedzīt no /pers. K/ par labu AAS “Balta” zaudējumus 424,90 euro apmērā.

[4.1] Civillikuma 1771.pants noteic, ka zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā, pirmajā gadījumā tas dod

tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu, savukārt 1772.pants noteic, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas

samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

[4.2] Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Tiesvedības daļas 2016.gada 27.jūnija isniegumu Nr.16/1279252, 2015.gada 16.maijā

plkst.16:50 Limbažu novada Skultes pagastā posmā Bedrīši – Stienes stacija – Vidriži, attālums 3 km, notika ceļu satiksmes negadījums, zaudējumus

nodarījusī persona – /pers. A/, transportlīdzekļa reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, cietušais – /pers. D/. /pers. D/ izmaksāts slimības pabalsts par

periodu no 2015.gada 17.maija līdz 2015.gada 5.jūnijam 321,60 euro apmērā. (lietas 27.-28.lapa).

[4.3] 2014.gada 21.novembrī /pers. L/ noslēdza ar prasītāju Standartlīgumu, polises Nr.SPC101381, apdrošināšanas periods no 2014.gada

22.novembra līdz 2015.gada 21.novembrim, apdrošinātais transportlīdzeklis Opel Astra Caravan, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/ (lietas 20.lapa).

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta otrajā daļā noteikts, ka zaudējumus

atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju

birojs.

[4.4] 2016.gada 8.jūlijā prasītājs nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu Nr./numurs/ Par apdrošināšanas atlīdzības

aprēķināšanu lietā Nr.664138, kurā norādīts, ka pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegumu Nr.16/1279252, kas datēts ar

2016.gada 27.jūniju, par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos

palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma ietvaros,

sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušai /pers. D/ izmaksāto slimības pabalstu par kopējo summu 321,60 euro apmērā, AAS “Balta” ir izskatīti

iesniegtie dokumenti.

AAS “Balta” pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu summā 321,60 euro, kas tiek pārskaitīta uz iesniegumā norādīto bankas kontu

(lietas 29.lapa).

2016.gada 11.jūlija AS “SEB banka” maksājuma uzdevums Nr.79128, apstiprina, ka AAS “Balta” izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūrai, maksājuma mērķis – EKK22410 /pers. D/ (lietas 30.lapa).

[4.5] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Civillikuma vispārējie noteikumi par delikttiesisko atbildību paredz trīs civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) prettiesiska vainojama rīcība, 2)

kaitējuma esamība un 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu (Torgāns, K. Līgumu un deliktu tiesību problēmas. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2013., 135. lpp.).

[4.6] Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “a”

apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis

zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu

vielu iespaidā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts

noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai

personai, ja tas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli.

[4.7] Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-255, pausta nostāja, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams

konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus – zaudējumu esamību, prettiesiski vainojamu darbību un cēlonisko sakaru.

[4.8] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās, ka atbildētājs /pers. A/ bija ceļu satiksmes negadījumu

izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs, kurš, vadot automašīnu transportlīdzekli Opel Astra Caravan, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, kurā cieta pasažiere /pers. D/. Transporta līdzekļa Opel Astra Caravan, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, vadītājs /pers. A/, izraisīja satiksmes

negadījumu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē. Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu

esamības priekšnoteikumi.

[4.9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un

iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[4.10] Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, zaudējumu aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka nodarītos zaudējumus viņš būtu atmaksājis.

[4.11] Pamatojoties uz to, ka trešajai personai ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, un tiesa ir konstatējusi atbildētāja prettiesisko rīcību,

viņa vainu un cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami zaudējumi 321,60 euro apmērā.

[5] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

[5.1] Tiesiskās attiecības, kas pastāv starp prasītāju un atbildētāju veidojušās uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma, līdz ar to prasītājam uz likuma pamata ir radušās tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus par parāda samaksas nokavējumu.

[5.2] No lietas materiāliem pievienotās 2016.gada 12.jūlija pretenzijas par regresa prasības atlīdzību redzams, ka prasītājs informējis

atbildētāju par zaudējumu esamību, lūdzot veikt samaksu par prasītājam radušos zaudējumu, brīdinot atbildētāju par nodomu iesniegt prasību tiesā, ja

zaudējumi netiks atlīdzināti.

Līdz ar to, tiesa secina, ka atbildētājs pieļāvis parādnieka nokavējumu un prasītājam ir radušās tiesības veikt likumisko nokavējuma

procentu aprēķinu no nesamaksātās parāda summas.

[5.3] Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un

tie aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

[5.4] Prasītājs aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 24,37 euro apmērā no nesamaksātās parāda summas, par laika periodu no

2016.gada 5.oktobra līdz 2018.gada 10.janvārim (lietas 6.lapa).

[5.5] Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, un tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu

piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumiskos nokavējuma procentus 24,37 euro apmērā.

[6] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami zaudējumi 321,60 euro

apmērā un likumiskie procenti 24,37 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 5.oktobra līdz 2018.gada 10.janvārim, kopā 345,97 euro.

[7] Prasītāja norādījusi, ka tai pamatojoties uz Civillikuma 1779.pantu radušies papildus zaudējumi 103,30 euro apmērā, ko lūgusi piedzīt no

atbildētāja. Paskaidrojusi, ka šie zaudējumi ir fiksētā maksa saskaņā ar 2011.gada 12.oktobrī starp AAS „Balta” un SIA „Julianus Inkasso Latvija”

noslēgto sadarbības līgumu Nr. 01490-05-11 (lietas 11.lapa). Saskaņā ar šī līguma 1.punktu, AAS „Balta” uzdod, bet SIA „Julianu Inkasso Latvija”

apņemas, atbilstoši šī līguma nosacījumiem, sniegt prasītājam pakalpojumus, kas ir saistīti ar kredītinformācijas nodrošināšanu un pasūtītāja regresu

prasījumu pārvaldīšanu.

[7.1] Civillikuma 1776. pants noteic, ka cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību

aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus

novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis

iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.

[7.2] Lietā esošie pierādījumi neapstiprina, ka prasītājam, vēršot regresa prasījumu pret atbildētāju, būtu bijusi nepieciešamība savu interešu

pārstāvībai slēgt sadarbības līgumu ar citu juridisku personu tā vietā, lai patstāvīgi vērstos ar pretenzijām un prasījumiem pret atbildētāju. Tādējādi,

secināms, ka prasītājs varēja izvairīties no šādiem zaudējumiem (sk. Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 30. augusta spriedumu civillietā Nr.

C30498116, stājies likumīgā spēkā 2017. gada 30. augustā).

[7.3] Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja atsauci uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. jūnija spriedumu civillietā Nr.

C11105411, SKC-0093/2015, jo norādītās lietas apstākļi būtiski atšķiras no izskatāmajā lietā konstatētajiem apstākļiem, proti, šās lietas ietvaros

prasītājs nav tā persona, ka veic CSNg rezultātā nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanu (piem., izdevumi par ekspertīzi un citas prasības nokārtošanai

nepieciešamās darbības). Lietas materiālos esošie pierādījumi liecina, ka zaudējumu apmēra noteikšanu veica Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

(lietas 27.lapa) un šādas izmaksas (zaudējumi 103,30 euro) prasītājai iesniegtajā zaudējumu atlīdzības pieteikumā nav iekļautas. Līdz ar ko nav

saskatāms arī pamats tādas konstatēt un piedzīt no atbildētāja prasītājas labā.

[7.4] Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība daļā par zaudējumu 103,30 euro apmērā piedziņu no atbildētāja ir noraidāma.

[8] Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no

galvenā parāda.

[8.1] Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

[8.2] Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[8.3] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[8.4] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 321,60 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro apmērā (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro

apmērā (lietas 10.lapa).

[9.1] Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts

nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 345,97 euro apmērā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam

līdz 2134 euro, - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,20 euro.

[9.2] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 2,11 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 3,20 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi samaksāti pilnā apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43., 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195.pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AAS “Balta”, reģ. Nr.40003049409, zaudējumus 321,60 euro (trīs simti

divdesmit viens euro un 60 centi), likumiskos procentus 24,37 euro (divdesmit četri euro un 37 centi) par laika periodu no 2016.gada 5.oktobra līdz

2018.gada 10.janvārim un tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 70 euro (septiņdesmit euro un 00 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20

euro (trīs euro un 20 centi), kopā 419,17 euro (četri simti deviņpadsmit euro un 17 centi).

Noteikt AAS “Balta”, reģ. Nr.40003049409, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no summas – 321,60 euro (trīs simti

divdesmit viens euro un 60 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu 103,30 euro (viens simts trīs euro un 30 centi) apmērā piedziņu.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā

Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure