Court convicted defendant of tax evasion but dismissed civil compensation claim due to parallel administrative recovery proceedings.

Lietas arhīva Nr. K69-0029-20/2

ECLI:LV:KURT:2020:0316.15830006816.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 16.martā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnesis Jānis Bumbieris,

piedaloties prokurorei Lienei Eglājai,

aizstāvim Edgaram Goltam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, proti: /pers. B/ no 2013.gada

26.augusta līdz 2016.gada 26.aprīlim bija SIA “/nosaukums/”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, reģistrēta Valsts ieņēmumu

dienesta (turpmāk – VID) nodokļu maksātāju reģistrā un VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt

kapitālsabiedrību atsevišķi, kurš saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, likuma “Par grāmatvedību”

2.pantas trešo un ceturto daļu, Komerclikuma 169.pantu un citiem normatīvajiem aktiem bija atbildīgs par kapitālsabiedrības grāmatvedības kārtošanu,

maksājamo nodokļu summu aprēķinu un nodokļu nomaksu valsts budžetā likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā.

SIA “/nosaukums/”, veicot saimniecisko darbību, iesniedza VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas par laika periodu no

2013.gada 4.ceturkšņa līdz 2016.gada februārim, tomēr tajās norādītās PVN summas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 119.panta pirmajā daļā

noteiktajā termiņā pilnā apmērā valsts budžetā nenomaksāja, kā rezultātā SIA “/nosaukums/” no 2014.gada 20.janvāra sāka veidoties PVN parāds:

2013.gada 4.ceturksnis: deklarētā summa 1929,51 LVL (2745,45 euro), parāds uz 2014.gada janvāra pēdējo datumu 2745,45 euro;

2014.gada 1.ceturksnis: deklarētā summa 395,10 euro, parāds uz 2014.gada aprīļa pēdējo datumu 2121,56 euro;

2014.gada 2.ceturksnis: deklarētā summa 2814,86 euro, parāds uz 2014.gada jūlija pēdējo datumu 4983,26 euro;

2014.gada jūlijs: deklarētā summa 2274,20 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 4883,26 euro;

2014.gada augusts: deklarētā summa 1273,31 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 2294,88 euro;

2014.gada septembris: deklarētā summa 1848,74 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 4143,62 euro;

2014.gada oktobris: deklarētā summa 1133,17 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 3191,62 euro;

2014.gada novembris: deklarētā summa 4028,62 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 6118,72 euro;

2014.gada decembris: deklarētā summa 210,65 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 2364,27 euro;

2015.gada janvāris: deklarētā summa 2550,50 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 4914,77 euro;

2015.gada februāris: deklarētā summa 1007,04 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 3230,34 euro;

2015.gada marts: deklarētā summa 1894,73 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5125,08 euro;

2015.gada aprīlis: deklarētā summa 271,22 euro , parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5396,30 euro;

2015.gada maijs: deklarētā summa 619,92 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5757,99 euro;

2015.gada jūnijs: deklarētā summa 91,57 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5171,12 euro;

2015.gada jūlijs: deklarētā summa 706,33 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5877,45 euro;

2015.gada augusts: deklarētā summa 897,99 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5885,35 euro;

2015.gada septembris: deklarētā summa 1804,69 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 7183,09 euro;

2015.gada oktobris: deklarētā summa 1357,91 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 6830,00 euro;

2015.gada novembris: deklarētā summa 1730,35 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 8382,08 euro;

2015.gada decembris: deklarētā summa 3959,67 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 12341,75 euro;

2016.gada janvāris: deklarētā summa 1138,22 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 13479,97 euro;

2016.gada februāris: deklarētā summa 19,48 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 13499,45 euro.

Turklāt SIA “/nosaukums/” iesniedza ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) no darba ņēmēju

darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī (turpmāk – ziņojumi) par

laika periodu no 2013.gada novembra līdz 2016.gada februārim, tomēr tajos norādītās IIN summas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta

piektajā un desmitajā daļā noteiktajā termiņā pilnā apmērā valsts budžetā neiemaksāja, kā rezultātā SIA “/nosaukums/” no 2013.gada 15.novembra sāka

veidoties IIN parāds:

2013.gada novembris: deklarētā summa 469,56 LVL (668,13 euro), parāds uz mēneša pēdējo datumu 467,91 LVL (665,78 euro);

2013.gada decembris: deklarētā summa 51,69 LVL (73,55 euro), parāds uz mēneša pēdējo datumu 519,61 LVL (739,34 euro);

2014.gada janvāris: deklarētā summa 53,01 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 792,34 euro;

2014.gada februāris: deklarētā summa 91,72 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 148,42 euro;

2014.gada marts: deklarētā summa 287,28 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 435,70 euro;

2014.gada aprīlis: deklarētā summa 274,82 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 560,52 euro;

2014.gada maijs: deklarētā summa 219,46 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 779,98 euro;

2014.gada jūnijs: deklarētā summa 232,81 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1012,80 euro;

2014.gada jūlijs: deklarētā summa 594,08 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 577,40 euro;

2014.gada augusts: deklarētā summa 768,47 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 596,67 euro;

2014.gada septembris: deklarētā summa 546,80 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1143,47 euro;

2014.gada oktobris: deklarētā summa 773,37 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1916,84 euro;

2014.gada novembris: deklarētā summa 659,40 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 770,50 euro;

2014.gada decembris: deklarētā summa 734,99 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1370,73 euro;

2015.gada janvāris: deklarētā summa 1006,03 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1697,83 euro;

2015.gada februāris: deklarētā summa 623,87 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 2321,70 euro;

2015.gada marts: deklarētā summa 583,18 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 786,43 euro;

2015.gada aprīlis: deklarētā summa 936,47 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1722,90 euro;

2015.gada maijs: deklarētā summa 699,67 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1686,41 euro;

2015.gada jūnijs: deklarētā summa 677,60 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1714,62 euro;

2015.gada jūlijs: deklarētā summa 719,04 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 1786,86 euro;

2015.gada augusts: deklarētā summa 841,95 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 2628,81 euro;

2015.gada septembris: deklarētā summa 1071,41 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 3700,22 euro;

2015.gada oktobris: deklarētā summa 1229,60 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 4929,82 euro;

2015.gada novembris: deklarētā summa 1034,72 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 5764,54 euro;

2015.gada decembris: deklarētā summa 649,17 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 5942,16 euro;

2016.gada janvāris: deklarētā summa 580,18 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 6522,33 euro;

2016.gada februāris: deklarētā summa 577,38 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 7099,72 euro.

Kā arī SIA “/nosaukums/” ziņojumos norādītās VSAOI summas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā daļā noteiktajā

termiņā pilnā apmērā valsts budžetā nenomaksāja, kā rezultātā SIA “/nosaukums/” no 2014.gada 15.decembra sāka veidoties VSAOI parāds:

2014.gada novembris: deklarētā summa 1716,36 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 1716,22 euro;

2014.gada decembris: deklarētā summa 2113,30 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 2088,24 euro;

2015.gada janvāris: deklarētā summa 1535,99 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 3624,23 euro;

2015.gada februāris: deklarētā summa 1432,97 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 1442,50 euro;

2015.gada marts: deklarētā summa 2082,15 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 3524,64 euro;

2015.gada aprīlis: deklarētā summa 1676,68 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 5201,32 euro;

2015.gada maijs: deklarētā summa 1593,14 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 6308,36 euro;

2015.gada jūnijs: deklarētā summa 1549,74 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 6096,40 euro;

2015.gada jūlijs: deklarētā summa 1751,67 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 7848,08 euro;

2015.gada augusts: deklarētā summa 2066,26 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 9914,34 euro;

2015.gada septembris: deklarētā summa 2262,00 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 12176,33 euro;

2015.gada oktobris: deklarētā summa 1942,48 euro, parāds uz mēneša pēdējo datumu 13918,82 euro;

2015.gada novembris: deklarētā summa 1312,11 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 14 763,22 euro;

2015.gada decembris: deklarētā summa 1173,21 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 15936,43 euro;

2016.gada janvāris: deklarētā summa 1188,23 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 16008,66 euro;

2016.gada februāris: deklarētā summa 1268,76 euro, parāds uz nākamā mēneša pēdējo datumu 17277,43 euro.

/pers. B/ bezdarbības rezultātā SIA “/nosaukums/” laika periodā no 2014.gada 20.janvāra līdz 2016.gada 6.aprīlim izveidojās nodokļu un tiem

pielīdzināto maksājumu parāds 37876,58 euro, ko veido PVN parāds 13499,44 euro, IIN parāds 7099,71 euro un VSAOI parāds 17277,43 euro.

SIA “/nosaukums/” nodokļu parāds lielu apmēru sasniedza 2015.gada 15.septembrī.

Zinot, ka ir iestājies SIA “/nosaukums/” nodokļu nomaksas termiņš un ir izveidojies nodokļu parāds, kā arī kapitālsabiedrībai esot pietiekamiem

līdzekļiem, lai nodokļu maksājumus pilnā apmērā veiktu, /pers. B/ kapitālsabiedrības līdzekļus izmantoja citām vajadzībām.

Tādējādi /pers. B/ laika periodā no 2014.gada 20.janvāra līdz 2016.gada 6.aprīlim ar tiešu nodomu izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto

maksājumu nomaksas valsts budžetā 37876,58 euro apmērā, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

Ar minētajām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais /pers. B/ tiesas sēdē savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas atzina pilnībā, izdarīto nožēloja.

Atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 32763,29 euro pilnā apmērā. Lūdza tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt.

Prokurore L.Eglāja, apsūdzētā aizstāvis E.Golts un cietušā VID pārstāve /pers. E/ pievienojās viedoklim par pierādījumu pārbaudes neveikšanu.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā. Ņemot vērā lietas dalībnieku viedokli, un

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu, tiesa nolēma

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā /pers. B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas neizdarīt. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina visā

viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi. Atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 527.panta trešajai daļai, šādā gadījumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Ņemot vērā, ka tiesa apspriedes laikā atzina, ka ir nepieciešams noskaidrot apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un tieši, kas saistīti ar cietušā pieteikto

kompensāciju par mantisko kaitējumu pamatotību, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta otro daļu veica pierādījumu pārbaudi daļā par

cietušā pieteikto kompensāciju par mantisko kaitējumu.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta un ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību un viņa atbildību ietekmējošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. B/ izdarījis smagu noziegumu.

/pers. B/ ieguvis vidējo-speciālo izglītību, strādā SIA “/nosaukums A/” (lietas 1.sējuma 232.lapa). Iepriekš sodīts 3 reizes par noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu tautsaimniecībā, pēdējo reizi ar Liepājas tiesas 2007.gada 5.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 214.panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz

1 gadu. Nolēmums stājies spēkā 2007.gada 16.novembrī. Sodāmība dzēsta (lietas 1.sējuma 230.lapa). Pēc tiesas sēdē sniegtās informācijas – /pers. B/

strādā par izpilddirektoru, ikmēneša ienākumi 800 euro, veselības problēmu nav, trūcīgā vai maznodrošinātā statuss nav, apgādībā 1 persona.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa. Soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem

gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības

uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Ņemot vērā, ka noziedzīgo nodarījumu tautsaimniecībā apsūdzētais izdarījis ilgstošā laika periodā (no 2014.gada 20.janvāra līdz 2016.gada

6.aprīlim), turklāt apzinājās, ka uzņēmuma kasē naudas pietiek, turpinājis izdarīt noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecībā, lai gan iepriekš bijis sodīts,

tiesa uzskata, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas, piespiedu darbu un naudas sods neatbilstu ne izdarītā nozieguma raksturam, ne radītajam kaitējumam, ne

apsūdzētā personībai, kā arī nesasniegs soda mērķi un nebūs lietderīgs soda veids apsūdzētajam. Tiesa, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

radīto kaitējumu, kā arī iepriekš izklāstīto pamatojumu par citiem Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijā paredzētajiem sodu veidiem, uzskata, ka

apsūdzētajam pamatsods ir nosakāms brīvības atņemšanas soda veidā.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka lietā nav iegūti tādi personību negatīvi raksturojoši pierādījumi, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais ir tik sabiedrībai

bīstams, ka viņu būtu jāizolē no sabiedrības soda izciešanai, un, ka tikai šāds soda veids spētu koriģēt apsūdzētā uzvedību. Tiesa ir ieguvusi pārliecību,

ka, neizciešot reāli piespriesto sodu, apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nosakot pamatsodu ir

iespējams piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais ir pārkāpis būtiskas komercdarbību regulējošās likumdošanas normas, apsūdzētajam piemērojams Krimināllikuma

218.panta otrās daļas sankcijā paredzētais obligātais papildsods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktu amatu – valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā.

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijā paredzētais iespējamais papildsods – mantas konfiskācija, apsūdzētajam nav nosakāms, jo

kriminālprocesā apsūdzētā manta nav apjausta.

Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētajam, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu. Atbildību pastiprinoši apstākļi lietā netiek konstatēti.

Tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa

veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu un

ātrāku noregulējumu.

Konstatējot apsūdzētajam vienu atbildību mīkstinošu apstākli, nekonstatējot atbildību pastiprinošus apstākļus, tiesas ieskatā, apsūdzētajam

pamatsods nosakāms tuvāk tā minimālajam apmēram, bet papildsods – panta sankcijas zemākajā robežā.

Par cietušo pirmstiesas kriminālprocesā atzīta Latvijas Republika, kuras intereses kriminālprocesā pārstāv Valsts ieņēmumu dienests (lietas

1.sējuma 207.lapa). Kriminālprocesā sākotnēji iesniegts kompensācijas pieteikums par 37876,58 euro radīto mantisko kaitējuma piedziņu valsts labā

(lietas 1.sējuma 212.-214.lapa).

2019.gada 26.februāra tiesas sēdē cietušā VID pārstāvis /pers. H/ pieteica kompensāciju par mantisko kaitējumu 37606,24 euro, norādot, ka

inkasācijas iemaksu rezultātā līdz tiesas sēdei saņemti maksājumi 116,06 euro apmērā par PVN un 154,28 euro apmērā par IIN, attiecīgi, par ko tiek

samazināta sākotnēji pieteiktā kompensācija par mantisko kaitējumu 37876,58 euro (lietas 2.sējuma 116.-117.lapa). Apsūdzētais atzina cietušā

pieteikto kompensāciju pilnā apmērā (lietas 2.sējuma 115.lapa).

2019.gada 20.septembra tiesas sēdē apsūdzētais tiesu informēja, ka cietušajam ir atlīdzinājis vēl 2600 euro. Prokurore tiesas sēdē uzrādīja

neapliecinātu vēstules kopiju, kas adresēta /pers. B/ no zvērinātas tiesu izpildītājas Agneses Biķes, ka viņas lietvedībā reģistrēts VID 2018.gada

12.novembra lēmums Nr.31.4-4.6.2./74467 par nodokļu parāda 44744,35 euro piedziņu par labu valstij un uz 2019.gada 17.septembri par labu VID

piedzīts un pārskaitīts 2610,42 euro, kā rezultātā tiesa uzlika par pienākumu VID iesniegt ziņas par vēstulē minēto lēmumu un sniegt ziņas par

saņemtajiem naudas līdzekļiem no /pers. B/ saistībā ar nodokļu parādu (lietas 2.sējuma 122.lapa).

2020.gada 9.marta tiesas sēdē cietušā VID pārstāve /pers. E/ pieteikto kompensāciju par mantisko kaitējumu uzturēja daļēji – 32763,29 euro

apmērā (lietas 2.sējuma 149., 152.-153.lapa), paskaidrojot, ka piedziņas procesā vēl 2020.gadā ir veikti maksājumu attiecībā par /pers. B/ nodokļu

parādu. Apsūdzētais atzina cietušā pieteikto kompensāciju pilnā apmērā (lietas 2.sējuma 150.lapa).

Ņemot vērā cietušā pārstāvju, prokurores un apsūdzētā sniegtās ziņas par pieteikto kompensāciju, radot tiesai šaubas, ka cietušā VID pieteiktā

kompensācija par mantisko kaitējumu no /pers. B/ tiek piedzīta vēl cita procesa ietvaros, tiesas izmeklēšanā tika izdarīta pierādījumu pārbaude par

cietušā pieteikto kompensāciju par mantisko kaitējumu.

Tiesas sēdē cietušā VID pārstāve /pers. E/ liecināja, ka administratīvā procesa ietvaros no /pers. B/ tiek piedzīti SIA “/nosaukums/” nodokļu

parādi. Attiecībā uz /pers. B/ VID ir izdevis tiesai iesniegtos lēmumus – administratīvos aktus, kas nodoti izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Veicot

inkasācijas uzdevumus no /pers. B/ zvērināta tiesu izpildītāja ir piedzinusi daļu no parāda, kā rezultātā tiesas sēdē tika samazināts pieteiktās

kompensācijas apmērs. Piedziņas process uz lietas izskatīšanas dienu ir joprojām aktīvs. Tiesai iesniegtajos lēmumos norādītais nodokļu pamatparāds ir

tas pats nodokļu pamatparāds, kas norādīts apsūdzībā un par ko tika pieteikta kompensācija par mantisko kaitējumu, tikai administratīvā procesa

ietvaros papildus tiek prasīta nokavējuma nauda. Zvērinātas tiesu izpildītājas ieskaitītas summas tiek novirzītas proporcionāli gan pamatparāda, gan

nokavējuma naudas segšanai.

Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka jau šobrīd administratīvā procesa ietvaros veic maksājumus par apsūdzībā norādītajiem nodokļu parādiem.

VID lēmumu izpilde nodota zvērinātai tiesu izpildītājai A.Biķei. Piedziņas process uz tiesas sēdes dienu ir aktīvs. Administratīvā procesa ietvaros izdotos

VID lēmumus nav apstrīdējis.

Tiesai nav pamata apšaubīt cietušā VID pārstāves un apsūdzētā tiesas sēdē sniegtās liecības, jo tās ir savstarpēji saskanīgas un atzīstamas par

ticamām. Liecībās norādītie fakti apstiprinās ar VID 2018.gada 12.novembra lēmumu Nr.31.4-4.6.2/74467 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

(lietas 2.sējums 131.-132.lapa), VID 2019.gada 13.septembra lēmumu Nr.31.4-4.6.2/60266 “Par grozījumiem 2018.gada 12.novembra lēmumā

Nr.31.4-4.6.2/74467 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu” (lietas 2.sējuma 134.lapa), VID 2018.gada 30.maija lēmumu Nr.4.3-13/37113 “Par

SIA “/nosaukums/” nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no /pers. B/” (lietas 2.sējuma 136.-140.lapa), izdrukas no VID Nodokļu

informācijas sistēmas par /pers. B/ – nodokļu maksātāja atlikumu vēsturi uz 2019.gada 4.decembri (lietas 2.sējuma 142.-144.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa nepārprotami konstatē, ka par nenomaksātajiem nodokļiem, kas ietverti apsūdzībā un cietušā pieteiktajā kompensācijā

par mantisko kaitējumu, paralēli krimināllietas iztiesāšanai, noris piedziņa administratīvā procesa ietvaros. Ievērojot Senāta Krimināllietu departamenta

senatoru kopsapulces 2019.gada 19.jūnija lēmumā par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas noteikto, šajā

gadījumā kaitējuma kompensācija nav nosakāma.

Ja cietušais VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā

atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta (sk.

Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces 2019.gada 19.jūnija lēmumā par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par

izvairīšanos no nodokļu nomaksas).

Lietisko pierādījumu lietā nav.

Manta, kurai uzlikts arests, lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.panta otro daļu, 499.panta otro un ceturto daļu 511., 512.pantu, 514.panta pirmo daļu, 520.panta

pirmo daļu, 523., 524., 527.pantu, 528.panta pirmo un otro daļu, 529.pantu, 530.panta pirmo, trešo un piekto daļu, tiesa

nosprieda:

atzīt par vainīgu /pers. B/ Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) gadu, atņemot uz 2 (diviem) gadiem ieņemt noteiktu amatu – valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo, otro un trešo daļu, brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti un neizpildīt, ja 1 (viena) gada 6

(sešu) mēnešu pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi

reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Nosacīti notiesātā uzraudzību pārbaudes laikā uzdot Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, atbilstoši notiesātā deklarētajai

dzīvesvietai.

Sodu izpilda Valsts probācijas dienests. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmo daļu, notiesātajam ir pienākums reģistrēties

Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai 10 (desmit) darbdienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā

stāšanās.

Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kompensāciju par mantisko kaitējumu 32763,29 euro (trīsdesmit divi tūkstoši septiņi simti sešdesmit trīs euro

29 centi) apmērā kriminālprocesā nenoteikt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes

rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2020.gada 9.aprīļa.

Tiesnesis J.Bumbieris