Court dismisses appeal against parking fine for improper vehicle positioning in a residential courtyard.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a parking fine issued for leaving a vehicle in a residential courtyard. The plaintiff argued that the area was a 'courtyard' rather than a public road, but the court found no dispute regarding the lack of specific road signage defining the area's status. Consequently, the court ruled that the vehicle must be parked parallel to the road edge unless specific road markings indicate otherwise, thereby upholding the administrative penalty. The decision emphasizes that proving actual traffic disruption is unnecessary when the location's regulatory status is clear.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas APK 149.10 panta 9.daļa; Ceļu satiksmes noteikumi 116. punkts: A vehicle parked in a residential courtyard without specific road markings constitutes a violation of traffic rules requiring parallel parking, and the absence of actual traffic disruption does not negate the administrative offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0143-18/15
ECLI:LV:RLPT:2018:1204.1A29014318.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 4.decembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese D.Bērziņa
2018.gada 4.decembrī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Rīgas
pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova (turpmāk tekstā - iestāde) 2018.gada 20.jūlija lēmumu Nr. D57/01/512638135/1.
Aprakstošā daļa
2018.gada 1.jūlijā Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors R.Lankovskis sastādījis administratīvā pārkāpuma
protokolu-lēmumu Nr.512638135 par to, ka 2018.gada 1.jūlijā pulksten 21:31 transportlīdzeklis TOYOTA ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, bija novietots stāvēšanai pie nama /adrese/. Transportlīdzeklis nav novietots stāvēšanai paralēli brauktuves malai, tādējādi neievērojot Ceļu
satiksmes noteikumu 116. punktā noteiktas prasības.
Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.10 panta 9.daļā, iesniedzējam uzlikts naudas sods 30,00 EUR apmērā.
Protokolu-lēmumu Nr. 512638135 iesniedzējs pārsūdzēja augstākā iestādē.
Ar iestādes 2018.gada 20.jūlija lēmumu Nr. D57/01/512638135/1 atstāts negrozīts 2018.gada 1.jūlija protokols-lēmums Nr. 512638135,
savukārt iesniedzēja sūdzība noraidīta.
2018.gada 27.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzēja sūdzība par iestādes lēmumu Nr. D57/01/512638135/1.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apmērā šādu apsvērumu dēļ.
Iesniedzējs norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolam-lēmumam Nr. 512638135 nepiekrīt, jo 1.07.2018. plkst. 21:31 transportlīdzeklis
??????, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots māju /adreses/ pagalmā.
Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.44, (Rīgas iekškvartālu teritorijas aizsardzības noteikumi) tiek sniegts termina “Pagalms” skaidrojums:
dzīvojamām mājām norobežotā piegulošā teritorija ar dažādiem labiekārtojuma elementiem, ar segumu vai bez. Segums - asfaltbetona, plātņu vai grants;
zaļajā zonā - auglīgās augsnes kārta; sporta, tenisa laukumos - speciālais segums.
Ceļu satiksmes likums 1. pantā nosaka, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas
visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi,
tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un
paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma
līnijas, elektrotransporta kontakttīkli un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras,
gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).
Iesniedzējs uzskata, ka Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors R.Lankovskis administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā Nr.
512638135 piemērojis neatbilstošu tiesību normu, jo mājas pagalms nav Ceļu satiksmes likuma 1. pantā noteiktais ceļš.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova lēmumā Nr. D57/01/512638135/1 tika norādīts, ka attiecības ceļu satiksmē ir publisko
tiesību regulācijas priekšmets, līdz ar to šajās tiesiskajās attiecībā pretstatā privāto tiesību principam - atļauts viss, kas nav aizliegts, piemērojams publisko
tiesību princips - atļauts vien tas, kas noteikts tiesību normās. Iesniedzējs šim apgalvojumam piekrīt daļēji: publiskai personai ir atļauts vien tas, kas
noteikts tiesību normās.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks p.i. A.Aronovs ar lēmumu Nr. D57/01/512638135/1 noteicis, ka iesniedzēja arguments par to, ka
transportlīdzeklis netraucēja citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir iesniedzēja subjektīvs viedoklis un konkrētajā gadījumā, lai konstatētu administratīvā
pārkāpuma sastāvu nav nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis traucē, pietiekams ir apstāklis, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai ārpus
ceļa, ārpus ceļa paplašinājuma. Iesniedzējs norāda, ka šim apgalvojumam piekrīt daļā, ka transportlīdzeklis esot bijis novietots ārpus ceļa vai ārpus ceļa
paplašinājuma, tātad novietots māju pagalmā ar asfalta segumu.
Ņemot vērā minēto iesniedzējs lūdz tiesu atcelt 20.07.2018. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova lēmumu Nr.
D57/01/512638135/1.
2018.gada 21.septembrī tiesā no iestādes saņemts rakstveida paskaidrojums par iesniedzēja sūdzību. Paskaidrojumā iestāde norāda, ka lēmums ir
pamatots un atstājams spēkā. Iepriekš jau pārsūdzētajā lēmumā iestāde norādīja plašu un detalizētu pamatojumu, kāpēc iesniedzēja sūdzība ir noraidāma
un iestādes lēmums ir atstājams negrozīts. Iestāde lēmumā atsaucās uz spēkā esošajām tiesību normām un tiesu praksi par konkrēto administratīvo
pārkāpumu un iesniedzēja izvirzītajiem argumentiem.
Ņemot vērā, ka sūdzībā iesniedzējs nav izklāstījis papildargumentus, kāpēc lēmums būtu atceļams, nav pamata uzskatīt, ka iestādes lēmumā
izklāstītie argumenti nav pamatoti un iesniedzēja lūgums ir apmierināms. Iesniedzēja savā sūdzībā tā arī nav norādījis argumentus, kas pierāda iestādes
lēmuma nepamatotību, un argumentus, kurus iestāde savā lēmumā nebūtu atspēkojusi.
Ņemot vērā minēto, 2018.gada 20.jūlija lēmums Nr. D57/01/512638135/1 (Nr. RPP-18-2666-ls) ir pareizs un pamatots, bet /pers. A/ sūdzība ir
noraidāma.
Motīvu daļa
Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto, tiesa iesniedzējas sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā
,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.
Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova 2018.gada 20.jūlija lēmumu Nr. D57/01/512638135/1,
pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.
Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:
1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;
2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;
4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;
5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;
6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;
7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas
naudu.
Atbilstoši Latvijas APK 289.12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no
šādiem spriedumiem:
1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;
2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;
3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;
4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.
Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs
un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā
izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 ,,Ceļu satiksmes noteikumu” (turpmāk – CSN) 116.punkts noteic, ka transportlīdzekļus
atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus un velosipēdus atļauts
novietot stāvēšanai divās rindās.
Latvijas APK 149.10 panta 9.daļa noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.
Lai iestātos Latvijas APK 149. 10 panta 9.daļā paredzētā atbildība nepieciešams konstatēt, ka vadītais transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai,
pārkāpjot CSN 11.nodaļā noteikto.
Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis TOYOTA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2018.gada
1.jūlijā plkst. 21:31 bija novietots stāvēšanai protokolā norādītajā vietā.
Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai, pārkāpjot CSN 116.punktu, un vai transportlīdzekļa vadītājs ir saucams pie
administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.10 panta 9.daļas.
Tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem fotoattēliem ir pierādīts fakts, ka iesniedzēja transportlīdzeklis nebija novietots stāvēšanai /adrese/ paralēli
brauktuves malai.
Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja darbībās konstatējams Latvijas APK 149.10 panta 9.daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.
Tiesa atzīst, ka iestāde pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pieņēmusi likumīgu un pamatotu lēmumu par iesniedzējas saukšanu pie
administratīvās atbildības. Tiesa pievienojas iestādes lēmumā minētajai motivācijai un to neatkārto.
Tiesa konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka administratīvā pārkāpuma vieta nav apzīmēta ar 529., 537. vai 539.ceļa zīmēm. Līdz ar to iesniedzējs,
novietojot automašīnu stāvēšanai protokolā norādītajā vietā, ir pārkāpis likumu un ir saucams pie administratīvās atbildības.
Tiesa norāda, ka, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie atbildības par izdarīto pārkāpumu, nav nepieciešams konstatēt sekas, proti, nav
nepieciešams fiksēt brīdi, kad transportlīdzeklis reāli kādam citam transportlīdzeklim vai gājējam traucējis, jo novietojot automašīnu stāvēšanai, ir
jāpārliecinās par konkrētās vietas režīmu.
Tiesa norāda, ka atļauts automašīnas novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai, ja ceļa apzīmējums vai papildzīmes nenosaka citu
kārtību un režīmu.
No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējam par minēto pārkāpumu piemērots naudas sods 30,00 EUR apmērā atbilstoši
Latvijas APK normām.
Tas apstāklis, ka iesniedzējam ir cits viedoklis, nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis.
Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra
sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos
nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt
spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma
detalizēti atrunāt jebkuras iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem
no tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta 2004.gada 23.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktā un 2005.gada 22.novembra
spriedumā lietā Nr.SKA-378/2005 12.punktā.
Pieņemot iesniedzēja sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzēja Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz savu tiesību
un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzēja nevainības prezumpcija.
Tādējādi Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova 2018.gada 20.jūlija lēmums Nr. D57/01/512638135/1 un protokols-lēmums Nr.
512638135 ir sastādīts likumīgi un pamatoti, savukārt /pers. A/ sūdzība ir nepamatota un noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 149. 10 panta 9.daļu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu
289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa
nosprieda
atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. A.Aronova 2018.gada 20.jūlija lēmumu Nr. D57/01/512638135/1 (2018.gada 1.jūlija
protokols-lēmums Nr. 512638135), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2018.gada 4.decembra.
Tiesnese: (personiskais paraksts) D.Bērziņa