Insurance company partially wins claim against property manager for water damage caused by negligent maintenance.

Lieta Nr. C29393022

Lietas arhīva Nr. C-02622-23/71

ECLI:LV:RPT:2023:0201.C29393022.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 1. februārī

Rīgas pilsētas tiesa

tiesnese Alise Cunska

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasībā pret SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 6. jūlijā Rīgas pilsētas tiesā Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību vienkāršotajā

procedūrā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas prasītājas labā galveno

zaudējumu 922,83 EUR un visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu 138,42 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kā arī noteikt tiesības

prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas 6 % gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1635., 1652., 1753., 1756., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 4.-6. pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45. pantu, Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk – Pārvaldīšanas maksas noteikumi), Ministru kabineta 2010. gada

28. septembra noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes

minimālajam prasībām” (no 2022. gada 8. jūlija nosaukums “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo

remontu”) (turpmāk – Apsaimniekošanas noteikumi) un Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 905 “Kārtība, kādā tiek plānotas

un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības” 2. punktu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] Starp prasītāju un /pers. A/ noslēgts apdrošināšanas līgums un izsniegta Fizisko personu apdrošināšanas polise Nr. 722494865, uz

kuras pamata tika apdrošināts dzīvoklis Nr. /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis). Polises darbības termiņš bija noteikts no 2021. gada 22. marta līdz

2022. gada 21. martam.

Polises darbības laikā dzīvoklis tika applūdināts, par ko atbildētāja sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka dzīvokļa appludināšanas cēlonis ir

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bojājumi (aukstā ūdens stāvvada bojājums).

[1.2] Eksperts, izvērtējot apdrošināšanas lietas materiālus, sastādīja attiecīgo tāmi un aprēķināja būvizdevumus 992,83 EUR. Prasītāja,

atskaitot ar polisi noteikto pašrisku 70 EUR, izmaksāja cietušā dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 922,83 EUR.

[1.3] Atbildētāja ir dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekotāja un plīsušais stāvvads atrodas tās apsaimniekošanas zonā.

Ievērojot, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas

pārvaldniece noplūdes brīdī bija atbildīga par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem. Pienākums rūpēties

par komunikāciju uzturēšanu ietver ne tikai pienākumu novērst komunikāciju bojājumus to rašanās gadījumā, bet arī regulāri pārbaudīt komunikāciju

stāvokli, savlaicīgi veikt to nomaiņu vai labošanu piesardzības apsvērumu dēļ, gādājot, lai komunikācijas pastāvīgi būtu tādā tehniskā stāvoklī, lai pēc

iespējas samazinātu avārijas situāciju risku un no tā izrietošus bojājumus.

Lietā arī nav pierādījumu tam, ka atbildētāja pirms avārijas kaut vienu reizi veica dzīvokļa robežās esošo komunikāciju, kas ietilpst kopīpašumā,

apsekošanu.

[1.4] Atbildētāja neievēroja Pārvaldīšanas maksas noteikumu 21. punkta prasības, jo atbildētājai bija zināms, ka dzīvojamās mājas komunikācijas

ir nolietojušās, bet lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja veica komunikāciju remontu, par ko viņai bija tiesības iekasēt atlīdzību, kā arī atbildētāja par

komunikāciju stāvokli, nomaiņas nepieciešamību neinformēja dzīvokļa īpašniekus, nav sasaukusi sapulci, kurā būtu noraidīts atbildētājas ierosinājums.

[2] Paskaidrojumus par celto prasību iesniegusi atbildētāja, norādot, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka:

[2.1] Stāvvads kā māju apkalpojošā inženierkomunikācija sistēma ir kopīpašumā esošā daļā, tāpēc par to ir atbildīgi mājas kopīpašnieki.

[2.2] No atbildētājas akta par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem izriet, ka stāvvadam, kura bojājums izraisīja dzīvokļa

saliešanu, nebija nodrošināta piekļuve un stāvvads ir aizbūvēts. Vizuālās apsekošanas ceļā stāvvada bojājums nav konstatējams, līdz ar to dzīvokļa

saliešana nav saistīta ar remontdarbu vai pienācīgas apsekošanas un apkopes neveikšanu.

[2.3] Lietā nav pierādījumu, ka dzīvokļu īpašnieki būtu noteikuši kārtību, kādā atbilstoši Apsaimniekošanas noteikumu 3. 1 punktam pārbaudāmas

inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķajos dzīvokļos. Savukārt savus pienākumus, tostarp vizuāli apsekot dzīvojamo māju, atbildētāja ir

izpildījusi.

[2.4] Prasījumi lietā vērsti pret neīsto atbildētāju un lietā par atbildētāju ir pieaicināma dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība, bet

atbildētāja ir kā kopības pārstāvis. Dzīvokļu īpašnieku kopība nepilnvaroja atbildētāju risināt ar aukstā ūdens stāvvada nomaiņu saistītos jautājumus.

Tāpēc atbildētāja par zaudējumiem neatbild.

[2.5] Atbildētājai nav pienākums pēc savas iniciatīvas un bez dzīvokļu īpašnieku finansējuma veikt aukstā ūdens stāvvada remontu.

[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē, nenorādot pamatojumu šādam lūgumam.

Puses ir sniegušas rakstveida paskaidrojumus tiesai, kā arī pusēm ir nodrošināts Civilprocesa likuma 10. pantā noteiktais sacīkstes princips, ļaujot

iesniegt rakstveida pierādījumus, līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā iesniegtie rakstveida paskaidrojumi un iesniegtie pierādījumi ir pietiekami lietas objektīvai

izskatīšanai, nerīkojot tiesas sēdi.

Ievērojot minēto, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas

dalībniekiem ir paziņots 2022. gada 13. decembrī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu.

[4] Lietā 2023. gada 1. februārī saņemts prasītājas lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu, savukārt 2023. gada 2. februārī līdzīgs lūgums saņemts

no atbildētājas.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[6] Tiesa atzīst, ka atbildētājas arguments par to, ka prasījums par zaudējumu piedziņu lietā ir vērsts pret neīsto atbildētāju un lietā par atbildētāju

būtu pieaicināma dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopība, ir nepamatos turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Prasītāja prasību cēlusi, jo tās ieskatā atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldniece nav veikusi visus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un

atbildētājas kā dzīvojamās mājas pārvaldnieces bezdarbības dēļ nodarīti zaudējumi dzīvoklim, kuru prasītāja apdrošināja.

Atbilstoši dispozitivitātes principam, kas darbojas civilprocesā, prasītājs, ceļot prasību tiesā, pats izvēlas un norāda personu, pret kuru vērsta

prasība, t.i., atbildētāju. Tātad konkrēta atbildētāja vai vairāku līdzatbildētāju noteikšana ir prasītājas izņēmuma tiesība jeb prerogatīva. Ja lietas

izskatīšanas gaitā tiesa konstatē, ka prasības pieteikumā atbildētāja statusā norādītā persona nav aizskārusi prasītāja likumīgās intereses vai tiesības, tad

šāds apstāklis, kā pareizi norādīja atbildētāja, atzīstams par patstāvīgu pamatu prasības noraidīšanai. Ievērojot minēto un faktu, ka prasītāja, ceļot

prasību, ir veikusi savu izvēli, par atbildētāju norādot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā mājas pārvaldnieci, konkrētajā gadījumā tiesai pēc savas

iniciatīvas nav pamata kā atbildētāju pieaicināt dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopību.

Tāpat tiesa par nepamatotu atzīst atbildētājas atsaukšanos uz judikatūru lietā SKC-109/2019 un tēzi par to, ka tiesiskajās attiecībās ar trešajām

personām, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku

kopības ietvaros, visu dzīvokļu īpašnieku interesēs rīkojas dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts, ciktāl šādas tiesiskās attiecības attiecas uz

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, jo minētajā lietā kasācijas instancē tika skatīts konkrēts tiesību jautājums, proti, vai atbildētājas (SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks”) prasībai par parāda piedziņu pret atsevišķo dzīvokļu īpašnieku ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā noteiktais trīs gadu noilguma

termiņš. Turklāt, lietā SKC-109/2019 prasība celta par parāda piedziņu, kas izriet no pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām un atsevišķa dzīvokļa

īpašnieka pienākuma maksāt pārvaldīšanas izdevumus. Savukārt izskatāmajā lietā faktiskie apstākļi ir atšķirīgi, jo prasība celta par zaudējumu piedziņu

pret atbildētāju kā zaudējumos vainīgo personu. Tāpēc tiesas ieskatā lietā SKC-1092019 vispārinātā tēze par kopību kā subjektu tiesiskajās attiecībās

ar trešajam personām konkrētajā lietā nevar būt pamats pieaicināt citu atbildētāju.

[7] Atbilstoši Civillikuma 1770. pantam ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētā likuma 1771. pants noteic, ka

zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Judikatūrā (skatīt Latvijas Republikas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-255/2009, 2013. gada 24. maija spriedumu lietā

Nr. SKC-132/2013, 2016. gada 20. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-376/2017 un

2017. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-384/2017) ir atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās

atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu esību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību.

[7.1] No lietas materiāliem pievienotās Fizisko personu īpašuma apdrošināšanas polises Nr. 722494865 izriet, ka starp prasītāju un /pers. A/

noslēgts ēkas, mantas un vispārējās civiltiesiskās apdrošināšanas līgums cita starpā par nekustamā īpašuma /adrese/ (iepriekš – dzīvoklis) un dzīvoklī

esošās visas mantas apdrošināšanu ar darbības laiku no 2021. gada 22. marta līdz 2022. gada 21. martam.

Pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja pieteikumu un noslēgto apdrošināšanas līgumu, prasītāja izmaksājusi dzīvoklim nodarīto zaudējumu atlīdzību

922,83 EUR par 2022. gada 10. janvārī notikušo gadījumu.

[7.1.1] Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktam kompensācijas princips ir apdrošināšanas princips, saskaņā ar

kuru apdrošināšanas atlīdzību aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas gadījumā radušos zaudējumu apmēru. Šī likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka

saskaņā ar kompensācijas principu izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus. Tādējādi

izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības noteicošais kritērijs ir radušos zaudējumu apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1786. pantu, novērtējot zaudējumus,

jāievēro nevien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa.

[7.1.2] No atbildētājas 2022. gada 12. janvāra akta Nr. 1-8/928 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem izriet, ka 2022. gada

10. janvārī konstatēts aukstā ūdens stāvvada bojājums aizvērtā šahtā dzīvoklī /numurs/, kā rezultātā ir nodarīti bojājumi dzīvoklim /numurs/. Akts

sastādīts attālināti, bez apsekošanas, līdz ar to nav zināmi bojājumu apmēri.

No prasītājas 2022. gada 24. janvāra bojātā īpašuma apskates protokola izriet, ka prasītājas pārstāvis apsekoja dzīvokli saistībā ar 2022. gada

10. janvāra notikumu, apsekošana veikta 2022. gada 24. janvārī. Protokolā kā dzīvokļa bojājumi ir norādīti: vannas istabā – siena (reģipsis/krāsots).

Tāpat apskates aktā norādīts, ka visur ir putekļi no stāvvada nomaiņas (nepieciešama tīrīšana), ir tumšas flīžu šuves, silikons, saskrāpētas durvis apakšā

un divas flīzes uz grīdas. Citi bojājumi nav norādīti.

Konstatējams, ka apdrošināšanas lietā 2022. gada 2. februārī sastādīta lokālā tāme Nr. 20 – 02/02/2022 - B (atjaunošanas darbi pēc negadījuma

objektā /adrese/). Tāmē norādītās pozīcijas atbilst prasītājas bojātā īpašuma apskates protokolā norādītajam bojājumu apjomam, proti, no tāmes

redzams, ka remonta darbi aprēķināti par sienu apšūšanu ar reģipsi un tā krāsošanu, divu flīžu maiņu grīdai. Tāpat aprēķinā pamatoti iekļauta iekšdurvju

maiņa vannas istabā, jo no prasītājas apskates protokola izriet, ka vannas istabā tika saskrāpētas durvis. Turklāt 2022. gada 18. janvāra atlīdzības

pieteikumā norādīts, ka, slīpējot čuguna trubu, kas tiesas ieskatā ar lielu ticamības pakāpi bija bojātais stāvvads, tika radīti putekļi, un ievērojot dzīvē

gūtos novērojumus, kā jebkuri metāla putekļi var radīt skrāpējumus, tiesa atzīst, ka šie putekļi varēja tādus durvju bojājumus radīt.

Lai arī atbildētāja nav apstrīdējusi zaudējumu apmēru un jebkādu tāmē norādīto pozīciju pamatotību, tiesa, novērtējot tāmi kopsakarā ar prasītājas

bojātā īpašuma apskates protokolu un atlīdzības pieteikumu, atzīst, ka tāmē aprēķinātā pozīcija “Termoregulatora nomaiņa” par summu 183,50 EUR nav

pamatota un pierādīta, jo tā neizriet no prasītājas bojātā īpašuma apskates protokola un atlīdzības pieteikuma. Proti, šādas lietas (termoregulatora)

bojājums un pastāvēšana vispār neizriet no prasītājas bojātā īpašuma apskates akta un atlīdzības pieteikuma, kurā norādīts cietušās mantas saraksts.

Prasītāja arī nav norādījusi, kur šāds termoregulators atradās un kas varētu apstiprināt tā nomaiņu. Savukārt pati tāme un tajā norādītā pozīcija

“Termoregulatora nomaiņa” tiesas ieskatā nepierāda šāda termoregulatora pastāvēšanu un nomaiņu, jo tāmei primāri ir zaudējumu aprēķina funkcija un

tajā nav konstatēti jebkādi objektīvi pastāvoši fakti par priekšmetu esamību vai neesību konkrētajā telpā (vannas istabā). Tiesa arī ņem vērā, ka persona,

kas parakstīja tāmi – sertificēts būvinženieris /pers. G/ –, kā tas izriet no prasītājas bojātā īpašuma apskates protokola, nav piedalījies dzīvokļa apskatē

2022. gada 24. janvārī, jo apskates aktā no prasītājas puses parakstījās cits tās pārstāvis.

[7.1.3] Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti prasītājai radītie zaudējumi 739,33 EUR (992,83 EUR – 70 EUR – 183,50 EUR) apmērā par dzīvokļa

saliešanu, ko, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītājai ir tiesības pieprasīt no personas, kura ir atbildīga par

zaudējumiem.

[7.2] Lai konstatētu atbildētājas prettiesisku vainojamu rīcību vai šajā gadījumā bezdarbību, lietā noskaidrojams, vai dzīvokļa saliešana notika

kādas mājas kopējās inženierkomunikācijas dēļ un, ja atbilde ir apstiprinoša, tad tāpat ir noskaidrojams vai atbildētājas rīcība, apsaimniekojot dzīvojamo

māju, bijusi atbilstoša normatīvajam regulējumam.

[7.2.1] Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamo māju apkalpojošās

inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā

īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Lietā nav strīds, ka dzīvokļa saliešanas iemesls ir aukstā ūdens stāvvada, kas kā mājas kopējā komunikācija ir kopīpašuma daļa, bojājums.

[7.2.2] Lietā nav strīds, ka atbildētāja ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece uz likuma pamata, kas par savu pienākumu

veikšanu saņem atlīdzību no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunkta, Apsaimniekošanas noteikumu 3., 6. punkta un

13.2. apakšpunkta prasībām atbildētājai kā dzīvojamās mājas pārvaldniecei jānodrošina dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju

tehniskā apkope, vizuālā pārbaude, tehniskā apsekošana un bojājumu novēršana, tostarp divas reizes gadā jāveic dzīvojamās mājas koplietošanas telpu

grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās esošo inženiertīklu vizuālā apskate ūdensapgādes sistēmā, tostarp lai noskaidrotu tās tehnisko stāvokli.

Tiesa ņem vērā, ka vizuāli nevar un nepārbauda iekārtas, inženiertīklus un konstrukcijas (to daļas), kas ir iebūvētas šahtās, starpsienās, zem grīdām,

starpstāvu pārsegumos vai ir nosegtas ar izolējošu materiālu.

Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas argumentu, ka par stāvvada stāvokli ir atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība, jo atbildētāja pati

norāda, ka dzīvojamo māju /adrese/ apsaimnieko un pārvalda uz likuma pamata, līdz ar to no minētajām tiesību normām kopsakarā ar likuma “Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu atbildētājai ir pienākums veikt dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma daļas

pārvaldīšanu.

[7.2.2.1] Lietas materiāliem pievienots 2022. gada 29. aprīļa akts par dzīvojamās mājas /adrese/ vizuālo apsekošanu Nr. 8.2.1-5/12422, no kura

izriet, ka minēto vizuālo apsekošanu atbildētājas darbinieki veica jau pēc dzīvokļa saliešanas (apsekošana veikta 2022. gada 28. martā). Līdz ar to tiesa

atzīst, ka minētais akts nevar apstiprināt to, vai atbildētāja ir pienācīgi veikusi savus apsaimniekotāja pienākumus pirms dzīvokļa saliešanas.

[7.2.2.2] Atbildētāja iesniedza un lietas materiāliem ir pievienots 2021. gada 31. maija akts par dzīvojamās mājas /adrese/ vizuālo apsekošanu

Nr. 8.2.1-5/16179 (turpmāk – vizuālās apsekošanas akts), no kura izriet, ka dzīvojamās mājas vizuālo apsekošanu veica vairākas personas, starp kurām

bija arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas inženieris, un šajā aktā konstatēts, ka aukstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī.

Šāds akts par vizuālo apsekošanu, kurā piedalās vairākas personas un kurām ir nepieciešamās zināšanas par konkrētu

inženierkomunikāciju veidu, pirmšķietami dod pamatu secināt, ka atbildētāja savu vizuālās apsekošanas pienākumu izpildījusi pienācīgi.

Tomēr tiesa atzīst, ka no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunkta atbildētājas kā pārvaldnieka rīcība,

veicot obligātās pārvaldīšanas darbības, neaprobežojas tikai ar kādas konkrētās komunikācijas vizuālo apsekošanu, bet šīs darbības iekļauj arī tehnisko

apkopi un kārtējo remontu, kad tam varētu būt pamats. No vizuālās apsekošanas akta tieši izriet, ka atbildētāja pati konstatēja, ka aukstā ūdens stāvvadi

ir neapmierinošā stāvoklī. Tiesas ieskatā, novērtējot vizuālajā apsekošanā aukstā ūdens stāvvadu stāvokli kā neapmierinošu, no atbildētājas kā

profesionālas namu pārvaldnieces būtu sagaidāma papildu aktīva rīcība, lai vai nu novērstu komunikācijas defektus, ja tādi konstatēti un ja tie prasa

neatliekamu novēršanu un tam ir nepieciešamais finansējums, vai arī sniegtu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem skaidru, aktuālu un detalizētu informāciju par

to, ka aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī, kas prasa rīcību no dzīvojamās mājas iedzīvotājiem, piešķirot finansējumu

stāvvadu remontam vai citai rīcībai, piemēram, tā steidzamai nomaiņai. Tas arī secināms no Apsaimniekošanas noteikumu 19. punkta kopsakarā ar

15.3. punktu, no kuriem izriet, ka, konstatējot vizuālajā apskatē tādus apstākļus, kas var radīt bojājumu rašanos, dzīvojamās mājas pārvaldītājs veic

nepieciešamos pasākumus minēto apstākļu novēršanai, proti, rīkojas atbilstoši Apsaimniekošanas noteikumu 15.3. punktam, ja pārvaldnieks (atbildētāja)

nav pilnvarota pati pieņemt šādu lēmumu (par remonta veikšanu). Turklāt, skaidrojošā vārdnīcā viens no vārda “neapmierinošs” skaidrojumiem ir “Tāds,

kas neatbilst noteiktām prasībām, normām.” (sk. interneta skaidrojošā vārdnīca Tezaurs. https://tezaurs.lv/neapmierino%C5%A1s). Tiesas

ieskatā apstāklis, ka aukstā ūdens stāvvadi ir neapmierinošā stāvoklī, ir vērtējams kā tāds, kas var radīt tā bojājumu, ņemot vērā stāvvada kā

inženierkomunikācijas nozīmi – pastāvīgi un nepārtraukti nodrošināt ūdens plūsmu tajā, kā arī tā neatbilstību noteiktajām prasībām.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav norādījusi un lietā nav pierādījumu par to, ka atbildētāja, pēc vizuālās pārbaudes aktā konstatētā aukstā ūdens

stāvvadu neapmierinošā stāvokļa, būtu rīkojusies atbilstoši Apsaimniekošanas noteikumu 15.3., 19. punktam.

Tāpat tiesa atzīst, ka arī vispārējā norāde vizuālās apsekošanas aktā par stāvvadu neapmierinošo stāvokli nedod skaidru priekšstatu mājas

iedzīvotājiem par stāvvada patieso stāvokli, jo tikai atbildētājas pārstāvji, kas apsekoja un redzēja stāvvadu dabā, zina tā neapmierinātības pakāpi. Citu

pierādījumu par to, ka atbildētāja, veicot aktīvus pasākumus, pienācīgi būtu informējusi dzīvojamās mājas iedzīvotājus par aukstā ūdens stāvvadu patieso

tehnisko stāvokli, kuru pati atbildētāja raksturoja kā neapmierinošo, un nepieciešamo rīcību ar to lietā nav.

[7.2.2.3] Tāpat tiesa atzīst, ka no Apsaimniekošanas noteikumu 2. un 13.2. apakšpunkta izriet, ka ūdensapgādes sistēmas (arī stāvvadu) vizuālo

apsekošanu atbildētājai jāveic divas reizes gadā, nekonkretizējot apsekošanas intervālus. Tiesas ieskatā tas nenozīmē, ka atbildētāja var komunikāciju

apsekošanu veikt kad vien vēlas, bet saprātīgi būtu sagaidāms, ka, lai nodrošinātu Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 4. panta 1. punktā noteikto

pārvadīšanas procesa nepārtrauktību un ēkas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā, šādu apsekošanu atbildētājai jāveic

vismaz 1 reizi pusgadā.

No lietas materiāliem, jo īpaši vizuālās apsekošanas akta, izriet, ka atbildētāja vizuālo apsekošanu dzīvojamajai mājai /adrese/ veica vairāk nekā 7

mēnešus pirms dzīvokļa saliešanas. Līdz ar to tiesa konstatē, ka atbildētāja papildus sprieduma 7.2.2.2. punktā konstatētajam nav arī veikusi dzīvojamās

mājas vizuālo apsekošanu divas reizes gadā, kā tas tai uzlikts par pienākumu ar Apsaimniekošanas noteikumu 2., 3., 6. punktu un 13.3. apakšpunktu.

[7.2.3] Tiesa atzīst, ka lietā nav izšķirošas nozīmes tam, vai atbildētāja ir apsekojusi atsevišķos dzīvokļu īpašumus vai nē, jo atbildētāja, formāli

izpildot vizuālās apsekošanas pienākumu, turpmāk nav rīkojusies pienācīgi – nav informējusi dzīvojamās mājas iedzīvotājus par aukstā ūdens stāvvadu

patieso stāvokli, nav rīkojusies atbilstoši Apsaimniekošanas noteikumu prasībām, faktiski konstatējot aukstā ūdens stāvvadu neapmierinošu stāvokli, bet

pēc tam neveicot aktīvas darbības, lai nepieļautu šo stāvvadu bojājumu to slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Turklāt, atbildētāja vizuālo apsekošanu nav veikusi

1 reizi pusgadā.

Turklāt, tiesas ieskatā, ievērojot apstākli, ka atbildētāja dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašuma pārvaldīšanu veic uz likuma pamata, proti, bez

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma, ir atzīstams, ka, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu kā veikt Apsaimniekošanas noteikumu

3.1 punktā minēto vizuālo apsekošanu, tad atbildētājai ir jāvadās no Apsaimniekošanas noteikumu 3.1 punkta.

Apsaimniekošanas noteikumu 3.1 punkts noteic, ka dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas

dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās

mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Minētās

tiesību normas mērķis tiesas ieskatā ir nodrošināt, lai dzīvojamās mājas kopējās komunikācijas, kas nav pieejamas kopējās telpās, tomēr tiktu vizuāli

apskatītas, tādejādi sekmējot visu dzīvojamās mājas komunikāciju pārbaudi kopumā. Tiesas ieskatā pārvaldniekam nav jāaprobežojas tikai ar

dzīvojamās mājas koplietošanas telpu vizuālo apsekošanu, bet katrā konkrētajā gadījumā jāveic arī atsevišķo īpašumu apsekošanu, kas nepārprotami

izriet no Apsaimniekošanas noteikumu 3. 1 punkta. Tikai tādā veidā pārvaldnieks var pilnvērtīgi veikt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības un gūt

skaidru priekšstatu par visām mājas kopējām komunikācijām, nevis tikai tām, kas atrodas mājas kopējās telpās.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka viņa rīkojusies atbilstoši Apsaimniekošanas noteikumu 3. 1 punktam, proti, būtu

mēģinājusi veikt jebkāda dzīvojamās mājas /adrese/ atsevišķā īpašuma apsekošanu, bet kāds no dzīvokļu īpašniekiem nav atbildētājai nodrošinājis šādu

iespēju. Tiesas ieskatā šis apstāklis, jo īpaši kopsakarā ar sprieduma 7.2.2.2. un 7.2.2.3. punktā konstatēto, norāda uz atbildētājas neattaisnojamo

bezdarbību savu pienākumu izpildē, proti, atbildētāja nav veikusi obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, nav mēģinājusi pārliecināties par aukstā ūdens

stāvvada stāvokli atsevišķajos īpašumos, zinot, ka vizuālās apsekošanas aktā aukstā ūdens stāvvadam konstatēts neapmierinošs stāvoklis. Šajā sakarā

tiesa konstatē, ka Apsaimniekošanas noteikumu 3. 1 punkts lietā piemērojamā redakcijā Apsaimniekošanas noteikumos iekļauts ar grozījumiem Ministru

kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām”, kas pieņemti 2018. gada 18. decembrī un stājās spēkā 2018. gada 21. decembrī. Šo grozījumu sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) attiecībā uz 3.1 punktu norādīts, ka “Šo izmaiņu pamatā ņemts vērā iepriekš norādītais apstāklis, ka

daļa dzīvojamās mājas konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu ir iebūvētas un to vizuālā apskate nav iespējama. Tāpat dzīvojamās mājas

pārvaldītājs, izvērtējot situāciju, var noteikt, vai apsekojamas visas, tikai daļa vai konkrētas telpu grupas, piemēram, ņemot vērā konkrēta

stāvvada pārbaudes nepieciešamību.”. Tiesas ieskatā minētā norma piešķir atbildētājai kā pārvaldniecei noteiktu rīcības brīvību, izvēloties, kurus

dzīvokļus apsekot, taču tā nav interpretējama tādējādi, ka šādu apsekošanu atbildētāja vispār var neveikt. Tiesa atzīst, ka tādējādi Apsaimniekošanas

noteikumu 3.1 punkts tieši paredz atsevišķo dzīvokļu robežās esošās kopējās komunikācijas apsekot izlases kārtībā, vadoties no atbildētājas kā

pārvaldnieces rīcībā esošās informācijas par konkrētajām kopējām komunikācijām un to stāvokli.

Tiesas ieskatā apstāklis, ka aukstā ūdens stāvvadiem kopējās telpās konstatēts neapmierinošs stāvoklis, ja to vizuālā apsekošana nenotiek vairāk

nekā 7 mēnešu, nedod pamatu uzskatīt, ka šo 7 mēnešu laikā konstatētais neapmierinošais stāvoklis uzlabosies pats par sevi. Tieši otrādi – šāds stāvvadu

stāvoklis, ja tiem netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība, ar katru dienu tikai palielina risku, ka iestāsies kāda avārijas situācija, un tiesas ieskatā tieši uz

šādas situācijas novēršanu ir virzīts Apsaimniekošanas noteikumu 2., 3., 3. 1, 6., 13.2. punkts kopsakarā ar Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma

6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktu. Konkrētajā lietā atbildētājai pastāvēja pamats apsekot atsevišķos īpašumus dzīvojamā mājā /adrese/, lai

noskaidrotu aukstā ūdens stāvvada stāvokli tajos, taču atbildētāja šo pienākumu nav izpildījusi.

[7.2.4] Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka atbildētāja tai skaitā nav ievērojusi Pārvaldīšanas maksas noteikumu prasības, atsaucoties uz šo

noteikumu 21. punktu, kas noteic pārvaldnieka tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt segt par ārpuskārtas remontu

iztērētos līdzekļus.

Kā izriet no Apsaimniekošanas noteikumu 4. punkta, tad remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

turpmāku ekspluatāciju. Remonts var būt ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana, un plānotais remonts –

bojājumu novēršana dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajā termiņā.

Pārvaldīšanas maksas noteikumu 15.2. punktā noteikts, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

bojājumi, pārvaldītājs: lemj par darba uzdevuma sastādīšanu tehniskajai apsekošanai, plānotā remonta veikšanu un pārvaldīšanas darba plāna

papildināšanu vai dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, kas ir

pilnvarots pieņemt šādu lēmumu. Ja dzīvojamās mājas vizuālajā apskatē inženiertehnisko komunikāciju bojājumi netiek konstatēti, taču rodas

komunikāciju bojājumi (plīsumi), tad dzīvojamās mājas pārvaldniekam tie jānovērš steidzamības kārtībā, salabojot konkrētās komunikācijas bojāto

posmu, nevis steidzamības kārtībā jāmaina visa komunikācija (stāvvads).

Pats par sevi fakts, ka stāvvadiem ir beidzies vidējais kalpošanas termiņš, nav pamats automātiskam pieņēmumam, ka nepieciešama nekavējoša to

nomaiņa bez konkrētu bojājumu konstatēšanas. Turklāt prasības pieteikumā nav norādīts uz apstākļiem, kas Apsaimniekošanas noteikumu 17. punkta

kontekstā būtu par pamatu veikt kanalizācijas stāvvada ārpuskārtas remontu bez dzīvokļu īpašnieku saskaņošanas.

Tomēr kā tiesa jau iepriekš konstatēja, tad atbildētāja nav pienācīgi izpildījusi vizuālās apsekošanas un pārbaudes pienākumu, kā arī pienācīgi nav

informējusi dzīvojamās mājas iedzīvotājus par aukstā ūdens stāvvada neapmierinošo stāvokli (sk. sprieduma 7.2.2.2., 7.2.2.3. un 7.2.3. punktu).

Tādejādi, lai arī atbildētāja formāli nav pārkāpusi Pārvaldīšanas maksas noteikumu 21. punktu, jo lietā nav konstatējams, ka atbildētājai obligāti

bija jāveic aukstā ūdens stāvvadu ārpuskārtas remonts bez dzīvojamās mājas iedzīvotāju saskaņošanas, tomēr tiesas ieskatā iepriekš minētais tikai

apstiprina to, ka atbildētājas bezdarbības dēļ nebija iespējams savlaicīgi konstatēt iespējamos aukstā ūdens stāvvada bojājumus vai to kopējo stāvokli,

un rīkoties atbilstoši situācijai, lai novērstu dzīvokļa saliešanu, tostarp, iespējams, veiktu ārpuskārtas remontu, kas būtu atkarīgs no tā, ko konkrēti nozīmē

stāvvadu neapmierinošs stāvoklis.

[7.2.5] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja nav pienācīgi izpildījusi tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus dzīvojamās mājas

/adrese/ apsaimniekošanā, t.sk. nav pienācīgi veikusi kopīpašuma telpu grupās esošo inženierkomunikāciju vizuālo pārbaudi un apsekošanu, nav arī

pienācīgi informējusi dzīvojamās mājas iedzīvotājus par komunikāciju patieso stāvokli un iespējamā remonta nepieciešamību un apjomu, tā nekonstatējot

nepieciešamību veikt aukstā ūdens stāvvadu tehnisko apkopi un, iespējams, ārkārtas remontu, kā arī nav veikusi visas no tās atkarīgās darbības, lai

nepieļautu dzīvokļa saliešanu aukstā ūdens stāvvada bojājuma dēļ.

[7.3] Lai secinātu, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājai zaudējumus 739,33 EUR apmērā par dzīvokļa saliešanu, tiesai ir arī jākonstatē,

ka starp zaudējumiem un atbildētājas spriedumā konstatēto prettiesisko rīcību (bezdarbību) pastāv cēloņsakarība.

Ievērojot dzīvojamās mājas pārvaldniekam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī ņemot vērā apstākļus lietā, tiesa atzīst, ka dzīvoklim tā

saliešanas rezultātā nodarīto zaudējumu cēlonis nav uzskatāms par nejaušu notikumu Civillikuma 1773. panta izpratnē, bet tas radies atbildētājas kā

dzīvojamās mājas pārvaldnieka prettiesiskas bezdarbības sekas, jo, ja atbildētāja būtu pildījusi tai ar normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus, tā varētu

savlaicīgi konstatēt iespējamos aukstā ūdens stāvvadu bojājumus kā tā neapmierinošā stāvokļa sekas un atbilstoši rīkoties, lai nepieļautu dzīvokļa

saliešanu, tostarp pienācīgi informējot dzīvokļu īpašniekus par to, lai viņi varētu pieņemt lēmumu par stāvvada remontu vai nomaiņu.

Tiesa atzīst par nepamatotu atbildētājas argumentu, ka stāvvadam, kura bojājums izraisīja dzīvokļa saliešanu, nebija nodrošināta piekļuve un

stāvvads ir aizbūvēts, un līdz ar to atbildētāja nav atbildīga par zaudējumiem, jo lietas materiālos nav pierādījumu par to, ka stāvvads būtu aizbūvēts

pretlikumīgi. Turklāt, no lietas materiāliem pievienotajiem diviem fotoattēliem, kuros redzama veļas mazgājamā mašīna un tualetes pods, kā arī plastmasas

caurule sienā, kurā izņemta daļa no reģipša plāksnes, neizriet, ka stāvvads bija pilnīgi aizbūvēts, jo sienas atvērtā daļa (kur izņemta reģipša plāksne)

norāda uz to, ka tur bija reģipša plāksne, bet nenorāda uz to, vai šī plāksne bija ar vai bez tehniska loga/durvīm, lai nodrošinātu iespēju minēto cauruli

vizuāli apsekot no dzīvokļa.

[7.4] Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzībai nepieciešamie priekšnoteikumi – atbildētāja nav pildījusi tai likumā noteiktos

pienākumus un nav veikusi obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, ir konstatējama zaudējumu esība un cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un

zaudējumiem, līdz ar ko prasība par zaudējumu atlīdzības 739,33 EUR apmērā piedziņu no atbildētājas ir apmierināma. Savukārt, ievērojot sprieduma

7.1.2., 7.1.3. punktā konstatēto, prasība par zaudējumu atlīdzības 183,50 EUR apmērā piedziņu ir noraidāma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

[..].

Ceļot prasību, prasītāja samaksāja valsts nodevu 138,42 EUR.

Prasība apmierināta par summu 739,33 EUR. Prasība apmierināta 80,12 % apmērā un par šādu apmierinātā prasījuma apmēru prasītājai būtu

atlīdzināma valsts nodeva 110,90 EUR, kas no atbildētājas ir piedzenama prasītājas labā.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1765. panta pirmo daļu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus (seši procenti no simta gadā) no visas ar spriedumu piedzītās

summas.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA” prasību vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu

apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas

Nr.40003049409, zaudējumu atlīdzību 739,33 EUR un tiesas izdevumus 110,90 EUR, kopā piedzenot 850,23 EUR (astoņi simti piecdesmit euro un 23

centi).

Piedzītās summas samaksa veicama Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, pārstāvja SIA “Julianus

Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793.

Noteikt Apdrošināšanas akciju sabiedrībai “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, tiesības saņemt no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321, likumiskos nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas par laiku no nākamās

dienas pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa izbeigšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu piedziņu 183,50 EUR apmērā.

Noteikt SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2023. gada 6. marta, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Tiesnese A. Cunska

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU