Court convicted a bankruptcy administrator of misappropriation and abuse of office for selling property improperly.

Lieta Nr.11514004316

Lietas arhīva Nr.K33-0031-21/11

ECLI:LV:RIRT:2021:0510.11514004316.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 10. maijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa

piedaloties prokurorei B. Balodei

aizstāvei V. Brakšai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par diviem noziedzīgiem

nodarījumiem pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas un diviem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 318.

panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, būdama persona, kurai šī manta uzticēta un

kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās),

kā arī, būdama valsts amatpersona,a izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības

izraisījušas smagas sekas, un proti:

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 29. septembra lēmumu tika nolemts ierosināt /pers. B/

maksātnespējas procesa lietu. Ar /datums/ spriedumu lietā Nr./numurs/ tika pasludināts fiziskās personas /pers. B/

maksātnespējas process un par administratori iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore /pers. A/ sertifikāta

Nr./numurs/, prakses vieta /adrese A/, kura saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu un Maksātnespējas

likuma pārejas noteikumu 11.punktu, kopš 2015. gada 1. marta ir uzskatāma par valsts amatpersonu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu, ņemot vērā, ka /pers. B/ maksātnespējas process tika

uzsākts līdz 2010. gada 31. oktobrim, maksātnespējas procesā bija piemērojams Maksātnespējas likums, kas spēkā līdz

2010. gada 31. oktobrim.

Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma 159. panta otrās daļas 8.punkts noteica, ka pēc fiziskas personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas /pers. A/, kā administratorei bija pienākums pārdot fiziskās personas mantu izsolē,

kā arī atbilstoši Maksātnespējas likuma 175. panta trešās daļas noteikumiem, ka Civilprocesa likumā noteiktās tiesu

izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas, izsoli

veic administrators, maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ lietā /datums/ laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts

sertificēta maksātnespējas procesa administratore /pers. A/ sludinājums par nekustamā īpašuma, kadastra Nr./kadastra

numurs A/, kas atrodas /adrese B/, izsoli, nosakot izsoles nodrošinājuma summu - 14900 euro apmērā.

/pers. A/, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, proti, pretēji

Maksātnespējas likuma 161. panta 3.punktam, kurā noteikts, ka fiziskai personai ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc

maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un iesniegt administratoram dokumentu, kas apliecina

minēto darbību izpildi un Maksātnespējas likuma 159. panta pirmajai daļai, kurā noteikts, lai nodrošinātu fiziskās personas

maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic šīs personas darbības uzraudzību atbilstoši tās

maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām,

/pers. A/, lai nodrošinātu piekļuvi naudas līdzekļiem, kuri iegūti no izsoles fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas

procesā, pretēji Maksātnespējas likuma 135. panta septītajā daļā noteiktajam, ka jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli,

ieskaitāmi parādnieka kontā, sludinājumā norādīja, ka izsoles nodrošinājuma summa iemaksājama /pers. A/ AS “/Bankas

nosaukums/” kontā /konta numurs/. Atsaucoties uz sludinājumu, vēlmi piedalīties minētā nekustamā īpašuma izsolē izteica

/pers. C/, kurš 2015. gada 20. novembrī iemaksāja /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/” kontā /konta numurs/ izsoles

nodrošinājuma naudu 14900 euro apmērā.

/datums/ plkst.16.00 /adrese C/, notika /pers. A/ izsludinātā nekustamā īpašuma izsole, kurā tika izsolīts nekustamais

īpašums, kadastra Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese B/. Augstāko nosolīto cenu - 119200 euro nosolīja /pers. C/, kurš

2015. gada 15. decembrī iemaksāja daļu atlikušo pirkuma summu 46769,37 euro apmērā, /pers. A/ AS “/Bankas

nosaukums/” kontā /konta numurs/, bet atlikušā maksājuma daļu 60000 euro apmērā, pēc savstarpējās vienošanās ar /pers.

C/, /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/” kontā /konta numurs/ iemaksāja /pers. D/ maksājuma mērķī norādot - atlikušais

maksājums par nekustamo īpašumu /adrese B/, tajā skaitā valsts nodeva 2384 euro un 71,14 euro un 14,23 euro kancelejas

nodeva. Kopā /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/” kontā /konta numurs/ kontā par nosolīto nekustamo īpašumu /adrese

B/, tika iemaksāti 121669,37 euro.

Ar 2016. gada 29. marta Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu tika noraidīts maksātnespējīgās fiziskās

personas /pers. B/ maksātnespējas administratores /pers. A/ pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un atzīts par spēkā

neesošu 2015. gada 23. novembra izsoles akts Nr.1 par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, kadastra

Nr./kadastra numurs A/, pārdošanu otrajā izsolē /pers. C/. Ar 2016. gada 25. maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas lēmumu lietā Nr./numurs/ tika atstāts spēkā 2016. gada 29. marta Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas

lēmums.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma, kadastra /numurs A/, kas atrodas /adrese B/, izsole tika atzīta par spēkā

neesošu, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas procesa norisi, /pers. A/ izsolē iegūtie naudas

līdzekļi, nekavējoties bija jāatmaksā /pers. C/.

/pers. A/, būdama fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesa administratore - valsts amatpersona, kura tīši

ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas procesā iegūtiem naudas

līdzekļiem, kuri tika iegūti no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles, mantkārīgā nolūkā

nolēma prettiesiski iegūt maksātnespējas procesā iegūtos naudas līdzekļus un realizējot savu noziedzīgo nodomu, pārkāpjot

Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normas, nekavējoties neatgrieza /pers. C/ no nekustamā īpašuma izsoles

iegūtos naudas līdzekļus 121669,37 euro apmērā, bet izlietoja tos savām vajadzībām.

Tādā veidā /pers. A/, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli,

proti, prettiesiski ieguva svešu mantu - naudu 121669,37 euro apmērā, kas ir lieli apmēri, būdama persona, kurai šī nauda

uzticēta, un, kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), nodarot /pers. C/ materiālos zaudējumus lielā apmērā, kas saskaņā

ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmo daļu uzskatāmas par smagām

sekām.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā

un Krimināllikuma 318. panta trešajā daļā.

[2] Turklāt /pers. A/ izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, būdama persona, kurai šī manta

uzticēta un kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās),

kā arī, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības

izraisījušas smagas sekas, un proti:

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/ spriedumu lietā Nr./numurs/ tika pasludināts fiziskās

personas /pers. G/ maksātnespējas process un par administratori iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore

/pers. A/ sertifikāts Nr./numurs/, prakses vieta /adrese A/, kura saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu kopš

2015. gada 1. marta ir uzskatāma par valsts amatpersonu.

Atsaucoties uz /datums/ Maksātnespējas reģistrā pieejamo ierakstu par /pers. G/ fiziskas personas maksātnespējas

procesa pasludināšanu administratorei /pers. A/ tika iesniegti sekojošu kreditoru prasījumi: AS “West Kredit” par kopējo

prasības summu 15562,07 euro, AS “/Bankas nosaukums/” par kopējo prasības summu 2394,85 euro, AS “/Bankas

nosaukums/” par kopējo prasības summu 750,86 euro, Rīgas Domes Pašvaldību ieņēmumu pārvalde par kopējo prasības

summu 174,91 euro, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par kopējo prasības summu 13197,02 euro, AS “Latvijas Gāze” par

kopējo prasības summu 123,53 euro.

Ņemot vērā Maksātnespējas likuma 128. panta pirmo daļu, ka fiziskas personas maksātnespējas procesam tiek

piemēroti juridiskas personas maksātnespējas noteikumi, ievērojot Maksātnespējas likuma 14. nodaļas noteikumus,

atbilstoši Maksātnespējas likuma regulējumam administrators bankrota procedūras ietvaros izstrādā parādnieka mantas

pārdošanas plānu un ņemot vērā Maksātnespējas likuma 111. panta un 148. panta noteikumus nodrošina parādnieka mantas

pārdošanu, maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ lietā /datums/ laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts

sertificētas maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ sludinājums par nekustamā īpašuma - dzīvokļa īpašums

Nr./numurs/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 5964/391848 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un

zemesgabala /adrese D/, reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra Nr./kadastra numurs B/(turpmāk dzīvoklis /adrese D/) izsoli, nosakot

izsoles sākumcenu 23500 euro apmērā.

/pers. A/, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, proti, pretēji

Maksātnespējas likuma 137. panta pirmajam punktam, kurā noteikts, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa

pasludināšanas un bankrota procedūras uzsākšanas /pers. A/, kā administratorei bija jāatver uz sava vārda kontu

kredītiestādē kreditoru prasījumu apmierināšanai bankrota procedūras ietvaros, ja administratoram tiek nodoti naudas

līdzekļi saskaņā ar Maksātnespējas procesa likuma 139. panta 2.punktu vai parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros ir

paredzēta mantas pārdošana, /pers. A/, lai nodrošinātu piekļuvi naudas līdzekļiem, kuri iegūti no izsoles fiziskās personas

/pers. G/ maksātnespējas procesā, sludinājumā norādīja, ka izsoles nodrošinājuma summa 2350 euro iemaksājama /pers. A/

AS “/Bankas nosaukums/” kontā /konta numurs/. Atsaucoties uz sludinājumu vēlmi piedalīties minētā nekustamā īpašuma

izsolē izteica /pers. H/, kura 2016. gada 25. janvārī iemaksāja /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/” kontā /konta numurs/

izsoles nodrošinājuma naudu 2350 euro apmērā.

/datums/ plkst.13.00 /adrese E/, notika /pers. A/ izsludinātā nekustamā īpašuma izsole, kurā tika izsolīts dzīvoklis

/adrese D/. Augstāko nosolīto summu 32900 euro nosolīja /pers. H/ pilnvarotā persona /pers. I/. Pamatojoties uz to 2016.

gada 4. februārī /pers. H/ iemaksāja atlikušo pirkuma summu 31293,37 euro apmērā, /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/”

kontā /konta numurs/.

Ņemot vērā to, ka dzīvoklis /adrese D/, tika izsolīts par pirkuma summu 32900 euro un ar 2016. gada 2. maijā Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu tika apmierināts maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas administratores /pers. A/ pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu

uz ieguvēja vārda, maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas administratore /pers. A/, būdama

valsts amatpersona, kura tīši ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas

procesā iegūtiem naudas līdzekļiem, kuri tika iegūti no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles,

mantkārīgā nolūkā nolēma prettiesiski iegūt maksātnespējas procesā iegūtos naudas līdzekļus un realizējot savu noziedzīgo

nodomu, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 147. panta trešo un ceturto daļu, kurās noteikts, ka līdzekļi, kas iegūti, pārdodot

par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu, novirzāmi nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai, savukārt

nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm un tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru

prasījumi proporcionāli katra kreditora pamatparāda summai un no parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc

nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus

prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram), pretēji Maksātnespējas likuma 128. panta ceturtajā daļā

noteiktajam mērķim - pēc iespējas pilnīgāku kreditoru prasījumu apmierināšanu no parādnieka mantas realizācijas rezultātā

iegūtajiem naudas līdzekļiem, izsolē iegūtos naudas līdzekļus, nenovirzīja nodrošināto un nenodrošināto kreditoru

prasījumu segšanai: AS “West Kredit” 15562,07 euro apmērā, AS “/Bankas nosaukums/” 2394,85 euro apmērā, AS

“/Bankas nosaukums/” 750,86 euro apmērā, Rīgas Domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei 174,91 euro apmērā, SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” 13197,02 euro apmērā, AS “Latvijas Gāze” 123,53 euro apmērā, bet izlietoja tos savām

vajadzībām.

Tādā veidā /pers. A/, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli,

proti, prettiesiski ieguva svešu mantu - naudu 32203,24 euro apmērā, kas ir lieli apmēri, būdama persona, kurai šī nauda

uzticēta, un, kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), nodarot materiālos zaudējumus lielā apmērā, kas saskaņā ar likuma

“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmo daļu uzskatāmas par smagām sekām.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā

un Krimināllikuma 318. panta trešajā daļā.

[3] Prokurore grozīja apsūdzību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462. pantu un uzturēja to augstākminētajā

redakcijā.

Motīvu daļa

[ 4 ] Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ (turpmāk arī apsūdzētā) savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc

Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 179. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/

maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas

/pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina, savukārt pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas, kas

saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, apsūdzētā atzina pilnībā.

[5] Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētās vaina viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās daļas un

KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, un KL

179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas procesu ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī KPL) 520. pantā paredzētais pamats

notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar

izvirzīto apsūdzību, apsūdzētās attieksmi pret apsūdzību, to kopumā un savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem.

[6] Saskaņā ar apsūdzību apsūdzētā izdarīja divus noziedzīgus nodarījumus, atbildība par kuriem paredzēta KL

179. panta trešajā daļā un divus noziedzīgus nodarījumus, atbildība par kuriem paredzēta KL 318. panta trešajā daļā, t.i.,

par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, būdama persona, kurai šī manta uzticēta un kuras pārziņā tā atradusies

(piesavināšanās), kā arī, būdama valsts amatpersona izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs

darbības izraisījušas smagas sekas.

[7] Uzsākot lietas iztiesāšanu, apsūdzētā apliecināja, ka viņai ir saprotams, kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā

tiek apsūdzēta, savu vainu viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās

personas /pers. B/ maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās

fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina, pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās

daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, atzina pilnībā, un pēc

pierādījumu pārbaudes apsūdzētā, saskaņā ar KPL 503. panta trešo daļu iesniedza tiesai savu liecību rakstveidā, nolasot to

tiesas sēdē.

[7.1] Liecībā norādīts, ka viņa ir apsūdzēta par to, ka izdarīja svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā,

būdama persona, kurai šī manta ir uzticēta un kuras pārziņā tā atradusies, un, ka, būdama valsts amatpersona, izdarīju tīšas

darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, un, proti,

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas /datums/ spriedumu tika pasludināts fiziskās personas /pers. B/

maksātnespējas process un viņa tika iecelta par šī procesa maksātnespējas administratori.

/pers. B/ maksātnespējas process tika uzsākts līdz 2010. gada 31. oktobrim, līdz ar to maksātnespējas procesam bija

piemērojamas Maksātnespējas likuma, kas spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim, normas.

Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai nepareizi norādīts, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta 1. daļu

administratori, tas ir viņa, ir uzskatāmi par valsts amatpersonām no 2015. gada 1. marta.

Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 26. punktu, maksātnespējas

administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām no 2016. gada 1. janvāra. To nosaka minētā likuma Pārejas noteikumu

22. punkts - grozījums šajā likumā, ar kuru 4. panta pirmā daļa papildināta ar 26. punktu, stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 159. panta 2. daļas 8. punktu - pārdot fiziskās personas mantu izsolē, kā arī sniegt

šai personai informāciju par to šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā, viņai kā administratoram bija jāpārdod izsolē

/pers. B/ manta, saskaņā ar viņa sastādīto Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu. Izsoles tika

rīkotas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 175. panta 3. daļu - Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības

saistībā ar fiziskās personas mantas, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas, izsoli veic administrators.

Savukārt Civilprocesa likuma 606. panta 1. daļas 9. punkts un 607. pants nosaka, ka izsoles nodrošinājuma summa un

nosolītā summa ir maksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

To ņemot vērā, apsūdzība ir nepareizi atsaukusies uz Maksātnespējas likuma 161. panta 3. punktu - fiziskajai personai

ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un iesniegt

administratoram dokumentu, kas apliecina minēto darbību izpildi. Šī speciālā likuma norma regulē fizikās personas naudas

apriti, kas iegūta kā maksātnespējīgās fiziskās personas darba samaksa, brīvie naudas līdzekļi, citos banku kontos esoši

naudas līdzekļi vai atgūti līdzekļi, bet nav attiecināms nekustamā īpašuma izsolēs gūtiem naudas līdzekļiem. Maksātnespējas

likuma 161. pants nosaka fiziskās personas pienākumus maksātnespējas procesā, bet neregulē izsoles procedūru.

Maksātnespējas likuma 159. panta 1. daļa nosaka administratora darbības pēc fiziskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas un tas ir - lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi,

administrators veic šīs personas darbības uzraudzību atbilstoši tās maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un

kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām. Atsauce Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai uz šī

panta pirmo daļu nav pareiza, jo izsoļu kārtību nosaka Maksātnespējas likuma 175. panta 3. daļa un regulē Civilprocesa

likums.

Par fiziskai personai /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/, izsoli, sludinājums tika ievietots /datums/

laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā cita starp tika norādīts, ka izsoles nodrošinājums 14 900,00 euro ir

iemaksājams manā kā fiziskās personas administratora kontā AS /Bankas nosaukums/ kontā ar Nr. /konta numurs/. Šis, uz

mana vārda atvērtais bankas konts, tika izmantots arī citu fizisku personu maksātnespējas procesu nepieciešamībai un

nodrošināšanai.

Cietušais/pers. C/ 2015. gada 20. novembrī iemaksāja izsoles nodrošinājumu un nekustamā īpašuma izsolē, kas notika

/datums/, nosolīja augstāko cenu 119 200,00 euro par fiziskai personai piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/. Cietušais

2015. gada 15. decembrī iemaksāja administratora norādītajā kontā AS /Bankas nosaukums/ 46 769,37 euro. Cietušais,

kopsummā ar izsoles nodrošinājuma summu, pārskaitīja 61 669,37 euro uz norādīto bankas kontu.

Kā liecināja tiesā un arī sniedzot liecības iepriekšējās izmeklēšanas laikā, gan cietušais /pers. C/, gan liecinieks /pers.

D/, starp viņu un liecinieku /pers. D/ pastāvēja mutiska vienošanās, ka nosolīto summu samaksās kopīgi un pirkuma

summas daļu 60 000, 00 euro apmērā maksās /pers. D/. /pers. D/ 60 000, 00 euro pārskaitīja uz to pašu bankas kontu

2015. gada 21. decembrī.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 29. marta lēmumu tika noraidīts administratora pieteikums par

maksātnespējīgai fiziskai personai /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, izsoles akta apstiprināšanu. Ar Rīgas

apgabaltiesas /datums/ Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu tika atstāts spēkā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada

29. marta lēmums. Rīgas apgabaltiesas lēmumu viņa saņēma pasta sūtījumā 2016. gada 31. maijā.

Pēc tiesas nolēmuma saņemšanas viņa nekavējoties, tas ir 7 dienu laikā, veica naudas līdzekļu atskaitījumu cietušajam.

Naudas līdzekļus atskaitīja uz /pers. C/ bankas kontu sekojoši - 2016. gada 2. jūnijā 46 769, 37 euro un 2016. gada 6. jūnijā

14 900,00 euro. Saskaņā ar iepriekšēju Maksātnespējas administrācijas skaidrojumu un Civilprocesa likuma komentāriem –

nekavējoties ir termiņš, kas jāizpilda septītā dienā, bez tā viņa pasta sūtījumu pilnīgi noteikti nevarēja saņemt agrāk par trešo

dienu (neskaitot sestdienu un svētdienu) pēc sūtījuma nodošanas pastā. Šo termiņu "nekavējoties" attiecībā pret /pers. C/

esmu izpildījusi, līdz ar to neatzīst viņai celto apsūdzību attiecībā pret /pers. C/.

Attiecībā pret lieciniekam /pers. D/ atgrieztiem naudas līdzekļiem paskaidro sekojošo:

naudas līdzekļus 60 000,00 euro apmērā pārskaitīja uz SIA “/Nosaukums A/” bankas kontu /konta numurs/, AS

/Bankas nosaukums/. Iesniegumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz SIA norēķinu kontu saņēma no liecinieka /pers. D/

2016. gada 24. maijā, ko arī izpildīja 2016. gada 2., 3., 4. un 7. augustā, veicot pārskaitījumus pa daļām - 28 000,00 euro;

20 000; 10 000,00 un 2 000,00. Par šo no liecinieka /pers. D/ brāļa /pers. J/ saņēma mutiski izteiktu apliecinājumu, ka pret

mani par notikušo iebildumu nav.

Attiecībā par naudas līdzekļu atgriešanu /pers. D/ (tas ir SIA “/Nosaukums A/”) apsūdzība viņai nav izvirzīta.

Fiziskās personas maksātnespējas process uzsākts līdz 2010. gada 31. oktobrim, līdz ar to maksātnespējas procesam

tika piemērotas Maksātnespējas likuma, kas spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim, normas, savukārt izsole notika /datums/.

Kā valsts amatpersona viņa šajā laikā nepildīja administratora pienākumus.

Cietušā /pers. C/ pieteikumu par kaitējuma kompensāciju 2 760,00 euro apmērā neatzīst, jo, kā paskaidroja iepriekš,

cietušajam naudas līdzekļus atgrieza nekavējoties. Savukārt pieteikumā iekļautais aprēķins attiecībā pret SIA “/Nosaukums

A/” nav attiecināms uz viņai izvirzīto apsūdzību. Ne SIA “/Nosaukums A/”, ne liecinieks /pers. D/ kriminālprocesā nav

atzīti par cietušajiem (lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa).

[7.2] Pēc liecības nolasīšanas, apsūdzētā atbildot uz prokurores jautājumiem, liecināja, ka piekrīt tam, kas ir

norādīts apsūdzībā par to, ka attiecīgi šī ir daļa no pirkuma maksas, bet gribētu, lai šo situāciju saprot tiesa un klātesošie

zālē. Gan tiesas sēdē liecināja abas personas (/pers. C/ un /pers. D/), gan arī iepriekš izmeklēšanas laikā, ka pastāvēja viņu

(/pers. C/ un /pers. D/) starpā vienošanās par naudas līdzekļu sadali, kurš maksās, šis pirkums tiks izdarīts uz pusēm.

Izsolē piedalījās /pers. C/. /pers. D/ maksājumā norādīja – atlikusī daļa. /pers. D/ pats nepiedalījās izsolē, bet, kā viņš

liecināja, ka viņu starpā pastāv vienošanās par šīs summas sadales kārtību. Septiņās dienās neatgrieza naudu /pers. D/, jo

manā bankas kontā nebija šie naudas līdzekļi, līdz ko tie bija bankas kontā, es tos pārskaitīju uz /pers. D/ sagatavotu

iesniegumu par ieskaitīšanu attiecīgā SIA kontā. Nav tiesību rīkoties ar naudu, kas ieskaitīta manā kontā. Faktiski tā nauda,

kas tika ieskaitīta no /pers. D/ puses, bija jāatrodas kontā. Diemžēl pastāvēja tādi apstākļi, ka šī nauda nebija manā bankas

kontā, kādu iemeslu dēļ, acīmredzot, tāpēc esmu šeit tiesā un kādēļ pret mani tiek celtas apsūdzības. Es to nenoliedzu,

atzīstu savu vainu, bet attiecīgi par /pers. C/ naudas līdzekļiem, par ko man ir izvirzīta apsūdzība, uzskata, ka nekavējoši šo

naudu esmu aizskaitījusi. Man bija zināms, ka /pers. D/ ieskaita naudu par /pers. C/ piedalīšanos izsolē. Kad tika man

izsniegta apsūdzība, es atzinu savu vainu pilnībā, jā, piekrītot visiem apsūdzībā minētiem apstākļiem, var teikt, ka es ar

apsūdzību iepazinos burtiskā veidā tad, kad lieta bija nodota tiesā. Tajā brīdī ar ļoti paaugstinātu vainas un atbildības

sajūtu, es arī šobrīd uzskatu, ka esmu vainīga. Bija izveidojušās situācijas, bet ņemot vērā, ka man ir tiesības sevi aizstāvēt,

sniedza savus paskaidrojumus un vēlreiz uzsver, ka attiecībā par savām darbībām pret cietušo /pers. C/, neuzskata, ka

apsūdzība pret mani ir pareiza izvirzīta.

[7.3] Atbildot uz prokurora jautājumiem, apsūdzētā norādīja, ka ir amatpersona no 2016. gada 1. janvāra. Pēc

Maksātnespējas likuma, kas bija laikā, kad notika /pers. B/ fiziskas personas maksātnespējas process – uz 2010. gada

oktobri, regulējums atšķīrās no tā, kāds tas ir šobrīd. Pēc 2010. gada 31. oktobra būtiski mainījās likums. Izmainījās

noteikumi attiecībā par konta atvēršanu konkrētai personai. Uz to brīdi, kad notika /pers. B/ maksātnespējas process,

likums neprasīja, katram atsevišķi atvērt kontu, līdz ar to tika izmantots viņas atvērtais konts. Pēc tam likums mainījās un

tas paredzēja katrai personai atvērt kontu. Tas konts, kas bija jāatver pašai fiziskai personai, tas attiecās uz citiem

gadījumiem, nevis izsolēm. Izsoļu nauda tika ieskaitīta administratoru, ne fiziskas personas kontā. Tā to paredzēja likums.

200 euro bija viņas atlīdzība par maksātnespējas procesa vešanu. To naudu /pers. B/ skaitīja uz to pašu kontu. Tas konts,

kas viņam bija jāatver 1/3 daļas ienākumu un brīvo līdzekļu novirzīšanai, /pers. B/ gadījumā tāds konts neeksistēja. Tā bija

neveiksmīgu apstākļu sakritība, kādēļ, nebija iespējas uzreiz atgriezt naudu, ko ļoti nožēlo. Ļoti žēl, ka viņas rīcības dēļ, ir

bijis pamats ierosināt krimināllietu.

[7.4] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, apsūdzētā norādīja, ka tas ir cits likums, kas regulē valsts amatpersonas,

neattiecas uz maksātnespējas procesa regulējumu. Tie ir dažādi likumi, kas nosaka, kurā brīdī maksātnespējas administratori

tiek pielīdzināti valsts amatpersonām. Ar pierādījumiem tur nav nekāds sakars. /pers. G/ maksātnespējas procesa gadījumā

atzina, ka bija amatpersona, jo tajā brīdī, kad atzina savu vainu, tā uzskatīja, atzina abus sev inkriminētos pantus. Attiecībā

par /pers. B/ – savu vainu neatzīst.

[7.5] Apsūdzētā pēdējā vārdā izteicās, ka, neizmantos savas tiesības uz pēdējo vārdu.

[8] Pārbaudot un, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka apsūdzētās vaina divu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts KL 179. panta trešajā daļā un divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc KL 318.

panta trešās daļas, ir pierādīta ar krimināllietā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un

savstarpējā saistībā, vērtējot to attiecināmību, pieļaujamību, ticamību un pietiekamību.

Tiesa, pārbaudījusi un izanalizējusi visus krimināllietas materiālus un tiesas sēdē sniegtās liecības, kā arī noklausījusies

prokurores un aizstāves debašu runu, atzīst, ka apsūdzētās izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir kvalificējami pēc KL 179.

panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas.

[9] Ievērojot minēto, pastāv KPL 520. pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai (sprieduma [5]

punkts).

[ 1 0 ] Tiesa, neskatoties uz apsūdzētās izteikto attieksmi, par pret viņu izvirzīto apsūdzību, atzīst, ka viņas vaina

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts KL 179. panta trešajā daļā un KL 318. panta trešajā daļā, ir pierādīta ar

cietušo un liecinieku tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kā arī ar pārējiem kriminālprocesā pārbaudītiem pierādījumiem

to kopumā un savstarpējā sakarībā.

[11] Saskaņā ar KPL 124., 127. pantu kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību

taisnīgā noregulējumā. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai izmanto

pierādījumus.

KPL 512. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, un

rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, vai ar pierādījumiem,

kurus saskaņā ar šā likuma 125. panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā kopumā pārbaudītiem

pierādījumiem, rakstveida pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētās versiju savai aizstāvībai.

[12] Apsūdzētās vaina viņai inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta

trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu ir pierādīta pilnībā ar

sekojošiem pierādījumiem.

[12.1] Cietušā/pers. C/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka apsūdzētā vadīja izsoli, kurā bija piedalījies. Starp viņu un

/pers. D/ bija noslēgta mutiska vienošanās piedalīties izsolē un nopirkt nekustamo īpašumu /adrese B/. 2015. gada

novembrī piedalījās izsolē un to uzvarēja, mēneša laikā pārskaitīja visu naudu un gaidīja tiesas lēmumu par to, ka īpašums ir

viņa.

Par problēmām apsūdzētā nebrīdināja. Pa šo laiku noslēdza līgumus par mājas apkalpošanu ar AS “Latvijas Gāze”,

Latvenergo, apsardzes firmu. Neviens cits nebija nodarbojies ar mājas apsaimniekošanu, bet tā bija ziema. Janvārī vai

februārī uzzināja, ka nav uzvarējis izsolē, jo bija sajaucis bankas kontu, 2016. gada maijā saņēma tiesas lēmumu par izsoles

rezultātu anulēšanu, vēl pēc 10 - 15 dienām saņēma daļu savas iemaksātas naudas atpakaļ.

[12.1.1 ] Atbildot uz prokurores jautājumiem, cietušais /pers. C/ liecināja, ka Vienošanos par nekustamā īpašuma

iegādi ar /pers. D/ noslēdza aptuveni mēnesi pirms izsoles, ap 23. - 25. oktobri. Vienošanās paredzēja, ka viņi kopā finansēs

šo pirkumu. Izsoles nodrošinājuma naudu desmit procentu apmērā samaksāja pats, tie bija 14 900 euro, ko ieskaitīja uz

apsūdzētās norādīto kontu. Izsole notika /adrese C/ /datums/. Kopējā summa, par ko tika nosolīts nekustamais īpašums,

bija 119 tūkstoši euro apmērā plus 2% valsts nodeva, kopā 121 000 euro. Pēc izsoles bija iemaksājis 46 - 47 tūkstošus

euro, /pers. D/ pārējos 60 000 euro uz to pašu kontu.

Par to, ka tiesa nav akceptējusi izsoli, uzzināja no /pers. D/. Pēc kāda laika uzzināja, ka izsoles rezultāti tika anulēti, jo

apsūdzētā nebrīdināja banku, kuras labā tika ieķīlāts nekustamais īpašums.

2016. gada 24. vai 25. maijā atnāca vēstule, no kuras uzzināja, ka tiesas spriedums par izsoles rezultātu anulēšanu

stājies spēkā. Apsūdzētā atgrieza iemaksāto naudu divās daļās jūnija sākumā, precīzu datumu neatceras. Apsūdzētā atgrieza

/pers. D/ iemaksāto naudu daudz vēlāk, /pers. D/ rakstīja viņai vēstules, lai atgriež naudu. Nezinu uz kuras personas

iesnieguma pamata tika uzsākts šis kriminālprocess. No izsoles noteikumiem uzzināja, ka nekustamais īpašums piederēja

/pers. B/.

[12.1.2] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, cietušais /pers. C/ liecināja, ka īpašuma tiesības nebija nostiprinātas

Zemesgrāmatā. Pārslēdza apsaimniekošanas līgumus uz izsoles akta pamata pēc savas iniciatīvas, jo iepriekšējais saimnieks

pateica, ka māju vairāk neekspluatēs. Neatceras, vai tika informēts par to, ka kļūs par mājas īpašnieku, reģistrējot īpašuma

tiesības zemesgrāmatā un ka izsoles aktu varēs apstrīdēt. Visa viņa izsoles laikā iemaksātā nauda ir atgriezta.

[12.1.3 ] Atbildot uz advokāta D. Volksona jautājumiem, cietušais /pers. C/ liecināja, ka sakarā ar to, ka apsūdzētā

nepareizi izsludināja izsoli, bija radušies papildus zaudējumi, kopējo summu nevar uzreiz norādīt, bet tā ir lielāka par viņam

atgriezto naudu.

[12.1.4 ] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas cietušā /pers. C/ pirmstiesas procesā 2016. gada

21. jūlijā sniegtās liecības, ka tā kā pārvaldu valsts valodu neiebilstu, ka manis sniegtās liecības tiks pierakstītas valsts

valodā. Precīzu laiku tagad nepateiks, bet tas bija apmēram mēnesi pirms nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese B/

izsoles, kad /pers. D/ man piedāvāja piedalīties minētā nekustamā īpašuma izsolē, tā kā uz to brīdi, ne pašam /pers. D/, ne

viņa uzņēmuma SIA “/Nosaukums A/” nebija nepieciešamie finanšu līdzekļi. Piebildīšu, ka starp mani un /pers. D/ bija

mutiska vienošanās, ka es piedalos iepriekš minētajā nekustamā īpašuma izsolē un ja izsolē izdosies nosolīt iepriekš minēto

nekustamo īpašumu, tad kopīgi mēs arī šo nekustamo īpašumu realizēsim.

Līdz izsoles dienai es no savas puses veicu nekustamā īpašuma pirkuma nodrošināšanas iemaksu 14 900 euro

apmērā uz maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ norādīto bankas kontu, kurš bija norādīts izsoles

nosacījumos.

/datums/, kad notika nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese B/ otrā izsole, minēto īpašumu es nosolīju par

119 200,- euro, un mēneša laikā pēc izsoles uz maksātnespējas procesa administratores norādīto bankas kontu vajadzēja

pārskaitīt nosolīto naudu, kas tika arī izdarīts, un proti, es pārskaitīju 46 769.37 euro, un ja nekļūdos, tad /pers. D/ uz

apsūdzētās bankas kontu pārskaitīja 60 000,- euro, piebildīs, ka es /pers. D/ izrakstīju pilnvaru, uz kuras pamata tad arī uz

administratora konta tika veikts iepriekš minētās naudas summas pārskaitījums.

Vēlas norādīt, ka pēc tam kad nosolītā summa par nekustamo īpašumu mēneša laikā ir pārskaitīta uz

maksātnespējas procesa administratora norādīto kontu, tad uz tiesu ir jānosūta pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un

nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Tikai pēc tam, kad tiesai tika nosūtīts pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu, es uzzināju, ka administratore

ir pārkāpusi izsoles noteikumus, un proti, nodrošinātais kreditors nezināja par izsoli, un iesniedza tiesai sūdzību. Kā

rezultātā pamatojoties uz nodrošinātā kreditora AS “/Bankas nosaukums/” iebildumiem Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas 2016. gada 29. martā prasību noraidīja, izsoles aktu neapstiprināja un nosolītais nekustamais īpašums (par kuru bija

veikta apmaksa pilnā apmērā) netika nostiprināts uz ieguvēja vārda.

2016. gada maija mēnesī Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, bez pārsūdzības

iespējām. Pēc kā maksātnespējas administratore apsūdzētā pārskaitīja, manis iemaksāto naudu, un proti, 14 900 euro

(nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājumu) un 46 796.37 euro, bet cik zinu tad /pers. D/ viņa naudu nav atgriezusi, kā

rezultātā uz doto brīdi ir atgriezta tikai puse no summas, kas tika samaksāta par iepriekš minēto nekustamo īpašumu (lietas

1. sējuma 57. lapa).

[12.1.5] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas cietušā /pers. C/ pirmstiesas procesā 2017. gada

10. oktobrī sniegtās liecības, ka tā kā pārvaldu valsts valodu neiebilstu, ka manis sniegtās liecības tiks pierakstītas valsts

valodā.

Precīzu laiku tagad nepateiks, bet apmēram mēnesi pirms nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese B/ izsoles, /pers. D/

man piedāvāja piedalīties iepriekš minētā nekustamā īpašuma izsolē, tā kā uz to brīdi, ne pašam /pers. D/, ne viņa

uzņēmuma SIA “/Nosaukums A/” nebija nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Starp mani un /pers. D/ bija mutiska vienošanās, ka es piedalos iepriekš minētajā nekustamā īpašuma izsolē un ja izsolē

izdosies nosolīt iepriekš minēto nekustamo īpašumu, tad vēlāk kopīgi mēs arī šo nekustamo īpašumu realizēsim.

/datums/ /adrese C/, maksātnespējas administratore /pers. A/ rīkoja maksātnespējīgai fiziskai personai /pers. B/

piederošā nekustamā īpašuma (/adrese B/) izsoles, kuras laikā nekustamie īpašumi tika izsolīti un pārdoti par 119 200,-

euro. Izsoles laikā iegūtie finanšu līdzekļi 119 200,- euro apmērā, par izsolīto un pārdoto nekustamo īpašumu pārskaitīti

daļās uz apsūdzētās vārda atvērto norēķinu kontu, proti, līdz izsoles sākumam tika pārskaitīti nodrošinājuma summa 10 %

no nekustamā īpašuma novērtējuma un pēc tam tiek ieskaitīta atlikusī summa par nosolīto nekustamo īpašumu. Un, proti,

14 900,- euro līdz izsolei (nodrošinājuma summa 10% apmērā), pēc izsoles es pārskaitīju 46 796.37 euro apmērā un 60 000

euro uz apsūdzētās norēķinu kontu pārskaitīja /pers. D/. Minēto pārskaitījumu viņš (/pers. D/) veica uz manis izdotās

pilnvaras pamata, ar kuru es pilnvaroju /pers. D/ iemaksāt 60 000 euro apmērā uz maksātnespējas procesa administratores

apsūdzētās norēķinu kontu, kurš atvērts AS “/Bankas nosaukums/”, par manis nosolīto nekustamo īpašumu.

Vēlas norādīt, ka pēc tam kad nosolītā summa par nekustamo īpašumu mēneša laikā ir pārskaitīta uz maksātnespējas

procesa administratora norādīto kontu, tad uz tiesu ir jānosūta pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā

īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Pēc tam, kad tiesai bija nosūtīts pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu, uzzināja, ka administratore /pers. A/ ir

pārkāpusi izsoles noteikumus, proti, administratore nebija paziņojusi par otrās izsoles norisi, kā arī to, ka izsole notika

lejupejošu soli, kā rezultātā nodrošinātais kreditors iesniedza tiesai sūdzību, un pamatojoties uz nodrošinātā kreditora AS

“/Bankas nosaukums/” iebildumiem Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 29. martā maksātnespējīgās fiziskās

personas /pers. B/ maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu noraidīja,

un atzina par spēkā neesošu /datums/ izsoles aktu Nr.1 par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, pārdošanu

otrajā izsolē.

Zinu, ka iepriekš minētās tiesas lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja, bet 2016. gada 25. maijā Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā

pirmās instances tiesas spriedumu, bez pārsūdzības iespējām.

2016. gada 2. jūnijā /pers. A/ uz manu norēķinu kontu pārskaitīja 46 769.37 euro un 2016. gada 6. jūnijā 14 900 euro,

tādejādi ar diviem pārskaitījumiem apsūdzētā uz 2016. gada 6. jūniju bija pārskaitījusi apmēram pusi no iemaksātās summas

par nekustamo īpašumu, kurš tika izsoles laikā (/datums/) izsolīts un pārdots. Tajā pašā laikā 60 000 euro kurus uz

apsūdzētās norēķinu kontā, mēneša laikā pēc notikušās izsoles, ieskaitīja /pers. D/ nebija pārskaitījusi.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas 2016. gada augusta mēnesī /pers. A//pers. D/ norādīto kontu ir pārskaitījusi visu

viņa iemaksāto summu. Tādejādi apsūdzētā ir veikusi iemaksātās naudas atmaksu pilnā apmērā.

Ar naudas atmaksu, par izsoles laikā izsolīto un pārdoto iepriekš minēto nekustamo īpašumu, /pers. A/ kavējās, kā

rezultātā man tika radīts materiāls kaitējums (bet vēlos precizēt, ka šinī gadījumā, kad izsoles laikā tika izsolīts un pārdots

/pers. B/ piederošais nekustamais īpašums /adrese B/, apsūdzētā bija pārkāpusi izsoles noteikumus, proti, par izsoli nebija

brīdināts maksātnespējīgās personas nodrošinātais kreditors, kā rezultātā brīvie līdzekļi bija ieguldīti par īpašumu, kuru es

nevarēju realizēt tālāk pēc tam, kad tas ar tiesas lēmumu būtu nostiprināts uz ieguvēja (mana) vārda.

Kā rezultātā /pers. A/ rīcības rezultātā es nevarēju piedalīties citos projektos un izsolēs, tā kā uz nenoteiktu laiku bija

aizturēti brīvie finanšu līdzekļi. Precīzu kaitējumu summu, kura man tika radīta es uz liecības sniegšanas brīdi nevarēšu

pateikt, bet apņemos pieteikumu par materiālā zaudējuma kaitējumu, kāds man tika radīts apsūdzības rīcības rezultātā

iesniegt procesa virzītājam (lietas 2. sējuma 116. – 117. lapa).

[12.1.6 ] Pēc liecību nolasīšanas cietušais /pers. C/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības.

[12.1.7] Pēc liecību nolasīšanas cietušais /pers. C/, atbildot uz prokurores jautājumu liecināja, ka pārvalda latviešu

valodu.

[12.2] Liecinieka/pers. D/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka 2015.gada novembrī kopā ar /pers. C/ vienojās iegādāties

nekustamo īpašumu /adrese B/ apsūdzētās rīkotajā izsolē. Decembrī pēc vienošanās bija jāsamaksā 60 tūkstošus euro

apsūdzētajai, jo iegādājās šo īpašumu izsolē, ko arī izdarīja. Pēc tam, kad 2016. gada maijā tiesa neapstiprināja izsoli,

apsūdzētajai bija jāatgriež nauda, ko viņa izdarīja tikai jūnijā.

[12.2.1] Atbildot uz prokurores jautājumiem, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka par izsoli uzzināja no interneta 2015. gada

beigās. Izsole notika sakarā ar privātpersonas maksātnespēju, izsoles publikācijā bija minēts personas vārds, bet šobrīd to

neatceras. Ar /pers. C/ vienojāmies, ka izsolē iegādāsies īpašumu un pēc tam to pārdos, gūstot peļņu. Izsolē piedalījās

/pers. C/. Pirms izsoles bija jāveic nodrošinājuma iemaksa, šķiet, to iemaksāja /pers. C/. Nauda tika ieskaitīta uz apsūdzētās

konta, kas bija norādīts izsoles publikācijā. 2015. gada decembrī pēc izsoles pārskaitīja 60 tūkstošus euro. /pers. C/ tika

nosolīts īpašums, pēc kā bija dots mēnesis, lai samaksātu pirkuma maksu. Pārskaitot 60 000 euro uz kontu, maksājuma

mērķī norādīja, ka tas ir atlikušais maksājums par nekustamo īpašumu /adrese B/, valsts nodevas un kancelejas nodevas.

Precīzu summu, par kādu tika nosolīts nekustamais īpašums, neatceras. Ar apsūdzēto sazinājās viņa brālis /pers. J/.

Nesaprata, kāpēc uz /pers. C/ netiek nostiprinātas īpašuma tiesības. Uzzināja, ka apsūdzētā nebija paziņojusi bankai, ka

notiek izsole. Apsūdzētā bija informēta, ka viņš ar saviem naudas līdzekļiem piedalījās izsolē, nosūtīja viņai par to

paziņojumu. 2016. gada 24. maijā uzzināja, ka tiesa nav apstiprinājusi izsoles aktu, pēc kā uzrakstīja apsūdzētajai

paziņojumu ar lūgumu atmaksāt iemaksāto pirkuma maksu, kā šo paziņojumu nosūtīja - neatceras.

Mēģināja sazināties ar apsūdzēto telefoniski, apsūdzētā solīja, ka naudu atgriezīs, bet to neizdarīja. Uzticējās

apsūdzētajai, jo viņa ir valsts amatpersona. Apsūdzētā pēc telefona sarunas naudu neatgrieza, līdz ar ko, nolēma vērsties

policijā, iesniegumu rakstīja /pers. C/. /pers. C/ apsūdzētā atmaksāja viņa iemaksāto daļu īsā laikā pēc tiesas sprieduma.

[12.2.2] Atbildot uz advokāta D. Volksona jautājumiem, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka, iespējams, ka iesniegumu

policijā rakstīja /pers. J/ kā pilnvarota persona. Iespējams, ka elektroniski parakstīto iesniegumu par naudas samaksu sūtīja

caur e-pastu.

[12.2.3] Atbildot uz apsūdzētās jautājumiem, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka naudu pārskaitīja kā fiziskā persona, pēc

tiesas lēmuma lūdza atskaitīt naudas līdzekļus uz juridiskās personas kontu. Viņa norādītajai SIA tika atskaitīti naudas

līdzekļi.

[12.2.4 ] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka ar /pers. C/ noslēdza mutvārdu vienošanos

par īpašuma iegādi izsolē, lai vēlāk to pārdotu. Apsūdzētās kontā iemaksāja 60 000 euro, kas piederēja viņai kā fiziskajai

personai. Nauda tika atgriezta SIA /Nosaukums A/, SIA nav saistīta ar izsoli. Naudai nav sakara ar noziedzīgi iegūto

līdzekļu legalizāciju. Nauda tika atgriezta 2016. gadā no 2. līdz 10. augustam. Pašam ir vidējā izglītība, juridiskās izglītības

nav. Zināja, ka pēc izsoles /pers. C/ slēdza apsaimniekošanas līgumus ar Latvenergo, AS “Latvijas Gāzi”. Zināja, ka /pers.

C/ slēdzot apsaimniekošanas līgumus, nebija nekustamā īpašuma īpašnieks, tomēr /pers. C/ bija izsoles uzvarētājs, lai

īpašums nezaudētu savu vērtību, tas bija jāapkurina un jāapsargā.

[12.2.5] Atbildot uz prokurores jautājumu, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka viņš ir SIA “/Nosaukums A/” valdes

loceklis.

[12.2.6] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. D/ pirmstiesas procesā 2016. gada

27. jūlijā sniegtās liecības, ka precīzu laiku tagad nepateiks, bet tas bija apmēram 2015. gada 28. oktobrī, kad Latvijas

Vēstnesī bija ievietota informācija par nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese B/ otro izsoli, tā kā minētais īpašums mūs

ieinteresēja, tad piereģistrējāmies dalībai izsolei atbilstoši izsoles noteikumiem, precizēšu izsolei piereģistrējās /pers. C/. Kā

arī tika veikta 10 % iemaksa no izsoles sākumcenas, un proti, 14 900 euro.

Vēlas norādīt, un proti, tā kā interesēja nekustamais īpašums /adrese B/, bet līdz /datums/ ne manā, ne SIA

“/Nosaukums A/” rīcībā nebija nepieciešamie līdzekļi (nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums 14 900 euro apmērā),

tad /pers. C/ uz maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ norādīto bankas kontu pārskaitīja nekustamā īpašuma

pirkuma nodrošinājumu 14 900 euro apmērā un piedalījās nekustamā īpašuma izsolē. Kā arī starp mani un /pers. C/ pirms

izsoles bija savstarpēja vienošanās, un proti, ka ja izsolē /pers. C/ izdosies nosolīt iepriekš minēto nekustamo īpašumu, tad

summa par kuru tiks nosolīts nekustamais īpašums, tiks sadalīta uz pusēm, un proti, pusi nosolītas summa mēneša laikā

pēc izsoles veiks /pers. C/ un otru pusi maksājuma veiks pats, pēc kā nekustamais īpašums pēc adreses /adrese B/ tiks

kopīgi realizēts tālāk.

/datums/ /adrese C/, notika minētā nekustamā īpašuma izsole, uz kuru ieradās 17 izsoles pretendenti, ieskaitot /pers.

C/, kurš minēto nekustamo īpašumu nosolīja par 119 200 euro, un mēneša laikā pēc izsoles gan pats, gan /pers. C/

maksātnespējas administratores apsūdzētās norādītajā banka kontā veica naudas pārskaitījumu, norādu, ka 2015. gada 21.

decembrī pārskaitīja 60 000 euro, maksājuma mērķi norādot “atlikušais maksājums par NĪ /adrese B/, tajā skaitā valsts

nodeva 2384,00 euro un 71,14 euro un kancelejas nodeva 14,23 euro”. Pēc tam, kad ir veikts naudas pārskaitījums

maksātnespējas administratoram uz tiesu ir jānosūta pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma

nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Pēc tam, kad maksātnespējas administratore /pers. A/ bija iesniegusi tiesā pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un

nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, /pers. C/ kā izsoles dalībnieks no tiesas saņēma paziņojumu par

nodrošinātā kreditora AS “DNB banka” iebildumiem par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu

uz ieguvēja vārda. Nodrošinātajam kreditoram AS “/Bankas nosaukums/” bija iebildumi par to, ka maksātnespējas

administratore apsūdzētā nebija paziņojusi par otrās izsoles norisi, kā arī to, ka izsole notika lejupejošu soli. Kā rezultātā

pamatojoties uz nodrošinātā kreditora AS “/Bankas nosaukums/” iebildumiem Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2016.

gada 29. martā prasību par izsoles akta apstiprināšanu noraidīja un lietas /numurs/ ietvaros izsoles aktu neapstiprināja 2016.

gada 12. aprīlī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pieņēma maksātnespējas administratores apsūdzētās blakus sūdzību,

kuru 2016. gada 25. maijā izskatīja Rīgas apgabaltiesa, un minētās tiesas lēmums, bija atstāt spēkā Rīgas pilsētas Kurzemes

rajona tiesas 2016. gada 29. marta lēmumu negrozāmu, bez pārsūdzības iespējām.

Pirms tiesas sēdes, un porti, 2016. gada 24. maijā es maksātnespējas administratorei /pers. A/ elektroniski nosūtīju

iesniegumu, kurš bija parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, par to, ka ja nekustamais īpašums pēc adreses /adrese B/,

netiks nostiprināts uz ieguvēja vārda pēc Rīgas apgabaltiesas tiesneša lēmuma, tad lūdz atmaksāt samaksāto pirkuma

maksas daļu 60 000 euro apmērā uz iesniegumā norādīto AS “/Bankas nosaukums/” kontu.

Ne uz iesnieguma rakstīšanas brīdi, tiesībsargājošai iestādei, ne līdz liecību sniegšanas brīdim kriminālprocesa

ietvaros, par /datums/ nosolīto nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese B/, no maksātnespējas procesa administratores

/pers. A/ nav saņēmis pārskaitītos 60 000 euro. Kas maksātnespējas administratorei /pers. A/ bija jāpārskaita nekavējoties,

un proti, ja tiesa izsoles aktu neapstiprina un nekustamais īpašums netiek nostiprināts uz ieguvēja vārda, tad administratorei

pēc tiesas lēmuma saņemšanas ieskaitītā nauda ir nekavējoties jāpārskaita uz to kontu, no kura nauda tika ieskaitīta, ja vien

nav saņemts iesniegums, par citu kontu. Cik man ir zināms, tad /pers. C/ maksātnespējas procesa administratore /pers. A/

naudu ir pārskaitījusi.

Sazināties ar maksātnespējas administratori nav iespējams, tā kā uz telefona zvaniem viņa neatbild un prakses vietā ne

/adrese C/, ne /adrese A/ nav sasniedzama. Izņemot vienu reizi, kad izdevās sazvanīt /pers. A/, un kura telefonsarunas laikā

paskaidroja, ka naudu 6000 euro apmērā, viņa nevar pārskaitīt, tā kā naudas viņai nav, dēļ audita radītajām sekām.

Vēlas piebilst, ka pēc maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ pieprasījuma /pers. C/ administratorei nosūtīja

pilnvaru, ar kuru viņš pilnvaroja mani veikt naudas pārskaitījumu par nekustamo īpašumu /adrese B/ (lietas 1. sējuma 58. –

59. lapa).

[12.2.7] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. D/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības.

[12.2.8] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. D/, atbildot uz prokurores jautājumiem liecināja, ka protokolā ir

pārrakstīšanās kļūda summā, nevis 6000 euro, bet, tika pārskaitīti 60 000 euro. Pašam nebija pietiekami naudas līdzekļu, lai

pats iegādātos īpašumu.

[12.2.9] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. D/, atbildot uz advokāta D. Volksona jautājumu liecināja, ka pašam

bija 60 000 euro, līdz ar ko, lai savāktu īpašuma iegādei nepieciešamo summu, vienojās ar /pers. C/.

[12.2.10] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. D/, atbildot uz aizstāves jautājumu liecināja, ka puse no par

nekustamā īpašuma iemaksātās summas piederēja viņam un puse /pers. C/.

[12.3] Liecinieka/pers. B/ (/pers. B/) tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka apsūdzēto pazīst, jo viņa tika nozīmēta par

administratori maksātnespējas procesā. 2011. gadā vai 2010. gadā iesniedza iesniegumu par savu maksātnespēju. Izgāja

civilprocesu un manā civillietā apsūdzētā tika nozīmēta kā maksātnespējas administratore.

Man bija jāpārskaita 200 lati apsūdzētās kontā šī maksātnespējas procesa ietvaros. Administrators pildīja tās funkcijas,

kuras bija nozīmētas ar tiesu, cik tā saprata. Dažu gadu garumā notika manu nekustamo īpašumu pārdošana, manas

savstarpējās attiecības ar apsūdzēto aprobežojās tikai ar to, ka es pārskaitīju naudu, saņēmu vēstules un mēs reti tikāmies.

2014. vai 2015. gadā pēc apsūdzētās iesnieguma, process tika izbeigts un viss.

[12.3.1] Atbildot uz prokurores jautājumiem, liecinieks /pers. B/ liecināja, ka neatceras, ar kuru tiesas lēmumu tika

ierosināts mans maksātnespējas process. Laikam ar Pārdaugavas, neatceras. Atlīdzību apsūdzētajai pārskaitīja no savas

bankas uz AS “/Bankas nosaukums/”, uz to rēķina kontu, kuru man uzrādīja apsūdzētā. Sakarā ar likumdošanu, man bija

jāaizver visi bankas konti, kas bija citās bankās, un jāatver viens konts, ar kuru arī bija jāveic visi finanšu pārskaitījumi. Man

nav zināms, kur tika ieskaitīti līdzekļi, kas tika iegūti no manu nekustamo īpašumu pārdošanas izsolē. Man liekas, ka uz AS

“/Bankas nosaukums/” šie līdzekļi netika ieskaitīti, jo, pirmkārt, tās bija lielas naudas summas, bet uz AS “/Bankas

nosaukums/” nāca mana alga. Ar tiem līdzekļiem es maksāju administratoram naudu.

[12.3.2] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, liecinieks /pers. B/ liecināja, ka maksātnespējas process tika izbeigts sakarā

ar to, kad /Pilsētas nosaukums/ dome iesniedza papildus prasības sakarā ar 7000 vai 8000 latu (euro). Man viss īpašums

tika pārdots. Pēc tam, kad viss tika pārdots, process tika izbeigts, un tas palika neizpildīts.

[12.3.3] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. B/ pirmstiesas procesā 2016. gada

7. oktobrī sniegtās liecības, ka [..] neiebilst, ka protokols tiek pierakstīts valsts valodā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 29. septembra lēmumu tika ierosināta fiziskās

personas maksātnespējas lieta (mana). Administrators maksātnespējas procesa lietā bija /pers. A/. Uz doto brīdi neatceros

precīzu bankas konta numuru uz kuru es pārskaitīju administratoram ikmēneša maksājumus, bet apņemos tuvākajā laikā

noskaidrot un, tad tiesībsargājošai iestādei nodot iepriekš minēto informāciju (bankas konta numuru) (lietas 1. sējuma 60.

lapa).

[12.3.4] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. B/ pirmstiesas procesā 2016. gada

7. oktobrī papildus sniegtās liecības, ka [..] pie nopratināšanas protokola pievieno AS “/Bankas nosaukums/” norēķinu

konta izdruku kopijas uz divām A4 formāta lapām. No pievienotām kopijām ir redzams, ka maksātnespējas procesa

administratorei /pers. A/ pārskaitīja naudu uz viņas norādīto AS “/Bankas nosaukums/” norēķinu kontu /konta numurs/

(lietas 1. sējuma 61. – 63. lapa).

[12.3.5] Saskaņā ar KPL 501. panta 2. punktu, tiesas sēdē nolasītas liecinieka /pers. B/ pirmstiesas procesā 2016. gada

22. novembrī papildus sniegtās liecības, ka [..] neiebilst, ka protokols tiek pierakstīts valsts valodā, tā kā saprotu latviešu

valodu. Precīzu datumu tagad jau nepateiks, kad tieši tika pasludināts mans maksātnespējas process, bet tas bija 2010.

gads.

Pēc tam, kad bija pasludināts maksātnespējas process administratore /pers. A/ man paskaidroja, ka man ir

jāslēdz visi savi norēķinu konti, un atvērt jaunu kontu, kas tika arī izdarīts. Norēķinu kontu es atvēru AS “/Bankas

nosaukums/” un par minēto faktu informēju administratori apsūdzēto. Uz manis atvērto AS “/Bankas nosaukums/” norēķinu

kontu tika pārskaitīta mana mēnešalga un no šī konta tika veikti pārskaitījumi kreditoriem saskaņā ar tiesas apstiprinātu

saistību dzēšanas plānu, kā arī veicu pārskaitījumus administratorei, minētie pārskaitījumi, tika veikti pamatojoties uz

apsūdzētās izrakstītiem rēķiniem.

Var liecināt, ka izsoles laikā tika pārdoti man piederošie nekustamie īpašumi, tad uz kontu, kurš tika atvērts AS

“/Bankas nosaukums/” nebija veikti naudas pārskaitījumi, kuri tika iegūti izsoles laikā. Uz kuru norēķinu kontu tika

pārskaitīta izsoles laikā iegūtā nauda es nezinu, kā arī vēlos norādīt, ka nepiedalījos nevienā izsolē.

Pie protokola pievienoju rēķina Nr.27-6/2013 kopiju uz vienas lapas (lietas 1. sējuma 64. – 65. lapa).

[12.3.6] Pēc liecību nolasīšanas liecinieks /pers. B/ uzturēja savas iepriekš sniegtās liecības.

[12.3.7] Pēc liecību nolasīšanas, liecinieks /pers. B/, atbildot uz prokurores jautājumiem, liecināja, ka nepārvalda

latviešu valodu, es tikai saprotu, bet ne visu. Attiecībā par nopratināšanas protokolu, man izmeklētāja nolasīja liecību, tulka

nebija. Apstiprina, ka viņa liecība ir pierakstīta pareizi, pierakstīts no maniem vārdiem.

[12.4] Ar SIA “ /Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuras vārdā rīkojas valdes priekšsēdētājs

/pers. D/ 2015. gada 25. jūnija Komercpilnvaru /pers. J/ (lietas 1. sējuma 4. – 6. lapa), ar 2015. gada 21. augusta

Universālpilnvaru /pers. J/ (lietas 1. sējuma 7. – 10. lapa),

[12.5] Ar /pers. D/ 2016. gada 24. maija iesniegumu /pers. A/ par pirkuma maksas daļas atmaksu (lietas 1. sējuma 11.

lapa).

[12.6] Ar 2015. gada 21. decembra AS “/Bankas nosaukums/” maksājuma uzdevumu, no kura redzams, ka /pers. D/

veicis 60 000 euro iemaksu /pers. A/ AS “/Bankas nosaukums/” kontā Nr./konta numurs/ (lietas 1. sējuma 21. lapa).

[12.7] Ar SIA “ /Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, /pers. D/ konta pārskatu par laika periodu no

2015. gada 27. decembra līdz 2016. gada 8. jūlijam (lietas 1. sējuma 22. – 38. lapa).

[12.8] Ar Pilnvarojumu /numurs/, no kura redzams, ka /pers. C/ (pilnvarojumā saukts Pilnvaras devējs) pilnvaro /pers.

D/ (pilnvarojumā saukts Pilnvaras ņēmējs) iemaksāt /pers. A/ 60 000 euro apmērā, pārskaitot uz administratores /pers. A/

kontu Nr./konta numurs/, kurš atvērts AS “/Bankas nosaukums/” par Pilnvaras devēja nosolīto īpašumu, kas atrodas

/adrese B/, kuru Pilnvaras devējs ir nosolījis /datums/ administratores /pers. A/ rīkotajā izsolē (lietas 1. sējuma 42. lapa).

[12.9] Ar AS “/Bankas nosaukums/” 2016. gada 8. jūlija Izziņu Nr.B01.01-16.1/BADN-5686 par to, ka laika periodā no

2015. gada 21. decembra līdz 2016. gada 7. jūlijam /pers. D/ nav saņēmis ieskaitījumu no /pers. A/ (lietas 1. sējuma 43.

lapa).

[12.10] Ar /pers. C/ konta pārskatu par 2016. gada 2. jūniju, no kura redzams, ka no /pers. C/ konta uz /pers. A/ kontu

Nr./konta numurs/ pārskaitīti 46 769.37 euro ar informāciju saņēmējam: atlikušais maksājums par NI /adrese B/ (lietas 1.

sējuma 44. lapa).

[12.11] Ar /pers. C/ konta pārskatu par 2016. gada 6. jūniju, no kura redzams, ka no /pers. C/ konta uz /pers. A/ kontu

Nr./konta numurs/ pārskaitīti 14 900.00 euro ar informāciju saņēmējam: nodrošinājums par NI /adrese B/ (lietas 1. sējuma

45. lapa).

[12.12] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 29. marta lēmumu lietā Nr./numurs/ nolemts

maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ pieteikums par izsoles akta

apstiprināšanu noraidīts. Atzīts par spēkā neesošu /datums/ izsoles akts Nr.1 par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma

/adrese B/, pārdošanu otrajā izsolē /pers. C/ (lietas 1. sējuma 48. – 50. lapa).

[12.13] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija lēmumu lietā Nr./numurs/ nolemts Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 29. marta lēmums atstāts negrozīts, bet maksātnespējīgās fiziskās personas

/pers. B/ maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ blakus sūdzība noraidīta (lietas 1. sējuma 51. – 53. lapa).

[12.14] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 9. augusta lēmumu lietā Nr./numurs/ apmierināts

maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ pieteikums par maksātnespējas procesa izbeigšanu (lietas 1. sējuma 67. –

68. lapa).

[12.15] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 29. septembra lēmumu lietā Nr. /numurs/ ar kuru nolemts

ierosināt /pers. B/ maksātnespējas procesa lietu (lietas 1. sējuma 72. lapa).

[12.16] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 7. oktobra lēmumu lietā Nr./numurs/ par administratora

iecelšanu /pers. B/ maksātnespējas procesā (lietas 1. sējuma 73. lapa).

[12.17] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 29. oktobra lēmumu lietā Nr./numurs/ par administratora

atkāpšanās pieņemšanu /pers. B/ maksātnespējas procesā (lietas 1. sējuma 74. – 75. lapa).

[12.18] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas /datums/ lēmumu lietā Nr./numurs/ par administratora /pers. A/

iecelšanu /pers. B/ maksātnespējas procesā (lietas 1. sējuma 76. lapa).

[12.19] Ar administratores /pers. A/ oficiālu paziņojumu Latvijas Vēstnesī par /pers. B/ piederošā īpašuma izsoli (lietas

1. sējuma 77. lapa).

[13] Apsūdzētās vaina viņai inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta

trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu ir pierādīta pilnībā ar

sekojošiem pierādījumiem.

[13.1] Cietušā AS “/Bankas nosaukums” pārstāves /pers. K/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka /pers. G/ bija AS

“/Bankas nosaukums/” kliente. 2015. gada 23. oktobrī AS “/Bankas nosaukums/” pieteica kreditora prasījumu par summu

750,86 euro par aktīvās kartes parādu. Pēc kriminālprocesa uzsākšanas 2018. gada 28. septembrī saņēma parādu no /pers.

L/, maksājuma mērķī bija norādīts par /pers. G/ maksātnespējas procesu. Līdz ar to AS “/Bankas nosaukums/” ir saņēmusi

līdzekļus un neuztur cietušā statusu.

[13.2] Cietušās AS “West Kredit” pārstāvja /pers. M/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka starp AS “West Kredit” un

/pers. G/ 2010. gada 2. jūlijā tika noslēgts aizdevuma līgums ar Nr.10.02.07/3, saskaņā ar šo līgumu, aizdevuma atmaksu

/pers. G/ nodrošināja ar ķīlu – dzīvokļa īpašumu ar Nr./numurs/, /adrese D/. Šis nekustamais īpašums bija nodrošinājums

aizdevuma līguma izpildei. 2015. gada 15. oktobrī AS “West Kredit” nosūtīja apsūdzētajai paziņojumu ar lūgumu iekļaut

AS “West Kredit” kreditoru sarakstā ar prasības summu 15,562,07 euro. Uz to brīdī bija informācija, ka /pers. G/ ar tiesas

lēmumu ir pasludināts maksātnespējas process. Izmantoja savas kreditora tiesības un nosūtīja savu lūgumu. Apsūdzētā

ievērojot, mantas pārdošanas plānu, nodrošina parādnieka mantas pārdošanu izsolē, ko nosaka Maksātnespējas likuma 145.

pants. /datums/ nekustamo īpašumu par augstāko cenu 32 900 euro nosolīja /pers. H/ un, atbilstoši Civilprocesa likuma

611. panta otrajai daļai – 2016. gada 4. februārī, apsūdzētā iemaksāja bankas kontā atlikušo nosolīto summu 31 293.37

euro, valsts nodevu – 71,14 euro. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 2. maija lēmumu, kurš stājās

spēkā tā paša gada 24. maijā – apmierināts maksātnespējas administratora pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un

nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvējas – /pers. H/ vārda. 2016. gada 6. septembrī elektroniskā veidā vērsās pie

apsūdzētās, ar lūgumu sniegt informāciju par to, kad kreditors saņems izsolē iegūtos naudas līdzekļus, uz ko atbilde netika

sniegta. 2016. gada 21. septembrī AS “West Kredit” saņēma 2016. gada 7. septembra apsūdzētās aprēķinu par naudas

sadali, vienlaicīgi lūdzot AS “West Kredit” paziņot konta numuru, uz kuru ir pārskaitāmi naudas līdzekļi par parādnieka

mantas pārdošanu izsolē. 2016. gada 26. septembrī AS “West Kredit” nosūtīja atbildi uz pieprasījumu, kurā norādīja konta

numuru, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi. 2016. gada 31. oktobrī apsūdzētajai atkārtoti nosūtīja atbildi par konta

numuru, vienlaicīgi lūdzot veikt summas pārskaitījumu. Naudas summas no apsūdzētās AS “West Kredit” nav saņēmusi.

AS “West Kredit” vērsās ar sūdzību pie maksātnespējas administrācijas. Uzzināja no policijas, ka pret apsūdzēto ir uzsākts

kriminālprocess. Divas reizes lūdza atzīt par cietušo, bet policija ar saviem nepamatotiem lēmumiem atteica, nevēlējās atzīt

AS “West Kredit” par cietušo. Beigās tika atzīti par cietušajiem, un tad iesniedza pēc policijas pieprasījuma pieprasītos

dokumentus, noslēgto aizdevuma līgumu ar visiem pielikumiem, maksājuma grafiku, ķīlas līgumu, un citus dokumentus, kas

bija /pers. G/ aizdevuma lietā. Kad bija atzīti par cietušajiem un līdz šim brīdim summa bija 3813,32 euro.

[13.2.1] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, cietušās AS “West Kredit” pārstāvis /pers. M/ liecināja, ka aprēķins

veicams visiem klientiem, pēc iepriekš izstrādātām procedūrām.

[13.2.2] Savukārt 2020. gada 28. septembrī tiesā saņemts AS “West Kredit” iesniegums šajā lietā, kurā norādīts, ka

[..] nesagaidot administratores /pers. A/ kreditoram piederošo naudas summu, AS “West Kredit” iesniedza Rīgas rajona

tiesā prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu, tika ierosināta civillieta Nr./numurs/. 2017.

gada 21. jūlijā tika pieņemts lēmums par prasības nodrošināšanu un ar /datums/ tiesas spriedumu AS “West Kredit”

prasība apmierināta pilnā apmērā, taisīts Aizmugurisks spriedums. [..] Līdz šī iesnieguma sagatavošanas brīdim,

atlikusī, nesaņemtā naudas summa nav mainījusies.

2020. gada 11. februārī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu civillietā Nr./numurs/,

apmierināts zvērināta tiesu izpildītāja G. Hmeļevska pieteikums 2019. gada 10. septembra izsoles akta apstiprināšanai, par

nekustamā īpašuma “/Nosaukums C/, kas atrodas /Nosaukums/ ielā, /Apdzīvotas vietas nosaukums/, /Novada nosaukums/

novadā, pārdošanu izsolē par nosolīto cenu 175 000.00 euro un nostiprināšanai uz ieguvēja SIA “/Nosaukums B/”,

reģistrācijas numurs /numurs/, vārda, dzēšot uz nekustamo īpašumu visas ierakstītās parādu saistības un aizlieguma

atzīmes, t.sk., dzēšot par labu AS “West Kredit” nostiprināto atzīmi – ķīlas tiesība prasības nodrošināšanai, kā arī

nostiprināto hipotēku 16 356.41 euro apmērā.

No iepriekš minētā nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē iegūtie naudas līdzekļi 175 000.00 euro apmērā,

pašlaik glabājas zvērināta tiesu izpildītāja G. Hmeļevska depozīta kontā, un ar to ir pietiekami skaidrs, ka AS “West

Kredit”, kā nodrošinātais kreditors var sagaidīt un saņemt tai pienākošos naudas summu 3813,32 euro apmērā. [..]

Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā un vadoties no KPL 351. panta pirmās un

piektās daļas cietusī AS “West Kredit”, reģistrācijas numurs 40003270389, atsauc un ar to neuztur pieteikumu par materiālo

kompensāciju 3813,32 euro apmērā (lietas 5. sējuma 132. lapa).

[13.2.3] Atbildot uz prokurores jautājumiem, cietušās AS “West Kredit” pārstāvis /pers. M/ liecināja, ka uztur

iesniegumu, kuru iesniedzām, ņemot vērā to, ka iesniegumā ir izklāstīti visas lietas apstākļi. Ņemot vērā, ka naudas līdzekļi

par izsolē pārdoto īpašumu 175 000 euro pašlaik glabājas pie zvērināta tiesu izpildītāja G. Hmeļevska depozīta kontā, ar to

ir pietiekami skaidrs, ka AS “West Kredit” var saņemt pienākošos 3813,32 euro. Atsauc un neuztur pieteikto materiālā

kaitējuma kompensāciju.

[13.3] Cietušās AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāles pārstāves /pers. N/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka tika

noslēgts aizdevuma līgums ar /pers. G/, saskaņā ar kuru tika izsniegts aizdevums 1713,17 euro. Saistības netika pildītas.

AS “/Bankas nosaukums/” atkāpās no aizdevuma līguma, jo saistības netika pildītas. /datums/bija pieejams ieraksts par to,

ka /pers. G/ ir uzsākts maksātnespējas process. AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiālei bija tiesības pieteikt kreditora

prasījumu. 2015. gada 29. oktobrī pieteica kreditora prasījumu, norādot saistību apmēru 2394,85 euro, kas sastāvēja no

aizdevuma pamatsummas 1643,96 euro un nesamaksātiem procentiem - 586,47 euro, līgumsoda - 164,40 euro. 2015. gada

17. novembrī saņēma informāciju no apsūdzētās par to, kādi ir prasījumi un kādā apmērā ir atzīti. Arī AS “ /Bankas

nosaukums/” prasījums tika atzīts. 2015. gada 21. novembrī no apsūdzētās tika saņemts mantas pārdošanas plāns. 28.

septembrī 2018. gadā kontā tika saņemti naudas līdzekļi 1643,96 euro, kā maksātājs bija norādīts /pers. L/.

[13.3.1] Atbildot uz aizstāves jautājumiem, cietušās AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāles pārstāve /pers. N/

liecināja, ka kaitējuma kompensācija ir samaksāta, pretenziju pret apsūdzēto nav.

[13.4] Cietušā Rīgas Domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes pārstāvja /pers. O/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka

tika pasludināts /pers. G/ fiziskās personas maksātnespējas process, atbilstoši Maksātnespējas procesa likumam iestāde

pieteica kreditora prasījumu 174,91 euro, kas sastāvēja no pamatparāda 120,59 euro, nokavējuma naudu 54,32 euro. Pēc

maksātnespējas procesa pasludināšanas /pers. G/ neveica pilnā apmērā nekustamā īpašuma nodokļa parādu un izveidojās

parāds uz 2017. gada 5. oktobri par kārtējiem nodokļiem, kopējais parāds 43,07 euro, kas sastāvēja no pamatparāda 33,99

euro un nokavējuma nauda – 9,08 euro. Iestāde pietiecās kā cietušais šajā kriminālprocesā, jo no maksātnespējas procesā

iegūtiem līdzekļiem netika saņemti, ne kārtējie nodokļu maksājumi, ne tie, kas tika pieteikti kreditoru prasījumā. 2017. gada

5. oktobrī tika pieteikta summa 117,98 euro. Apsūdzētā sniedza pārvaldei nodarītos zaudējumus. 117,98 euro, ieskaitot

naudu 2019. gada 27. septembrī. Pieteiktā kompensācija kriminālprocesa ietvaros tika samaksāta.

[13.4.1] Atbildot uz prokurores jautājumu, cietušais Rīgas Domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes pārstāvis /pers. O/

liecināja, ka vairs nepiesaka kaitējuma kompensāciju.

[13.5] Cietušā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvja /pers. P/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka Rīgas namu

pārvaldnieks pārvalda namu /adrese D/, dzīvoklis Nr./numurs/ šajā namā piederēja /pers. G/. Pēc /pers. G/ maksātnespējas

pasludināšanas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteica prasījumu par 13 197.02 euro. Parāds izveidojās par pārvaldīšanas

un komunālajiem pakalpojumiem. Par procesa virzību neinteresējās, paļāvās uz administratores profesionalitāti, bet saņēma

vēstuli no policijas. Iesniedza visus nepieciešamos dokumentus policijā, lūdza atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par

cietušo. Visu summu no apsūdzētās saņēma. Pretenziju pret apsūdzēto nav.

[13.6] Cietušās AS “Latvijas gāze” pārstāvja /pers. R/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka AS “Latvijas gāze” izmantoja

savas tiesības, lai pieteiktu kreditoru prasījumu. Šis prasījums no apsūdzētās puses tika atzīts pilnā apjomā. Turpmāk

maksātnespējas procesā tika saņemts arī mantas pārdošanas plāns. Mantas pārdošanas plāna ietvaros kreditora prasījums

netika segts. AS “Latvijas gāze” pieteica savu kaitējuma kompensāciju tādā apmērā, kādā bija kreditoru prasījums, līdz ar

ko tika atzīta par cietušo kriminālprocesā.

[13.6.1] Atbildot uz prokurora jautājumu, cietušās AS “Latvijas gāze” pārstāvis /pers. R/ liecināja, ka līgums tika slēgts

starp /pers. G/ un AS “Latvijas gāze”. Kaitējuma kompensācija ir atlīdzināta, pretenziju nav.

[13.7] Liecinieces/pers. G/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka ierosināja maksātnespējas procesu, jo netika galā ar

finansiālajām saistībām. Bija paļāvība, ka tas, kas notiek ir valsts kontrolēts. Vienīgais īpašums, kas bija – trīsistabu

dzīvoklis, kurš tika pārdots izsolē, par kuru saņēma izziņu no maksātnespējas administratora par tādu summu. Ar

apsūdzēto personīgi nebija tikusies. Mainījās maksātnespējas procesa administratori.

[13.7.1] Atbildot uz prokurora jautājumu, lieciniece /pers. G/ liecināja, ka nezina, kā tika izlietoti līdzekļi.

[13.8] Liecinieka/pers. S/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka nezināmu iemeslu dēļ apsūdzētā tika nocelta no

administratora pienākumiem /pers. G/ maksātnespējas procesā. Pats tika iecelts par administratoru apsūdzētās vietā. 2017.

gada 6. martā apsūdzētajai sūtīja pieprasījumu par maksātnespējas procesa lietas nodošanu. 2017. gada 27. martā saņēma

no apsūdzētās daļēju dokumentāciju – kreditoru sarakstu un 2016. gada 2. maija Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles aktu un tas arī bija viss. Vairākkārtīgi mēģināja sazināties ar apsūdzēto, lai dabūtu

citus dokumentus, 2017. gada 27. jūnijā sūtīja pēdējo pieprasījumu par dokumentāciju. Neko citu vairāk nesaņēma. Jūlijā

policija viņam jautāja, vai viņam ir, kas zināms par naudas līdzekļiem. Izejot no kreditoru saraksta, rakstīja, gan AS “Latvijas

gāze”, gan AS “/Bankas nosaukums/”, gan AS “/Bankas nosaukums/”, ar lūgumu par informācijas sniegšanu, atbildēja, ka

neko netika saņēmuši no apsūdzētās. 2017. gada decembrī nepagarināja maksātnespējas administratora sertifikātu, un viņu

atcēla no lietas. Nav zināms, kas tika darīts tālāk ar šo maksātnespējas procesu.

[13.8.1] Atbildot uz prokurora jautājumu liecinieks /pers. S/ liecināja, ka nesaņēma informāciju no apsūdzētās par

naudas līdzekļu izlietojumu. Dokumentos, kurus saņēma bija kreditoru saraksts un izsoles akts saistīts ar AS “West

Kredit”.

[13.8.2] Atbildot uz aizstāves jautājumu liecinieks /pers. S/ liecināja, ka bija maksātnespējas administrators, kurš

pārņēma lietu no apsūdzētās.

[13.9] Liecinieka/pers. T/ tiesas sēdē sniegtām liecībām, ka apsūdzēto zina kā kolēģi. Nav nekas daudz zināms, vienīgā

saistība ar /pers. G/ maksātnespējas procesu bija tad, kad 2018. gada janvārī viņu iecēla par administratoru. Iepriekšējam

administratoram /pers. S/ nosūtīja pieprasījumu par dokumentu nodošanu, bet nekādu atbildi uz pieprasījumu nesaņēma.

Neko tālāk maksātnespējas lietā nedarīja, jo nolēma neturpināt maksātnespējas administratora gaitas. Vēlāk viņu izsauca uz

prokuratūru sniegt liecību. Uz prokuratūru aizgāja kaut kad maijā, bet neko sīkāk nevarēja paskaidrot.

[13.9.1] Atbildot uz prokurores jautājumiem, liecinieks /pers. T/ liecināja, ka viņam /pers. G/ maksātnespējas process

bija jāpārņem no /pers. S/, jo /pers. S/ bija nākamais administrators pēc /pers. A/. Ar 2018. gada 2. janvāra lēmumu tika

iecelts par /pers. G/ maksātnespējas procesa administratoru. Nezināja, ne kreditorus, ne parādu apmērus, jo nebija nodota

dokumentācija. Par parādnieka mantas pārdošanas plānu arī nekas nebija zināms.

Maksātnespējīgās fiziskas personas /pers. G/ maksātnespējas procesa dokumentus ir nodevis ar pieņemšanas-

nodošanas aktu administratorei /pers. U/.

[13.10] Ar Maksātnespējas administrācijas 2017. gada 26. janvāra Paziņojumu Nr.1-57/115 Valsts policijai par

maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ rīcības izvērtēšanu, kuram pievienota AS “West Kredit” 2016. gada 17.

novembra sūdzība Nr.CD-307 par /pers. A/ rīcību, AS “West Kredit” iesniegums /pers. A/ par iekļaušanu kreditoru

sarakstā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums lietā Nr./numurs/ par izsoles akta apstiprināšanu, AS “West

Kredit” atbilde /pers. A/, un Maksātnespējas administrācijas 2017. gada 13. janvāra lēmums Nr.1-13/11 ( lietas 3. sējuma 8.

– 18. lapa).

[13.11] Ar Maksātnespējas administrācijas 2017. gada 17. janvāra atbildi Valsts policijai uz informācijas pieprasījumu

kriminālprocesā Nr.11514004316 un tiem pievienotajiem materiāliem (lietas 3. sējuma 25. – 32., 69. – 74. lapa).

[13.12] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/lēmumu lietā Nr./numurs/ par fiziskās personas /pers.

G/ maksātnespējas procesa pasludināšanu, un administratores /pers. A/ iecelšanu par fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas procesa administratori (lietas 3. sējuma 35. – 36. lapa).

[13.13] Ar administratores /pers. A/ oficiālu paziņojumu Latvijas Vēstnesī par /pers. G/ piederošā nekustamā īpašuma

– dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/ izsoli (lietas 3. sējuma 38. lapa).

[13.14] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 2. februāra lēmumu lietā Nr./numurs/ par

administratores /pers. A/ atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas /pers. G/ maksātnespējas procesā (lietas 3.

sējuma 41. – 42. lapa).

[13.15] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 20. februāra lēmumu lietā Nr./numurs/ par

administratora /pers. S/ iecelšanu /pers. G/ maksātnespējas procesā (lietas 3. sējuma 44. lapa).

[13.16] Ar AS “ /Bankas nosaukums/” 2017. gada 7. marta Nr.8247-01/498 un 2017. gada 6. novembra Nr.8247-

01/2369 informācijas sniegšanu par to, ka AS “/Bankas nosaukums/” nav sniegusi pieprasījumu /pers. A/ par kredīta

prasījumu pret maksātnespējīgo fizisko personu /pers. G/ (lietas 3. sējuma 76., 78. lapa).

[13.17] Ar AS “West Kredit” 2017. gada 6. marta sniegto informāciju Valsts policijai par kreditora prasījumu pret

/pers. G/ (lietas 3. sējuma 80. – 85. lapa).

[13.18] Ar AS “West Kredit” 2017. gada 2. oktobra atbildi Nr.CD-584 Valsts policijai uz 2017. gada 28. septembra

pieprasījumu Nr.20/10/3/1-61893 un tam pievienotajiem dokumentiem: 2010. gada 2. jūlija Aizdevuma līgumu Nr.100207/3,

2010. gada 2. jūlija Ķīlas līgumu Nr.100207/3, Vienošanās protokolu pie aizdevuma līguma, AS ”West Kredit” lūgumu

/pers. A/ par iekļaušanu kreditoru sarakstā, parāda aprēķinu, pieprasījums /pers. A/ nekavējoties pārskaitīt naudas summu

AS “West Kredit”, maksātnespējas administrācijas lēmums uz AS “West Kredit” sūdzību, izziņa no LR uzņēmuma reģistra

(lietas 3. sējuma 88. – 107. lapa).

[13.19] Ar AS “ /Bankas nosaukums/” Latvijas filiāle 2017. gada 13. martā u n 2017. gada 10. oktobrī sniegto

informāciju Valsts policijai un tai pievienotajiem dokumentiem: 2010. gada 26. oktobra Aizdevuma līgumu Nr.1002178/10ia,

AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāle paziņojumu /pers. G/, kreditora prasījumu, izziņa no LR uzņēmuma reģistra,

Aizdevuma līguma maksājuma grafika grozījumi (lietas 3. sējuma 117. – 119., 121. – 133. lapa).

[13.20] Ar Rīgas Domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2017. gada 20. martā sniegto informāciju Nr.PIP-17-8848-

nd un tam pievienotajiem dokumentiem: /pers. G/ kreditoru prasījumu reģistru, maksājuma paziņojumu par nekustamā

īpašuma nodokli, rīkojumu, izziņu par personām, kas tiesīgas parakstīt kreditora prasījumu, kreditora prasījums par /pers.

G/, maksātnespējas administrācijas informācija Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei (lietas 3. sējuma 140. – 151.,

153. – 166. lapa).

[13.21] Ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2017. gada 29. martā sniegto informāciju Nr.1-1e/17484 un tam

pievienotajiem dokumentiem: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015. gada 1. jūnija spriedumu lietā Nr./numurs/,

kreditora prasījumu, /pers. G/ mantu pārdošanas plānu maksātnespējas procesā, izdruku no maksātnespējas datu bāzes,

informāciju par tiesvedības gaitas datu izsekošanu (lietas 3. sējuma 173. – 182., 185. – 193. lapa).

[13.22] Ar AS “ Latvijas Gāze” 2017. gada 3. jūlijā sniegto informāciju Nr.08.2-3/949 un tam pievienotajiem

dokumentiem: kreditora prasījumu, līguma par dabas gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam, aprēķinu lietotājam, /pers. G/

kreditoru prasījumu reģistrs, /pers. G/ mantu pārdošanas plānu maksātnespējas procesā (lietas 3. sējuma 200. – 217. lapa).

[13.23] Ar “/Bankas nosaukums/” 2017. gada 9. martā sniegto informāciju Nr.2017-DEBP-17-8-0120 Valsts policijai

un tam pievienotajiem dokumentiem: /pers. G/ kreditoru prasījumu reģistrs (lietas 3. sējuma 223. – 224., 229., 233. lapa).

[14] Pierādījumi, kuri attiecas uz abām epizodēm, t.i., gan uz /pers. B/ maksātnespējas procesa epizodi, gan uz /pers.

G/ maksātnespējas procesa epizodi:

[14.1] Ar AS “ /Bankas nosaukums/” sniegtajām ziņām par /pers. A/ kontiem un konta izdrukām par laika periodu no

2016.gada 15. jūnija līdz 2016. gada 28. jūnijam, kā arī /pers. A/ kredītlīgumiem (lietas 2. sējuma 5. – 53., 54. – 61., 63.

lapa).

[14.2] Ar 2016. gada 20. jūlija informāciju Nr.10.4-08.1/2016/1921 no Latvijas Bankas par kredītreģistrā iekļautām

ziņām par /pers. A/ (lietas 2. sējuma 111. – 113. lapa).

[14.3] Ar AS “ /Bankas nosaukums/” 2017. gada 4. jūlijā sniegtajām ziņām par /pers. A/ konta atlikumu uz 2016. gada

12. februāri un 2012. gada 5. jūniju (lietas 2. sējuma 122. lapa).

[14.4] Ar /pers. A/ kontu pārskatu apskati (lietas 2. sējuma 123. – 126. lapa).

[14.5] Ar AS “ /Bankas nosaukums/” 2016. gada 30. augustā sniegtajām ziņām par /pers. A/ kontu un konta izdrukām

par laika periodu no 2015. gada 22. oktobra līdz 2016. gada 30. augustam (lietas 1. sējuma 83. – 111. lapa).

[14.6] Ar /pers. A/ kontu pārskatu apskati (lietas 1. sējuma 112. – 121. lapa).

[14.7] Ar 2017. gada 28. jūnija informāciju Nr.39-9/1592 no AS “Latvijas gāze” par no /pers. A/ saņemto maksājumu

un pielikumiem (lietas 1. sējuma 123. – 127. lapa).

[14.8] Ar informāciju no SIA “Biļešu paradīze” par no /pers. A/ saņemto maksājumu (lietas 1. sējuma 131. – 133.,

139. – 140. lapa).

[14.9] Ar informāciju no Tiesu administrācijas par /pers. A/ veikto maksājumu (lietas 1. sējuma 135. – 137. lapa).

[14.10] Ar informāciju no SIA “Lattelecom” par no /pers. A/ saņemto maksājumu (lietas 1. sējuma 142. – 145. lapa).

[14.11] Ar informāciju no AS “Air Baltic Corporation” par no /pers. A/ saņemto maksājumu (lietas 1. sējuma 147. –

148. lapa).

[14.12] Ar informāciju no Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas par no /pers. A/

saņemtiem maksājumiem (lietas 1. sējuma 150. - 158. lapa).

[14.13] Ar Maksātnespējas administrācijas atbildi uz informācijas pieprasījumu kriminālprocesā (lietas 1. sējuma 162. –

165. lapa, 2. sējuma 67. – 99., 100. – 103., 105. – 107., 109. lapa).

[15] Papildus zālē pārbaudīti sekojoši dokumenti:

[15.1] Lietas 1. sējuma 62. – 63. lapa – 2016. gada 7. oktobra AS “/Bankas nosaukums/” /pers. B/ konta izraksts, kurā

redzamas konta operācijas par periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

[15.2] Lietas 1. sējuma 65. lapa – 2013. gada 27. jūnija Rēķins Nr.27-6/2013 no kura redzams, ka /pers. B/ samaksājis

administratorei /pers. A/ 200 LVL, rēķina pamatojums: Maksātnespējas likuma 184. pants par laika periodu no 2013. gada

1. jūnija līdz 2013. gada 30. jūnijam.

[16] Attiecībā par pierādījumiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, un, konkrēti: 1) /pers. D/ un

/pers. J/ 2016. gada 10. jūnija iesniegums Valsts policijai (lietas 1. sējuma 2. - 3. lapa); 2) liecinieces /pers. V/ liecības (lietas

3. sējuma 110. – 111. lapa); 3) liecinieces /pers. Z/ liecības (lietas 3. sējuma 136. lapa), tiesa norāda sekojošo.

KPL 131. panta pirmā daļa noteic, ka par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem

un palīgfaktiem, otrā daļa noteic, ka liecība ir arī izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas

uzrakstīts un parakstīts ziņojums, iesniegums vai paskaidrojums par noziedzīgu nodarījumu, konkrētiem faktiem vai

apstākļiem.

KPL 449. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas sēdē personas sniedz liecības mutvārdos. Savukārt minētā panta trešajā

daļā norādīts, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa

vai atskaņo pilnībā, vai daļēji, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis pieteicis šādu

lūgumu.

Augstākā tiesa norādījusi, ka Kriminālprocesa likuma 449. panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi

un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem

pārbaudes kritērijiem un liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji noteikti Kriminālprocesa likuma 501. pantā (sk.: SKK-

5/2015).

Tiesa norāda, ka saskaņā ar KPL 131. panta otro daļu augstāk, sprieduma [ 16] punktā norādītie, pierādījumi:

iesniegums un liecības, bija pārbaudāmi kā liecības, kuras bija nolasāmas tiesas sēdē saskaņā ar KPL 501. panta

nosacījumiem, lai tās izmantotu apsūdzētās vainas pierādīšanā.

Tiesa norāda uz Augstākās tiesas atziņu, ka Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības

neievērošana un tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā, ir pretrunā ar

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes

92. pantā, Kriminālprocesa likuma 15. pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa uzskata, ka sprieduma [16] punktā minētie pierādījumi (kuri norādīti lēmumā par

krimināllietas nodošanu tiesai) ir izslēdzami no apsūdzētās vainas pierādījumiem, jo tie tiesas izmeklēšanas laikā nav

pārbaudīti saskaņā ar KPL 131. un 501. panta nosacījumiem.

[17] Neraugoties uz to, ka no lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai tiek izslēgti augstāk norādītie pierādījumi, tiesa

uzskata, ka ar sprieduma [7], [12], [13], [14], [15] punktos un apakšpunktos minētajiem pierādījumiem to kopumā un

savstarpējā sakarībā apstiprinās, ka apsūdzētā izdarīja divus noziedzīgus nodarījumus pēc KL 179. panta trešās daļas un

divus noziedzīgus nodarījumus pēc KL 318. panta trešās daļas.

[18] Pierādīšana un pierādījumi ir reglamentēti KPL 9. nodaļā.

KPL 128., 129., 130. pants attiecas uz pierādījumu ticamību, attiecināmību, pieļaujamību, savukārt KPL 124. panta

piektā daļa un 19. pants attiecas uz saprātīgu šaubu izslēgšanu, tas ir, uz pierādījumu pietiekamību.

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar KPL 124. un 128. panta otrajā daļā noteikto, to, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas

par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, taču tiesa ievēro arī šī panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no

pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

[19] Saskaņā ar KL 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu

nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Savukārt atbilstoši KPL 124. panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība

vai neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse un subjektīvā puse.

[20] KL 179. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir fizisko un juridisko personu mantiskās

intereses, bet tā priekšmets - pati manta. KL 179. panta trešās daļas viens no kvalificējošiem apstākļiem ir mantas vērtība

(liels apmērs).

Savukārt noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts kā

prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā un nodara kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm vai rada

šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. No objektīvās puses minēto nodarījumu raksturo svešas mantas prettiesiska

iegūšana vai izšķērdēšana, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies, un vainīgais

izmanto savu pilnvarojumu attiecībā pret nolaupāmo mantu, lai to prettiesiski iegūtu.

Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls, jo noziedzīgs nodarījums ir pabeigts ar prettiesiskā valdījuma rašanās

brīdi, lai rīkotos ar piesavināto mantu pēc saviem ieskatiem. Uzticētas vai pārziņā esošas mantas valdījums ir tāds personas

tiesiskais stāvoklis attiecībā pret mantu, kuram pastāvot, iespējama mantas piesavināšanās vai izšķērdēšana. Izšķērdēšana

raksturīga ar to, ka uzticētā vai pārziņā esošā manta pēc tās prettiesiskas paņemšanas tūlīt tiek atsavināta, patērēta vai citādi

izlietota.

Noziedzīga nodarījuma subjekts ir persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Minētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir speciāls - fiziska un pieskaitāma persona, kura līdz nozieguma izdarīšanas

dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, un kurai manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies, par kādu atzīstama

apsūdzētā.

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse norāda uz vainīgā psihisko attieksmi pret nodarījumu (darbību vai

bezdarbību) un tā izraisītajām kaitīgajām sekām un cēloņsakarību starp tām. Piesavināšanās ir noziegums, kuru izdara ar

tiešu nodomu. Vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, paredz, ka nodarīs zaudējumus cietušajam, un vēlas iedzīvoties

no citas fiziskas vai juridiskas personas labuma. Ar mantas piesavināšanos jāsaprot, ka vainīgā persona, kuras valdījumā

šāda manta atrodas, lai uz likuma pamata vai arī pēc dienesta pienākumiem, likumiskām attiecībām vai speciāla pilnvarojuma

rīkotos ar šo mantu – norādīto mantu nelikumīgi, aiz mantkārības vai citas personiskās ieinteresētības dēļ patur sev, patērē,

atsavina vai nodod citai personai (Augstākās tiesas Senāta 1998.gada 25.augusta lēmums lietā Nr.SKK-241 (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi. 1998. - Rīga: Latvijas Tiesnešu mācību

centrs, 1999, 172.-174.lpp.). Mantkārīga nolūka konstatēšana nav obligāta, bet pietiekoša arī cita personiska ieinteresētība

(Leja M. Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 457.lpp.).

[21] KL 318. panta trešās daļas dispozīcijā norādīts, ka nodarījuma kvalificējošās pazīmes ir:

1) vainojamā persona ir atzīstama par valsts amatpersonu,

2) darbībām jābūt tīšām,

3) darbībām jābūt saistītām ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu,

4) darbības sekām ir jābūt būtiskam kaitējumam, kas nodarīts valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu

aizsargātām personas tiesībām un interesēm,

5) dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas kvalificējoša pazīme - šī norādītā nodarījuma rezultātā ir iestājušās

smagas sekas.

Kā norādīts U. Krastiņa, V. Liholajas, D. Hamkovas grāmatā Krimināllikuma komentāri, trešajā daļā (XVIII-XXV

nodaļa), KL 318. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir valsts un pašvaldību institūciju valsts dienesta normāla

darbība, papildus objekts – persona, tās tiesības un likumiskās intereses. Objektīvā puse izpaužas aktīvās darbībās, kas

raksturojas kā ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana.

Dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā valsts amatpersona darbojas savu pilnvaru robežās,

nepārsniedzot normatīvajos tiesību aktos piešķirto kompetenci, taču pretēji dienesta interesēm, vai arī izdara tādas

darbības, kuras viņa var izdarīt, izmantojot dienesta stāvokli.

Par dienesta stāvokļa izmantošanas ļaunprātību var liecināt tādu valsts amatpersonas darbību izdarīšana, kas ir pretēja

tās uzdevumiem un dienesta interesēm. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties padoto izmantošanā

personisku vajadzību īstenošanai.

KL 318. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir valsts un pašvaldību institūciju valsts dienesta normāla

darbība, papildus objekts – persona, tās tiesības un likumiskās intereses. Objektīvā puse izpaužas aktīvās darbībās, kas

radījušas kaitējumu (materiāls noziegums).

KL 318. panta trešajā daļā ir noteikta atbildība par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi

izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas (materiāls sastāvs). Starp dienesta stāvokļa

izmantošanu un smagām sekām jākonstatē cēloņsakarība.

No subjektīvās puses noziegumu var izdarīt kā ar tiešu, tā arī ar netiešu nodomu.

KL 318. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāvu raksturo tas, ka vainojamā persona ir valsts

amatpersona (speciālais subjekts), vainojamās personas darbībām jābūt tīšām, saistītām ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa

izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā ir iestājušās smagas sekas.

[22] Saskaņā ar KPL 130. panta pirmajā daļā noteikto, kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams

izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Praksē un juridiskajā literatūrā ar pierādījumu pieļaujamību saprot pierādījumu procesuālo kvalitāti. Tieši pierādījumu

pieļaujamības pazīme ir tā, kas var izraisīt loģiski attiecināmu ziņu izmantošanas neiespējamību pierādīšanā. Ja ziņu par

faktiem iegūšanā pārkāptas likuma prasības, to izmantošanas iespēja pierādīšanā atkarīga no pieļautā pārkāpuma ietekmes

uz iegūto ziņu ticamību.

[23] Tiesa, konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētās darbības

atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem un kvalificē tās attiecīgi pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās

daļās.

[24] Tiesas sēdē apsūdzētā sevi par vainīgu atzina par noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL 179. panta trešās daļas

un KL 318. panta trešās daļas attiecībā uz darbībām, kuras veica fiziskas personas /pers. G/ maksātnespējas procesā un,

lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi šajā apsūdzības daļā, un savu vainu viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās

daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318. panta

trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina (sprieduma [7]

punkts).

Līdz ar to sākotnēji tiesas sēdē tika nolemts veikt pierādījumu pārbaudi par noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL 179.

panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļās attiecībā uz darbībām, kuras veica fiziskas personas /pers. B/

maksātnespējas procesā.

Veicot pierādījumu pārbaudi par noziedzīgiem nodarījumiem, kuras veica fiziskas personas /pers. B/ maksātnespējas

procesā apsūdzētā izmantoja savas tiesības un tiesas sēdē iesniedza rakstiski sagatavotu liecību, kuru nolasīja tiesas sēdē

(lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa, sprieduma [7.1] punkts).

Savukārt, pēc apsūdzētās liecības uzklausīšanas, un, ņemot vērā to, ka apsūdzētā, atbildot uz prokurora jautājumu, par

laika posmu, no kura laika apsūdzētā sevi uzskata par valsts amatpersonu, norādīja, ka viņa ir valsts amatpersona no 2016.

gada 1. janvāra. (sprieduma [7.3] punkts). Taču apsūdzībā un lēmumā par nodošanu tiesai arī otrajā epizodē par

noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas attiecībā uz darbībām, kuras

veica fiziskas personas /pers. G/ maksātnespējas procesā, ir norādīti faktiskie apstākļi, ka apsūdzētā saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu, kopš 2015. gada 1. marta ir uzskatāma par valsts amatpersonu. Tādējādi pēc

būtības apstrīdot faktiskos apstākļus arī otrajā epizodē, pēc prokurora lūguma, uzklausot pārējo procesa dalībnieku

viedokli, tika nolemts veikt pierādījumu pārbaudi arī otrajā epizodē, t.i., par noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL 179. panta

trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas attiecībā uz darbībām, kuras veica fiziskas personas /pers. G/ maksātnespējas

procesā.

[25] Analizējot noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēts pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās

daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, konstatējams sekojošais.

[25.1] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010. gada 29. septembra lēmumu lietā Nr./numurs/ ierosināta /pers.

B/ maksātnespējas procesa lieta (lietas 1. sējuma 72. lapa, sprieduma [12.15] punkts).

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas /datums/ lēmumu lietā Nr./numurs/ par administratori /pers. B/ fiziskās

personas maksātnespējas procesā iecelta sertificēta administratore /pers. A/ sertifikāta Nr./numurs/ (lietas 1. sējuma 76.

lapa, [12.18] punkts).

[25.2] Apsūdzētā savās liecībās norāda, ka /pers. B/ maksātnespējas process tika uzsākts līdz 2010. gada 31.

oktobrim, līdz ar to maksātnespējas procesam bija piemērojamas Maksātnespējas likuma, kas spēkā līdz 2010. gada 31.

oktobrim, normas.

Apsūdzētā liecībās norāda, ka Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai nepareizi norādīts, ka saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu administratori, tas ir, viņa, ir uzskatāmi par valsts amatpersonām no 2015. gada

1. marta.

Pamatojot to ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 26. punktu,

maksātnespējas administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām no 2016. gada 1. janvāra. To nosaka minētā likuma

Pārejas noteikumu 22. punkts - grozījums šajā likumā, ar kuru 4. panta pirmā daļa papildināta ar 26. punktu, stājas spēkā

2016. gada 1. janvārī (sprieduma [7.1] punkts).

[25.3] Maksātnespējas likuma 9. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk —

administrators) ir fiziskā persona, kura ir iecelta administratora amatā un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

Amata darbībā administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. [..] (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2014.,

22.12.2016. un 31.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018. 25.09.2014. likuma "Grozījumi Maksātnespējas

likumā" 2. pants, ar kuru panta pirmā daļa papildināta ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas

procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.", ciktāl tas nenodrošina maksātnespējas procesa

administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās

saglabāšanai, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam ar Satversmes

tiesas 21.12.2015. spriedumu, kas stājas spēkā 23.12.2015.) (https://likumi.lv/ta/id/214590-maksatnespejas-likums).

Maksātnespējas likuma grozījumi, kas izdarīti 2014. gada 25. septembrī un stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, 2.

punkts noteica, ka Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināma ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā

maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām".

Šie paši Maksātnespējas likuma grozījumi noteica, ka papildināmi Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumi un to 11.

punkts noteica, ka “visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī, ir piemērojami visiem līdz 2014. gada

31. decembrim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12.-17.punktā norādītos gadījumus, starp kuriem nav

minēti izņēmumi attiecībā uz administratora amatpersonas (https://likumi.lv/ta/id/269517-grozijumi-maksatnespejas-

likuma).

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pants nosaka, ka šā likuma mērķis ir

nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai

darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts

amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu

darbībai.

Minētais likums administratoriem kā valsts amatpersonām uzlika šajā konkrētajā likumā noteiktos ierobežojumus,

aizliegumus, pienākumus, kā arī speciāli šajā likumā paredzēto atbildību par Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” paredzēto pienākumu nepildīšanu, bet maksātnespējas administratoru amatpersonas status noteikts

Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļā.

Analizējot apsūdzētās liecībās norādīto un Maksātnespējas likuma 9. panta pirmajā daļā un Maksātnespējas likuma

Pārejas noteikumu 11. punktā noteikto, tiesa secina, ka apsūdzētā nepareizi interpretējusi minētās tiesību normas, jo saskaņā

ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu apsūdzētā kopš 2015. gada 1. marta ir uzskatāma par valsts amatpersonu.

[25.4] Izvērtējot apsūdzētās liecināto, jāņem vērā, kad faktiski noziegumi tika izdarīti.

/pers. B/ maksātnespējas process ierosināts 2010. gada 29. septembrī.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5. punktu, kas nosaka, ka [..] maksātnespējas procesos, kuri

uzsākti laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā

esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti (https://likumi.lv/ta/id/214590-

maksatnespejas-likums).

Ņemot vērā minēto /pers. B/ maksātnespējas procesā bija piemērojams Maksātnespējas likums, kas spēkā līdz 2010.

gada 31. oktobrim.

[25.5] Maksātnespējas likuma 159. panta otrās daļas 8. punkts (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim)

noteica, ka pēc fiziskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanas apsūdzētajai, kā administratorei bija pienākums

pārdot fiziskās personas mantu izsolē.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 175. panta trešās daļas noteikumiem (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim),

ka Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas, tajā skaitā par

nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas, izsoli veic administrators (https://likumi.lv/ta/id/166663-maksatnespejas-

likums).

No lietas materiāliem redzams, ka maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ lietā /datums/ laikrakstā “Latvijas

Vēstnesis” tika publicēts sertificētas maksātnespējas procesa administratores /pers. A/, sertifikāts Nr./numurs/, sludinājums

par nekustamā īpašuma, kadastra Nr./kadastra numurs A/, kas atrodas /adrese B/, izsoli. Nekustamā īpašuma novērtējums

un izsoles sākumcena 149 000 euro. Izsoles nodrošinājums – 14 900 euro apmērā. Izsole notiks /datums/ plkst.16.00,

/adrese C/. Piedzinējs AS “/Bankas nosaukums/” (lietas 1. sējuma 77. lapa, sprieduma [12.19] punkts).

Līdz izsoles norises dienai, t.i., 2015. gada 20. novembrī apsūdzētās norādītajā norēķinu kontā Nr./konta numurs/ AS

“/Bankas nosaukums/” /pers. C/ ieskaitīja nekustamā īpašuma /adrese B/, pirkuma nodrošinājumu 14 900 euro apmērā

(lietas 1. sējuma 87. lapa, sprieduma [14.5] punkts).

Arī cietušais /pers. C/ savās liecībās norāda, ka līdz izsoles dienai viņš no savas puses veica nekustamā īpašuma

pirkuma nodrošināšanas iemaksu 14 900 euro apmērā uz maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ norādīto

bankas kontu, kurš bija norādīts izsoles nosacījumos (lietas 1. sējuma 57. lapa, sprieduma [12.1.4] punkts).

Izsole notika /datums/, kur augstāk nosolīto cenu nosolīja /pers. C/.

Cietušais /pers. C/ liecināja, ka /datums/, kad notika nekustamā īpašuma pēc adreses /adrese B/ otrā izsole, minēto

īpašumu viņš nosolīja par 119 200,- euro, un mēneša laikā pēc izsoles uz maksātnespējas procesa administratores norādīto

bankas kontu vajadzēja pārskaitīt nosolīto naudu, kas tika arī izdarīts, un proti, viņš pārskaitīja 46 769.37 euro, un [..]

/pers. D/ uz apsūdzētās bankas kontu pārskaitīja 60 000,- euro, piebildīs, ka viņš /pers. D/ izrakstīja pilnvaru, uz kuras

pamata tad arī uz administratora konta tika veikts iepriekš minētās naudas summas pārskaitījums (lietas 1. sējuma 57. lapa,

sprieduma [12.1.4] punkts).

/pers. C/ liecībās norādīto apstiprina apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” konta izdruka, no kuras redzams, ka

2015. gada 15. decembrī /pers. C/ iemaksāja 46 769.37 euro atlikušo maksājumu par nekustamo īpašumu /adrese B/,

apsūdzētās kontā (lietas 1. sējuma 93. lapa, sprieduma [14.5] punkts).

Taču ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada 29. marta lēmumu nolemts atzīt par spēkā neesošu /datums/

izsoles aktu Nr.1 par /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, pārdošanu otrajā izsolē /pers. C/ (lietas 1. sējuma

48. – 50. lapa, sprieduma [12.12] punkts).

2016. gada 25. maijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atstāja Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016. gada

29. marta lēmumu negrozītu (lietas 1. sējuma 51. – 53. lapa, sprieduma [12.13] punkts).

No iepriekš minētā secināms, ka pienākums atmaksāt /pers. C/ viņa ieskaitītos naudas līdzekļus apsūdzētajai radās tieši

pēc 2016. gada 25. maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmuma pieņemšanas, kad jau bija stājies spēkā

likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 26. punkts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 26.punktā noteikts, ka valsts

amatpersonas ir: maksātnespējas administrators. Saskaņā ar minētā likuma Pārejas noteikumu 22. punktu - grozījums šajā

likumā, ar kuru 4. panta pirmā daļa papildināta ar 26.punktu, stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī

(https://likumi.lv/ta/id/61913-par-interesu-konflikta-noversanu-valsts-amatpersonu-darbiba). Secināms, ka arī šī likuma

izpratnē maksātnespējas administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām no 2016. gada 1. janvāra.

To, ka apsūdzētā ir bijusi noziedzīga nodarījuma subjekts KL 318. panta trešās daļas izpratnē apstiprina arī KL 316.

pants, kurā ir noteikts valsts amatpersonas jēdziens. Šī panta izpratnē par valsts amatpersonu ir uzskatāmas arī personas,

kuras pilda amata pienākumus ārpus publiskas personas institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai

uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējušas veikt uzraudzības, kontroles uzziņas funkcijas attiecībā uz personām, kas

neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā.

Apsūdzētā, būdama fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesa administratore - valsts amatpersona,

izmantojot savu dienesta stāvokli, bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas procesa laikā iegūtiem naudas

līdzekļiem, t.i., kuri tika iegūti no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles, un, pārkāpjot

Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normas, nekavējoties neatgrieza un neatmaksāja /pers. C/ no nekustamā

īpašuma /adrese B/, izsolē iegūtos naudas līdzekļus 121 669.37 euro apmērā, bet izlietoja tos savām vajadzībām.

[25.6] Tālāk analizējot apsūdzētās liecības, kur apsūdzētā norāda, ka rīkojusies likumīgi un pamatoti sludinājumā par

nekustamā īpašuma izsoli norādot savu, kā fiziskās personas administratora kontu, kurā iemaksājama izsoles nodrošinājuma

summa (lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa, sprieduma [7.1] punkts), norādāms sekojošais.

Lai gan konkrēti šis apstāklis nav izšķirošais, lai konstatētu apsūdzētās darbībās noziedzīgos nodarījumus,

konstatējams, ka apsūdzētā arī šajā jautājumā nepareizi interpretējusi Maksātnespējas likuma normas.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 161. panta 3. punktam (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim) fiziskajai

personai ir pienākums ne vēlāk, kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un

iesniegt administratoram dokumentu, kas apliecina minēto darbību izpildi, proti, maksātnespējas procesa ietvaros

parādniekam pašam bija pienākums pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēgt savus kontus kredītiestādēs,

pārskaitot tajos esošos naudas līdzekļus uz kontu kredītiestādē, kas atvērts pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Secināms, ka nav pieļaujama situācija, ka parādnieka maksātnespējas procesā ir atvērts vairāk, kā viens norēķinu konts.

Arī liecinieks /pers. B/ liecināja, ka sakarā ar likumdošanu, viņam bija jāaizver visi bankas konti, kas bija citās bankās, un

jāatver viens konts, ar kuru arī bija jāveic visi finanšu pārskaitījumi. Kontu AS “/Bankas nosaukums/” atvēra speciāli

maksātnespējas procesam (sprieduma [12.3.1] punkts).

Tāpat atbilstoši Maksātnespējas likuma 161. panta 6. punktam (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim)

fiziskajai personai ir pienākums reizi mēnesī rakstveidā informēt administratoru par stāvokli šā panta 3.punktā minētajā

kontā kredītiestādē un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot to

apliecinošus dokumentus.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 159. panta pirmajai daļai (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim), lai

nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic šīs personas

darbības uzraudzību atbilstoši tās maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu

apmierināšanas plānam un likuma prasībām.

Saskaņā ar minētā panta otrās daļas 8. punktu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

administratoram ir pienākums pārdot fiziskās personas mantu izsolē [..].

Maksātnespējas likuma 175. panta trešā daļa (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim) nosaka, ka

Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas, tajā skaitā par nodrošinājumu

kalpojošās (ieķīlātās) mantas, izsoli veic administrators.

Savukārt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 135. panta septīto daļu (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim),

jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli, ieskaitāmi parādnieka kontā (https://likumi.lv/ta/id/166663-maksatnespejas-

likums).

Liecinieks/pers. B/ liecināja, ka kontu AS “/Bankas nosaukums/” atvēra speciāli maksātnespējas procesam. Kur

ieskaitīta nauda, kas iegūta no izsolēm nezina, viņa AS “/Bankas nosaukums/” kontā netika ieskaitīti. Viņam tur nāca tikai

alga (sprieduma [12.3.1] punkts).

No maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ oficiālā paziņojuma “Latvijas Vēstnesī” par /pers. B/ piederošā

īpašuma izsoli redzams, ka administratore ir norādījusi savu personīgo bankas kontu (lietas 1. sējuma 77. lapa, sprieduma

[12.19] punkts).

[25.7] Analizējot liecinieka /pers. B/, personas, kuras maksātnespējas procesa ietvaros tika veikti šie noziedzīgie

nodarījumi, liecības redzams, ka viņš apstiprināja, ka apsūdzētā bija maksātnespējas procesa administratore viņa fiziskās

personas maksātnespējas procesa ietvaros. 2010. vai 2011. gadā iesniedza pieteikumu par viņa maksātnespēju. Viņam bija

jāpārskaita 200 Ls apsūdzētajai par administratora darbu. Apsūdzētā pildīja tās funkcijas, kas bija jāveic. Dažu gadu garumā

notika īpašumu pārdošana. Viņš tikai saņēma informāciju, reti tikās. 2015. gadā pēc apsūdzētās iesnieguma procesu

izbeidza. Naudu maksātnespējas administratorei viņš pārskaitīja no sava AS “/Bankas nosaukums/” konta uz AS “/Bankas

nosaukums/” norēķinu kontu. Kontu AS “/Bankas nosaukums/” atvēra speciāli maksātnespējas procesam, sakarā ar

likumdošanu, jo citus kontus aizvēra. Kur ieskaitīta nauda, kas iegūta no izsolēm nezina, viņa AS “/Bankas nosaukums/”

kontā netika ieskaitīti. Viņam tur nāca tikai alga (sprieduma [12.3], [12.3.1], [12.3.2], [12.3.3], [12.3.4] punkts).

[26] Tālāk analizējot noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/

maksātnespējas procesu, konstatējams, ka apsūdzētā savās liecībās ir norādījusi, ka ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas 2016. gada 29. marta lēmumu tika noraidīts viņas (maksātnespējas procesa administratores) pieteikums par

maksātnespējīgai fiziskai personai /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese B/, izsoles akta apstiprināšanu. Ar Rīgas

apgabaltiesas 2016. gada 25. maija Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu tika atstāts spēkā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

2016. gada 29. marta lēmums. Rīgas apgabaltiesas lēmumu viņa saņēma pasta sūtījumā 2016. gada 31. maijā. Pēc tiesas

nolēmuma saņemšanas viņa nekavējoties, tas ir, 7 dienu laikā, veica naudas līdzekļu atskaitījumu cietušajam. Naudas

līdzekļus atskaitīja uz /pers. C/ bankas kontu sekojoši - 2016. gada 2. jūnijā 46 769, 37 euro un 2016. gada 6. jūnijā 14

900,00 euro. Saskaņā ar iepriekšēju Maksātnespējas administrācijas skaidrojumu un Civilprocesa likuma komentāriem -

nekavējoties ir termiņš, kas jāizpilda septītā dienā - bez tā viņa pasta sūtījumu pilnīgi noteikti nevarēja saņemt agrāk par

trešo dienu (neskaitot sestdienu un svētdienu) pēc sūtījuma nodošanas pastā. Šo terminu "nekavējoties" attiecībā pret /pers.

C/ ir izpildījusi, līdz ar to, neatzīst viņai celto apsūdzību attiecībā pret /pers. C/ (lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa, sprieduma

[7.1] punkts).

[26.1] No Maksātnespējas administrācijas skaidrojuma jeb precīzāk Maksātnespējas administrācijas 2016. gada 28.

jūlijā sniegtās atbildes Nr.1-57/1095 Par nosolījuma atmaksu un administratores /pers. A/ rīcību (lietas 2. sējuma 105. –

106. lapa, sprieduma [14.13] punkts), uz kuru savās liecībās atsaukusies apsūdzētā, kā arī tiesu debatēs aizstāve,

Maksātnespējas administrācija norāda sekojošo.

[..] Maksātnespējas administrācijas ieskatā administrators pēc analoģijas ar Civilprocesa likuma 607. panta trešo daļu,

kā arī nodrošinot efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas norisi, nosolītājam naudas summu par nekustamo

īpašumu, ja izsole ar tiesas lēmumu tiek atzīta par spēkā neesošu, nekavējoties izsniedz atpakaļ.

[..] Jēdziens “nekavējoties” Civilprocesa likumā nav pēc būtības un satura izskaidrots. Maksātnespējas administrācijas

ieskatā ar jēdzienu “nekavējoties” ir jāsaprot tūlītējas darbības, proti, administratoram bez liekas kavēšanās un pēc iespējas

ātrākā laikā ir jāatmaksā izsoles nodrošinājums vai nosolījums izsoles dalībniekam, tādejādi neierobežojot izsoles dalībnieka

tiesības uz saviem naudas līdzekļiem. Būtiski, ka administratoram procesuālā darbība – atmaksāt izsoles nodrošinājumu vai

nosolījumu, jāveic tādā termiņā, kādā tas ir objektīvi iespējams”.

Maksātnespējas administrācija ir atsaukusies arī uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 26. septembra

spriedumā Nr.SKC-1948/2014 norādīto, ka ar jēdzienu “nekavējoties” ir jāsaprot tūlītējas darbības, kuras administrators

veic bez liekas kavēšanās. [..]

[..] Administratorei, nepastāvot nepārvaramiem šķēršļiem, bija nekavējoties jāveic aktīvas darbības nosolījuma naudas

atmaksai tās veicējam/veicējiem, tādejādi neaizskarot nosolījuma veicēja/veicēju likumiskās intereses pēc iespējas ātrāk

saņemt savus naudas līdzekļus. Turklāt administratoram savās darbībās jānodrošina personu uzticamība procesa

administratoram un maksātnespējas procesa institūtam kopumā, izslēdzot šaubas par administratora kā valsts amatpersonas

nelabticīgu vai nekompetentu rīcību (lietas 2. sējuma 105. – 106. lapa, sprieduma [14.13] punkts).

[26.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. pantu un 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu tiesas piegādātos dokumentus

persona ir saņēmusi septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Lai gan Maksātnespējas administrācija savā atbildē, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 56. pantu un 56.1 panta pirmās

daļas 3.punktu, ir norādījusi, ka prezumējams, ka administratore Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada

25. maija lēmumu lietā Nr./numurs/ saņēma 2016. gada 1. jūnijā, taču tiesa ņem vērā apsūdzētās liecībā norādīto, ka Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija lēmumu viņa saņēmusi pasta sūtījumā 2016. gada 31. maijā

(lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa, sprieduma [7.1] punkts).

No AS “/Bankas nosaukums/” konta Nr./konta numurs/ pārskata izdrukas redzams, ka apsūdzētā naudas līdzekļus

atskaitīja uz /pers. C/ bankas kontu: 2016. gada 2. jūnijā 46 769, 37 euro un 2016. gada 6. jūnijā 14 900,00 euro (lietas 1.

sējuma 105., 106. lapa, sprieduma [14.5] punkts).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 607. panta trešo daļu - nodrošinot efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas

norisi, nosolītājam naudas summu par nekustamo īpašumu, ja izsole ar tiesas lēmumu tiek atzīta par spēkā neesošu,

nekavējoties izsniedz atpakaļ.

Tiesa konstatē, un uz to norādīja arī Maksātnespējas administrācija savā atbildē, sniedzot informāciju par apsūdzēto,

ka Civilprocesa likumā jēdziens “nekavējoties” nav pēc būtības un satura izskaidrots.

No Latviešu literārās valodas vārdnīcas redzams, ka vārda, jēdziena “nekavējoties” nozīme ir - bez kavēšanās, bez

vilcināšanās. Tūlīt. (https://tezaurs.lv/llvv/.

No vārdnīcā esošā jēdziena “nekavējoties” skaidrojuma redzams, ka jēdziens “nekavējoties” nav saistāms ar kādu

konkrētu termiņu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka apsūdzētā nepamatoti ir centusies jēdzienu “nekavējoties” saistīt ar kādu

konkrētu laiku, dienām, precīzāk, kā norādīja apsūdzētā savā liecībā “nekavējoties” ir termiņš, kas jāizpilda septītā dienā.

Maksātnespējas likuma 26. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2010. gada 31. oktobrim) noteikts administratora

pienākums nodrošināt efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesa norisi (https://likumi.lv/ta/id/166663-maksatnespejas-

likums). Tādejādi administratora darbībām jābūt likumīgām un efektīvām.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētā, nespējot bez kavēšanās, bez vilcināšanās, t.i., 2016. gada 31. maijā, kad saņēma Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija lēmumu, atmaksāt izsolē iegūtos naudas līdzekļus, ir

interpretējusi jēdzienu “nekavējoties” sev vēlamā aizstāvības pozīcijā. Pēc būtības šāda jēdziena “nekavējoties” nepareiza

interpretēšana vai interpretēšana pēc sava ieskata, ir pretrunā administratora pienākumam nodrošināt maksātnespējas

procesa efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas procesa norisi.

Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka no AS “/Bankas nosaukums/” sniegtās informācijas par apsūdzētās konta

Nr./konta numurs/ atlikumu uz 2016. gada 1. jūniju redzams, ka konta atlikums sastādīja 54 763,52 euro (lietas 2. sējuma 5.,

6. lapa, sprieduma [14.1] punkts). Minētais liecina par to, ka apsūdzētā nemaz nevarēja pārskaitīt nekavējoties /pers. C/

naudas līdzekļus: 46 769, 37 euro un 14 900,00 euro, kas kopā sastāda 61 669,37 euro, bet pārskaitīja tos pa daļām. Tātad

apsūdzētās konta atlikums uz 2016. gada 1. jūniju atspoguļo reālo situāciju, un to, ka apsūdzētajai kontā nebija nauda, kuru

tūlīt nekavējoties būtu iespējams pārskaitīt /pers. C/. Nauda tika pārskaitīta pa daļām, tikai tajā laikā, kad nauda reāli bija

kontā.

Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka apsūdzētā naudas līdzekļu pārskaitījumu /pers. C/, pēc tam, kad 2016. gada 31.

maijā pasta sūtījumā saņēma Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija lēmumu, nav veikusi

nekavējoties, jo apsūdzētās bankas kontā nebija pietiekoši naudas līdzekļi, lai tos nekavējoties pārskaitītu. Turklāt

konstatējams, ka apsūdzētā nav sniegusi informāciju par objektīviem šķēršļiem, kas viņai liedza nekavējoties pārskaitīt no

nekustamā īpašuma izsoles iegūtos naudas līdzekļus.

[27] Tālāk analizējot noziedzīgo nodarījumu, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/

maksātnespējas procesu, un, konkrēti, apsūdzētās iebildumus par to, ka attiecībā par naudas līdzekļu atgriešanu /pers. D/

apsūdzība viņai nav izvirzīta, konstatējams sekojošais.

No cietušā /pers. C/ un liecinieka /pers. D/ sniegtajām liecībām un pierādījumiem izriet, ka nekustamā īpašuma pēc

adreses /adrese B/ izsolē piedalījās un augstāko summu nosolīja /pers. C/.

Starp /pers. C/ un /pers. D/ bija Pilnvarojums /numurs/, no kura redzams, ka /pers. C/ pilnvaro /pers. D/ iemaksāt

apsūdzētajai 60 000 euro, par viņa nosolīto nekustamo īpašumu /adrese B/ (lietas 1. sējuma 42. lapa, sprieduma [12.8]

punkts).

Apsūdzētā tiesas sēdē liecināja, ka piekrīt tam, kas ir norādīts apsūdzībā par to, ka attiecīgi šī ir daļa no pirkuma

maksas.[..] Viņai bija zināms, ka /pers. D/ ieskaita naudu par /pers. C/ piedalīšanos izsolē (sprieduma [7.2] punkts).

Nepamatoti ir apsūdzētās iebildumi, ka viņai nav inkriminēta naudas līdzekļu atgriešana /pers. D/. Apsūdzībā ir

norādīts, kas un par ko ieskaitīja naudas līdzekļus, un kādi naudas līdzekļi tika ieskaitīti (sprieduma [1] punkts).

Attiecībā par lieciniekam /pers. D/ atgrieztiem naudas līdzekļiem apsūdzētā liecināja, ka naudas līdzekļus 60 000,00

euro apmērā pārskaitīja uz SIA “/Nosaukums A/” bankas kontu. Iesniegumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz SIA

norēķinu kontu saņēma no liecinieka /pers. D/ 2016. gada 24. maijā, ko arī izpildīja 2016. gada 2., 3., 4. un 7. augustā,

veicot pārskaitījumus pa daļām - 28 000 euro; 20 000 euro; 10 000 euro un 2 000 euro. Par šo no liecinieka /pers. D/ brāļa

/pers. J/ saņēma mutiski izteiktu apliecinājumu, ka pret viņu par notikušo iebildumu nav. Attiecībā par naudas līdzekļu

atgriešanu /pers. D/ (tas ir SIA “/Nosaukums A/”) apsūdzība viņai nav izvirzīta (lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa, sprieduma

[7.1] punkts).

Ar lietas materiālos esošo 2015. gada 21. decembra AS “/Bankas nosaukums/” maksājuma uzdevumu pierādīts fakts,

k a /pers. D/ veicis 60 000 euro iemaksu no konta Nr./konta numurs/, apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” kontā

Nr./konta numurs/, par nosolīto īpašumu /adrese B/. Turklāt maksājuma mērķī redzams, ka ir samaksāts gan atlikušais

maksājums par nekustamo īpašumu, gan valsts nodeva un kancelejas nodeva (lietas 1. sējuma 21. lapa, sprieduma [12.6]

punkts). Minēto apliecina arī apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” konta pārskata izdruka, no kuras redzams, ka

apsūdzētā ir saņēmusi gan 60 000 euro iemaksu par nosolīto īpašumu, gan valsts nodevu un kancelejas nodevu (lietas 1.

sējuma 116. lapa, sprieduma [14.5] punkts).

Naudas summu 60 000 euro apsūdzētā ir iemaksājusi SIA “/Nosaukums A/” bankas kontā Nr./konta numurs/, AS

“/Bankas nosaukums/” pa daļām, un kā redzams no apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” konta pārskata: 2016. gada 1.

augustā 28 000 euro, 2016. gada 2. augustā 20 000 euro, 2016. gada 3. augustā 10 000 euro, 2016. gada 11. augustā 2 000

euro, maksājuma informācijā norādīts: izsoles atskaitījums (lietas 1. sējuma 109., 110. lapa).

Tiesa konstatē, ka apsūdzētā savās liecībās neprecīzi ir norādījusi datumus, kad nauda ir iemaksāta SIA “/Nosaukums

A/” kontā. Tā apsūdzētā norādīja, ka nauda ieskaitīta 2016. gada 2., 3., 4. un 7. augustā, taču no apsūdzētās AS “/Bankas

nosaukums/” konta pārskata redzams, ka nauda ieskaitīta 2016. gada 1., 2., 3. un 11. augustā.

No apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” konta pārskata redzams, ka apsūdzētā naudu neatgrieza ne /pers. C/, ne arī

atmaksāja uz kontu – Nr./konta numurs/, no kura /pers. D/ minēto naudu iemaksāja apsūdzētās banka kontā.

Liecinieks /pers. D/ liecināja, ka sazināties ar maksātnespējas administratori nav iespējams, tā kā uz telefona zvaniem

viņa neatbild un prakses vietā ne /adrese C/, ne /adrese A/ nav sasniedzama. Izņemot vienu reizi, kad izdevās sazvanīt /pers.

A/, un kura telefonsarunas laikā paskaidroja, ka naudu 60 000 euro apmērā, viņa nevar pārskaitīt, tā kā naudas viņai nav, dēļ

audita radītajām sekām (lietas 1. sējuma 58. – 59. lapa, sprieduma [12.2.6] punkts).

2016. gada 24. maijā /pers. D/ nosūtīja apsūdzētajai iesniegumu par pirkuma maksas daļas atmaksu, kurā lūdza atgriezt

naudu, samaksāto pirkuma maksas daļu 60 000 euro apmērā, ja nekustamais īpašums pēc adreses /adrese B/ netiks

nostiprināts uz ieguvēja vārda un norādīja kontu (lietas 1. sējuma 11. lapa, sprieduma [12.5] punkts).

Tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka no apsūdzētās AS “/Bankas nosaukums/” konta pārskata redzams, ka apsūdzētā

naudu neatgrieza tūlīt pēc /pers. D/ lūguma 2016. gada maijā, bet tikai 2016. gada augustā, t.i., laikā, kad 2016. gada 13.

jūlijā jau bija uzsākts šis kriminālprocess.

Turklāt tiesa konstatē, ka arī pirkuma maksas daļu 60 000 euro apmērā apsūdzētā atgrieza tikai pa daļām, nevis visu

summu uzreiz. Taču uz minēto norādīja arī pati apsūdzētā savās liecībās, ka viņa septiņās dienās neatgrieza naudu /pers.

D/, jo viņas bankas kontā nebija šie naudas līdzekļi, līdzko tie bija bankas kontā, viņa tos pārskaitīja uz /pers. D/ sagatavoto

iesniegumu par ieskaitīšanu attiecīgā SIA kontā. Nav tiesību rīkoties ar naudu, kas ieskaitīta manā kontā. Faktiski tai

naudai, kas tika ieskaitīta no /pers. D/ puses, bija jāatrodas kontā. Diemžēl pastāvēja tādi apstākļi, ka šī nauda nebija manā

bankas kontā (sprieduma [7.2] punkts).

[28] Visi pierādījumi, kas tika pārbaudīti tiesas izmeklēšanā, nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā,

līdz ar to pieļaujami pierādīšanā, ir savstarpēji konsekventi un sakritīgi, un papildina viens otru, līdz ar to uzskatāmi par

ticamiem un apsūdzībā norādīto apstākļu kopuma pierādīšanai pietiekamiem.

Savukārt attiecībā uz to, ka apsūdzētā savu vainu viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās daļas, kas saistīts ar

maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318. panta trešās daļas, kas

saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina, tiesa uzskata, ka apsūdzētā savas

vainas noliegšanu ir izraudzījusies, kā savas aizstāvības taktiku ar mērķi izvairīties no kriminālatbildības, apzinoties izdarītā

noziedzīgā nodarījuma smagumu un iespējamās tiesiskās un faktiskās sekas. Apsūdzētās liecības vērstas uz sev labvēlīga

procesa iznākuma panākšanu, šaubu radīšanu par savu vainu, taču tās atspēko visi pārējie lietā iegūtie pierādījumi.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa ir guvusi pārliecību,

ka apsūdzētās vaina spriedumā iepriekš norādītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar iztiesāšanas laikā

pārbaudītajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Tiesa atzīst, ka ir izslēgtas jebkuras šaubas par to, ka apsūdzētā ir izdarījusi apsūdzībā inkriminētās darbības, kuras

veica fiziskas personas /pers. B/ maksātnespējas procesā, tās ir pareizi kvalificētas pēc KL 179. panta trešās daļas un KL

318. panta trešās daļas, un par šīm darbībām apsūdzētā ir sodāma.

[29] Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. pantam, atbildība par

Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, [..] ja nodarīts mantisks zaudējums,

kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.

Ņemot vērā minēto smagas sekas iestājas, ja nodarīts mantiskais zaudējums ne mazāk kā piecdesmit minimālo

mēnešalgu apmērā.

Minimālā mēneša darba alga Latvijas Republikā 2015. gadā bija 360 euro un 2016. gadā bija 370 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāka

par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli,

t.i., prettiesiski ieguva svešu mantu - naudu 121 669,37 euro apmērā, kas ir lieli apmēri, būdama persona, kurai šī nauda

uzticēta, un, kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), nodarot /pers. C/ materiālos zaudējumus lielā apmērā, kas saskaņā

ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmo daļu uzskatāmas par smagām

sekām.

[30] Analizējot noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēts pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās

daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, konstatējams sekojošais.

[30.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas /datums/spriedumu lietā Nr./numurs/ pasludināts /pers. G/

fiziskās personas maksātnespējas process un par administratoru iecelta /pers. A/ sertifikāta Nr./numurs/, ar prakses vietu

/adrese A/ (lietas 3. sējuma 35. – 36. lapa, sprieduma [13.12] punkts).

[30.2] Maksātnespējas likuma grozījumi, kas izdarīti 2014. gada 25. septembrī un stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī,

2. punkts noteica, ka Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināma ar teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā

maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām".

Šie paši Maksātnespējas likuma grozījumi noteica, ka papildināmi Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumi un to 11.

punkts noteica, ka “visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī, ir piemērojami visiem līdz 2014. gada

31. decembrim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12.-17.punktā norādītos gadījumus, starp kuriem nav

minēti izņēmumi attiecībā uz administratora amatpersonas (https://likumi.lv/ta/id/269517-grozijumi-maksatnespejas-

likuma).

Secināms, ka pretēji apsūdzētās norādītajam, ka viņa ir amatpersona no 2016. gada 1. janvāra (sprieduma [7.3]

punkts), saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu maksātnespējas procesa administratore /pers. A/ kopš

2015. gada 1. marta ir uzskatāma par valsts amatpersonu.

[30.3] Apsūdzētā savās liecībās norādīja, ka savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās daļas un

KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu atzina

pilnībā. Paskaidroja, ka liecību šajā daļā nesniegs, jo ir jau izteikusies, ka savu vainu šajā apsūdzības daļā atzīst. Un

pirmstiesas izmeklēšanas laikā neliecināja.

[31] No lietas materiāliem redzams, ka maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ lietā /datums/ laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis” tika publicēts sertificētas maksātnespējas procesa administratores /pers. A/, sertifikāts Nr./numurs/,

sludinājums par nekustamā īpašuma – dzīvokļa īpašums Nr./numurs/ un pie dzīvokļa īpašuma piederoša kopīpašuma

5964/391848 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas uz zemesgabala /adrese D/, reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/, kadastra Nr./kadastra

numurs B/. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena 23 500 euro, izsoles nodrošinājums 2 350 euro. Izsole

notiks /datums/ plkst.13.00 /adrese E/. Piedzinējs AS “West Kredit”, reģistrācijas Nr.40003270389 (lietas 3. sējuma 38.

lapa, sprieduma [13.13] punkts).

[ 3 2 ] 2016. gada 25. janvārī /pers. H/ apsūdzētās norādītajā AS “/Bankas nosaukums/” kontā Nr./konta numurs/

ieskaitīja 2 350 euro izsoles nodrošinājumu par /adrese D/ (lietas 1. sējuma 96. lapa, sprieduma [14.5] punkts).

/datums/maksātnespējīgajai fiziskai personai /pers. G/ piederošo nekustamo īpašumu par augstāko cenu 32 900 euro

nosolīja /pers. H/.

2016. gada 4. februārī /pers. H/ ieskaitīja 31 293.37 euro, izsoles akts Nr.1 /datums/ (lietas 1. sējuma 100. lapa,

sprieduma [14.5] punkts). Pavisam kopā /pers. H/ ieskaitīja 33 643.37 euro.

A r 2016. gada 2. maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu civillietā Nr./numurs/ apstiprināja

nekustamā īpašuma /adrese D/, /datums/ izsoles aktu, nostiprināja nekustamā īpašuma /adrese D/ uz ieguvējas /pers. H/

vārda un dzēsa visas zemesgrāmatā ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes, tajā skaitā maksātnespējas atzīmi uz

nekustamo īpašumu /adrese D/ (lietas 3. sējuma 11. - 12. lapa, sprieduma [13.10] punkts).

[33] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 115. panta ceturtajai daļai pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi izsoles aktu vai

pieņēmusi lēmumu reģistrēt īpašuma tiesības uz kreditora vārda, kas ir paziņojis par gribu mantu paturēt, administrators

sagatavo aprēķinu, kurā norāda izsoles izdevumus, atlīdzību par izsoles rīkošanu, pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles

cena ar to apliekama, kārtējos nodokļu maksājumus, kas veicami par šo nekustamo īpašumu par laikposmu no dienas, kad

pasludināts maksātnespējas process, līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru

apstiprināta nekustamā īpašuma izsole, un kreditoriem izmaksājamo summu.

Maksātnespējas likuma 116. panta sestajā daļā noteikts, ka, apmierinot nodrošinātā kreditora prasījumu no naudas

līdzekļiem, kas saņemti, pārdodot ieķīlāto mantu, no šā prasījuma vispirms tiek segts galvenais prasījums, tad procenti un

visbeidzot līgumsodi.

Savukārt atbilstoši šā panta ceturtajai daļai, ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas

pārsniedz nodrošinātā kreditora prasījumus un izsoles izdevumus, šie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru

apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

No iepriekš minētā izriet, ka naudas līdzekļi, kas iegūti pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo nekustamo īpašumu,

prioritāri ir novirzāmi nodrošināta kreditora prasījuma segšanai. Tādejādi secināms, ka administratorei nebija pamats kavēt

naudas līdzekļu izmaksu /pers. G/ maksātnespējas procesa kreditoriem.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura

pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas.

Savukārt Maksātnespējas likuma 6. panta 4. punktā noteiktais saistību izpildes princips nosaka, ka procesa ietvaros

piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā. Turklāt pēc iespējas

pilnīgāka kreditoru prasījumu apmierināšana un to izpildīšana lielākā apmērā ietver arī to izpildīšanu pēc iespējas ātrāk.

Turklāt būtiski, ka gadījumā, ja kreditoru prasījumu apmierināšanai atgūto naudas līdzekļu novirzīšana kreditoru prasījumu

segšanai tiek nepamatoti vilcināta, tas rada kreditoriem zaudējumus, tādejādi nesasniedzot procesa mērķi un neievērojot

saistību izpildes principu.

Maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ nodrošinātais AS “West Kredit” un nenodrošinātie kreditori savu

prasījumu segšanai no maksātnespējas procesa administratores /pers. A/ nebija saņēmuši naudas līdzekļus.

Apsūdzētā pretēji Maksātnespējas likuma 128. panta ceturtajā daļā noteiktajam mērķim - pēc iespējas pilnīgāku

kreditoru prasījumu apmierināšanu no parādnieka mantas realizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, izsolē iegūtos

naudas līdzekļus, nenovirzīja nodrošināto un nenodrošināto kreditoru prasījumu segšanai, konkrēti, AS “West Kredit” 15

562,07 euro apmērā, AS “/Bankas nosaukums/” 2394,85 euro apmērā, AS “/Bankas nosaukums/” 750,86 euro apmērā,

Rīgas Domes Pašvaldību ieņēmumu pārvaldei 174,91 euro apmērā, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 13197,02 euro

apmērā, AS “Latvijas Gāze” 123,53 euro apmērā, bet izlietoja tos savām vajadzībām.

[34] Tiesas izmeklēšanas laikā maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesa kreditori, lietā

cietušās personas, sniedza sekojošas liecības.

[34.1] Cietušais AS “West Kredit” pārstāvis /pers. M/ liecināja, ka uztur tiesā iesniegto iesniegumu, apstiprināja

iesniegumā norādīto, ka šobrīd kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā, un vadoties no KPL 351. panta pirmās

un piektās daļas cietusī AS “West Kredit” atsauc un ar to neuztur pieteikumu par materiālo kompensāciju 3813,32 euro

apmērā (sprieduma [13.2.3] punkts).

[34.2] Cietušās AS “/Bankas nosaukums/” pārstāve /pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. G/ bija AS “/Bankas

nosaukums/” kliente. 2015. gada 23. oktobrī AS “/Bankas nosaukums/” pieteica kreditora prasījumu par summu 750,86

euro par aktīvās kartes parādu. Pēc kriminālprocesa uzsākšanas 2018. gada 28. septembrī saņēma parādu no /pers. L/,

maksājuma mērķī bija norādīts par /pers. G/ maksātnespējas procesu. Līdz ar to AS “/Bankas nosaukums/” ir saņēmusi

līdzekļus un neuztur cietušā statusu, nav zaudējumu (sprieduma [13.1] punkts).

[34.3] Cietušās AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāles pārstāve /pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka tika noslēgts

aizdevuma līgums ar /pers. G/, saskaņā ar kuru tika izsniegts aizdevums 1713,17 euro. Saistības netika pildītas. 2015. gada

29. oktobrī AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāle pieteica kreditora prasījumu, norādot saistību apmēru 2394,85 euro,

kas sastāvēja no aizdevuma pamatsummas 1643,96 euro un nesamaksātiem procentiem - 586,47 euro, līgumsoda - 164,40

euro. 28. septembrī 2018. gadā kontā tika saņemti naudas līdzekļi 1643,96 euro, kā maksātājs bija norādīts /pers. L/.

Kaitējuma kompensācija ir samaksāta, pretenziju pret apsūdzēto nav. Zaudējumu nav (sprieduma [13.3], [13.3.1] punkts).

[34.4] Cietušā Rīgas Domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes pārstāvis /pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka tika

pasludināts /pers. G/ fiziskās personas maksātnespējas process, atbilstoši Maksātnespējas procesa likumam pieteica

kreditora prasījumu 174,91 euro, kas sastāvēja no pamatparāda 120,59 euro, nokavējuma naudu 54,32 euro. Apsūdzētā

2019. gada 27. septembrī sedza zaudējumus, pieteiktā kompensācija kriminālprocesa ietvaros tika samaksāta. Kaitējuma

kompensācija vairs nav (sprieduma [13.4], [13.4.1] punkts).

[34.5] Cietušās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka Rīgas namu pārvaldnieks

pārvalda namu /adrese D/, dzīvoklis Nr./numurs/ šajā namā piederēja /pers. G/. Pēc /pers. G/ maksātnespējas

pasludināšanas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteica prasījumu par 13 197.02 euro. Parāds izveidojās par pārvaldīšanas

un komunālajiem pakalpojumiem. Visu summu no apsūdzētās saņēma. Pretenziju pret apsūdzēto nav (sprieduma [13.5]

punkts).

[34.6] Cietušās AS “Latvijas gāze” pārstāvis /pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka AS “Latvijas gāze” izmantoja savas

tiesības, lai pieteiktu kreditoru prasījumu. Šis prasījums no apsūdzētās puses tika atzīts pilnā apjomā. Līgums tika slēgts

starp /pers. G/ un AS “Latvijas gāze”. Kaitējuma kompensācija ir atlīdzināta, pretenziju nav (sprieduma [13.6], [13.6.1]

punkts).

[34.7] Tiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās

personas /pers. G/ maksātnespējas procesu cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas ir nomaksātas, nevienam no

cietušajiem pretenziju pret apsūdzēto nav.

[34. 8] Lieciniece/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka tika ierosināts maksātnespējas process, jo netika galā ar

finansiālajām saistībām. Bija paļāvība, ka tas, kas notiek ir valsts kontrolēts. Ar apsūdzēto personīgi nebija tikusies. Nezina,

kā tika izlietoti līdzekļi (sprieduma [13.7], [13.7.1] punkts).

[34.9] Liecinieks/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka tika iecelts par maksātnespējas administratoru apsūdzētās vietā

/pers. G/ maksātnespējas procesā, bija maksātnespējas administrators, kurš pārņēma lietu no apsūdzētās (sprieduma [13.8],

[13.8.1], [13.8.2] punkts).

[34.10] Liecinieks/pers. T/ tiesas sēdē liecināja, ka 2018. gada 2. janvārī viņu iecēla par maksātnespējas administratoru

/pers. G/ maksātnespējas procesā. Viņam /pers. G/ maksātnespējas process bija jāpārņem no /pers. S/, jo /pers. S/ bija

nākamais administrators pēc /pers. A/. Neko tālāk maksātnespējas lietā nedarīja, jo nolēma neturpināt maksātnespējas

administratora gaitas. Maksātnespējīgās fiziskas personas /pers. G/ maksātnespējas procesa dokumentus ir nodevis

administratorei /pers. U/ (sprieduma [13.9], [13.9.1] punkts).

[34.11] Tiesa, izvērtējot augstāk norādītos pierādījumus attiecībā par noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificēts pēc KL

179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas procesu, uzskata, ka apsūdzētās vaina viņai celtajā apsūdzībā ir pierādīta pilnīgi un tiesa atzīst, ka iegūtie

un pārbaudītie pierādījumi novērš saprātīgas šaubas par apsūdzētās vainīgumu viņai inkriminētajos noziegumos, kas

paredzēti KL 179. panta trešajā daļā un KL 318. panta trešajā daļā, kā arī par viņai celtās apsūdzības pamatotību.

[35] Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. pantam, atbildība par

Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, [..] ja nodarīts mantisks zaudējums,

kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu

kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.

Ņemot vērā minēto, smagas sekas iestājas, ja nodarīts mantiskais zaudējums ne mazāk kā piecdesmit minimālo

mēnešalgu apmērā.

Minimālā mēneša darba alga Latvijas Republikā 2015. gadā bija 360 euro un 2016. gadā bija 370 euro.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī bija lielāka

par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā, būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli,

t.i., prettiesiski ieguva svešu mantu - naudu 32 203,24 euro apmērā, kas ir lieli apmēri, būdama persona, kurai šī nauda

uzticēta, un, kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), nodarot materiālos zaudējumus lielā apmērā, kas saskaņā ar likuma

“Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24. panta pirmo daļu uzskatāmas par smagām sekām.

[36] Aizstāve tiesu debatēs norādīja, ka veicot lietā pierādījumu pārbaudi, un analizējot inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma laikā spēkā esošo likumdošanu, aizstāvība uzskata, ka apsūdzētās vaina noziedzīgajā nodarījumā

maksātnespējīgās personas /pers. B/ maksātnespējas procesā nav pierādīta, apsūdzība pēc KL 179. panta trešās daļas par

/pers. C/ piederošo naudas līdzekļu lielā apmērā piesavināšanos, un pēc KL 318. panta trešās daļas par to, ka apsūdzētā

atzīstama par valsts amatpersonu ir celta nepamatoti. Bez tam apsūdzība nav korekta un saprotama.

Analizējot aizstāves debatēs izteikto viedokli par apsūdzētajai izvirzīto apsūdzību, tiesa konstatē sekojošo.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 405. pantu, tajā skaitā, saistībā ar Kriminālprocesa likuma 20. pantu, apsūdzībai

jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī

kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas, tas ir, apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj

izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumu krimināllietas materiālos (AT Senāta Krimināllietu departamenta

2012.gada 4.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-8/2012).

Tiesa konstatē, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī tiesas sēdē apsūdzētā, paužot savu attieksmi pret apsūdzību,

darīja zināmu, ka viņai celtā un uzrādītā apsūdzība ir saprotama un attiecīgi, saskaņā ar KPL 503. panta trešo daļu iesniedza

tiesai savu liecību rakstveidā, nolasot to tiesas sēdē, paskaidrojot, ka savu vainu viņai celtajā apsūdzībā pēc KL 179. panta

trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318.

panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina, pēc KL

179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas procesu, atzina pilnībā (sprieduma [7] punkts).

Apsūdzētā ir sniegusi liecības arī rakstveidā par apsūdzībā norādīto. No kā izriet, ka viņa ir sapratusi par ko tiek

apsūdzēta.

Norādāms, ka sākotnēji tiesas sēdē, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētā savu vainu viņai celtajā un

uzrādītajā apsūdzībā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Vēlējās slēgt vienošanos ar prokuroru un iespēju robežās atlīdzināt

nodarītos zaudējumus cietušajiem, kas arī liecina par to, ka apsūdzētā ir sapratusi par ko tiek apsūdzēta.

Turklāt tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka apsūdzētā, saskaņā ar KPL 60. 2 panta pirmās daļas 6.punktā noteikto, tika

informēta par to, kāda apsūdzība viņai ir izvirzīta.

Liecību sniegšanas laikā, piedaloties arī apsūdzētās aizstāvei, apsūdzētā nenorādīja, ka viņai izvirzītā apsūdzība nav

saprotama, nekonkrēta vai nekorekta. Tieši pretēji liecināja, ka viņai apsūdzība ir saprotama, un sniedza liecības.

Apsūdzības celšana ir prokurora prerogatīva, un tiesa iztiesā krimināllietu celtās apsūdzības ietvaros. KPL 402. pants

noteic, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu

izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka aizstāves debatēs izteiktais viedoklis par apsūdzētajai izvirzīto nekorekto un

nesaprotamo apsūdzību nav pamatots.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajai celtā apsūdzība atbilst KPL 405. panta pirmajā daļā norādītajiem nosacījumiem par

apsūdzības saturu kopsakarā ar KPL 20. panta pirmo daļu.

[37] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsapulces 2008. gada 1. jūlija

lēmuma (par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā) 4. punktā teikts, ka, analizējot noziedzīga nodarījuma

raksturu, tiesām jāvērtē konkrētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi, to vidū noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

veids, laiks, vieta, paņēmieni, vainīgā motivācija, personas loma noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nodarījuma realizācijas

stadija un iemesli, kas nav ļāvuši to izdarīt līdz galam, kvalificējošie apstākļi, vainīgo personu raksturojošie dati (sk.

http://www.at.gov.lv).

Ievērojot iepriekš izklāstītos atzinumus par kriminālprocesā esošo pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību, ticamību

un pietiekamību, tiesa uzskata, ka ziņu par faktiem kopums ir pietiekams, lai konstatētu, ka apsūdzētā ir izdarījusi

noziedzīgus nodarījumus, par kuriem ir saukta pie kriminālatbildības, kā norādīts apsūdzībā.

Izklāstītie pierādījumi to savstarpējā kopsakarībā nepārprotami liecina par apsūdzētās vainu viņai inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

[38] Atbilstoši KPL 19. panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par

labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu izvērtējamas,

vai tās ir saprātīgas vai nav, jo iegūto pierādījumu kopums izslēdz jebkādas šaubas par apsūdzētās vainu, par ko viņa

apsūdzēta. Tiesa nav radusi pamatojumu tam, lai izbeigtu kriminālprocesu, attaisnotu apsūdzēto vai atbrīvotu viņu no soda

vispār.

[39] Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā

gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un

pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds

Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajai, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un

to radīto kaitējumu, viņas personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[40] Vērtējot izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar KL 7. pantu apsūdzētās izdarītie

noziedzīgie nodarījumi pēc KL 179. panta trešās daļas klasificējami, kā sevišķi smagi noziegumi, savukārt, apsūdzētās

izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc KL 318. panta trešās daļas klasificējami, kā smagi noziegumi.

[41] Tiesa ņem vērā aizstāves debatēs izteikto viedokli, par atbildību mīkstinošiem apstākļiem un atzīst, ka saskaņā

ar KL 47. panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņa savu vainu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā pēc KL 179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās

fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, atzina un nožēloja izdarīto.

Tāpat tiesa uzskata, ka saskaņā ar KL 47. panta pirmās daļas 3.punktu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli

atzīstams, ka apsūdzētā labprātīgi atlīdzināja cietušajiem ar noziedzīgiem nodarījumiem radīto kaitējumu un nomaksāja

pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

[42] Savukārt attiecībā par aizstāves norādīto, ka, nosakot apsūdzētajai sodu jāņem vērā KPL 21. pants – par

vienkāršota procesa veida izvēli, jo noziedzīgajā nodarījumā ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/

maksātnespējas procesu pierādījumu pārbaude tika veikta pēc apsūdzības puses iniciatīvas, norādāms sekojošais.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad

apsūdzētais atzīst savu vainu. Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas

tiesības uz sadarbību, ko nosaka KPL 21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais

izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu

apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu

departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Tiesa norāda, ka, lai arī sākotnēji tika nolemts veikt pierādījumu pārbaudi tikai par noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL

179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas attiecībā uz darbībām, kuras apsūdzētā veica fiziskas personas /pers.

B/ maksātnespējas procesā, taču, pēc apsūdzētās liecības uzklausīšanas, un, ņemot vērā to, ka apsūdzētā, atbildot uz

prokurora jautājumu, par laika posmu, no kura laika apsūdzētā sevi uzskata par valsts amatpersonu, norādīja, ka viņa ir

valsts amatpersona no 2016. gada 1. janvāra (sprieduma [7.3] punkts). Tādējādi pēc būtības apstrīdot faktiskos apstākļus

arī otrajā epizodē, tika nolemts veikt pierādījumu pārbaudi arī otrajā epizodē, t.i., par noziedzīgiem nodarījumiem pēc KL

179. panta trešās daļas un KL 318. panta trešās daļas attiecībā uz darbībām, kuras veica fiziskas personas /pers. G/

maksātnespējas procesā (sprieduma [24] punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētajā gadījumā, tiesa uzskata, ka aizstāves izteiktais viedoklis par to, ka nosakot

apsūdzētajai sodu jāņem vērā KPL 21. pants – par vienkāršota procesa veida izvēli, nav pamatots.

[43] Saskaņā ar KL 48. pantu apsūdzētās atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

[44] Pārbaudot apsūdzētās /pers. A/ personību konstatēts, dzimusi /dzimšanas datums/, precējusies, apgādībā

/datums/ dzimis dēls, pašnodarbinātā, ar augstāko izglītību, ir pastāvīga dzīvesvieta. Tiesa konstatē, ka lietas materiālos nav

objektīvas ziņas par apsūdzētās veselības stāvokli.

Attiecībā par sodāmību noskaidrots, agrāk nav sodīta, jo uz šīs lietas izskatīšanas brīdi attiecībā pret apsūdzēto

esošie divi kriminālprocesi: 1) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 30. septembra spriedums pēc KL

179. panta pirmās daļas, 296. panta otrās daļas, saskaņā ar KL 50. panta pirmo daļu apsūdzētajai sods noteikts - naudas

sods 25 LR Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu, t. i., 10 750 euro apmērā, 2) Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2020. gada 20. oktobra spriedums pēc KL 179. panta trešās daļas apsūdzētajai sods noteikts brīvības

atņemšana uz 2 gadiem ar mantas konfiskāciju, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, vēl nav stājušies spēkā, bet atrodas

izskatīšanā apelācijas instances tiesā.

[45] KL 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka

likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL 179.

panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot

mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Savukārt par KL 318. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt

noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

[46] Nosakot sodu apsūdzētajai, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida

ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētās personību, viņas attieksmi pret izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Noziedzīgo nodarījumu smagumu – izdarīti divi sevišķi smagi noziegumi, un divi smagi noziegumi, raksturu – izdarīja

svešas mantas prettiesisku iegūšanu (piesavināšanos) lielā apmērā, būdama persona, kurai šī manta uzticēta un kuras

pārziņā tā atradusies, kā arī izdarīja tīšas darbības ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas

smagas sekas. Kā arī, vērtējot ar noziedzīgiem nodarījumiem radīto kaitējumu, ka ir radīts kaitējums gan fiziskai, gan

juridiskām personām, to, ka kaitējums lietas izskatīšanas laikā tika atlīdzināts. Ievērojot apstākļus, pie kādiem notika

noziedzīgie nodarījumi. To, ka konstatēti divi atbildību mīkstinoši apstākļi, un atbildību pastiprinoši apstākļi netika

konstatēti.

Ņemot vērā, ka KL 179. panta trešās daļas sankcija kā vienīgo soda veidu paredz brīvības atņemšanu, sods par šiem

noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētajai nosakāms brīvības atņemšanas veidā.

Ņemot vērā iepriekš spriedumā norādītos apstākļus, kas ietekmē piespriežamā soda veidu un mēru, tiesa uzskata, ka,

lai sasniegtu KL 35. panta otrajā daļā definēto soda mērķi, uzskata, ka par KL 318. panta trešajā daļā izdarītiem

noziedzīgiem nodarījumiem nosakāms sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods.

Nosakot soda mēru apsūdzētajai, tiesa ņem vērā, apsūdzētās attieksmi pret izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, ņem

vērā prokurores un aizstāves viedokli par soda noteikšanu, kā arī uzklausot cietušos, tiesa atzīst, ka, lai sodītu vainīgo

personu par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem un panāktu, lai notiesātā un citas personas atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajai nosakāms sods - brīvības atņemšana, pietuvinot pantu sankcijas minimālajai robežai.

Tiesa uzskata, ka šāds sods ir atbilstošs gan izdarītajiem nodarījumiem, gan arī apsūdzētās personībai.

Vienlaikus tiesa neatstāj bez ievērības, un ņem vērā pašas apsūdzētās tiesas sēdē liecināto, ka [..] tā bija neveiksmīgu

apstākļu sakritība, kādēļ, nebija iespējas uzreiz atgriezt naudu, ko ļoti nožēlo. Ļoti žēl, ka viņas rīcības dēļ, ir bijis pamats

ierosināt krimināllietu (sprieduma [7.3] punkts).

Tomēr, tiesa norāda, ka ņemams vērā ir apstāklis, ka noziedzīgos nodarījumus apsūdzētā ir izdarījusi, būdama

maksātnespējas administratore.

Maksātnespējas administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām ir persona, kas ieguvusi maksātnespējas

procesa administratora sertifikātu un maksātnespējas procesā administratoram ir piešķirtas likumā noteiktās tiesības un

pienākumi. Tajā skaitā, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas norisi, nosolītājam naudas summu

par nekustamo īpašumu, ja izsole ar tiesas lēmumu tiek atzīta par spēkā neesošu, nekavējoties bija jāizsniedz atpakaļ

nosolītājam. Kā arī, lai pēc iespējas pilnīgāk kreditoru prasījumu apmierināšanai no parādnieka mantas realizācijas rezultātā

iegūtajiem naudas līdzekļiem, izsolē iegūtie naudas līdzekļi bija jānovirza kreditoru prasījumu segšanai, nevis jāizlieto savām

vajadzībām. Maksātnespējas administratorei kā īpaši pilnvarotai personai bija ar īpašu rūpību un attieksmi nekavējoties

jāveic aktīvas darbības nosolījuma naudas atmaksai tās veicējam vai veicējiem, tādejādi neaizskarot nosolījuma veicēja vai

veicēju likumiskās intereses pēc iespējas ātrāk saņemt savus naudas līdzekļus. Kā arī no izsolē iegūtiem naudas līdzekļiem

bija jānovirza kreditoru prasījumu segšanai.

Personām ir nepārprotamas tiesības pilnībā paļauties, ka maksātnespējas administrators nodrošinās likumīgu un

efektīvu maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, kā tas ir noteikts Maksātnespējas likumā.

[46.1] KL 179. panta trešajā daļā paredzētais papildsods mantas konfiskācija nav piemērojams, jo apsūdzētajai nav

konstatēta manta, kurai uzliekams arests.

Nolūkā nodrošināt soda mērķa sasniegšanu, tiesa uzskata, ka ir nepieciešams veikt apsūdzētās uzvedības uzraudzību,

sekmēt viņas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu, tādēļ apsūdzētajai ir piemērojams KL

179. panta trešajā daļā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība, nosakot to panta sankcijas virs vidējās robežas.

[46.2] Ņemot vērā, ka apsūdzētā šos noziedzīgos nodarījumus izdarījusi, būdama valsts amatpersona, kas būtiski

apdraud sabiedrības intereses, apsūdzētajai piemērojams KL 318. panta trešajā daļā sankcijā paredzētais papildsods –

tiesību atņemšana ieņemt noteiktu amatu.

Vērtējot papildsodu – atņemt tiesības ieņemt noteiktu amatu, tiesa atzīst, ka šim laikam ir jābūt pietuvinātam soda

vidējai robežai, jo apsūdzētā būdama valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ar

šīm darbībām izraisīja smagas sekas.

[46.3] Saskaņā ar KL 50. panta pirmo un trešo daļu galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības,

daļēji saskaitot piespriestos sodus. Piemērotais sodu saskaitīšanas princips ir labvēlīgākais, ko var piemērot apsūdzētajai.

Tiesa nekonstatē, kādus īpašus apstākļus, lai piemērotu nelabvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu, proti, pilnīgu sodu

saskaitīšanu.

[ 4 7 ] Tiesa atzīst par nepamatotu aizstāves izteikto lūgumu apsūdzētajai noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītu

sodu, piemērot KL 55. panta nosacījumus un noteikt apsūdzētajai nosacītu sodu, sekojošu iemeslu dēļ.

Izvērtējot aizstāves viedokli, tiesa norāda, ka likumdevējs, paredzot iespēju sodu individualizēt un piemērot KL 55.

panta noteikumus, izvirza tam konkrētas prasības ar skaidru priekšnoteikumu uzskaitījumu, kas ir ņemami vērā, lai vainīgo

notiesātu nosacīti, proti, pirmkārt, jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, otrkārt, vainīgā

personība, treškārt, citi lietas apstākļi. Taču bez šo apstākļu kopuma svarīgais priekšnoteikums personas nosacītai

notiesāšanai – tiesai jāgūst pārliecība, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs.

No lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka apsūdzētā ir fiziska, pieskaitāma persona, kura ir sasniegusi Krimināllikumā

paredzēto kriminālatbildības vecumu, kad jau ir izveidojusies un nostiprinājusies tiesiskā apziņa par to, ka, konstatējot kādas

personas darbībā vai bezdarbībā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, juridiski tiek atzīts ne tikai noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas fakts, bet arī novērtēts tā kaitīgums, jo likumdevējs, ietverot Krimināllikumā noziedzīgā nodarījuma sastāvu,

vienlaikus ir uzsvēris arī tā kaitīgumu kādai ar likumu aizsargātai interesei, paredzot par to smagāko juridiskās atbildības

veidu – kriminālatbildību (sk. Krastiņš U., Liholaja V. Niedre A. „Krimināl tiesības.” Vispārīgā daļa. Trešais

papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008.).

Saskaņā ar KL 55. panta pirmo daļu ja, nosakot sodu – brīvības atņemšana – ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku

par pieciem gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un

citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var

notiesāt nosacīti.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces

lēmumā „Par vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” sniegtas rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu

piemērošanai, notiesājot nosacīti. [..]

Lēmuma 4.punktā noteikts, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai. Izvērtējot noziedzīga nodarījuma raksturu,

ņemami vērā tie konstatētie apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida

noziedzīgiem nodarījumiem. [..]

Lēmumā norādīts, ka, lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda noteikšanu nekā likumā

paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu,

tostarp izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits un radītais kaitējums. Ja tiesa atzīst par iespējamu piemērot nosacītu

notiesāšanu personai, kura izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, pievēršot

uzmanību arī vispārējās prevencijas mērķu sasniegšanai. Nosacīta notiesāšana nebūtu piemērojama tikai tāpēc, ka vainīgais

nožēlo izdarīto, iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta (www.at.gov.lv).

Tiesu praksē atzīts, ka, lemjot jautājumu par iespēju piemērot nosacītu notiesāšanu, tiesai ir jāizvērtē visi KL 55. panta

pirmajā daļā norādītie apstākļi un tai nav tiesību kādu no šiem apstākļiem ignorēt.

Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu,

nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona

netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam (Sk.Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2015. gada 21.

decembra lēmums lietā Nr.SKK-743/2015; Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014. gada 30. septembra

lēmums lietā Nr.SKK-306/2014).

No KL 35. un 46. panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir sodīt vainīgo personu un atturēt to no noziedzīgiem

nodarījumiem un šī mērķa sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā

personībai. Nosakot sodu, ir jānovērtē ar likumu aizsargātās intereses apdraudējuma raksturs un radītās sekas.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai, nosakot sodu, jāņem vērā izdarītā

nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi un to, ka nav

pieļaujams kādu no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to būtību. Nav pieļaujams kādam no

minētajiem faktiem piešķirt pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmuma „Par vienveidīgu tiesību normu

piemērošanu soda noteikšanā” 2., 4.punktu, http: / / www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesnesukopsapulcu-

lemumi/kriminallietudepartaments).

Likumdevējs, kuram valsts deleģējusi veidot savu sodu politiku, paredzot krimināltiesību normas sankcijā to vai citu

sodu, ir noteicis to adekvāti noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpei konkrētajā sabiedrības attīstības formā, lai vērstos

pret likumīgi aizsargāto interešu apdraudējumu.

Tiesai jāievēro samērīguma princips – labumam, ko sabiedrība iegūs ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt

lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu, kā arī lietā konstatētos apstākļus, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā, nosakot

apsūdzētajai sodu, nav piemērojami KL 55. panta nosacījumi, jo bez vainīgās personības vērtējuma – uz lietas iztiesāšanas

brīdi nav sodīta, savu vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā pēc KL 179. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās

fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu atzina daļēji, pēc KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar

maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. B/ maksātnespējas procesu, neatzina, savukārt pēc KL 179. panta trešās daļas un

KL 318. panta trešās daļas, kas saistīts ar maksātnespējīgās fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, apsūdzētā

atzina pilnībā, tiesa nekonstatē citus kritērijus, kas būtu pamatā nosacītai notiesāšanai.

Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā ir izdarījusi divus sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, un divus smagus

noziedzīgus nodarījumus, kas apdraud personas mantiskās intereses, kaitējums uz šo brīdi ir novērsts, taču tas ir izdarīts

pēc lietas saņemšanas tiesā, lietas iztiesāšanas laikā, tiesai nerodas pārliecība, ka apsūdzētā neizciešot sodu, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus, un līdz ar to attiecībā pret apsūdzēto nav piemērojami KL 55. panta nosacījumi.

Tiesa uzskata, ka, nosakot apsūdzētajai sodu nosacīti, netiks sasniegts Kriminālprocesa mērķis attiecībā uz

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kas ietver atbilstošas krimināltiesiskās sekas vainīgajam un morālo

gandarījumu cietušajam.

Tiesa atzīst, ka nav iespējama apsūdzētās nosacīta sodīšana, jo nav samērojama ar nozieguma sevišķo smagumu un

radīto kaitējumu, sabiedrības interešu apdraudējumu, kā arī apsūdzētās personību. Izolācija no sabiedrības ir bargs sods,

taču tas atbilst apsūdzētās nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

[ 4 8 ] Apsūdzētajai 2017. gada 8. novembrī piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un

papildus drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (lietas 2. sējuma 132., 133. lapa).

KPL 249. panta pirmā daļa nosaka, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā

piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica

piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot to, ka nav iestājušies KPL 249. panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, to, ka kriminālprocesā apsūdzētā ir

pildījusi noteiktos procesuālos pamatpienākumus, tad tiesa secina, ka pirmstiesas kriminālprocesā piemērotais drošības

līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un papildus drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana ir atstājami

negrozīti līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[49] Atbilstoši Satversmes 92. pantā noteiktajam nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz

atbilstošu atlīdzinājumu.

KPL 1. pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz kompensāciju par

radīto kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem.

Savukārt KPL 22. pantā ietverts kriminālprocesa pamatprincips par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto

kaitējumu – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas

un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un

saņemšanai.

Radītā kaitējuma kompensācijas realizāciju reglamentē Kriminālprocesa likuma sestās sadaļas „Mantiskie jautājumi

kriminālprocesā” 26.nodaļā „Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas, kuras faktiski satur

arī materiālo tiesību normas, tāpēc, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, [..] tiesai jāvadās pēc tām.

Pamatojoties uz KPL 350. panta pirmo daļu kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu ir naudas izteiksmē noteikta

samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo

aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt no šā panta otrās daļas izriet, ka kompensācija ir

krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas sprieduma pamata.

KPL 351. pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās

kompensācijas apmērs [..].

[49.1] Cietušais /pers. C/ līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai iesniedza pieteikumu par kaitējuma kompensāciju. /pers.

C/ piesaka kaitējuma kompensāciju 760,40 euro apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu apsūdzētajai ir pienākums atlīdzināt likumiskos procentus

jeb 6% gadā. Līdz ar to zaudējumus veido nesaņemtie likumiskie procenti par kapitāla izmantošanu: 1) 02.06.2016. –

46 769,57 euro – 7 dienas = 0,1155 = 53,78 euro; 2) 06.06.2016. – 14 900 euro – 11 dienas = 0,18% = 26,82 euro SIA

“/Nosaukums A/” (/pers. D/); 3) 02.08.2016. – 28 000 euro – 68 dienas = 1,12% = 313,6 euro; 4) 03.08.2016. - 20 000

euro – 69 dienas = 1,13% = 226 euro; 6) 04.08.2016. – 10 000 euro – 70 dienas = 1,15% = 115 euro; 7) 11.08.2016. –

2000 euro – 77 dienas = 1,26% = 25,2 euro, kopā 760,40 euro.

Zaudējumus atrautās peļņas veidā par laika periodu no 2015. gada 22. decembra līdz 2016. gada 1. jūnijam, kad tika

veikta pilna pirkuma maksas atmaksa un tika veikta naudas piesavināšanās, lietojot iemaksātos naudas līdzekļus ir 2000

euro.

Minēto zaudējumu apmēru pierāda ne banku kreditētāju vidējā tirgus likme, kas ir 15% gadā. Naudas līdzekļu

piesavināšanās tika veikta septiņu mēnešu garumā, faktiskā šādu līdzekļu izmantošanas tirgus cena būtu vairāk kā 10 000

euro. Tā būtu summa, kuru cietušajiem būtu jāmaksā citai personai par tiesībām iegūt savām vajadzībām naudas līdzekļus

121 669,37 euro apmērā. Šādas summas apmērā ir novērtēti zaudējumi, kas ietekmēja saimniecisko darbību saskaņā ar KPL

352. panta otro daļu. Neskatoties uz minēto, zaudējumu kompensācija šajā daļā tiek pieteikta samazinātā 2000 euro apmērā.

Ievērojot iepriekš minēto, /pers. C/ lūdz piedzīt no apsūdzētās par labu viņam zaudējumus 2760,40 euro apmērā (lietas

4. sējuma 35., 36. lapa).

[49.2] Tiesas sēdē cietušais /pers. C/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu uzturēja un paskaidroja, ka [..] sakarā ar to,

ka apsūdzētā nepareizi izsludināja izsoli, bija radušies papildus zaudējumi, [..] tā ir lielāka par viņam atgriezto naudu

(sprieduma [12.1.3] punkts).

[..] Ar naudas atmaksu, par izsoles laikā izsolīto un pārdoto iepriekš minēto nekustamo īpašumu, /pers. A/ kavējās, kā

rezultātā man tika radīts materiāls kaitējums (bet vēlas precizēt, ka šinī gadījumā, kad izsoles laikā tika izsolīts un pārdots

/pers. B/ piederošais nekustamais īpašums /adrese B/, apsūdzētā bija pārkāpusi izsoles noteikumus, proti, par izsoli nebija

brīdināts maksātnespējīgās personas nodrošinātais kreditors, kā rezultātā brīvie līdzekļi bija ieguldīti par īpašumu, kuru es

nevarēju realizēt tālāk pēc tam, kad tas ar tiesas lēmumu būtu nostiprināts uz ieguvēja (mana) vārda.

Kā rezultātā /pers. A/ rīcības rezultātā es nevarēju piedalīties citos projektos un izsolēs, tā kā uz nenoteiktu laiku bija

aizturēti brīvie finanšu līdzekļi. [..] (lietas 2. sējuma 116. – 117. lapa), sprieduma [12.1.5] punkts).

[49.3] Liecinieks/pers. D/ liecināja, ka [..] zināja, ka pēc izsoles /pers. C/ slēdza apsaimniekošanas līgumus ar

Latvenergo, AS “Latvijas Gāzi”. [..] lai īpašums nezaudētu savu vērtību, tas bija jāapkurina un jāapsargā (sprieduma

[12.2.4] punkts).

[49.4] Apsūdzētā par pieteikto kompensāciju liecināja, ka cietušā /pers. C/ pieteikumu par kaitējuma kompensāciju 2

760,00 euro apmērā neatzīst, jo, kā paskaidroja iepriekš, cietušajam naudas līdzekļus atgrieza nekavējoties. Savukārt

pieteikumā iekļautais aprēķins attiecībā pret SIA “/Nosaukums A/” nav attiecināms uz viņai izvirzīto apsūdzību. Ne SIA

“/Nosaukums A/”, ne liecinieks /pers. D/ kriminālprocesā nav atzīti par cietušajiem (lietas 5. sējuma 10. – 12. lapa,

sprieduma [7.1] punkts).

[49.5] KPL 352. panta trešā daļa noteic, ka tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma

noteikšanai.

Cietušajiem ir tiesības uz atlīdzinājumu par radīto kaitējumu tādā apmērā, kādā ir radīts reāls mantiskais zaudējums.

Cietušā /pers. C/ pieteiktā kaitējuma kompensācija par 2760,40 euro apmērā, kas sastāv no likumiskiem procentiem jeb

6% gadā par kapitāla izmantošanu 760,40 euro un zaudējumiem atrautās peļņas veidā par laika periodu no 2015. gada 22.

decembra līdz 2016. gada 1. jūnijam, kad tika veikta pilna pirkuma maksas atmaksa un tika veikta naudas piesavināšanās,

lietojot iemaksātos naudas līdzekļus ir 2000 euro apmērā, nav nosakāma, jo tas ir saistību tiesību institūts.

Turklāt kompensācijas nenoteikšana vai pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas neliedz personai tiesības prasīt

kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā. Tāpat, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju krimināllietā nav atlīdzināts viss

radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (skat. Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 1.marta lēmumu lietā Nr. SKK- 96/2007, Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 13.janvāra lēmumu

lietā Nr. SKK- 23/2009).

Tādējādi kompensācijas nenoteikšana kriminālprocesa ietvaros nav vērtējama kā cietušā /pers. C/ tiesību aizskārums,

jo cietušajam netiek liegtas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā jeb Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, izmantojot likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

[50] Attiecībā par kriminālprocesā pieteiktām kaitējuma kompensācijām norādāms sekojošais.

[50.1] Kriminālprocesā cietušais AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāle pieteica kaitējuma kompensāciju 1643,96

euro apmērā (lietas 3. sējuma 138. lapa).

Cietušās AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāles pārstāve /pers. N/ tiesas sēdē pieteikto kaitējuma kompensāciju

neuzturēja. Liecināja, ka AS “/Bankas nosaukums/” Latvijas filiāle pieteiktā kaitējuma kompensācija 1643,96 euro ir

samaksāta 2018. gada 28. septembrī, pretenziju pret apsūdzēto nav (sprieduma [13.3], 13.3.1] punkts, lietas 4. sējuma 48.

lapa).

[ 5 0 . 2 ] Cietušais Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde kriminālprocesa ietvaros pieteica kaitējuma

kompensāciju 217,98 euro apmērā (lietas 3. sējuma 171. lapa).

Cietušā Rīgas Domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes pārstāvis /pers. O/ tiesas sēdē pieteikto kaitējuma

kompensāciju neuzturēja. Liecināja, ka kaitējuma kompensācija 217,98 euro ir samaksāta 2018. gada 27. septembrī

(sprieduma [13.4], 13.4.1] punkts, lietas 4. sējuma 72. lapa).

[50.3] Cietušais AS “Latvijas Gāze” pieteica kompensāciju 123,53 euro apmērā (lietas 3. sējuma 221. lapa).

Cietušās AS “Latvijas gāze” pārstāvis /pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka kaitējuma kompensācija ir atlīdzināta, pretenziju

nav. 2018. gada 27. septembrī samaksāts 123,53 euro (sprieduma [13.6.1] punkts, lietas 4. sējuma 73., 74. lapa).

[50.4] Cietušais AS “SEB banka” pieteica kompensāciju 720,38 euro apmērā (lietas 3. sējuma 241. lapa).

Cietušās AS “SEB banka” pārstāve /pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka pēc kriminālprocesa uzsākšanas 2018. gada 28.

septembrī saņēma parādu. Līdz ar to AS “SEB banka” ir saņēmusi līdzekļus un neuztur cietušā statusu (sprieduma [13.1]

punkts, lietas 4. sējuma 78. lapa).

[50.5] Cietušais SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kriminālprocesā pieteica kaitējuma kompensāciju 13 197,02 euro

(lietas 3. sējuma 198. lapa).

Cietušās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka visu summu no apsūdzētās

saņēma. Pretenziju pret apsūdzēto nav (sprieduma [13.5] punkts).

Lietas materiālos atrodas iesniegums un maksājumu apliecinājumi, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2018. gada 27.

septembrī ir veikti divi maksājumi: 4131,43 euro un 9065,59 euro, kopā 13 197,02 euro (lietas 4. sējuma 84., 87., 88., 90.,

94., 95. lapa).

[50.6] Cietušais AS “West Kredit” kriminālprocesā pieteica kaitējuma kompensāciju 3813,32 euro (lietas 3. sējuma

115. lapa).

Cietušās AS “West Kredit” pārstāvis /pers. M/ liecināja, ka ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā

kārtībā, atsauc un neuztur pieteikumu par kaitējuma kompensāciju 3813,32 euro (sprieduma [13.2.2], [13.2.3] punkts, lietas

5. sējuma 132. lapa).

[50.7] Tiesa konstatē, ka iztiesājot lietu, ir noskaidrots, ka noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar maksātnespējīgās

fiziskās personas /pers. G/ maksātnespējas procesu, pieteiktās kaitējuma kompensācijas kriminālprocesā ir samaksātas.

Apsūdzētā lietas izskatīšanas laikā ir atlīdzinājusi nodarītos zaudējumus cietušajiem. Cietušajiem nav pretenziju pret

apsūdzēto.

[51] Šajā kriminālprocesā apsūdzētās aizstāvību iztiesāšanā īstenoja zvērināta advokāte V. Brakša, un aizstāve L.

Bormane (2019. gada 3. janvāra tiesas sēdē).

Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saskaņā ar KPL 84. panta otro daļu samaksas kārtība un

apmērs nosakāms atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” pēc

juridiskās palīdzības sniedzēja paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā

(paziņojums).

Pamatojoties uz aizstāves V. Brakšas paziņojumiem, un aizstāves L. Bormanes paziņojumu (lietas 4. sējuma 69. lapa),

darba samaksa par valsts nodrošināto juridisko palīdzību apsūdzētajai iztiesāšanā aizstāvei V. Brakšai kopā ir 1060 euro,

bet aizstāvei L. Bormanei 80 euro.

Tiesa nekonstatē KPL 85. panta pirmajā daļā paredzētos pamatus apsūdzētās atbrīvošanai no maksas par aizstāvju

sniegto juridisko palīdzību iztiesāšanā, tādējādi saskaņā ar KPL 368. panta pirmo daļu minētie procesuālie izdevumi

jāpiedzen valsts labā no apsūdzētās.

Procesuālo izdevumu atlīdzināšanai tiesa nosaka apsūdzētajai labprātīgas izpildes termiņu – 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[52] Lietiskie pierādījumi lietā nav.

[53] Lietā nav uzlikts arests mantai, par kuru būtu pieņemams lēmums, atbilstoši KPL 366.pantam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520. pantu, tiesa

no s p ried a

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma

179. panta trešās daļas un divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas, un sodīt:

- pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas un ar

probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem;

- pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt

noteiktu amatu, t.i., valsts amatpersonas un zvērināta advokāta amatu uz 3 (trīs) gadiem;

- pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas un ar

probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem;

- pēc Krimināllikuma 318. panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt

noteiktu amatu, t.i., valsts amatpersonas un zvērināta advokāta amatu uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus – brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas un ar

probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu, t.i., valsts amatpersonas un zvērināta

advokāta amatu uz 3 (trīs) gadiem.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un papildu drošības līdzekli – dzīvesvietas

maiņas paziņošana, atstāt negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Soda izciešanas sākumu skaitīt no /pers. A/ aizturēšanas brīža.

/pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par 2760,40 euro apmērā nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 1060 euro par aizstāves V. Brakšas veikto darbu kriminālprocesā un tie

iemaksājami: valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, maksājuma

mērķis: par aizstāvja palīdzību kriminālprocesā Nr.11514004316, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc

sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij 80 euro par aizstāves L. Bormanes veikto darbu kriminālprocesā un tie

iemaksājami: valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, maksājuma

mērķis: par aizstāvja palīdzību kriminālprocesā Nr.11514004316, nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc

sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Procesa dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt

tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšana noteikta 2021. gada 20. jūlijā.

Tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa