Court dismissed appeal against police fine for entering restricted zone without permit.

Lietas Nr.1A33096220

SPRIEDUMS

Rīgā 2020.gada 27.maijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesā 2020.gada 26.martā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu

Nr./lēmuma numurs/ atcelšanu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2020.gada 6.aprīļa lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā lieta.

[2] 2019.gada 19.decembrī Jūrmalas pašvaldības policija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu /protokola numurs/, kurā norādīts, ka

/pers. A/ 2019.gada 19.augustā, plkst.19.02 Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā ar transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Pārkāpta Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5.punkta prasības, tādējādi izdarīja administratīvo pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Pieņemts lēmums uzlikt naudas sodu

50 EUR.

[3] Nepiekrītot sastādītajam lēmumam, /pers. A/ to apstrīdēja Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā.

[4] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma protokolu /protokola numurs/ atstāja negrozītu, bet sūdzību

noraidīja, turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[4.1] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumā konstatēts, ka pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada

3.oktobrī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas

“Notikumu kontrole” 2019.gada 4.oktobrī uzsāka administratīvo lietvedību Nr./numurs/ attiecībā pret /pers. A/ par to, ka,

ar /pers. A/ turējumā esošo transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 19.augustā

plkst.19.02 iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

[4.2] No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 16.oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija pasta sūtījumā nosūtīja /pers. A/ pavēsti

ierasties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2019.gada 19.decembrī plkst.14.50

2019.gada 19.decembrī /pers. A/ klātbūtnē tika izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta Nr./numurs/ un sastādīts administratīvā pārkāpuma

protokols /protokola numurs/ par to, ka, ar transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebraucot īpaša

režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošie noteikumi Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpašu režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

[4.3] 2020.gada 11.februārī /pers. A/ Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā iesniedza sūdzību, kurā norādīja, ka 2019.gada 19.decembrī viņai tikai

sastādīti 68 administratīvā pārkāpuma protokoli par to, ka viņa pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”.

Lūdza pilnībā atcelt visus viņai sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus, atcelt tajos piemēroto sodu un izbeigt pret viņu uzsākto

administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības, atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu lietā. Kā arī, lūdza apvienot

visus Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 19.decembrī viņai sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par iebraukšanu īpašā režīma

zonā ar viņai piederošām automašīnām laika periodā no 2019.gada 6.augusta līdz 2019.gada 30.septembrim vienā lietvedībā un izskatīt tos visus kopā.

[4.4] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumā norādīts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.l “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 8.punkta 2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās

kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa

tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā

Jūrmalā kontrolei un Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot no Sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku.

Foto fiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un

to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

[4.5] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumā norādīts uz Noteikumu 20.punktu, kas nosaka izņēmumus – kas

nemaksā nodevu un var iebraukt īpašā režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, kā arī norāda uz Noteikumu 21.punkta 1.apakšpunktu, kas nosaka, ka

nodevu nemaksā, ja iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo

transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi

dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā, īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai

to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma līgumu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa

LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece norādīta /pers. A/, tādējādi /pers. A/ aicināta uz lietas izskatīšanu

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pamatoti, jo transportlīdzeklis LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pārkāpuma

izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no Noteikumu 20.un 21.punkta kritērijiem.

[4.6] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka nav ievērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantā noteiktais triju darba dienu

termiņš administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā norādīts, ka saņemot ziņas, kas norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

Ziņas par to, ka /pers. A/ īpašumā esošais transportlīdzeklis 2019.gada 19.augustā plkst.19.02 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tika saņemts 2019.gada 3.oktobrī, pēc kā, triju darba dienu laikā, t.i. 2019.gada 4.oktobrī tika uzsākta

administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr./numurs/.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija vērš /pers. A/ uzmanību uz to, ka juridiskās sekas attiecībā uz lietvedības uzsākšanu administratīvo

pārkāpumu lietās rada tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.pants, nevis 238.1panta pirmā daļa. Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 238.1panta pirmā daļa paredzēta tam, lai novērstu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247.pantā minēto personu nepamatotu

vilcināšanos un lietā tiktu ievēroti saprātīgi izskatīšanas termiņi.

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem 238.1panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Līdz ar ko, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktās tiesību normas.

[4.7] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonas iebraukšanas kontroles sistēma strādā nepārtrauktas darbības

režīmā, ir nepārtraukti pieejama un nav saprotama kavēšanās uzsākt administratīvo lietvedību, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka ar

tehniskajām ierīcēm (videoiekārtām) pārkāpums sākotnēji tiek fiksēts Informatīvajā sistēmā, proti, šīs ziņas tiek fiksētas, bet policijas iestādē tiek

saņemtas tad, kad ir veikta šo ziņu apstrāde un sistematizēšana. Minētā iekārta pati par sevi nefiksē pārkāpumu, bet gan ir sistēma informācijas

uzkrāšanai un apstrādei attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas,

kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts

reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar

GPS koordinātēm. Transportlīdzekļa fotofiksācija vēl nenozīmē, ka tika fiksēts vai konstatēts administratīvais pārkāpums. Jūrmalas pilsētas nodevas

samaksas kontroles informācijas sistēma veic fotofiksācijās attēlotu transportlīdzekļu apstrādi un datu sistematizēšanu.

Secīgi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka diena, kad Sistēmas atlasītie transportlīdzekļi, kuri iebraukuši Jūrmalā nesaņemot caurlaidi,

tiek nodoti pašvaldības policijas darbiniekiem, ir diena, kad tiek saņemtas ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvo pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu pieņemšanai.

Līdz ar to, transportlīdzekļa fotofiksēšana un ziņu par administratīvo pārkāpumu saņemšana šajā gadījumā ir nodalāmi jēdzieni. Šajā situācijā par

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu iestādei kļuva zināms 2019.gada 3.oktobrī, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonai veicot Noteikumu

kontroli, attiecīgi nākamajā dienā tika uzsākta arī administratīvā pārkāpuma lietvedība. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka iebraukšanas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas darbības ātrums un datu apstrādes īpatnības nevar būt par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.

[4.8] Attiecībā uz /pers. A/ lūgumu, izskatot lietu vērtēt arī izdarītā administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi – attieksmi pret nodarīto un motīvus,

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma

atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar Noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi kārtība, kādā personas var iebraukt ar

autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalās pilsētas administratīvajā teritorijā.

Konstatējot faktu, ka /pers. A/, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi Noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka viņa ar minēto nodarījumu

apdraudējusi ar Noteikumiem aizsargātās intereses.

Savukārt, par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums, ka ar /pers. A/ īpašumā esošo transportlīdzekli LEXUS GS

450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 19.augustā plkst.19.02 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi, t.i., konstatēts

/pers. A/ iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka viņa nav veikusi nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.

Administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, pašniece – sūdzības

iesniedzēja /pers. A/, bet subjektīvajai pusei, proti, /pers. A/ vainojamības subjektīvajam elementam nav kvalificējošas nozīmes, ņemot vērā juridisku

faktu, ka administratīvā pārkāpuma sastāvs, ar ko konstatējama sūdzības iesniedzējas pārkāpuma atbilstība, ir formāls.

[4.9] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka viņas vīrs /pers. G/ lietoja viņu abu kā laulāto kopīpašumā esošo automašīnu un iebrauca Jūrmalas

pilsētā neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no tālāk minētājām administratīvā pārkāpuma lietvedībām, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija

lēmumā norāda, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr./numurs/ un pieņemot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu /pers. A/, balstījusies

ziņās par faktiem, kas pārkāpuma izdarīšanas datumā fiksētas valsts reģistrā (Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra dati par Transportlīdzekli), kas

attiecīgi pierāda /pers. A/ kā īpašnieces juridisko saistību ar transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kā

arī faktu, ka viņa saskaņā ar valsts reģistrā fiksētajām ziņām ir vienīgā persona, kam pārkāpuma izdarīšanas datumā konstatējama juridiskā saistība ar

transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī - 2019.gada 19.augustā - Noteikumu 49.punktā noteiktie

administratīvās atbildības subjekti par Noteikumu 5.punkta prasību pārkāpumu bija transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, īpašnieks vai turētājs.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 8.panta pirmajā daļā noteikto persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga

saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Ņemot vērā minēto, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, balstoties uz ziņām, kas fiksētas izdrukā no Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas reģistra,

par Transportlīdzekļa īpašnieku, konstatē, ka par Noteikumu pārkāpumu pie administratīvās atbildības saucama un administratīvi sodāma /pers. A/ kā

tiesiski pieņemamais administratīvā pārkāpuma izdarītājs un administratīvās atbildības subjekts, kas noteikts Noteikumos.

[4.10] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka personai šāda caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas speciālā režīma zonā pienācās par ļoti

mazu samaksu, kā arī pārkāpējas vīram caurlaide pienācās bez maksas, kā arī ir citi apstākļi, kas norāda, ka persona būtu attiecīgo caurlaidi

iegādājusies, ja būtu zinājusi, ka tā konkrētā situācijā ir nepieciešama, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā norāda, ka /pers. A/ nav vērsusies

Jūrmalas pilsētas domes attiecīgajā institūcijā, lai elektroniski vai klātienē noformētu iebraukšanas caurlaidi ar atvieglojumiem, un viņai nebija tiesību

paļauties,

ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā un, ka šāda caurlaide /pers. A/ tiks piešķirta

elektroniski.

Noteikumu 26.punkta nosaka, ka personas pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par caurlaides derīgumu

pašvaldības tīmekļa vietnē vai Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv, līdz ar ko,

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija secina, ka /pers. A/ nav pārliecinājusies par iepriekš minēto faktu un nepārbaudīja viņas rīcībā esošo informāciju.

[4.11] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka viņas vīrs vēl joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības

iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides kā Jūrmalas iedzīvotājam, kā arī viņas un viņa vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums

/adrese A/, līdz ar to caurlaide iebraukšanai viņai pienācās arī kā nekustamā īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei),

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā norāda, ka Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu, bet

likuma „Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā

administratīvajā teritorijā. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav konstatējusi faktu, ka /pers. A/ pastāv tādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata /pers. A/

saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem būtu atbrīvojama no pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas

caurlaidi Jūrmalā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka ņemot vērā judikatūras atziņas un vērtējot tās kontekstā ar lietas faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem, fakts, ka /pers. A/ ir tiesības saņemt iebraukšanas caurlaidi ar nodevas samaksas atvieglojumu, nepiešķir /pers. A/ tiesības iebraukt Jūrmalas

pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ar transportlīdzekli, nesamaksājot Noteikumos noteikto nodevu un attiecīgi neatbrīvo /pers. A/ no

administratīvās atbildības par Noteikumu pārkāpumu.

Konstatējot faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas datumā /pers. A/ transportlīdzeklim LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, nebija izsniegta iebraukšanas caurlaide no Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes, kā arī faktu, ka /pers. A/ nav konstatējami apstākļi, uz kuru

pamata saskaņā ar Noteikumu piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem viņa būtu atbrīvojama no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu

par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā, var konstatēt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome nav devusi tādu solījumu, tiesisku labumu (labvēlīgu

administratīvo aktu), kas /pers. A/ rada pamatotu pārliecību par to, ka iebraukšanas caurlaide sūdzības iesniedzējai ir piešķirta.

[4.12] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka viņai iepriekš bija caurlaide iebraukšanai Jūrmalā un to, ka iepriekš nav sodīta par iebraukšanu

īpašā režīma zonā bez caurlaides, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā secināts, ka ir pierādīts fakts, ka /pers. A/ zina vai tai vajadzēja zināt

savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.

Līdz ar ko, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai nav pamata uzskatīt, ka /pers. A/, zinot un apzinoties Noteikumos noteikto kārtību, bet

nepārliecinoties, vai transportlīdzeklim LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ir iebraukšanas caurlaide, pamatoti

paļāvās, ka varēs iebraukt Jūrmalā bez caurlaides.

[4.13] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka šāda administratīvo pārkāpumu lietvedības lietu uzkrāšana norāda uz labas pārvaldības principa

trūkumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā un vēlmi gūt nepamatotus ienākumus no administratīviem sodiem, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

lēmumā norādīts, ka Noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiskie

pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu,

nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību.

Noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas

vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Tādējādi, Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policija norāda, ka Noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot Noteikumos noteiktās prasības.

[4.14] Attiecībā uz /pers. A/ lūgumu izvērtēt vai uzliktais administratīvais sods, kas ir nesamērīgi bargs atbilst soda mērķim, Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policija lēmumā norāda, ka par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 EUR.

Līdz ar to secināms, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs - Jūrmalas pilsētas pašvaldības

dome - nosakot pienākumu piemērot konkrētu soda apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

[4.15] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto, ka uzliekot sodu ņemt vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā norāda, ka /pers. A/ nav konstatējami

atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.panta pirmajā daļā noteiktajiem, kā arī konstatējams, ka nav tādu

apstākļu, kurus Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija atzītu par pietiekamiem, lai mīkstinātu /pers. A/ atbildību saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 33.panta trešo daļu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lēmumā norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo

sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties,

ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat.Administratīvā rajona

tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.1422110120).

[4.16] Attiecībā uz /pers. A/ lūgumu par lietas apvienošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā norādīts, ka, ka minētais lūgums neatbilst

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa divdesmit trešās nodaļas nosacījumiem, tā kā vienas sūdzības ietvaros ir izskatāms konkrēts institūcijas

(amatpersonas) lēmums.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta lietu apvienošana un vairāku atsevišķu institūcijas (amatpersonas) nolēmumu, kas

pieņemti dažādās administratīvo pārkāpumu lietās, izskatīšana vienas lietas ietvaros.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā secināts, ka /pers. A/ vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez

caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu /protokola numurs/, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas,

Personu datu pārlūka izdruku, fotofiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās

pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense

aplikācijas „Notikumu kontrole”, un /pers. A/ pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības un

administratīvi sodīta.

[5] Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr./lēmuma numurs/ /pers. A/ iesniedza sūdzību,

norādot, ka to pārsūdz pilnā apmērā turpmāk izklāstīto motīvu dēļ.

[5.1] /pers. A/ sūdzībā norāda, ka ka uzskata 2019.gada 19.decembrī sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu /protokola numurs/ par

nepamatotu un pilnībā atceļamu.

[5.2] Sūdzībā norādīts, ka /pers. A/ un viņas vīra /pers. G/, kam ir deklarētā dzīvesvieta Jūrmalas pilsētā, īpašumā ir divas automašīnas - viena ar

valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ un otra ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. /pers. A/ ar vīru nav noslēgts laulāto mantisko

attiecību līgums par mantas šķirtību un uzskata šīs automašīnas par kopīpašumu, kā arī regulāri lieto tās uz maiņām - atkarībā no tā, kurš ved bērnus uz/no

bērnudārza. Tāpat pēc sastādītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem ir skaidri redzams, ka automašīnas bieži ir izmantotas vienlaicīgi -

administratīvais sods ir uzlikts par pārkāpumiem, kas izdarīti ar dažu minūšu starpību, kas norāda uz to, ka automašīnu izmantoja viņas vīrs /pers. G/, kurš

dzīvo Jūrmalas pilsētā un kuram nav ieiegādājas caurlaide Jūrmalas speciālā režīma zonai.

[5.3] /pers. A/ vīrs /pers. G/ vēl joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā un viņam ir tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpašā

režīma zonā bez caurlaides kā Jūrmalas iedzīvotājam. /pers. G/ lietoja abu kā laulāto kopīpašumā esošo automašīnu un iebrauca Jūrmalas pilsētā

neskaitāmas reizes, par ko arī uzsākta lielākā daļa no administratīvā pārkāpuma lietvedībām.

[5.4] Turklāt, /pers. A/ un viņas vīra kopējā īpašumā ir nekustamais īpašums /adrese A/, šo nekustamo īpašumu ieguvuši īpašumā pēc laulības

noslēgšanas un nav noslēguši laulāto mantas šķirtības līgumu, līdz ar to tas ir uzskatāms par kopīpašumu. Tātad caurlaide iebraukšanai viņai pienācās arī

kā nekustamā īpašuma Jūrmalas pilsētas administratīvā teritorijā īpašniecei (kopīpašniecei).

[5.5] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvo lietvedību šajās administratīvās lietās uzsāka tikai 2019.gada 3.oktobrī, savukārt pirmais

pārkāpums atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokolos minētajam izdarīts jau 2019.gada 6.augustā - tas ir gandrīz 2 mēnešus pirms administratīvā

pārkāpuma lietas uzsākšanas datuma.

/pers. A/ norāda, ka pēc viņas lūguma Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav izsniegusi pierādījumus, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir

pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu triju darba dienu laikā no ziņu saņemšanas par iespējamā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija izsniedza izdruku kopijas no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas

Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” un izdrukas kopijas no Dokumentu un procesu vadības sistēmas. Neviena no šo izdruku kopijām nenorāda uz

apstākli, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija šīs ziņas par izdarīto pārkāpumu būtu saņēmusi ar nokavēšanos. Šo informācijas sistēmu apkalpo un

pārzina pati Jūrmalas pašvaldības policija un nav pamata apgalvot, ka šīs ziņas par administratīvo pārkāpumu tai nebija pieejamas ātrāk. Uzskata, ka

ziņas par izdarīto administratīvo pārkāpumu Jūrmalas pašvaldības policijai bija pieejamas pārkāpuma izdarīšanas dienā vai vēlākais nākamajā darba dienā

un tikai Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieku kavēšanās dēl ziņas par izdarītajiem pārkāpumiem sāktas apstrādāt tikai 2019.gada 3. vai

4.oktobrī, tas ir, vairāk gandrīz 2 mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas un konstatēšanas dienas sistēmā.

[5.6] /pers. A/ vērš uzmanību uz to, ka ja reiz Jūrmalas pislētas īpašā režīma zonas iebraukšanas kontroles sistēma strādā nepārtrauktas darbības

režīmā, tad nav saprotama un tiesiski pamatota kavēšanās uzsākt administratīvo pārkāpumu lietvedības savlaicīgi - trīs darba dienu laikā pēc ziņu

saņemšanas par iespējamo administratīvo pārkāpumu. Situācija, kad ziņas par pārkāpumiem no sistēmas saņemtas gandrīz 2 mēnešus pēc pirmā

pārkāpuma izdarīšanas un fiksēšanas, ir tiesiski apšaubāma, nav ticama un liecina par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas nespēju regulāri pārbaudīt

sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Nespēja regulāri pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem nevar

būt attaisnojums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantā noteiktā termiņa administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanas

neievērošanai.

[5.7] /pers. A/ uzskata, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantam ne vēlāk kā

2019.gada 12.augustā bija pienākums sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides, kas izdarīts 2019.gada

6.augustā.

[5.8] /pers. A/ sūdzībā norāda, ka informācija par viņas piederošo automašīnu iebraukšanu Jūrmalas speciālā režīma zonā bez caurlaidēm, Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas rīcībā bija jau no pirmā pārkāpuma izdarīšanas brīža 2019.gada 6.augustā, tātad arī administratīvā lietvedība bija uzsākama

uzreiz pēc pirmā pārkāpuma fiksēšanas brīža trīs darba dienu laikā.

[5.9] /pers. A/ administratīvo lietu izskatīšanas gaitā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai lūdza vērtēt: 1) vai sūdzības iesniedzēju var saukt pie

administratīvās atbildības; 2) vai ar atbildību mīkstinoši apstākļi, jo bija Jūrmals iedzīvotāja vairāk kā piecus gadus un viņai iepriekš bija caurlaide

iebraukšanai Jūrmalā, turklāt šajā laika periodā viņa nav sodīta un viņas laulātajam /pers. G/ vēl joprojām ir Jūrmala pilsētā deklarētā dzīvesvieta un tieši

viņš ir iebraucis Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā vismaz 38 reizes; 3) vai ir nodarīts zaudējums Jūrmalas pilsētai vai trešajām personām.

[5.10] /pers. A/ lūdz arī vērtēt administratīvā pārkāpuma subjektīvo pusi – attieksmi pret nodarīto un motīvus. un viņas laulātajam /pers. G/ nav

nekāda acīmredzama ieguvuma 68 reizes atkārtot vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu, katru reizi riskējot tikt sodītiem ar naudassodu 50 EUR

apmērā, ja caurlaides noformēšana iebraukšanai Jūrmalā, kas /pers. A/ un viņas laulātajam pienākas atbilstoši saistošo noteikumu 14.1.pantam, maksā

10,70 EUR, savukārt sūdzības iesniedzējas laulātajam – šāda caurlaide pienākas bez maksas un nav īpaši jānoformē.

[5.11] /pers. A/ vērš uzmanību uz to, ka pārkāpumus atzīst (ko lūdz arī vērtēt kā administratīvo atbildību vainu mīkstinošs apstāklis) un tie notikuši

vairāku neapzinātu iemeslu dēļ – viņa tiešām uzskatīja, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā deklarētās personas laulātājai, kā arī kā personas, kam pieder

nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai, pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto nekādas papildus

formalitātes. Tāpat, arī viņas laulātais – /pers. G/ – nepievērsa uzmanību tam, ka automašīna, ar kuru tas pārvietojas un iebrauc Jūrmalā, ir reģistrēta uz

/pers. A/ vārda, nevis viņa vārda un, ka būtu nepieciešams tikai formāli pārreģistrēt automašīnu uz otra laulātā vārda vai par nelielu samaksu izņemt

speciālu atļauju. Šie formālie pārkāpumi būtu novērsti, ja administratīvā pārkāpuma lietvedība tiktu uzsākta savlaicīgi un ja Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policija būtu savlaicīgi atsūtījusi pavēstes par administratīvo pārkāpumu lietvedības uzsākšanu.

[5.12] /pers. A/ norādīja, ka norādīja, ka administratīvā soda mērķis Administratīvā procesa likuma 22.panta izpratnē ir audzināt personu, kura

izdarīji administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus. Šo

mērķi var panākt arī nepiemērojot nesamērīgi lielu administratīvo sodu, kas kopsummā sastāda 3400 EUR, kas ir neamērīgi bargs.

[5.13] /pers. A/ uzskata, ka šāda administratīvo pārkāpumu lietvedības lietu uzkrāšana norāda uz labas pārvaldības principa trūkumu Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijā un vēlmi gūt nepamatotus ienākumus no administratīviem sodiem. Šāda izveidojusies situācija neveicina administratīvā soda

mērķi, bet gan norāda uz pašvaldības vēlmi nepamatoti iedzīvoties uz administratīvo sodu rēķina.

Jūrmalas pašvaldība pat savos ekonomiskajos un finanšu mērķos bija definējusi no administratīviem sodiem par iebraukšanas maksas nesamaksu

gūto ieņēmumu apjomu un tas pat ievērojami pārsniedza kopējo samaksu par izsniegtām caurlaidēm iebraukšanai speciālā režīma zonā.

[5.14] /pers. A/ norāda, ka Jūrmalas pašvaldības policija izskatīja viņas sūdzību par identisku gadījumu administratīvā pārkāpuma lietā /numurs/ un

nolēma ar Pašvaldības policijas /amats/ Roberta Brača 2019.gada 19.decembra administratīvo pārkāpumu protokolu /numurs/ lēmumu atcelt un lietu

izbeigt. Nav saprotams, kādēļ identiskā lietā pie identiskiem apstākļiem Jūrmalas pašvaldība policija lēmumu atcēla un lietu izbeidza, bet šajā un vēl 66

lietās (kopā 67 lietās) lēmumu atstāja spēkā.

[5.15] /pers. A/ lūdz tiesu pilnībā atcelt sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, atcelt piemēroto sodu un izbeigt uzsākto administratīvo

pārkāpumu lietu lietvedību, atbrīvot no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

[6] Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz 2020.gada 30.aprīlim, tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumu, lūguši izskatīt

lietu tiesas sēdē, kā arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

[7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

2020.gada 21.februāra lēmums Nr./lēmuma numurs/ ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

[8] Tiesa, pārbaudījusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ motivāciju, atzīst, ka augstākas

iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareiza un pilnībā pietiekama.

Proti, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka /pers. A/ pamatoti

saukta pie administratīvās atbildības par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta pārkāpumu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to

atcelt. Tiesa pievienojas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmuma Nr./lēmuma numurs/ motivācijai un līdz ar to, izvērstāku

argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

[9] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešā daļā noteikts, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu

izklāsts nav nepieciešams.

[10] Par /pers. A/ norādītajiem argumentiem tiesa papildus norāda.

[11] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ ar transportlīdzekli LEXUS GS 450H, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

2019.gada 19.augustā, plkst.19.02, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, ko arī nenoliedz pati

/pers. A/. Proti, lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, un tas ir pierādīts ar lietā esošā foto fiksāciju, kurā skaidri attēlots konkrētais

transportlīdzeklis, tā valsts reģistrācijas numurs, ziņas par iebraukšanas datumu un laiku Jūrmalā, un ar citiem administratīvā pārkāpuma materiālā

esošajām ziņām.

[12] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ administratīvais sods piemērots tiesiski un pamatoti.

[13] Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punktu, laikā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 23.punkts nosaka, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi

izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma

sākuma datuma plkst.00.00.

Ar minētajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ ir saistoši ārējie normatīvie akti, konkrētajā gadījumā Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kuru

5.punkts ceļu satiksmes dalībniekiem uzliek par pienākumu iegādāties caurlaidi, iebraucot Jūrmalas teritorijā laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim.

[14] Pārbaudot lietā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas izdruku, tiesa konstatē, ka transportlīdzekļa LEXUS GS

450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tā īpašnieks ir reģistrēts - /pers. A/.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkts nosaka - par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam

vai vadītājam 50 EUR.

Turklāt, transportlīdzekļa īpašniekam ir iespēja reģistrēt transportlīdzekļa faktisko lietotāju, norādot viņu kā turētāju reģistrācijas apliecībā, kā arī

nomainīt reģistrēto turētāju uz citu.

Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, reģistrācijas dokumentos esošo ierakstu

par transportlīdzekļa īpašnieku, ir norādīta /pers. A/, tiesa secina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija /pers. A/ pamatoti saukusi pie administratīvās

atbildības.

[15] Vērtējot /pers. A/ argumentu, ka viņai pieder kopīpašums /adrese A/, kas ir daļa no laulības laikā iegūta nekustamā īpašuma, kas reģistrēts

zemesgrāmatā uz vīra /pers. G/ vārda, tādēļ viņai kā kopīpašniecei pienācās caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, turklāt, viņas vīrs

/pers. G/ joprojām ir deklarēts Jūrmalas pilsētā, tādēļ viņam, lietojot kopīpašumā esošo automašīnu kā Jūrmalas iedzīvotājam bija tiesības iebraukt

Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā bez caurlaides, tiesa norāda, ka Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 21.1. apakšpunkts nosaka, ka nodevu nemaksā, ja

iebraukšanas dienā īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas

reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas

pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā, nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to

izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma līgumu.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1.-21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas

atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no noteikumu 22.1.vai

22.2.punktā noteiktajiem nosacījumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka no 2019.gada 5.augusta /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, līdz ar to, tiesa atzīst, ka uz /pers. A/

piederošo transportlīdzekli nav attiecināmi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 20.un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot

īpašā režīma zonā.

Tādējādi, tiesa secina, ka /pers. A/ pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bija jāiegādājas caurlaide,

neatkarīgi no iebraukšanas mērķa.

[16] Attiecībā uz /pers. A/ sūdzībā norādīto argumentu, ka pārkāpums noticis neapzinātu iemeslu dēļ, jo uzskatīja, ka viņai kā Jūrmalas pilsētā

deklarētās personas laulātajai, kā arī kā personas, kam pieder nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā, laulātajai,

pienākas bezmaksas caurlaide Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un nav jākārto papildus formalitātes, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā /pers.

A/ bija pienākums iepazīties ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kuri ir publiski pieejami, un to izpildes kārtību, viņai bija pienākums pārliecināties par viņas

īpašumā esošā transportlīdzekļa caurlaides derīgumu, tās anulēšanu vai par jaunas caurlaides iegādāšanās nepieciešamību, neskaidrību gadījumā ar

jautājumiem vēršoties kompetentā iestādē.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 31.punkts paredz, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu (pārreģistrāciju) pamato informācijas

sistēmas elektronisks apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes

Apmeklētāju apkalpošanas centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka materiālos nav atrodama šāda apliecinājuma izdruka. To, ka šāda caurlaide nav bijusi izsniegta,

/pers. A/ nenoliedz. Kā arī, lietas materiāli nesatur ziņas, ka /pers. A/ būtu vērsusies Jūrmalas domē, lai saņemtu caurlaidi un viņai nebija tiesību paļauties,

ka bez šādas caurlaides saņemšanas viņa tiks automātiski iekļauta attiecīgā elektroniskā sistēmā.

/pers. A/ norāda uz to, ka bija Jūrmalas iedzīvotāja vairāk nekā 5 gadus un tikai 2019.gada 5.augustā mainīja savu deklarēto dzīvesvietu uz Babītes

novadu. Tādējādi ir pamats secināt, ka /pers. A/ bija zināma caurlaides saņemšanas kārtība.

Līdz ar ko, tiesa secina, ka /pers. A/ atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 26.punktam bija pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā

pārliecināties par caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē.

[17] /pers. A/ sūdzībā norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija viņai nav izsniegusi pierādījumus, ka administratīvā lietvedība uzsākta trīs

dienu laikā. Kā arī uzskata, ka ziņas par izdarīto pārkāpumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai bija pieejams jau pārkāpuma dienā.

Pārbaudot lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka 2019.gada 3.oktobrī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija lietvede ir sastādījusi ziņojumu par to,

ka pildot dienesta pienākumus par Noteikumu kontroli, konstatējusi, ka 2019.gada 19.augustā, plkst.19.02, transportlīdzeklis LEXUS GS 450H, ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. 2019.gada 4.oktobrī rezolūcijas veidā

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija Administratīvās nodaļas /amats/ /pers. L/ uz ziņojuma uzlicis atzīmi – uzsākt administratīvo lietvedību, attiecīgi pēc

tam 2019.gada 19.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Līdz ar ko, tiesai nav pamata apšaubīt, ka ziņas par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu 2019.gada 19.augustā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija ir

saņēmusi tikai 2019.gada 3.oktobrī un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumā ir aprakstījusi kārtību, kādā veidā ziņas par

izdarītajiem pārkāpumiem tiek iegūtas un sistematizētas.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir pamatots, ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmās daļas

nosacījumi.

[18] /pers. A/ sūdzībā norāda, ka nav saprotams Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmums sistēmā apkopot informāciju par visām pārkāpuma

izdarīšanas reizēm vairāk nekā 2 nedēļas pēc caurlaižu režīma perioda beigām kalendārā gadā.

Tiesa vērš uzmanību, ka personai pašai ir pienākums sekot līdzi un izpildīt likuma prasības, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā iegādāties

caurlaidi, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā, līdz ar to neizveidotos situācija, kad /pers. A/ tiktu sodīta par Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5.punkta neievērošanu.

[19] Tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti

konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā

pārkāpuma sastāvs.

Līdz ar to tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējusi pārkāpuma

samērīgumu un ir izdarījusi lietderības apsvērumus, tādējādi lietderības apsvērumi šajā gadījumā vairs nav jāizdara.

[20] No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods 50 EUR apmērā atbilstoši Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa normām un minētais pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai.

Lietā nav konstatējami no /pers. A/ gribas neatkarīgi apstākļi, kas būtu lieguši viņai izpildīt normatīvo aktu prasības.

Līdz ar ko, tiesa nekonstatē citus tiesiskos un faktiskos apstākļus, ko nebūtu izvērtējusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, un kas varētu būt par

pamatu /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu.

[21] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka 2019.gada 19.augustā, plkst.19.02 /pers. A/

turējumā esošo transportlīdzekli LEXUS GS 450H, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/,

iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas administratīvajā teritorijā bez caurlaides, pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo

noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par ko paredzēta

administratīvā atbildība minēto noteikumu 49.punktā.

[22] Vienlaikus tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Ievērojot minēto, tiesa atsevišķi izvērtēja tos argumentus, kuri tiesas ieskatā ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un kas var ietekmēt tiesas spriedumu pēc

būtības.

[23] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr./lēmuma numurs/ ir likumīgs un

pamatots, tāpēc atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 21.februāra lēmumu Nr./lēmuma numurs/.

Noraidīt /pers. A/ sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 28.maijā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža