Court partially allowed utility debt collection claim, awarding base debt and costs but rejecting contract penalty.

ECLI:LV:RIRT:2019:0131.C33606718.3.S

Lietas Nr.C33606718

Lietas arhīva Nr.C-2348-19/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 31.janvārī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas siltums” vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “Jūrmalas siltums” cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[2] Saskaņā ar 2018.gada 13.novembra mantojuma apliecību, atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. Atbildētāja īpašuma tiesības uz

dzīvokļa īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinātas. Līgums par norēķinu kārtību par apkurei un ūdens uzsildīšanai patērēto siltumenerģijas piegādi starp

prasītāju un atbildētāju nav noslēgts.

[2.1] 2000.gada 21.februārī starp prasītāju un /pers. B/, kuras nekustamo īpašumu mantojis atbildētājs, bija noslēgts līgums Nr.4843 par norēķinu

kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem.

[2.2] 2014.gada 16.jūlijā, 2015.gada 29.maijā, 2016.gada 25.jūlijā u n 2017.gada 10.jūlijā prasītāja ir izsniegusi pakalpojumu saņēmējam

brīdinājumus par parāda samaksu. Parāds nav samaksāts un prasītājai nav iesniegti iebildumi par brīdinājumos norādīto.

[2.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 128.-130. un 195.pantu, Civillikuma 705., 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717.

un 1720.pantu, un Dzīvokļa īpašuma likuma 12.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1 554,78 euro apmērā par laiku no 2014.gada

1.janvāra līdz 2018.gada 31.maijam, līgumsodu 155,48 euro apmērā par laiku no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam, valsts nodevu 256,54

euro apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 242 euro apmērā un atzīt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai,

izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu procesuālās tiesības un pienākumus. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida

paskaidrojumi nav saņemti, kas nav šķērslis sprieduma taisīšanai (Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa).

[4] Ievērojot to, ka lietas dalībnieki nelūdza un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

250. panta pirmo daļu, civillieta tiek skatīta rakstveida procesā par ko lietas dalībniekiem paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un daļēji apmierināma.

[6] Ar 2018.gada 13.novembra mantojuma apliecību pierādīts, ka par 2015.gada 23.decembrī mirušās /pers. B/ mantinieku iecelts atbildētājs,

pieņemot mantojumā cita starpā dzīvokļa īpašumu /adrese/ (12.-13.lietas lapa).

[7] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja siltumenerģijas maksas parādu 1 554,78 euro apmērā par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz

2018.gada 31.maijam saskaņā ar iesniegto parāda aprēķinu (45.-46.lietas lapa).

[7.1] No Tiesu informatīvās sistēmas Mantojuma reģistra redzams, ka 2018.gada 25.jūlijā izsludināta mantojuma atklāšanās un triju mēnešu laikā

uzaicināti pieteikties mantinieki, kreditori un citas personas, kurām ir tiesības uz 2015.gada 23.decembrī mirušās /pers. B/ atstāto mantojumu. Prasītāja

pieteica kreditora pretenziju 2018.gada 14.septembrī (11.lietas lapa). No Tiesu informatīvās sistēmas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas

redzams, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ zemesgrāmatā nostiprinātas 2018.gada 26.novembrī un ar 2018.gada

28.novembra pirkuma līgumu dzīvokļa īpašums atsavināts.

[7.2] Civillikuma 1034.pants noteic, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem. Atbilstoši Civillikuma 388.pantam

mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687.pants). Mantojuma pieņemšanai ir

atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.

Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi (Civillikuma 655.pants).

Mantojuma pāreja nepielaiž iespēju, ka pēc mantojuma atklāšanās līdz iegūšanai būtu periods, kura laikā mantojumam nav īpašnieka, tāpēc

mantojuma pieņemšanai (tāpat kā noraidīšanai) ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu un mantojums skaitās par mantinieka īpašumu

jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Tādā veidā tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība (Krauze R., Gencs Z. Civillikuma komentāri: Mantojuma

tiesības. Rīga: Mans īpašums, 1997, 259.lp.).

[7.3] Ievērojot to, ka ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet mantojuma atstājēja tiesības un saistības (Civillikuma 705.pants), atbildētāja

pienākums maksāt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu izriet no likuma (Civillikuma 1402.pants). Savukārt

pienākums norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

[7.4] Tiesa konstatē, ka maksa par siltumenerģiju, tās piegādi noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 2017.gada 20.jūlijam), Ministru kabineta

2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (spēkā no

2017.gada 21.jūlija) un Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”.

[7.5] Atbildētājs nav izmantojis Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus par

prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un nav iesniedzis tiesā pierādījumus par to, ka parāda samaksa ir veikta. Pierādīt samaksu var

ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta atbildētāja saistību neizpilde un

prasībā norādītā parāda esamība.

[8] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu 155,48 euro apmērā par laiku no 2014.gada 1.marta līdz 2018.gada 31.maijam, pamatojot

šādu lūgumu ar apstākli, ka līgumsoda tiesība pielīgta 2005.gada 21.februāra līguma Nr.4843 par norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

noslēgts starp prasītāju un /pers. B/ (24.-25.lietas lapa). Ar 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līgumu Nr.321 (31.-37.lietas lapa) prasītāja

apņēmās piegādāt siltumenerģiju līdz SIA “Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekošanā esošo dzīvojamo ēku piederības robežai. Ar 2014.gada 16.jūlija,

2015.gada 29.maija, 2016.gada 25.jūlija un 2017.gada 10.jūlija brīdinājumu /pers. B/ tika informēta par parādsaistībām pret prasītāju (26.-29.lietas

lapa).

[8.1] Jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, konkrētos apstākļos, izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar taisnības apziņu un

vispārējiem tiesību principiem (Civillikuma 5.pants).

[8.2] Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka par pieteikto prasījuma periodu līgumsoda piedziņai, prasītāja ir noslēgusi ar atbildētāju līgumu par norēķinu

kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem vai, ka atbildētājs pārņēmis tiesības un pienākumus, kas izriet no prasītājas un /pers. B/ 2005.gada 21.februārī

noslēgtā līguma Nr.4843 par norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem.

[8.3] Prasītāja, piemērojot atbildētājam līgumsodu nav ievērojusi vispārējus tiesību principus par darījuma tiesiskumu un to, ka līgums uzskatāms

par noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1533.pants). Civillikuma

1716.pantā nostiprināta prezumpcija, ka līgumsods ir konkrētā saistības dalībnieka labprātīgi uzņemts pienākums ciest pametumu.

[8.4] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums par līgumsoda piedziņu no atbildētāja ir nepamatots un noraidāms.

[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai, tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas

dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kas ietilpst

pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.

[10] Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, pamatojoties uz Civillikuma 1756. un 1765.pantu, un Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīt tās

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā no pamatparāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti

sasniedz pamatparāda summu (Civillikuma 1763.pants).

[11] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus 242 euro apmērā par advokāta palīdzības samaksu, ko apliecina

lietā iesniegtie maksājumu dokumenti (48.-50.lietas lapa).

Kārtību un apmēru, kādā atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi, reglamentē Civilprocesa likuma 44.pants. Nosakot atlīdzināmo izdevumu

apmēru, tiesa ņem vērā, ka prasība nav atzīstama par sarežģītu, atbildētājs nav izteicis iebildumus par prasību, turklāt lieta izskatīta rakstveida procesā.

Tādējādi, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tiesa atzīst, ka prasītājai atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai 50 euro apmērā.

Prasību daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 192 euro apmērā noraidīt.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 233,22 euro

(9.lietas lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro (10.lietas lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no tā

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97., 189.-193. un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas Nr.42803008058, siltumenerģijas maksas

parādu 1 554,78 euro, valsts nodevu 233,22 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 50 euro

apmērā, kopā 1 841,30 euro (viens tūkstotis astoņi simti četrdesmit viens euro un 30 centi).

Atzīt SIA „Jūrmalas siltums” tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai) ar

noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Samaksa veicama SIA „Jūrmalas siltums” bankas norēķinu kontā LV59 UNLA 0010 0002 0640 1, AS “SEB banka”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 155,48 euro apmērā, valsts nodevas 23,32 euro apmērā un ar lietas vešanu saistīto izdevumu 192 euro

apmērā piedziņu.

Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesā, Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajos gadījumos.

Tiesnese G.Viļumsone