Court dismisses claim for moral damages due to forged meeting minutes and orders defendants to pay court costs.

Lietas Nr. C30591711

Lietas arhīva Nr. CA-0033-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 29.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Ozoliņa

tiesneši I.Ošiņa, G.Ungurs

ar sekretāri L.Čeveri

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ par morālā kaitējuma piedziņu

sakarā ar /pers. B/, /pers. D/, /pers. C/ apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu.

Noklausoties tiesneses G.Ozoliņas ziņojumu, Civillietu tiesas kolēģija

APRAKSTOŠĀ DAĻA

konstatēja:

[1] /pers. B/ (turpmāk- prasītājs) 2011.gada 20.aprīlī cēlis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/

(turpmāk- atbildētāji) par morālā kaitējuma piedziņu. Prasība pamatota ar Civillikuma 1635.pantu, 1649.panta pirmo daļu, 2352.1 panta trešo daļu,

lūdzot tiesu piedzīt no katra atbildētāja par labu prasītājam atlīdzinājumu 3000 Ls apmērā.

[1.1] Norādīts, ka 05.04.2009. Laivu un transporta līdzekļu novietņu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Nosaukums G/” (turpmāk- LTLNĪKS)

kopsapulcē pieņemti prasītājam ļoti nozīmīgi lēmumi - viņš vienbalsīgi uzņemts LTLNĪKS, kļūstot par tās pilntiesīgu biedru, ievēlēts LTLNĪKS valdē un

pieņemts lēmums par LTLNĪKS nekustamā īpašuma daļas, boksa Nr.350, pārdošanu prasītājam.

[1.2] 19.04.2010. prasītājs iesniedzis LTLNĪKS valdei lūgumu izsniegt 05.04.2009. kopsapulces protokola izrakstu par izlemtajiem jautājumiem,

kas attiecas uz prasītāju. 23.05.2010. prasītājs no LTLNĪKS valdes locekļa- /pers. E/ saņēmis dokumentu kopumu, kurā 05.04.2009. LTLNĪKS

kopsapulces protokola izraksta vietā izsniegts viltots 05.04.2009. protokols, ko izgatavojis LTLNĪKS valdes priekšsēdētājs /pers. C/ un Revīzijas

komisijas loceklis /pers. D/. Par protokola izgatavošanas un izmantošanas faktu uzsākts kriminālprocess Nr. /numurs/. Norādīts, ka kopsapulces

protokolā tikusi grozīta informācija par kopsapulces norisi, izņemta protokola daļa, kurā atspoguļoti attiecībā uz prasītāju pieņemtie lēmumi, kā arī

iemontēta trešā lapa. Minēto apstiprina 05.04.2009. kopsapulces balsu skaitīšanas komisijas protokols, 22.04.2009. līgums par boksa Nr.350

pārdošanu prasītājam, 07.05.2009. akts par tā nodošanu privātīpašumā un citi pierādījumi.

[1.3] Norādīts, ka /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ rīcība, izgatavojot un izsniedzot prasītājam viltotu kopsapulces protokolu, apdraud prasītāja

likumīgās tiesības un intereses, nodara būtisku kaitējumu un dziļas garīgas ciešanas, jo gandrīz 3 gadus Uzņēmumu reģistrā prasītājam nav iespējams

apstiprināt LTLNĪKS viņa pārstāvības tiesības, kā arī gandrīz 3 gadus nav iespējams ierakstīt Zemesgrāmatā iegādāto īpašumu.

[2] Rakstveida paskaidrojumos atbildētāji norādījuši, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrots, ka prasītāja apgalvojums par biedru

kopsapulces protokola kopijas viltošanu nav pierādīts un atbildētājiem nekas par uzsākto kriminālprocesu nebija zināms.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētāja /pers. C/

un atbildētāja /pers. D/ par labu prasītājam 300,00 Ls.

[3.1] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1402.pantu, konstatējot, ka celtā prasība par morālā kaitējuma piedziņu tikusi pamatota ar prasītājam

nodarīto deliktu no atbildētāju puses. Secināts, ka atbilstoši LTLNĪKS statūtu 4.5., 4.6.punktam, kļūt par kooperatīva valdes locekli, piedalīties

kooperatīva sabiedriskajā dzīvē un ņemt dalību tā saimnieciskajā un pārvaldes darbā, iegūt īpašumu ir tikai kooperatīva biedriem.

[3.2] No 05.04.2009. LTLNĪKS balsu skaitīšanas komisijas protokola ir redzams, ka kopsapulcē ar 9.kārtas numuru pieņemts lēmums par

prasītāja uzņemšanu kooperatīvā par biedru un boksa Nr.350 pārdošanu par LVL 30, un atbilstoši kopsapulces 11.numuram pieņemts lēmums par viņa

ievēlēšanu par jauno valdes locekli. Tāpat konstatēts, ka, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēkā likuma 1.pantam, 05.04.2009. LTLNĪKS kopsapulces

protokols ir dokuments, pamatojoties uz kuru prasītājs ieguva tiesības iegādāties boksu Nr.350 un tika ievēlēts par kooperatīva valdes locekli, t.i., ieguva

gan mantiskas, gan nemantiskas tiesības.

[3.3] Tiesa atzina, ka sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē atbildētāji nav nolieguši, ka prasītājs darbojies LTLNĪKS valdē, kā arī citi lietā esošie

pierādījumi apliecina to, ka 05.04.2009. LTLNĪKS kopsapulces protokols, kas iesniegts tiesai, neatbilst patiesībai un kopsapulcē pieņemto lēmumu

būtībai, jo no tā satura izņemti lēmumi, kas attiecas uz prasītāju.

Tiesa uzskatīja, ka pie apstākļiem, kad 05.04.2009. LTLNĪKS protokolā netiek atspoguļoti lēmumi, kuri piešķir prasītājam mantiskas un

nemantiskas tiesības, ir noticis prasītāja tiesību aizskārums. Protokola kopiju parakstījis /pers. D/, bet kopijas atbilstību oriģinālam apliecinājis /pers. C/,

kas apstiprina faktu, ka nepatieso dokumentu sagatavojuši atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/, kuri sava paraksta esamību uz strīdus protokoliem lietas

izskatīšanas laikā neapstrīdēja.

[3.4] Ievērojot minēto, tiesa atzina, ka lietā nav šaubu par to, ka 23.05.2010. prasītājam izsniegtais kopsapulces protokols ir neīsts, līdz ar to

/pers. C/ un /pers. D/ ar savām darbībām, prettiesiski izmainot 05.04.2009. protokola saturu, pieļāvuši prasītāja tiesību aizskārumu, kas ir pamats morālā

kaitējuma kompensācijas pieprasījumam.

[3.5] Tiesa atzina, ka lietā nav strīda par to, ka strīdus protokola kopiju prasītājam izsniedza /pers. E/. Tā kā kopsapulces protokolus /pers. E/ nav

ne sastādījis, ne parakstījis, dokumenta tehniska izsniegšana pati par sevi nevar radīt pienākumu atbildēt par tā saturu un tiesiskumu līdz ar to prasība daļā

pret /pers. E/ noraidīta.

[3.6] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 5. un 1635.pantu, uzskatot, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs nosakāms pēc tiesas ieskata, bet

prasītāja lūgtā atlīdzinājuma apmērs atzīts par nesamērojami augstu. Tiesa secinājusi, ka tiesību aizskāruma rezultātā prasītājam tiek kavēta un liegta

īpašumtiesību nostiprināšana un iespējamo labumu – aktīvas atpūtas izmantošanas iespēja pie ūdens un piedalīšanās pašpārvaldes institūcijā. Tāpat

secināts, ka nav gūti pierādījumi, ka kaitējuma rezultātā būtu iestājušās smagas vai neatgriezeniskas sekas. Ņemot vērā kaitējuma kompensēšanas mērķi,

tiesa uzskatīja, ka prasība apmierināma daļēji, piedzenot no /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājam kompensāciju LVL 300 apmērā.

[3.7] Prasītāja pieteikums par rakstveida pierādījumu izslēgšanu un paziņošanu prokuroram atstāts bez izskatīšanas, norādot uz faktu pārbaudi

kriminālprocesa ietvaros.

[3.8] No /pers. C/ un /pers. D/ par labu prasītājam, proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai, piedzīti tiesas izdevumi 53,30 Ls apmērā,

savukārt lūgums par advokāta izdevumu piedziņu atstāts bez ieskatīšanas, jo lietā iesniegti rēķini, kas apliecina pieprasītās summas apmēru, bet nepierāda

tās samaksas izdarīšanu no prasītāja puses.

[4] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu atbildētājs /pers. C/ iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot

spriedumu daļā par atlīdzības piedziņu no /pers. C/ par labu prasītājam.

[4.1] Atsaucoties uz LTLNĪKS statūtu 6.11.punktu, norādīts, ka prasītāja apgalvojums par kopsapulces protokola viltošanu nav pierādīts tāpat kā

prasītāja tiesību pārkāpuma apjoms.

[4.2] Tāpat paskaidrots, ka visi LTLNĪKS valdes locekļi ir saņēmuši 05.04.2009. kopsapulces protokola kopiju, tostarp, prasītājs. Prasītājs

06.04.2009. ir saņēmis kopsapulces protokola kopiju no protokola oriģināla, kuru parakstījusi tikai sapulces protokolētāja.

[4.3] Kopsapulces protokola tekstā nekad nav bijis ieraksts, ka būtu notikusi balsošana par boksa pārdošanu prasītajam un prasītāja uzņemšanu

par kooperatīva biedru.

[4.4] Uzskata, ka pirmās instances tiesas sprieduma teksts satur nepatiesas ziņas un kļūdainus secinājumus, jo tiesa nepareizi interpretējusi

atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumos sniegto informāciju.

[5] Tāpat apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu iesniedzis atbildētājs /pers. D/,

pārsūdzot spriedumu daļā par atlīdzības piedziņu no /pers. D/ par labu prasītājam.

[5.1] Norādīts, ka tiesa nepamatoti apmierinājusi prasību, jo prasītājs nekad nav bijis uzņemts par LTLNĪKS biedru saskaņā ar statūtu 4.1.punktu,

līdz ar to prasītājam nevarēja būt likumiskās intereses, kuras varētu tikt aizskartas. Tāpat paskaidrots, ka prasītāja uzņemšana par kooperatīva biedru

bijusi nelikumīga, jo sapulces dalībnieki balsojuma laikā nebija informēti, ka prasītājs neatbilst statūtu 1.1. un 4.1. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

[5.2] Noradīts, ka par dokumentu viltošanu uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, nekonstatējot dokumentu viltojumu.

[6] Par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 14.oktobra spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu

pilnā apjomā.

[6.1] Uzskata, ka tiesa, nosakot atlīdzinājuma apmēru, nav ņēmusi vērā judikatūrā izteiktās atziņas, kā arī to, ka dokumentu viltošana būtiski

aizskārusi prasītāja tiesības uz īpašumu un iespēju darboties sabiedriskā organizācijā.

[6.2] Noraidot prasību daļā pret atbildētāju /pers. E/, nav ņemts vērā apstāklis, ka strīdus protokolu prasītājam izsniedzis tieši atbildētājs /pers. E/

un lietā nav pierādījumu pa to, ka /pers. E/ nebūtu bijis zināms protokola saturs.

[6.3] Uzskata, ka tiesa nepamatoti noraidījusi prasītāja lūgumu par dokumenta izslēgšanu no pierādījumiem un viltošanas fakta paziņošanu

prokuroram, jo tas neatbilst Civilprocesa likuma 178.panta pirmajai daļai un 179.pantam, bet noraidot lūgumu par advokāta izdevumu atlīdzināšanu tiesa

nav ņēmusi vērā, ka advokāta kvīts ir darījumu apliecinošs dokuments.

[7] Paskaidrojumos par prasītāja apelācijas sūdzību /pers. C/ noradījis, ka to uzskata par nepamatotu un noraidāmu, argumentus izsakot analogi

apelācijas sūdzība norādītajiem.

[8] Paskaidrojumos par prasītāja apelācijas sūdzību /pers. D/ un /pers. E/ norādījuši, ka to uzskata par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot, ka

prasītājs prettiesiski uzņemts kooperatīvā un bokss ar Nr.350 nav uzskatāms par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu, kura iegāde varētu būt pamats

prasītāja kļūšanai par kooperatīva biedru.

[9] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 16.aprīļa lēmumu izskatāmajā lietā apturēta tiesvedība līdz brīdim, kad stāsies

spēkā nolēmums lietā Nr. C30673013, /pers. E/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. D/ prasībā pret LTLNĪKS par kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā

neesošu ar trešo personu /pers. B/.

[10] Tiesas sēdē, saskaņā ar Civilprocesa likuma 218.pantu, ņemot vērā nolēmuma spēkā stāšanos civillietā Nr. C30673013, tiesvedība atjaunota.

[10.1] Tiesa sēdē prasītājs uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādīto argumentu pamata, papildus norādot uz nepieciešamību izslēgt no lietas

materiāliem viltotus pierādījumus. Uzskata, ka atbildētāji nav apstrīdējuši faktu, ka tiesai iesniegtie protokoli ir viltoti un atbildētāju prettiesiskā rīcība,

viltojot dokumentus, radījusi prasītāja ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu, kas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai.

[10.2] Tiesas sēdē atbildētājs /pers. D/, vienlaicīgi pārstāvot atbildētājus /pers. C/ un /pers. E/, norādīja, ka prasītāja apelācijas sūdzību neatzīst.

Vērsa uzmanību, ka kriminālprocesa ietvaros policija ir atzinusi, ka protokols ir /pers. C/ privātais dokuments. Tā kā prasītājs nav LTLNĪKS biedrs, nav

pamata konstatēt aizskāruma nodarīšanas faktu.

MOTĪVI

[11] Pārbaudot lietā iesniegtos pierādījumus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība nav

pamatota un ir noraidāma.

[12] Civilprocesa likuma 426.panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

[12.1] Ņemot vērā to, ka atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ ir pārsūdzējuši pirmās instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā, bet

prasītājs pilnā apjomā, Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto, atzīst, ka lieta izskatāma pēc būtības

pilnā apjomā.

[13] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja prasība ir pamatota ar argumentu, ka atbildētāju kā LTLNĪKS amatpersonu rīcība, viltojot un

izsniedzot prasītājam viltotu 2009.gada 5.aprīļa LTLNĪKS kopsapulces protokolu, radījusi prasītājam tiesību un ar likumu aizsargāto interešu

aizskārumu, morālo kaitējumu, kas, prasītāja ieskatā, atlīdzināms piedzenot no katra atbildētāja morālā kaitējuma atlīdzību 3000 Ls (4268,62 EUR).

Norādīts, ka atbildētāju rīcības rezultātā prasītājam radušies šķēršļi ierakstīt Zemesgrāmatā iegādāto īpašumu, rīkoties ar iegādāto un pārņemto

nekustamo īpašumu un prasītājam tiek liegtas tiesības izmantot LTLNĪKS biedra tiesības pilnā apmērā.

No atbildētāju apelācijas sūdzībām, rakstveidā un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāji prasību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu, kā pamatargumentu minot apstākli, ka prasītājs nekad nav bijis LTLNĪKS biedrs, kas jebkādā veidā izslēdz prasītāja tiesības uz morālā

kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar LTLNĪKS darbībām un pieņemtajiem lēmumiem.

[14] Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 16.panta trešo un ceturto daļu, likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas,

kas saistītas ar šo lietu un šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Lietā, kurā apturēta tiesvedība, nozīmīga ir nevis pati cita lieta, bet gan tajā taisītais nolēmums (Skatīt: Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1-

28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 483.lpp.).

Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko

attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (Skatīt: A.Līcis. Prasības tiesvedība un

pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā. Savukārt šā likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

[14.1] Pārbaudot datus Tiesu informācijas sistēmā, Civillietu tiesas kolēģija konstatēja, ka 2016.gada 14.jūlijā, saskaņā ar Augstākās tiesas

Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmumu Nr. SKC-1219/2016, stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 10.jūnija

spriedums lietā Nr. C30673013, /pers. E/, /pers. I/, /pers. J/ un /pers. D/ prasībā pret LTLNĪKS par kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu

ar trešo personu /pers. B/.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka, izskatot civillietu Nr. C30673013, divas tiesu instances ir vērtējušas /pers. C/ un /pers. D/ apelācijas sūdzībās

ietverto argumentu par to, ka prasītājs nav LTLNĪKS biedrs un atzinušas, ka LTLNĪKS 05.04.2009. kopsapulce nebija sasaukta saskaņā ar LTLNĪKS

statūtu prasībām, pieļauts statūtu 4.1.punkta, Kooperatīvo sabiedrību likuma 40.panta 4.punkta un 41.panta 1.punkta pārkāpums, kas bija pamats atzīt

sapulci par neleģitīmu un tajā pieņemtos lēmumus par spēkā neesošiem. Kasācijas instances tiesa atzinusi, ka lietā Nr. C30673013 piemērojams

Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2.punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas instances tiesai neradās

šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un lietai nebija nozīmes judikatūras veidošanā.

[14.2] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2014.gada 16.aprīļa lēmumā par tiesvedības apturēšanu izskatāmajā lietā (lietas 1.sējuma 227.-

236.lapa) atzinusi, ka tiesvedība ir apturama līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums citā civillietā, tādēļ, ka spriedums lietā Nr. C30673013

varētu būtiski ietekmēt izskatāmās lietas izskatīšanu. Tiesa secinājusi, ka jautājums par prasītāja uzņemšanu LTLNĪKS tiesiskumu ir nozīmīgs arī tieši

attiecībā pret prasības priekšmetu- morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

[15] Par prasītāja uzņemšanas apstākļiem LTLNĪKS lietā Nr. C30673013 (CA-1217-15/24) ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kurā tiesa

nosprieda atzīt 05.04.2009. LTLNĪKS kopsapulci (protokols Nr.16) par neleģitīmu un 05.04.2009. pieņemto lēmumu par /pers. B/ uzņemšanu par

LTLNĪKS biedru un boksa Nr.350 pārdošanu /pers. B/ par LVL 30 par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža (lietas 1.sējuma 242.lapa). Spriedumā

tiesa konstatējusi, ka /pers. B/ boksu Nr. 350 īrē no 2001.gada, /pers. B/ kooperatīva valde nepieņēma kooperatīva biedros un viņš netika iekļauts

kopsapulces apstiprināmo sarakstā (lietas 1.sējuma 238.lapa).

[15.1] Morālais kaitējums ir tiesību aizskāruma sekas, kas cietušajam rada tiesības uz apmierinājumu. Lai iestātos civiltiesiskā atbildība par morālo

kaitējumu, ir jākonstatē tādi paši pamati (priekšnosacījumi), kādi vajadzīgi atbildībai zaudējumu atlīdzības formā, bet tieši attiecībā uz morālo kaitējumu

[…] Cenšoties atvieglot morālā kaitējuma konstatēšanu, likumdevējs CL 1635. panta trešajā daļā ir paredzējis, ka gadījumā, ja neatļautā darbība

izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai

nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda

(Skatīt: Latvijas Republikas Augstākā tiesa. MORĀLĀ KAITĒJUMA ATLĪDZINĀŠANA CIVILLIETĀS. Tiesu prakses apkopojums- Rīga,

2014).

[15.2] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka lietā Nr. C30673013 konstatētie apstākļi ir vērtējumi kā pierādījumi. Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka

pie apstākļiem, kad ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu ir konstatēts, ka prasītājs par LTLNĪKS biedru uzņemts prettiesiski un lēmums par

prasītāja uzņemšanu LTLNĪKS un boksa Nr.350 pārdošanu prasītājam atzīts par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža, nav pamata atzīt, ka attiecībā uz

prasītāju būtu konstatējams tiesību aizskārums no atbildētāju puses, līdz ar to prasība uzskatāma par nepamatotu un noraidāmu.

[16] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, daļēji apmierinot prasību, nav izvērtējusi celtās prasības pamatu un priekšmetu,

kļūdaini konstatējot morālā kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikumu iestāšanos attiecībā uz atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/.

[17] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Civillietu tiesas kolēģija, konstatē, ka atbildētājs /pers. C/, iesniedzot apelācijas sūdzību, ir veicis valsts nodevas samaksu 50,00 Ls apmērā (lietas

1.sējuma 175.lapa), kas atbilst 71,14 EUR, un atbildētājs /pers. D/, iesniedzot apelācijas sūdzību, ir veicis valsts nodevas samaksu 50,00 Ls apmērā

(lietas 1.sējuma 178.lapa), kas atbilst 71,14 EUR . Noraidot prasību un apmierinot atbildētāju apelācijas sūdzības, atbildētāju samaksātās valsts nodevas

par apelācijas sūdzības iesniegšanu piedzenamas no prasītāja par labu katram atbildētājam.

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja

valsts ienākumos.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un citu dokumentu nosūtīšanu lietā ir 29,24 EUR (Lietas 2.sējuma 1.lapa). Ceļot tiesā prasību

prasītājs veicis ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 3,30 Ls apmērā (lietas 1.sējuma 7.lapa) un piemaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus vēl 7,70 Ls apmērā (lietas 1.sējuma 34.lapa), tādējādi veicot ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu 11,00 Ls apmērā, kas atbilst

15,65 EUR. Ievērojot minēto, no prasītāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,59 EUR apmērā (29,24 EUR -

15,65 EUR= 13,59 EUR).

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasītājam sprieduma labprātīgai izpildei attiecībā uz naudas summu piedziņu nosakāms termiņš-

desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

/pers. B/ prasību pret /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ par morālā kaitējuma piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit

viens euro, 14 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit

viens euro, 14 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,59 EUR (trīspadsmit euro, 59 centi).

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par naudas summu piedziņu– desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 12.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Ozoliņa

Tiesneši I.Ošiņa

G.Ungurs