Appeal court dismissed drunk driving appeal, upholding lower court's conviction and penalty as legally sound.

Lieta Nr.1 – 11 – 0648 - 06 143/AA43 - 870 - 07/15 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 23.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneses L.Slica un S.Zakrevska,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai A.A. un viņa pilnvarotajam pārstāvim H.P.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par A.A., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas sakarā ar A.A. apelācijas sūdzību par Cēsu rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 5.augustā Cēsu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 091505, kurā konstatēts, ka 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 A.A. Cēsu rajona Raiskuma pagastā pa autoceļu Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene 13.kilometrā virzienā no Auciema uz Ķienes pusi vadīja automašīnu VW Transporter, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibuma stāvoklī ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,42 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Mērījums veikts ar alkometru Lion SD - 400 Nr. 057861D. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka A.A. izdarījis pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta trešajā daļā.

[2] Ar Cēsu rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta lēmumu (turpmāk – Lēmums) A.A. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīts ar administratīvo arestu uz piecām diennaktīm un naudas sodu Ls 400 (četri simti latu) apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. Lēmumā norādīts, ka A.A. vaina pierādīta ar protokolam pievienotajiem paskaidrojumiem un ziņojumā fiksētajiem faktiem, ar protokolu alkohola ietekmes noteikšanai, izmantojot mēraparātu Lion SD-

400 Nr.057861D.

[3] Par Lēmumu A.A. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto Lēmumu atcelt un izbeigt lietvedību. Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētiem apsvērumiem. [3.1] Pirmās instances tiesa lēmumu taisījusi, pamatojoties uz 2006.gada 5.augustā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem. Policija protokolā fiksējusi, ka A.A. apturēts, braucot ar automašīnu alkohola reibumā. A.A. tiesai paskaidroja, ka policija viņu aizturēja nevis braucot pa ceļu, bet gan tad, kad viņš jau 15 minūtes sēdēja mašīnā ar pasažieri un lietoja alkoholu. Mašīna tajā brīdī jau bija novietota privātajā pagalmā. Tiesa nav veikusi A.A. paskaidrojumu pārbaudi un nav tos ņēmusi vērā. [3.2] Patiesībai neatbilst tiesas konstatētais, ka A.A. parakstīja policijas pārbaudes protokolu un tam piekrita. No protokolam pievienotajiem paskaidrojumiem, kuros A.A. izklāstīja savus argumentus un faktus, redzams, ka viņš nepiekrīt protokolam. [3.3] Tiesa nav veikusi visu argumentu pārbaudi konkrētajā lietā. [3.4] A.A. ieskatā tiesa pārkāpusi administratīvā akta pamatojuma principu, jo tā nav pamatojusi, kāpēc A.A. argumenti netiek ņemti vērā.

[4] Tiesas sēdē A.A. un viņa pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja, minot tajā norādītos apsvērumus. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki Andris Pāže, Ģ.B., J.H. (J.Kh.), S.Ž., I.P. un J.V.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar LAPK 149.15panta trešo daļu par transportlīdzekļa vadīšanu (.), ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, - transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

[7] A.A. neapstrīd faktu, ka 2006.gada 5.augustā viņam ir veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpojamā gaisā un ir konstatēts, ka minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir 1,42 promiles. A.A. nepiekrīt tam, ka 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 ir ticis apturēts, vadot transportlīdzekli, jo, pirms policijas darbinieks bija pienācis pie A.A. automašīnas, viņš bija jau paguvis novietot transportlīdzekli mājas pagalmā un kopā ar pasažieri lietoja alkoholu. Ņemot vērā minēto, uzskata, ka policijas darbiniekam nebija pamata veikt viņa izelpojamā gaisa pārbaudi.

[8] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Savukārt LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[9] Administratīvā apgabaltiesa lietā konstatē šādus turpmāk minētus apstākļus. [9.1] Ar 2006.gada 5.augustā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 091505 (lietas lapa 3) konstatēts, ka 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 A.A. Cēsu rajona Raiskuma pagastā pa autoceļu Auciems – Lenči

– Strīķi – Ķiene 13.kilometrā virzienā no Auciema uz Ķienes pusi vadīja automašīnu VW Transporter, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, atrodoties alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā 1,42 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, ko apstiprina transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB 200886 un klāt pievienotās Lion SD – 400 Nr.057861D izdrukas (lietas lapa 4). [9.2] No 2006.gada 6.augusta Cēsu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja Andra Pāžes dienesta ziņojuma (lietas lapa 9 – 10) izriet, ka viņš 2006.gada 5.augustā plkst.22.10 veica ceļu satiksmes drošības uzraudzību Cēsu rajona Raiskuma pagastā uz autoceļa Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene.

Plkst.22.13 uz minētā ceļa 13.km tika apturēta automašīna Mazda 626, kuras vadītājs bija Ģ.B. A.Pāže palūdza vadītājam nepieciešamos dokumentus un gāja tos pārbaudīt uz dienesta automašīnu. Pieejot pie dienesta mašīnas, A.Pāže ievēroja, ka pa ceļu Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene virzienā no Auciema uz Ķienes pusi brauc automašīna VW Transporter tumšā krāsā. Tajā brīdī pa minēto ceļu brauca tikai šī mašīna, nevienas citas mašīnas nebija. A.Pāže nolēma apturēt minēto automašīnu un pārbaudīt dokumentus, kā arī to, vai vadītājs nevada automašīnu alkohola reibuma stāvokli.

Dienesta automašīnai bija ieslēgtas zilās bākugunis. A.Pāže izgāja uz ceļa, lai ar zižļa palīdzību veiktu transportlīdzekļa VW Transporter apstādināšanu. Pēkšņi, ieraugot uz ceļa policijas darbinieku, minētā transportlīdzekļa vadītājs uzreiz nogriezās no ceļa uz veikala „Strīķi” stāvlaukumu un apstājās. A.Pāže piegāja pie automašīnas, no tās salona bija jūtama spēcīga alkohola smaka un varēja redzēt, ka transportlīdzekļa vadītājs un pasažieris ir alkohola reibuma stāvoklī. A.A. atteicās uzrādīt policijas darbinieka pieprasītos dokumentus, pamatojoties ar to, ka policists nav viņu apturējis, bet ir pienācis klāt tikai tad, kad viņš jau stāvēja.

A.Pāže palūdza vadītāju izkāpt no mašīnas un doties uz dienesta automašīnu alkohola ietekmes pārbaudes veikšanai. A.A. sākumā to darīt atteicās, taču tad pienāca klāt Mazdas 626 pasažieris, un A.A. piekrita un pienāca pie policijas automašīnas. Kad alkometrs Lion SD - 400 tika sagatavots darbam, A.A. kļuva agresīvs un atteicās no pārbaudes. Tad A.A. pēkšņi sāka bēgt projām. VW Transporter pasažieris jau bija aizgājis prom. Panākot A.A., policijas darbinieks to satvēra aiz rokas. Tā kā A.A. joprojām bija agresīvs, nācās pielietot speciālos cīņas paņēmienus un uzlikt rokudzelžus.

Vēlāk, kad A.A. bija nomierinājies, rokudzelži tika noņemti. Aizturēt A.A. policijas darbiniekam palīdzēja Mazdas 626 pasažieris J.H. A.A. tika veikta alkohola ietekmes pārbaude un minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā tika noteikta 1,42 promiles, par ko arī tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. [9.3] No Ģ.B. paskaidrojuma (lietas lapa 5) izriet, ka 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 viņa vadīto automašīnu Mazda 626 ar valsts numura zīmi FG 1100 apturēja ceļu policija uz autoceļa Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene 13.km.

Ģ.B. ievēroja, ka virzienā no Auciema uz Ķieni pretī brauca automašīna. Ceļu policijas darbinieks centās šo automašīnu apturēt, bet tā iegriezās pie mājas, kas atradās ceļa kreisajā pusē apmēram 40 metrus no viņiem. Ģ.B. redzēja, kā policijas darbinieks pienāca pie apturētās automašīnas un tad nāca atpakaļ kopā ar automašīnas vadītāju, kurš izkāpa no automašīnas vadītāja vietas un pretojās policijas darbiniekam, kā arī centās aizbēgt. [9.4] No J.H. paskaidrojuma (lietas lapa 6) izriet, ka 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 automašīnu Mazda 626, kurā brauca viņš un viņa draugs Ģ.B., apturēja ceļu policijas darbinieks.

Vadītājam palūdza uzrādīt dokumentus, ko Ģ.B. arī izdarīja. Tad J.H. ieraudzīja, ka pretī brauc kāda automašīna pa autoceļu Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene 13.km virzienā no Auciema uz Ķieni. J.H. redzēja, ka ceļu policijas darbinieks izgāja ceļa vidū un ar zižļa palīdzību centās apturēt minēto automašīnu. Savukārt šī automašīna iegriezās pie ceļa kreisajā pusē esošas mājas. Tad policijas darbinieks gāja pie šīs automašīnas. J.H. redzēja, ka policijas darbinieks atver šīs mašīnas durvis un palūdz uzrādīt dokumentus.

Automašīnā esošie dokumentus nedeva. Vai vadītājs izkāpa, J.H. neredzēja. J.H. devās pie šīs automašīnas un redzēja, ka policijas darbinieks aicina vadītāju izkāpt no mašīnas, ko viņš arī izdarīja. Vadītājs uzreiz prasīja, vai ir liecinieki, ka viņš ir vadījis automašīnu. J.H. uzreiz pieteicās kā liecinieks. Tad visi trīs devās uz policijas mašīnu. J.H. gāja pa priekšu, bet, kad atskatījās, tad ieraudzīja, ka vadītājs bēg prom. Policijas darbinieks viņu noķēra, bet A.A. viņam pretojās. Redzot, ka vadītājs cenšas iesist policistam, J.H. steidzās palīgā.

No vadītāja varēja just alkohola smaku, kā arī viņš nedaudz streipuļoja. [9.5] Lieciniece I.P. tiesas sēdē liecināja, ka viņa ir A.A. sievas māsa. 2006.gada 5.augusta vakarā bija pie māsas, kad piezvanīja A.A. un pateica, ka viņu ir apturējusi policija. A.A. lūdza, vai viņas nevar atbraukt. Kad I.P. ar māsu aizbrauca uz notikuma vietu, tur stāvēja policijas mašīna un vēl kāda automašīna. A.A. mašīna atradās sētā. Tur esošie puiši paskaidroja, ka A.A. aizturēts par braukšanu dzērumā. Lieciniece A.A. neredzēja, jo viņš atradās policijas mašīnā.

I.P. ar māsu izkrāmēja no A.A. mašīnas preces un aizveda tās mājās. [9.6] Lieciniece S.Ž. liecināja, ka ir A.A. kaimiņiene. Tajā vakarā S.Ž. piezvanīja I.P. un lūdza, lai S.Ž. piebrauc pie Priedaines mājas palīdzēt izņemt mantas. S.Ž. pie Priedaines veikala redzēja A.A. mašīnu un krustojumā policijas mašīnu. [9.7] Liecinieks Ģ.B. tiesas sēdē liecināja, ka ar A.A. viņam nav nekādu attiecību, toties A.Pāži pazīst kā policijas darbinieku, jo ir redzējis viņu četras reizes. Ģ.B. norādīja, ka brauca ar draugu mašīnā, viņus apstādināja policists un paņēma dokumentus, tad policijas darbinieks ieraudzīja citu automašīnu un lūdza liecinieku pagaidīt, lai viņš varētu apstādināt šo automašīnu.

Ģ.B. redzēja A.A. automašīnu. Attālums starp A.A. un policijas automašīnu bija apmēram 35 – 40 metri. A.Pāže aizgāja pārbaudīt to automašīnu. A.A. automašīna uzreiz nobrauca no ceļa un nostājās maliņā. Policists piegāja pie mašīnas un runāja ar automašīnā esošajiem cilvēkiem. Ģ.B. draugs pateica, ka ies paskatīties, kas tur notiek. Ģ.B. arī pēc 2 minūtēm devās pie A.A. mašīnas, kur jau atradās policists un viņa draugs. Ģ.B. redzēja, ka no vadītāja puses izkāpa A.A. A.Pāže mēģināja viņu apņemt pie rokas, lai aizvestu pūst trubiņā, lai pārbaudītu alkohola daudzumu.

A.A. pretojās un atteicās iet, un atbildēja, ka viņš nav braucis. Tad policijas darbinieks beidzot aizveda A.A. uz policijas mašīnu. Policijas darbiniekam rokās bija parastais, strīpainais zizlis. Tāpat Ģ.B. liecināja, ka viņi aizveda A.A. līdz policijas mašīnai. A.A. sāka skriet prom. Viņi noķēra A.A. un atveda atpakaļ līdz policijas mašīnai, kur A.A. beidzot iepūta trubiņā. Liecinieks bija klāt, kad notika pūšana alkometrā. Ģ.B. norādīja, ka A.A. sieva bija klāt tikai tad, kad tika parakstīts protokols. Ģ.B. liecināja, ka redzēja, ka A.A. neuzrādīja dokumentus, jo teica, ka viņam tādu nav. [9.8] Liecinieks J.H. tiesas sēdē liecināja, ka ar A.A. viņam nav nekādu attiecību.

Tajā vakarā brauca ar draugu mašīnā, kad viņus apstādināja policijas darbinieks A.Pāže, lai pārbaudītu dokumentus. Tad A.Pāže ieraudzīja, ka pa ceļa vidu aizdomīgi brauc autobuss, palūdza J.H. ar draugu uzgaidīt. Automašīna ātri piestāja malā. Policijas darbinieks pienāca pie tās. J.H. aizgāja pie tās mašīnas un dzirdēja, kā cilvēki kliedz uz policijas darbinieku, ka nav neviena liecinieka, ka šis cilvēks nav braucis un nav vainīgs. J.H. pateica, ka viņš ir liecinieks. Policijas darbinieks palūdza vadītāju izkāpt no mašīnas, lai pārbaudītu dokumentus, paņēma tos, lai sastādītu protokolu.

A.A. bija ļoti nervozs un agresīvs, un tad, kad viņam lika pūst trubiņā, viņš atteicās un sāka skriet prom. Policijas darbinieks un J.H. sāka skriet A.A. pakaļ. Policijas darbiniekam izkrita rokudzelži, J.H. tos pacēla. Pa to laiku policists A.A., kurš pretojās un mēģināja iesist policistam, nogāza gar zemi. J.H. atdeva rokudzelžus un palīdzēja turēt A.A. rokas. Tad J.H. ar policijas darbinieku aizveda A.A. uz policijas mašīnu, kur A.A. atteicās pūst alkometrā un atteicās braukt uz ekspertīzi, taču vēlāk piekrita iepūst alkometrā.

A.A. pūta divas reizes, pirmajā mērījumā bija maz promiļu, taču otrajā bija jau vairāk. A.A. mašīnā sēdēja blakus vēl kāds cilvēks, kurš uzreiz aizbēga. Pēc laika atbrauca sievietes, kuras paņēma no mašīnas mantas. J.H. norādīja, ka attālums no policijas darbinieku mašīnas līdz A.A. mašīnai bija apmēram 30 - 50 metri. A.A. sēdēja pie stūres un blakus sēdēja vēl cilvēks, kuru J.H. nevarēja saskatīt. J.H. paskaidroja, ka A.A. vairākas reizes mainīja savu viedokli, norādot policijas darbiniekam, ka viņš gan ir braucis, gan nav braucis pie stūres. [9.9] Liecinieks J.V. tiesas sēdē liecināja, ka viņš ir A.A. kaimiņš.

J.V. norādīja, ka viņi brauca no kapu svētkiem un A.A. viņu veda uz mājām, jo dzīvo A.A. kaimiņos, netālu no „Strīķu” veikala. Gala mērķis bija nogādāt J.V. mājās. Kāpēc viņi iebrauca pie veikala stāvvietā, viņš nezina. J.V. bija alkohola reibumā. Liecinieks nevarēja pateikt, cik ilgi viņi tur sēdēja un vai viņi tur sarunājās. Stāvlaukumā viņi mašīnā neko nedarīja, bet vienkārši sēdēja. J.V. dzēra alu, bet, vai ar alu viņš cienāja A.A., to viņš nezina. Tāpat J.V. neredzēja, vai A.A. dzēra no divlitrīgās alus pudeles.

Tad pie viņiem piegāja policists un palūdza uzrādīt dokumentus. A.A. viņam uzrādīja maku, ka viņam nav dokumentu, un pēc tam zvanīja sievai. Kas notika tālāk, liecinieks neredzēja, jo stāvēja aiz kokiem, bet, iespējams, A.A. tika aizvests uz policijas mašīnu. J.V. norādīja, ka attālums starp automašīnām varēja būt apmēram 100 metri. Līdz viņa mājai bija palikuši 3 kilometri. [9.10] Liecinieks A.Pāže liecināja, ka A.A. iepazina, kad apstādināja viņa automašīnu. Liecinieks norādīja, ka tajā datumā pildīja dienesta pienākumus.

Automašīna ar mazajām bākugunīm tika novietota krustojuma robežās. Liecinieks ieraudzīja, ka no mugurpuses tuvojas automašīna Mazda 626, un nolēma to pārbaudīt. Mašīnā brauca divi jaunieši. Policijas darbinieks palūdza uzrādīt dokumentus, bet tad ieraudzīja, ka no Lenču puses pa brauktuves vidusdaļu brauc mikroautobuss, tādēļ liecinieks nolēma to pārbaudīt. Mazdas 626 vadītājam liecinieks lika uzgaidīt, paņēma zizli un devās pretī braucošajam transportlīdzeklim. Ieraudzījis policijas darbinieku, transportlīdzekļa vadītājs nogriezās uz veikalu „Strīķi”.

Lieciniekam tas likās dīvaini, tādēļ viņš piegāja pie mašīnas. Mašīnā sēdēja divi vīrieši, vadītājs bija A.A. Lai šoferis ar blakus sēdētāju nevarētu samainīties, abi braucēji visu laiku atradās liecinieka redzeslokā. Pieejot pie mašīnas, kad atvērās mašīnas durvis, liecinieks sajuta alkohola smaku no mašīnas salona. A.Pāže saprata, ka šoferis, iespējams, ir dzēris. Aizdomas radīja arī šofera runas veids. Liecinieks palūdza uzrādīt dokumentus, taču viņam atbildēja, ka dokumentu nav. A.A. teica, ka vispār nav braucis un alkoholu nav lietojis.

A.Pāže piedāvāja veikt alkohola pārbaudi. A.A. sāka uzvesties agresīvi un norādīja, ka A.Pāžem nav neviena liecinieka. Tajā brīdī pie mašīnas pienāca Mazdas

626 pasažieris un pateica, ka viņš ir liecinieks, ka viņš visu redzēja. Tad A.A. nomierinājās un piekrita iet uz policijas mašīnu. Mikroautobusa pasažieris uz to brīdi jau bija pazudis. Kad liecinieks ar A.A. pienāca pie mašīnas, A.Pāže paņēma alkometru, taču A.A. atteicās no pārbaudes un sāka mukt projām. A.Pāže viņam sekoja, panāca un nogāza gar zemi, Mazdas 626 pasažieris atnesa rokudzelžus, kuri lieciniekam bija izkrituši. A.Pāže pa rāciju izsauca papildspēkus. Pa to laiku A.A. jau bija nomierinājies un varēja veikt testu. Kad A.Pāže jau pildīja administratīvā pārkāpuma protokolu, atbrauca divas sievietes. Liecinieks arī viņām paskaidroja, ja A.A. atsakās no alkohola testa, būs jābrauc uz slimnīcu ekspertīzes veikšanai. Pēc pārbaudes A.Pāže sastādīja protokolu.

[10] Saskaņā ar 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi 1.46.punktu transportlīdzekļa vadītājs ir fiziska persona, kas vada transportlīdzekli (.). Šis termins attiecas uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, līdz brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona. No minētās tiesību normas secināms, ka par transportlīdzekļa vadītāju atzīstama arī tāda persona, kas ir beigusi vadīt transportlīdzekli un kas vēl nav nodevusi transportlīdzekļa vadību citai personai.

[11] Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar liecinieku A.Pāžes, Ģ.B., J.H. un J.V. liecībām un administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 091505 (lietas lapa 3) ir pierādīts fakts, ka A.A. 2006.gada 5.augustā plkst.22.15 uz autoceļa Auciems – Lenči – Strīķi – Ķiene 13.km vadīja automašīnu VW Transporter, valsts reģistrācijas Nr./dzēsts valsts reģistrācijas numurs/. Faktu, ka ir vadījis minēto automašīnu līdz brīdim, kad apstājās stāvlaukumā, nenoliedz arī A.A. No A.Pāžes, Ģ.B. un J.H. liecībām izriet, ka ceļu policijas darbinieks plkst.22.15, izejot pretī uz ceļa, centās ar zizli apturēt A.A. vadīto automašīnu VW Transporter, kura, neaizbraucot līdz policijas automašīnai, nogriezās sānceļā un apstājās pie veikala stāvlaukumā.

Policijas darbinieks nekavējoties devās pie automašīnas un konstatēja, ka automašīnas vadītājs ir A.A. Sajūtot no vadītāja mutes alkohola smaku, viņam radās aizdomas, ka vadītājs ir lietojis alkoholiskos dzērienus, tāpēc A.A. tika piedāvāts veikt izelpojamā gaisa pārbaudi. No J.V. liecības izriet, ka viņš nezina, cik ilgi kopā ar A.A. sēdēja mašīnā, līdz pienāca policists, tāpat liecinieks neatceras, vai A.A. mašīnā pēc apstāšanās lietoja alkoholu. Liecinieks paskaidroja, ka tobrīd bija alkohola reibumā.

Savukārt no S.Ž. un I.P. liecībām izriet, ka viņas nav redzējušas pašu notikumu, tas ir, nav bijušas klāt tajā brīdī, kad policijas darbinieks centās apturēt A.A. vadīto automašīnu un piegāja pie tās, bet ir ieradušās notikuma vietā tikai uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdi. Tāpat nav redzējušas arī pašu A.A. Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šīs liecinieces nevar sniegt objektīvu informāciju par strīdus apstākļiem. Izvērtējot lietas materiālos esošo videokasetes saturu, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tā izskatāmajā lietā nav izmantojama kā pierādījums, jo uzfilmētais materiāls neattiecas uz strīdus situāciju, proti, tajā nav fiksēts notiekošais pie veikala stāvvietas, bet gan tikai tas, kas notika pie policijas automašīnas.

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā A.A. paskaidrojumi neatspoguļo patiesas ziņas par faktiem un ir sniegti nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības. Šādu viedokli apgabaltiesa pamato ar to, ka A.A. savu viedokli par notikušo ir vairākkārt mainījis un ir sniedzis pretrunīgus paskaidrojumus. Kā izriet no liecinieka J.H. sniegtajām liecībām, sākotnēji A.A. policijas darbiniekam atzina, ka ir vadījis automašīnu, tad atkal noliedza, norādot, ka viņam nav neviena liecinieka, bet tiesas sēdē apstiprināja, ka pie stūres bija viņš pats (lietas lapa 67).

Pretrunīgi ir arī A.A. sniegtie paskaidrojumi tiesai par laiku, proti, cik ilgs laiks ir pagājis pēc automašīnas novietošanas stāvlaukumā un policista pienākšanas pie tās - apelācijas sūdzībā viņš norāda, ka policijas darbinieks pie viņa pienācis pēc 15 minūtēm pēc tam, kad A.A. tika novietojis automašīnu mājas pagalmā un sēdēja mašīnā ar pasažieri un lietoja alkoholu, taču tiesas sēdē A.A. norādīja, ka policijas darbinieks pienāca pie viņa mašīnas 2 minūtes pēc apstāšanās (lietas lapa 66). A.A. tiesas sēdē paskaidroja, ka pusdienlaikā bija izdzēris vienu pudeli alus, un norādīja, ka līdz policijas darbinieka ierašanās brīdim pēc automašīnas novietošanas stāvlaukumā vienas minūtes laikā izdzēra litru alus (lietas lapa 69).

Administratīvās apgabaltiesas ieskatā A.A. minētais par lietas faktiskajiem apstākļiem pēc automašīnas novietošanas stāvlaukumā, proti, ka viņš tikai tad ir sācis lietot alkoholiskos dzērienus, nav ticams, jo to neapstiprina citi lietā pārbaudīti pierādījumi, turklāt arī alkometra izdrukās uzrādītā minimālā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā (1,42 promiles) liecina par to, ka pārbaudes laikā viņš ir bijis jau stiprā alkoholisko dzērienu ietekmē, kas Administratīvās apgabaltiesas ieskatā liecina par to, ka viņš bija lietojis alkoholiskos dzērienus vēl pirms automašīnas apturēšanas.

Vērā ņemams apstāklis, ka, sniedzot sākotnējos paskaidrojumus, kuri pašrocīgi ierakstīti administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas lapa 3), A.A. par to, ka ir lietojis alkoholiskos dzērienus pēc automašīnas apstāšanās un pirms policista pienākšanas, pat nepiemin, šāda versija pirmo reizi parādās tikai pirmās instances tiesas sēdē 2006.gada 7.augustā, kad A.A. tiesai paskaidroja, ka 2006.gada 5.augustā ap plkst.22.00 vadīja automašīnu VW Transporter. Bija izdzēris pudeli 0,5 l alus. Pēc tam apstājies, tālāk braukt vairs nedomāja.

Ar pasažieri dzēra alu.

[12] Ņemot vērā, ka lietā ir strīds par to, vai policijas darbinieks bija tiesīgs veikt A.A. izelpotā gaisa pārbaudi, Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka pārbaudes kārtību kā vispārīgā tiesību norma nosaka Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmā daļa, bet detalizētāku pārbaudes procedūru kā speciālā tiesību norma nosaka 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk – MK noteikumi Nr.15). Savukārt policijas darbinieka pilnvaras un prasību likumīgums attiecībā uz pārbaudi izriet no likuma „Par policiju” 9., 10. un 12.panta, kas nosaka policijas darbinieku vispārīgos un pamatpienākumus un tiesības.

[13] Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmā daļa paredz, ka, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki (.) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. MK noteikumu Nr.15 2.punkts paredz, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks (.), izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 4.punktu, ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 8.punktā minētajā protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. No minētajām tiesību normām izriet, ka transportlīdzekļa vadītāja pārbaude, lai konstatētu alkohola reibumu, var notikt divos posmos – uz vietas, izmantojot attiecīgu mēraparātu, un ārstniecības iestādē, kur transportlīdzekļa vadītājs tiek nogādāts, ja atsakās no pārbaudes vai nepiekrīt pārbaudes rezultātiem. Turklāt, lai transportlīdzekļa vadītāju būtu pamats nogādāt ārstniecības iestādē, saskaņā ar minēto tiesību normu ir jākonstatē, ka ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā.

[14] Likuma „Par policiju” 9.pants „Policijas darbinieka vispārīgie pienākumi” noteic, ka jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu (.). Likuma „Par policiju” 10.panta „Policijas darbinieka pamatpienākumi” pirmās daļas 6.punkts noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus (.). Likuma „Par policiju” 12.panta „Policijas darbinieka vispārējās tiesības” pirmā daļa paredz, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus (1.punkts);

2) pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai (2.punkts);

3) sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības (4.punkts);

4) nolūkā konstatēt, vai personas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tās pārbaudīt ar portatīvām alkohola koncentrācijas noteikšanas mērierīcēm vai nogādāt šīs personas pārbaudes izdarīšanai ārstniecības iestādē, ja atzinums nepieciešams, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu (17.punkts);

5) apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību (20.punkts).

No minētajām tiesību normām izriet, ka likuma „Par policiju” tiesību normas kā vispārējās tiesību normas paredz policijas darbinieka pienākumu konstatēt un novērst iespējamo administratīvo pārkāpumu, uzskaita pienākumus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā, kā arī nosaka tiesības, kas ir piešķirtas uzlikto pienākumu veikšanai. Tajā skaitā apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības; tiesības veikt pārbaudi ar portatīvo mērierīci, kā arī nogādāt vadītāju medicīniskajā iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Savukārt Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmajā daļā ir noteikta speciālā kārtība, kādā notiek transportlīdzekļa vadītāja pārbaude uz vietas, izmantojot šim nolūkam paredzētu mēraparātu vai nogādājot pārbaudei medicīniskajā iestādē, kuru detalizētāk regulē MK noteikumi Nr.15. Attiecībā uz pārbaudes pirmo posmu, proti, pārbaudi ar portatīvo mērierīci, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ir pietiekami, ja konstatē, ka no faktiskiem apstākļiem izriet nepieciešamība policijas darbiniekam veikt ar likumu uzliktos darba pienākumus, lai konstatētu vai novērstu iespējamo administratīvo pārkāpumu.

[15] Ievērojot [11] secināto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā policijas darbinieks ir rīkojies saskaņā ar tiesību normām un viņam bija likumīgs pamats veikt A.A. izelpotā gaisa pārbaudi.

[16] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka A.A. izdarītais administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc LAPK 149.15panta trešās daļas un viņš ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

[17] Ar Lēmumu A.A. sodīts ar administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, naudas sodu Ls 400 apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz vienu gadu. No Lēmuma satura redzams, ka tiesnese ir izvērtējusi A.A. personību, atzinusi, ka nav konstatējami nedz atbildību pastiprinoši, nedz mīkstinoši apstākļi, un piemērojusi minimālo sodu, kāds paredzēts par šo administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir ievērojusi LAPK 32.panta noteikumus un A.A. uzliktais sods atbilst vispārējiem sodu piemērošanas principiem. Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

A.A. apelācijas sūdzību noraidīt. Cēsu rajona tiesas tiesneses 2006.gada 7.augusta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atstāt negrozītu. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneses L.Slica

S.Zakrevska