Court orders property management company to pay unpaid utility bills and contract penalties to a reorganized entity.

Lietas Nr. C28363313

Lietas arhīva Nr. C-1399-14/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese A.Orniņa

tiesas sēdes sekretārs K.Cirvelis

piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei Ievai Orupei

izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.jūnijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis tiesā prasību pret SIA /Nosaukums A/ par neapdzīvojamajā telpā saņemto

pakalpojumu maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ar 2010.gada 29.decembra lēmumu ir reorganizēta un

pievienota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, nosakot, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā

a r 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu /līguma numurs/ un 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ k-1, Rīgā. 2009.gada 10.februārī

prasītājs un atbildētājs noslēdza Vienošanos par komunālo pakalpojumu sniegšanu nedzīvojamās ēkas nomniekam /adrese/ (turpmāk

tekstā – Līgums).

Ar Līgumu prasītājs apņēmās nodrošināt atbildētājam elektroenerģijas, siltumenerģijas piegādi un veikts siltumsistēmu tehnisko

apkopi, bet atbildētājs atbilstoši Līguma 4.punktam, apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītāja izrakstītos un nosūtītos

rēķinus par kārtējo mēnesi līdz mēneša 28.datumam. Savukārt par kavētiem norēķiniem atbildētājam ir jāmaksā līgumsods 0,2%

apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par spiegtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs 2012.gada 16.augustā un

2013.gada 7.jūnijā ir brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības celšana sprīdim parāds nav samaksāts, līdz ar to pamatojoties

uz pamatota uz Civillikuma 1587., 1717. un 1720.pantu, lūdz tiesu piedzīt parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

2’060,75 EUR (1’448,30 LVL) par periodu no 2009.gada 10.februāra līdz 2009.gada 1.oktobrim un līgumsodu par periodu no

2009.gada 10.februāra līdz 2013.gada 1.jūnijam 2’060,75 EUR (1’448,30 LVL) apmērā, kopā 4’121,50 EUR. Kā arī atzīt tiesības

saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un lūdza pilnībā apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav informējis par neierašanās iemesliem un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Prasības

pieteikums un tiesas pavēste atbildētājam izsūtīti ierakstītā sūtījumā uz juridisko adresi, tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājam par

tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots un viņa neierašanās uzskatāma par neattaisnotu. Pastāvot šādiem apstākļiem un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem un novērtējusi lietas izskatīšanas gaitā

gūtos pierādījumus, atzīsts prasību par pamatotu un apmierināmu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav snieguši paskaidrojumus, nav cēluši

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus.

No 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas /izziņas nr./redzams, ka 2010.gada 29.decembrī apvienojot vairākas Rīgas

pašvaldības SIA, tajā skaitā Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, izveidota SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks”.

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet

iegūstošajai sabiedrībai.

No lietas materiāliem redzams, ka dzīvojamo māju /adrese/ k-1, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”

saistību un tiesību pārņēmēja, apsaimniekoja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo

īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu /līguma nr./u n 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu /līguma

nr./2009.gada 10.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgta Vienošanās par komunālo pakalpojumu sniegšanu nedzīvojamās

ēkas nomniekam /adrese/.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību, tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu, un 1720.pantu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs nebūtu izpildījis savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis prasītāja sniegtos

pakalpojumus. Savukārt saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāja parāds par komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no

2009.gada 10.februāra līdz 2009.gada 1.oktobrim sastāda 2’060,75 EUR (1’448,30 LVL).

Tiesa atzīst, ka prasītājs ar izdruku par atbildētāja veiktajiem maksājumiem uz 2013.gada 3.jūniju ir pierādījis piedzenamo komunālo

maksājumu parāda apmēru, ko tiesai nav pamata apšaubīt.

Saskaņā ar 2009.gada 10.februāra Vienošanās 4.puktu maksājumu kavējuma gadījumā prasītājam ir tiesības aprēķināt un saņemt no

atbildētāja līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājam līgumsodu par komunālo pakalpojumu maksas samaksas kavējumu,

kurš saskaņā ar kavējuma naudas aprēķinu sastāda 2’060,75 EUR (1’448,30 LVL), kas ir samērīgs atbilstoši parāda lielumam un

maksājumu kavējumu ilgumam no 2009.gada 10.februāra līdz 2013.gada 1.jūnijam.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, no atbildētāja prasītāja labā

piedzenams pamatparāds – komunālo pakalpojumu maksas parāds par laiku no 2009.gada 10.februāra līdz 2009.gada 1.oktobrim

2’060,75 EUR apmērā un līgumsods par minēto maksājumu kavējumu no 2009.gada 10.februāra līdz 2013.gada 1.jūnijam 2’060,75

EUR apmērā.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, kas noteic, ka sākot ar euro ieviešanas dienu (2014.gada 1.janvāri),

latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas

kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Ievērojot norādīto, pieteikumā norādītā saistības summa konvertējama

eiro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājs samaksājis valsts nodevu 280,86 latu apmērā, kas attiecīgi ir 399,63 EURun ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 lati, kas attiecīgi ir 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms 10 dienu labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk norādīto un saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, 1716.pantu, 1838.pantu, Civilprocesa likuma 8., 42., 97.,

193., 195., 204.1,250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt, piedzīt no SIA /Nosaukums A/ (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/) komunālo pakalpojumu parādu 2’060,75 EUR apmērā par laika periodu no

2009.gada 10.februāra līdz 2009.gada 1.oktobrim un līgumsodu 2’060,75 EUR par laika periodu no 2009.gada 10.februāra līdz

2013.gada 1.jūnijam un tiesāšanās izdevumus 404,33 EUR, kopā 4’525,83 (četri tūkstoši pieci simti divdesmit pieci euro un 83

centi) apmērā.

Samaksa veicama vienā no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā: LV98HABA 0551 0307 3483 7 (SWEDBANK AS); LV83

PARX 0013 0443 8001 9 (Citadele banka AS); LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 (SEB banka AS); LV63 RIKO 0002 0131 9759 6

(DnB banka AS); LV93 BATR 0051 8028 6010 0 (GE Money bank AS); LV57 NDEA 000 0830 6955 0 (Nordea Bank Finland Plc

Latvijas filiāle AS).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no SIA /Nosaukums A/ likumiskos 6 (sešus)

procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 16.jūnijā.

Tiesnese A.Orniņa