Court recognizes plaintiff's property rights on apartment after inheritance and defendant's admission. Property rights recognized via inheritance and defendant's admission.

Lietas arhīva Nr. C-0449-21/5

ECLI:LV:KURT:2021:0324.C69366720.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2021.gada 24.martā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Inta Pūce,

tiesas sēžu sekretāre Linda Bureņa,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ un Saldus novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokli.

Aprakstošā daļa

Kurzemes rajona tiesā 2020.gada 16.jūlijā prasītāja /pers. B/ cēlusi prasību pret atbildētāju /pers. C/ un Saldus novada pašvaldību par

īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokļa /adrese/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja dzīvokļa nekustamo īpašumu mantojusi 2019.gada 18.martā no laulātā /pers. D/, kurš to nopircis

2015.gadā 15.jūnijā no /pers. C/. Savukārt /pers. C/dzīvokļa īpašumu ieguvusi privatizējot to no paju sabiedrības “Grieze”, norēķinoties ar kapitāla

daļām. Paju sabiedrība “Grieze” izslēgta no Uzņēmuma reģistra 2004.gada 9.janvārī, tās pārstāvis nevar uzrakstīt nostiprinājuma lūgumu. Tādējādi

prasītājai nav iespējas nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. Dzīvojamā māja, kurā atrodas dzīvokļa īpašums ir ierakstīta Nīgrandes pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, Valsts zemes dienests dzīvokļa telpu grupai ir piešķīris kadastra apzīmējumu /numurs B/. Prasītāja nevēlas

izmantot mediāciju.

Prasība pamatota uz Civillikuma 701., 1044., 1060., 1061., 1519.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17.panta

6.punktu un Civilprocesa likuma 1.,23., 25., 29., 127.pantu.

Atbildētāja/pers. C/ paskaidrojumu ir sniegusi (lietas 41.,57.lapa). Norāda, ka prasību atzīst. Viņai nav pretenziju, jo dzīvokli pārdevusi,

informējot, ka tas nav ierakstīts zemesgrāmatā. Lūdz lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes.

Saldus novada pašvaldība sniegusi paskaidrojumu, ka tā nekad nav pretendējusi uz dzīvokli nekustamo īpašumu un nav aizskārusi prasītāja

intereses. Uzskata, ka tā nav puse lietā. Lūdz lietu izskatīt bez tās pārstāvja klātbūtnes (lietas 40.lapa).

Prasītājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā. Norādīja, ka prasītāja dzīvokli ieguvusi mantojuma rezultātā. Tā kā

paju sabiedrība ir likvidēta, tad prasītājai nav citas iespējas nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā celt prasību tiesā. Norādīja, ka pēc

publikācijas “Latvijas Vēstnesī”, neviena persona nav pieteikusi savas pretenzijas par Dzīvokli Nr./adrese//adrese/. Papildus paskaidroja, ka prasītāja

nelūdz piedzīt tiesas izdevumus prasības apmierināšanas gadījumā. Lūdz prasību apmierināt.

Atbildētāja/pers. C/ un Saldus novada pašvaldības pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradušies.

Tiesa atzīst, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli un lieta izskatāma

bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

No lietā esošās 2000.gada 10.februāra paju sabiedrības “Grieze” un /pers. C/ noslēgtās vienošanās redzams, ka viņa ieguvusi dzīvokli

/adrese/, maksājot ar kapitāla daļām (lietas 15.lapa).

Saskaņā ar likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 21. pantu, prasītājam, kurš īpašumu ieguvis pēc 1993. gada 4.

aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tā ierakstīšanai zemesgrāmatā vispirms nepieciešams iesniegt pierādījumus, ka iepriekšējais īpašuma

valdītājs ir bijis šī īpašuma īpašnieks.

Paju sabiedrība “Grieze” no Uzņēmumu reģistra izslēgta 2004.gada 9.janvārī (lietas 16.lapa). Secīgi tā atsavinājusi visu mantu, taču vairs nav

personas, kas rakstītu nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Ievērojot likuma ,,Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 22.pantu, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21.pantā

minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa

publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.

Tādējādi 2020.gada 2.decembrī ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” atbilstošs paziņojums (lietas 55.lapa). Līdz tiesas sēdei

neviena persona nav pieteikusi pretenzijas uz dzīvokli /adrese/.

VZD Kurzemes reģionālās nodaļas informācijas redzams (lietas 17.lapa), ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

reģistrēta dzīvoklis, kura kadastrs apzīmējums /numurs/, adrese /adrese/.

Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja mantojusi 2019.gada 18.martā no sava laulātā /pers. D/, par ko izsniegta mantojuma apliecība (lietas

13.lapa), kurš to 2015.gadā 15.jūnijā nopircis no /pers. C/ (lietas 14.lapa). Savukārt atbildētāja /pers. C/ dzīvokli ieguvusi privatizējot no paju

sabiedrības “Grieze” (lietas 15.lapa). Atbildētāja savā paskaidrojumā atzinusi, ka viņai nav pretenziju un prasība ir pamatota (lietas 41.lapa).

Civillikuma 1060.pantā ir noteikts, ka prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo

tiesību tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs vairs nav īpašnieks.

Izskatāmajā lietā atbildētāja ir atzinusi, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma īpašniece.

Tiesa, izvērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka pastāv priekšnoteikumi, lai prasītājai atzītu īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/.

Lietā konstatētie apstākļi dod tiesai objektīvu pamatu uzskatīt, ka apmierināma prasība par īpašuma tiesību atzīšanu prasītājai uz dzīvokli

Nr./numurs/un 1174/36984 domājamām daļām no dzīvojamās mājas /adrese/, telpu grupas kadastra apzīmējums /numurs B/, tā adrese /adrese/.

Vienlaikus tiesa norāda, ka prasītājai ar Saldus novada pašvaldību ir noslēdzams darījums par zemes gabala domājamo daļu iegūšanu

īpašumā, jo Nīgrandes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/ierakstīts zemes un ēkas vienots nekustams īpašums (lietas 21.lapa)

Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un piedzīt tiesas izdevumus no atbildētājām, jo tās nav

vainojamas apstāklī, ka īpašuma tiesību atzīšanai prasītājai jāvēršas tiesā (SKA-76/2007). Prasītāja arī nelūdz samaksāto tiesas izdevumu piedziņu no

atbildētājiem un labprātīgi uzņemas tos segt pati.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,10., 97., 193.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Atzīt /pers. B/, personas /personas kods/, īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./numurs/un 1174/36984 domājamām daļām no dzīvojamās mājas

/adrese/, telpu grupas kadastra apzīmējums /numurs B/, tā adrese /adrese/.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā sastādīšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams kancelejā 2021.gada 24.martā.

Tiesnese ( personiskais paraksts) I.Pūce