Supreme Court reverses lower court for failing to apply Land Registry Act correctly regarding mortgage rights and ownership confirmation.

ECLI:LV:AT:2020:1216.C68471817.17.S

Lieta Nr. C68471817, SKC-804/2020

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2020.gada 16.decembrī

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Inta Lauka,

senatore Anita Čerņavska,

senatore Zane Pētersone

izskatīja rakstveida procesā lietu sakarā ar /pers. B/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 8.janvāra

spriedumu civillietā /pers. B/ prasībā pret /pers. D/, ar trešo personu Valsts ieņēmumu dienestu, par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu,

īpašuma tiesību nostiprināšanu un zemesgrāmatā ierakstīto atzīmju dzēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/, pamatojoties uz Civillikuma 1044., 1478., 1479., 1487. un 1587.pantu, 2017.gada 7.septembrī cēla tiesā prasību, kas vēlāk

papildināta, pret /pers. D/, lūdzot atzīt prasītājai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, kas ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, nostiprināt uz šo īpašumu prasītājai īpašuma tiesības, dzēst minētā zemesgrāmatas nodalījuma II daļas

2.iedaļā un IV daļas 1.-2.iedaļā Valsts ieņēmumu dienesta labā ierakstītās atzīmes. Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] /pers. B/ un /pers. D/ 2016.gada 17.februārī noslēdza rokas naudas līgumu par atbildētājam piederošo dzīvokļu Nr. /numurs A/ un

Nr. /numurs B/ /adrese/, kas būs apvienoti vienā īpašumā, pirkuma līguma noslēgšanas nodrošinājumu. Puses 2016.gada 6.decembrī noslēdza pirkuma

līgumu, vienojoties līdz 2017.gada 1.jūnijam, bet ne vēlāk kā līdz 6.jūnijam, parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu prasītājai.

Noteiktajā termiņā nostiprinājuma lūgumu atbildētājs neparakstīja, un ar viņu nebija iespējams sazināties.

[1.2] /pers. B/ 2017.gada 3.jūlijā vērsās pie zvērināta notāra, lūdzot nodot /pers. D/ uzaicinājumu ierasties 2017.gada 12.jūlijā notāra prakses

vietā, lai parakstītu nostiprinājuma lūgumu, taču atbildētājs uzaicinājumu atstāja bez ievērības. Ņemot vērā, ka prasītāja pilnībā izpildījusi ar pirkuma

līgumu nodibinātās saistības, viņai nostiprināmas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

[1.3] Ievērojot pušu noslēgtā pirkuma līguma noteikumus, prasītāja atzīstama par nekustamā īpašuma īpašnieci no 2017.gada 6.jūnija.

[1.4] Prasību tiesā par īpašuma tiesību atzīšanu /pers. B/ cēlusi pirms atzīmju, kuras prasītāja lūdz dzēst, ierakstīšanas zemesgrāmatā, kā arī pirms

lēmumu, uz kuru pamata atzīmes ierakstītas, pieņemšanas. Prasītājai ir tiesības iegūt īpašumu, kas ir brīvs no apgrūtinājumiem.

[2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneša 2017.gada 11.septembra lēmumu apmierināts /pers. B/ pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/II daļas 2.iedaļā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada

11.septembra lēmumu lietā Nr. /numurs/, 2017.gada 14.septembrī ierakstīta aizlieguma atzīme (ieraksts Nr. 3.1): „Aizlieguma atzīme. Nodrošinātais

prasījums – īpašuma tiesība. Prasītājs: /pers. B/, personas kods /personas kods/.”

[3] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 7.februārī nosprieda prasību apmierināt: - nostiprināt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs A/īpašuma tiesības /pers. B/ uz nekustamo īpašumu /adrese/, pamatojoties uz 2016.gada 6.decembra pirkuma līgumu;

- minētajā zemesgrāmatas nodalījumā dzēst:

II daļas 2.iedaļā 2017.gada 27.decembrī ierakstīto atzīmi noteikt aizliegumu bez Valsts ieņēmumu dienesta, reģistrācijas kods 90000069281,

rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Pamats: Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada

22.decembra lēmums par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu Nr. /numurs/. Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 22.decembra nostiprinājuma

lūgums Nr. /numurs/ (ieraksti Nr. 4.1, Nr. 4.2);

II daļas 2.iedaļā 2018.gada 4.aprīlī ierakstīto atzīmi par piedziņas 15 458,51 EUR vēršanu; piedzinējs Valsts ieņēmumu dienests. Pamats: zvērināta

tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša 2018.gada 29.marta nostiprinājuma lūgums Nr. /numurs/ un Valsts ieņēmuma dienesta 2018.gada 13.februāra lēmums

Nr. /numurs/ (ieraksti Nr. 5.1, Nr. 5.2);

II daļas 2.iedaļā 2018.gada 8.augustā ierakstīto atzīmi noteikt aizliegumu bez Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu

atsavināt. Pamats: Valsts ieņēmuma dienesta 2018.gada 6.augusta lēmums Nr. /numurs/ par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu (ieraksti

Nr. 6.1, Nr. 6.2);

IV daļas 1-2.iedaļā 2017.gada 27.decembrī ierakstīto atzīmi – ķīlas tiesība prasības nodrošināšanai. Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests, summa –

15 312,46 EUR. Pamats: Valsts ieņēmuma dienesta 2017.gada 22.decembra lēmums Nr. /numurs/par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu

(ieraksti Nr. 2.1, Nr. 2.2);

IV daļas 1-2.iedaļā 2018.gada 8.augustā ierakstīto atzīmi – ķīlas tiesība prasības nodrošināšanai. Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests, summa –

2999,10 EUR. Pamats: Valsts ieņēmuma dienesta 2018.gada 6.augusta lēmums Nr. /numurs/ par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu (ieraksti

Nr. 3.1, Nr. 3.2).

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. D/, norādot sūdzībā vienu argumentu – nav iegūti pierādījumi par

pirkuma maksas samaksāšanu atbildētājam.

Izskatījusi lietu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa 2020.gada 8.janvārī nosprieda nostiprināt zemesgrāmatā /pers. B/

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/. Prasība daļā par zemesgrāmatas ierakstu dzēšanu noraidīta. Spriedumā norādīti šādi motīvi.

[4.1] Prasītāja cēlusi personisku prasību, kuras priekšmets ir pušu noslēgtā pirkuma līguma korroborācija zemesgrāmatā. Prasība apmierināma,

pamatojoties uz Civillikuma 1478. un 1479.pantu, kā arī Zemesgrāmatu likuma 44.pantu. Īpašuma tiesību nostiprināšanai ar atpakaļejošu datumu, kā to

sākotnēji lūgusi prasītāja, nav tiesiska pamata, jo šādā veidā tiktu pārkāpts Zemesgrāmatu likuma 1.pantā un Civillikuma 993.panta otrajā daļā ietvertais

publiskās ticamības princips un aizskartas labticīgo trešo personu tiesības.

[4.2] Prasība daļā par zemesgrāmatā ierakstīto atzīmju dzēšanu ir noraidāma, jo lietā nav strīda, ka tās ierakstītas laikā, kad īpašuma tiesības bija

nostiprinātas atbildētājam.

Atbilstoši Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktam, lemjot jautājumu par ķīlas tiesības (hipotēkas) spēkā esamību, ir jānoskaidro jautājums

par ķīlas (hipotēkas) ieguvēja labticību. Saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja

izrādās, ka otras puses intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgākām.

Zemesgrāmatu likuma 44.pants paredz, ka atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Minētā likuma 45.pantā uzskaitīti

tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi, ko atzīmju veidā var ierakstīt zemesgrāmatā. Savukārt 46.pantā norādītas tās tiesiskās sekas, ko izraisa 45.pantā

uzskaitīto atzīmju ievešana zemesgrāmatā.

Pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 1.pantā nostiprināto publiskās ticamības principu, kas vērsts uz trešo personu tiesību aizsardzību, tiesas

kolēģija nekonstatē, ka Valsts ieņēmumu dienests, lūdzot tiesību aprobežojošo atzīmju ierakstīšanu zemesgrāmatā, rīkojies ļaunā ticībā – atzīmes

zemesgrāmatā izdarītas atbildētāja saistību izpildes nodrošināšanai.

Pirmās instances tiesa nepamatoti apmierinājusi prasību šajā daļā, piemērojot Civillikuma 1. un 5.panta noteikumus, vērtēdama prasītājas kā

labticīgas ieguvējas tiesību prioritāti pret atbildētāja un trešās personas tiesiskajām interesēm. Izveidojušos situāciju regulē Civillikuma 994.panta otrā

daļa, kas noteic, ka līdz īpašuma tiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību, tomēr

viņam ir tiesība prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību.

[5] Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 8.janvāra spriedumu prasītāja iesniegusi kasācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu

daļā, ar kuru noraidīta prasība par zemesgrāmatā ierakstīto atzīmju dzēšanu. Kasācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Apgabaltiesa nepareizi piemērojusi Zemesgrāmatu likuma 1., 44., 45.pantu un 46.panta ceturto daļu, savukārt lietā konstatējamos apstākļus

nav novērtējusi objektīvi un pilnībā.

[5.2] Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtajai daļai atzīme, izņemot šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā uzskaitītos gadījumus, nav

šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu

spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.

Jau 2017.gada 11.septembrī celtās prasības nodrošināšanai saskaņā ar tiesas lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā prasītājas labā ierakstīta

aizlieguma atzīme.

Savukārt visas pārējās atzīmes, kuras prasītāja lūgusi dzēst, ierakstītas pēc prasības nodrošinājuma atzīmes ierakstīšanas. Turklāt lēmumi, uz kuru

pamata dzēšamās atzīmes ierakstītas, pieņemti gan pēc prasības par /pers. B/ īpašuma tiesību atzīšanu celšanas tiesā, gan pēc minētās prasības

nodrošinājuma atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 46.pantam prasības nodrošinājuma atzīmei ir priekšroka attiecībā pret visām pārējām vēlāk ierakstītajām atzīmēm.

Piemērojot Zemesgrāmatu likuma 46.pantu atbilstoši tā jēgai, prasītājas ar atzīmi nodrošinātās tiesības ir prioritāras attiecībā pret atbildētāja un

trešo personu tiesībām.

[5.3] Pirmās instances tiesa pareizi piemērojusi Civillikuma 1. un 5.panta noteikumus, vērtējot prasītājas kā labticīgas ieguvējas tiesību prioritāti pret

atbildētāja un trešās personas tiesiskajām interesēm.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to

nosaka Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 8.janvāra spriedums

pārsūdzētajā daļā atceļams.

[7] Zemesgrāmatu likuma 43.pants noteic, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 44.pantam ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas

spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5.pants) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un

dzēsumu. Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus.

Tiesību doktrīnā un arī tiesu praksē uzsvērts, ka Zemesgrāmatu likuma 44.pants novelk stingru robežu starp nostiprinājumiem „ierakstu” un

„atzīmju” veidā, lai šos divus veidus nevarētu sajaukt (sk. Zemesgrāmatu likums. Likuma teksts ar paskaidrojumiem. Sastādījis J. Gobziņš. Rīgas–

Valmieras zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks. Rīga: A.-S. „Zemnieka Domas”, 1938, 24.–25.lpp., Senāta 2018.gada 31.janvāra sprieduma

lietā Nr. SKC-26/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:0131.C27181614.1.S) 6.3.apakšpunktu).

No pārbaudāmā sprieduma, kurā, noraidot prasību par Valsts ieņēmumu dienesta labā ierakstīto atzīmju dzēšanu, izdarīta atsauce uz judikatūrā

paustajām atziņām par nepieciešamību vērtēt ķīlas (hipotēkas) ieguvēja labticību, kā arī Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktu, Senāts secina, ka

apgabaltiesa nav iedziļinājusies zemesgrāmatā izdarīto nostiprinājumu, kurus prasītāja lūdz dzēst, būtībā un tiesiskajās sekās, kas iestājas šo

nostiprinājumu sakarā, kā rezultātā nepareizi piemērota Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtā daļa, uz ko norāda kasācijas sūdzības iesniedzēja.

[8] Zemesgrāmatu likuma 45.pants paredz, ka atzīmju veidā ieraksta: 1) īpašnieka izsludināšanu par maksātnespējīgu parādnieku; 2) piedziņas

vēršanu uz nekustamu īpašumu; 3) aizgādnības nodibināšanu par īpašnieku garīga rakstura vai cita veselības traucējuma un izlaidīgas vai izšķērdīgas

dzīves dēļ; 4) tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu; 5) līdz atzīmju atvietošanai ar ierakstiem, administratīvo iestāžu un amatpersonu prasījumus,

kuriem likums piešķīris neapstrīdamības raksturu; 6) sūdzību iesniegšanu par tiesneša lēmumiem – līdz šo sūdzību izšķiršanai noteiktā kārtībā (98.pants);

7) ar īpašnieka piekrišanu – visu, ko varētu nostiprināt ierakstu veidā, līdz to šķēršļu novēršanai, kuru dēļ šāds nostiprinājums nav iespējams; šīs atzīmes

ieraksta tajā daļā un iedaļā, kurā nāktu nostiprinājums ieraksta veidā; 8) tiesību aprobežojumus un tiesību nodrošinājumus, kuriem citos likumos noteikts

atzīmju veids.

Savukārt Zemesgrāmatu likuma 46.pantā noteikts, kādas tiesiskās sekas ir katrai zemesgrāmatās ievestai atzīmei.

[9] Lietā nepastāv strīds par to, ka pēc prasības, kura vērsta uz īpašuma tiesību nostiprinājumu, celšanas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, /pers.

B/ labā 2017.gada 14.septembrī zemesgrāmatā ierakstīta prasības nodrošināšanas atzīme – aizlieguma atzīme (Zemesgrāmatu likuma 45.panta

4.punkts). Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 16.panta 2.punkta „a” apakšpunktam minētā atzīme ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. /numurs A/II daļas 2.iedaļā (ieraksti Nr. 3.1, Nr. 3.2).

Juridiskajā literatūrā, aplūkojot no visām pastāvošām atzīmēm atsevišķi izdalīto atzīmju grupu ar apsardzības raksturu, norādīts: „[..] minēto atzīmju

mērķis ir nodrošināt tiesību, kas vēl galīgi nav nodibināta. Minētais mērķis tiek pilnīgi sasniegts ar to, ka vēlākie nostiprinājumi nevar kaitēt atzīmētām

tiesībām un ka tāpēc šo tiesību galīgas korroborācijas gadījumā tās bauda prioritāti pēc atzīmes laika, un tām ir saistošs spēks arī pret personām, kas

ieguvušas nekustamu mantu laikā starp atzīmi un galīgo korroborāciju. Minētais noteikums pilnīgi aizsargā zemesgrāmatās atzīmējamās tiesības, un tāpēc

šīs atzīmes nav šķērslis tālākam tiesību ierakstījumam uz nekustamu mantu” (sk. Notariāta nolikums. Tulkojums ar pārgrozījumiem,

papildinājumiem, paskaidrojumiem. Pārtulkojusi un sakopojusi cand. jur. Olga Jurkovska, rediģējis prof. Dr.jur. Vladimirs Bukovskis. Rīga:

sastādītāju izdevums, 1933, 114.lpp.).

Minētās atziņas izteiktas arī Augstākās tiesas nolēmumos (sk. Senāta 2017.gada 29.decembra lēmuma lietā Nr. SPC-27/2017 (

ECLI:LV:AT:2017:1229.C04291511.1.L) 7.4.apakšpunktu, 2018.gada 31.janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-26/2018 (

ECLI:LV:AT:2018:0131.C27181614.1.S) 6.5.apakšpunktu, 2019.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-75/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:0228.C03055207.2.S) 6.6.apakšpunktu, 2019.gada 21.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-441/2019 (

ECLI:LV:AT:2019:1021.C27181614.6.S) 7.1.apakšpunktu).

[10] Savukārt zemesgrāmatas IV daļas 1.iedaļā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 18.pantā noteiktajam norādāmas gan ķīlas tiesības, gan šā likuma

45.panta 5.punktā minētās atzīmes.

Šajā gadījumā pēc tam, kad prasītājas labā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/bija ierakstīta aizlieguma atzīme, šī paša

nodalījuma IV daļas 1.iedaļā Valsts ieņēmumu dienesta labā tika ierakstītas Zemesgrāmatu likuma 45.panta 5punktā minētās atzīmes ķīlas tiesības

nodrošināšanai, nevis nostiprināta hipotēka.

Norādītajos apstākļos atzīstams, ka Rīgas apgabaltiesa, noraidot prasību par Valsts ieņēmumu dienesta labā ierakstīto atzīmju dzēšanu, nepamatoti

atsaukusies uz judikatūrā paustajām atziņām par nepieciešamību vērtēt ķīlas (hipotēkas) ieguvēja labticību, kā arī nepareizi piemērojusi Civillikuma

1312.panta pirmās daļas 2.punktu, kas noteic, ka ķīlas tiesība izbeidzas, arī vēl joprojām pastāvot ar to nodrošinātam prasījumam, kad iestājies tas

atcēlums vai aprobežojums, ar kuru bijusi saistīta ieķīlātāja tiesība uz ieķīlāto lietu, bet ar to nevar traucēt rokas ķīlas ņēmēja tiesības, ja viņš saņēmis ķīlu

nenosacīti un labticīgi.

No pārbaudāmā sprieduma nav saprotams, kā tiesa nonākusi pie secinājuma, ka Valsts ieņēmumu dienests ir ieguvis lietu tiesību (hipotēku), kuras

izlietošana nav saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieku, un kura saglabājama, mainoties nekustamā īpašuma īpašniekiem.

[11] Tā kā atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs, tad prasības par īpašuma tiesības atzīšanu nodrošinājums saglabājas tik ilgi, kamēr strīds tiek izšķirts,

un zemesgrāmatā ierakstītā atzīme pārvēršas par ierakstu par īpašuma tiesībām, ja prasība apmierināta, vai izzūd par tādu nepārvērtusies, ja prasība

noraidīta (sk. Senāta 2017.gada 29.decembra lēmuma lietā Nr. SPC-27/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1229.C04291511.1.L) 7.4.apakšpunktu).

Šajā gadījumā prasība par /pers. B/ īpašuma tiesību nostiprināšanu ir apmierināta, tādējādi aizlieguma atzīmes vietā zemesgrāmatā tiks izdarīts

īpašuma tiesību nostiprinājums.

Noraidot prasību par Valsts ieņēmumu dienesta labā ierakstīto atzīmju dzēšanu, tiesa spriedumā nav pamatojusi, kādēļ tā atbilstoši Zemesgrāmatu

likuma 46.panta ceturtajai daļai ar aizlieguma atzīmi nodrošinātajai tiesībai – īpašuma tiesībai – nav piešķīrusi priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas

zemesgrāmatā un saistošu spēku pret citām personām, kuru tiesības (šajā gadījumā ķīlas tiesības nodrošinājums) nostiprinātas pēc aizlieguma atzīmes

ierakstīšanas.

[12] Spriedumā nav atrodami arī apsvērumi, uz kuru pamata noraidīta prasība par pārējo Valsts ieņēmumu dienesta labā, proti, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/II daļas 2.iedaļā, ierakstīto atzīmju dzēšanu.

[13] Iepriekš minēto argumentu kopums ļauj atzīt, ka apgabaltiesa, izdarot secinājumu par ķīlas tiesības iegūšanu, pamatojoties uz zemesgrāmatā

izdarītu atzīmi, un šo tiesību izlietošanas iespēju arī pēc nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas, nepareizi piemērojusi Zemesgrāmatu likuma normas (sk. šā

sprieduma 7.–11.punktu), kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Līdz ar to spriedums tā pārsūdzētajā daļā atceļams.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai kasācijas sūdzības iesniedzējai atmaksājama par kasācijas sūdzības iesniegšanu iemaksātā

drošības nauda.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu, 474.panta 2.punktu, 477.pantu, Senāts

nosprieda

atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 8.janvāra spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par zemesgrāmatā ierakstīto

atzīmju dzēšanu, un šajā daļā nodot lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Atmaksāt /pers. B/ drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore referente I. Lauka

Senatore A. Čerņavska

Senatore Z. Pētersone