Court dismissed appeal against address deregistration due to loss of marital basis after divorce.

NORAKSTS Lieta Nr.A42357806 A1766-07/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2007.gada 13.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicējam A.F., atbildētāja – Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas – pārstāvim G.Z., tulkam Dinai Drozdeckai, atklātā tiesas sēdē 2007.gada 30.novembrī Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.F. pieteikuma par Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2006.gada 27.februāra lēmuma (sēdes protokols Nr.4, 2.12.punkts) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 27.februārī Rīgas domes Personu dzīvesvietas deklarēšanas komisija pieņēma lēmumu (sēdes protokols Nr.4, 2.12.punkts), ar kuru anulētas A.F. ziņas par deklarēto dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2- 13, Rīgā. Lēmums pieņemts pamatojoties uz Dzīvesvietu deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2] 2006.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.F. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums ar lūgumu atcelt Rīgas domes Personu dzīvesvietas deklarēšanas komisija 2006.gada 27.februāra lēmumu (sēdes protokols Nr.4, 2.12.punkts) (turpmāk arī – Lēmums). Pieteicējs norāda, ka Lēmumā norādītais, ka pieteicējs 2005.gada 24.oktobrī deklarējis savu dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā un kā deklarēšanas tiesisko pamatu norādījis laulību ar S.F. neatbilst patiesībai, jo pieteicējs minētajā adresē ir pierakstīts kopš 1999.gada 7.jūnija, par ko liecina ieraksts pasē. Lēmumā minēto, ka dzīvoklis /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā S.F. īpašumā iegūts pēc laulības šķiršanas, pieteicējs uzskata par nepareizu un ne ar ko nepamatotu apgalvojumu. Pieteicējs norāda, ka minētais dzīvoklis iegūts pieteicēja un S.F. laulības laikā privatizācijas ceļā par abu laulāto nopirktajiem sertifikātiem.

Tāpat pieteicējs norāda, ka nav saprotams, uz kādu dokumentu pamata Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija izdarīja secinājumu par dzīvokļa iegādi pēc laulības šķiršanas. [3] 2006.gada 3.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst. Atbildētājs norāda, ka 2005.gada 24.oktobrī pieteicējs Rīgas domei iesniedzis dzīvesvietas deklarāciju ar reģistrācijas Nr.5415, kurā lūdz deklarēt viņa dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā, kā tiesisko pamatu dzīvesvietas deklarēšanai norādot laulību ar S.F.. 2006.gada 27.februārī dzīvokļa īpašniece S.F. iesniedza Rīgas domei pieteikumu, kurā lūdz anulēt dzīvesvietas reģistrāciju pieteicēja, jo laulība ar viņu vairs nepastāv. Pārbaudot visus atbildētāja rīcībā esošos dokumentus, konstatēts, ka dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas laikā pieteicējs nesastāvēja laulībā ar dzīvokļa īpašnieci, līdz ar to norāde uz laulības attiecībām nav patiesa. Atbildētājs norāda, ka 2006.gada 9.februārī pieteicējs ticis aicināts uz Rīgas domi, lai sniegtu paskaidrojumus vai norādītu citu dzīvesvietas deklarēšanas pamatu. Pieteicējs Rīgas domes aicinājumam nav atsaucies.

[4] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādītajiem pamatiem.

[5] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazīstoties ar administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[6] Ar Lēmumu pieteicējam anulētas ziņas par deklarēto dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka „ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas”. Tādējādi tiesai sākotnēji jāpārbauda, vai pieteicējam ir bijis tiesisks pamats dzīvot un deklarēties dzīvesvietā /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā.

[7] Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Tātad persona var iegūt tiesisku pamatu apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, kā arī deklarēt tur savu dzīves vietu, ja: 1) personai attiecīgais nekustamais īpašums ir īpašumā, 2) persona šo nekustamo īpašumu īrē, 3) persona ieguvusi lietošanas tiesības uz laulības, radniecības vai svainības vai citu likumisku vai līgumisku attiecību pamata. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir bijis deklarēts dzīvesvietā /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā 1999.gada 7.jūnijā (lietas 9.,10.lapa). Tāpat lietā nav strīda, ka pieteicējam tiesības uz dzīvesvietas deklarēšanu radīja laulības attiecības ar sievu S.F. (lietas 14.lapa) un īrnieka ģimenes locekļa statuss (lietas 38.,39.lapa). Tātad pieteicējam 1999.gada 7.jūlijā bija tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā kā dzīvokļa īrnieces S.F. laulātajam un ģimenes loceklim. Taču no lietā esošajiem materiāliem ir secināms, ka dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā pieteicējs deklarējis arī 2005.gada 24.oktobrī (lietas 24.lapa). Tādējādi tiesai ir jāpārbauda tiesiska pamata esamība pieteicējam dzīvesvietas deklarēšanai /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā 2005.gada 24.oktobrī.

[8] Administratīvā rajona tiesa lietā konstatē sekojošus faktiskos apstākļus: [8.1] 1983.gada 20.oktobrī A.F. stājies laulībā ar S.F. (lietas 14.lapa); [8.2] 1997.gada 23.janvārī S.F. iesniegusi privatizāciju veicošai institūcijai iesniegumu par dzīvokļa /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kur A.F. parakstījies kā īrnieka ģimenes loceklis (lietas 39.lapa); [8.3] 1999.gada 8.decembrī starp S.F. un Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pārstāvi slēgts pirkuma līgums par dzīvokļa /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā privatizāciju (lietas 36., 37.lapa); [8.4] 2002.gada 18.martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir šķīrusi pieteicēja laulību ar S.F. lietā Nr.C30-2423/12 (lietas 14.lapa). Spriedums stājies likumīgā spēkā 2002.gada 9.aprīlī; [8.5] 2003.gada 29.jūlijā S.F. nostiprinājusi īpašuma tiesības uz dzīvokli /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā zemesgrāmatā, kā tas redzams publiskā ierakstā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./dzēsts nodalījuma numurs/;

[8.6] 2005.gada 24.oktobrī pieteicējs deklarējis savu dzīves vietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā, kā tiesisko pamato norādot laulības esamību ar S.F. (lietas 24.lapa). [9] Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir bijis S.F. ģimenes loceklis un laulātais, taču, veicot lietas faktisko apstākļu pārbaudi, tiesa konstatē, ka ar laulības šķiršanu 2002.gada 18.martā šāds pamats pieteicējam deklarēt dzīvesvietu /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā ir zudis. Tiesiskā pamata zudums ir bijis pamats atbildētājam pieņemt pārsūdzēto Lēmumu.

[10] Tiesas ieskatā, pārsūdzētais Lēmums (lietas 8.lpp) ir pietiekami labi un saprotami pamatots: tajā ir gan norādes uz piemērotajām tiesību normām, gan uz faktiskajiem apstākļiem. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām par administratīvā akta noformēšanas un izdošanas kārtību. Atbildētājs ir gan veicis lietas apstākļu objektīvu iegūšanu un pārbaudi, nodrošinājis pieteicējam tiesības paust savu viedokli (lietas 58.lapa) un veicis citas nepieciešamās procesuālās darbības Lēmuma pieņemšanai. Vērtējot minētos secinājumus kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu atzīt Lēmumu par prettiesisku un atceļamu.

[11] Vienlaikus tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka ziņu anulēšana par deklarēto dzīvesvietu ir valsts realizēta kontroles funkcija, lai ikviena persona būtu sasniedzama tās tiesiskajās attiecībās ar valsti un taptu realizēts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantā noteiktais likuma mērķis. Piemērojot Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normas, būtiski ir apzināties, ka dzīvesvietas deklarācijas adrese atspoguļo to dzīvesvietu, kur persona gan mitinās, gan saņem pasta sūtījumus. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts vai tā anulēšana nepiešķir un neierobežo personas privāttiesiskās attiecības, kas skar konkrēto īpašumu, kurā persona vēlas deklarēt savu dzīvesvietu. Ja pieteicējs vēlas tapt deklarēts dzīvokļa īpašumā /dzēsta adrese/, korpuss 2-13, Rīgā, vispirms ir jāatrisina šī jautājuma civiltiesiskā puse, iegūstot tiesības īpašumā mitināties un deklarēt tur savu dzīvesvietu. Kamēr šāds apstāklis netiek konstatēts, iestādei nav pamata deklarācijas ieraksta atjaunošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt A.F. pieteikumu par Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisijas 2006.gada 27.februāra lēmuma (sēdes protokols Nr.4, 2.12.punkts) atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese ______________E.Apīne Rīgā, 2007.gada 13.decembrī