Court orders payment of land rent and VAT for legal lease relationship between landowner and apartment owner.

Lietas arhīva Nr. C-0503-17

ECLI:LV:LIRT:2017:1219.C33572617.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2017.gada 19.decembrī

Limbažu rajona tiesas tiesnese A.Grīnberga rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Pilsētas zemes dienests” prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk prasītājs) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk atbildētāja) par parāda 60,09 EUR

apmērā piedziņu, atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus seši procenti gadā no piedzītās summas par laika periodu līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar apstākļiem, ka uz zemes gabala /adrese A/, atrodas dzīvojamā ēka /adrese A/, kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir

funkcionāli piesaistīts attiecīgais prasītājam piederošais zemes gabals. Tādējādi starp zemes īpašnieku un ēkas dzīvokļu (un nedzīvojamo telpu)

īpašniekiem, tostarp, atbildētāju, ir pastāvējušas un pastāv zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības. Atbilstoši tiesību zinātnē un judikatūrā

paustajām atziņām, rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez

parakstītiem līgumiem. Tādējādi atbildētājai ir pienākums veikt zemes nomas maksas samaksu prasītājam. Atbildētāja kā dzīvokļa īpašuma īpašnieks nav

maksājusi prasītājam nomas maksu par laiku no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 14.augustam par ēkas uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala

nomu.

Tā kā iesniegta maza apmēra prasība, tiesa, izpildot Civilprocesa likuma 250.21panta prasības, nosūtīja prasības pieteikuma norakstu atbildētājai,

nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un izskaidrojot tiesības lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu lietā nav iesniegusi.

Neviena no pusēm nav pieteikusi lūgumu skatīt lietu tiesas sēdē. Tā kā nepieciešamību izskatīt lietu tiesas sēdē nekonstatēja arī pati tiesa, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 250.25pantu lieta tiek skatīta rakstveida procesā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu

pusēm ir paziņots.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Tiesa, ieskatījusies Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra datos, konstatē, ka nekustamais īpašums /adrese A/, 1995.gada 4.aprīlī

koroborēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, tas sastāv no zemes gabala 1300 kvadrātmetru platībā. Kopš 2004.gada

30.novembra par nekustamā īpašuma īpašnieku ierakstīts prasītājs.

Savukārt nekustamai īpašums /adrese B/, 2001.gada 30.augustā kroborēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, tas sastāv no

dzīvokļa īpašuma Nr.17 33,7 kvadrātmetru platībā un kopīpašuma 337/22194 domājamām daļām no daudzīvokļu mājas. 2015.gada 3.jūnijā par

dzīvokļa īpašuma īpašnieci ½ domājmās daļas apmērā ierakstīta atbildētāja.

Lietā nepastāv strīds, ka uz zemes gabala /adrese A/, atrodas dzīvojamā ēka /adrese A/, kuras uzturēšanai un apsaimniekošanai ir funkcionāli

piesaistīta zemes gabala daļa 1300 kvadrātmetru platībā.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam atzīstams, ka zeme un uz tās esošā daudzdzīvokļu māja ir pastāvīgi īpašuma tiesību

objekti.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piektajā daļā noteikts, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, viņu savstarpējās

attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12.pantu.

Likuma 12.panta 2.1daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 12.jūlijam) noteikts, ja uz zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas,

zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes

kadastrālās vērtības.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa noteic, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm

rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizēt dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma seši

procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums, cita starpā, maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus,

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Laika periodā no 2015.gada 3.jūnija līdz 2017.gada 14.augustam starp pusēm nav bijis noslēgts zemes nomas līgums, tātad starp zemes nekustamā

īpašuma īpašnieku – prasītāju un dzīvokļa īpašuma īpašnieku – atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības uz likuma pamata jeb piespiedu

zemes nomas tiesiskās attiecības. Tiesību doktrīnā pausta atziņa, ka šādā gadījumā rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo

piespiedu noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta lieta Nr.SKC-71/2009 un

Nr. SKC-43/2011; K. Torgāns, Saistību tiesības, TNA, R., 2014, 347. lpp.).

Tā kā pušu starpā pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības, prasītājs pamatoti ir aprēķinājis zemes nomas maksu sešu procentu apmērā

no zemes kadastrālās vērtības gadā.

Saskaņā ar prasītāja aprēķinu, atbildētājai ir aprēķināta zemes nomas maksa par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

14.augustam 49,66 EUR, un tieši par 2016.gadu 30,67 EUR, par 2017.gadu līdz 14.augustam 18,99 EUR. Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja

iesniegtās zemes nomas maksas aprēķinu. Atbildētāja prasītāja aprēķinu nav apstrīdējusi vai lietā iesniegusi pierādījumus, ka zemes nomas maksu būtu

veikusi par konkrēto laika periodu. Tiesa atzīst prasījumu par pamatotu, un piedzen no atbildētājas par labu prasītājam zemes nomas maksas parādu

49,66 EUR par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 14.augustam.

Tā kā prasītājs ir juridiska persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā ar pievienotās vērtības nodokli

apliekamo personu reģistrā, tad atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 7.punktu un 34.panta septīto daļu nomas maksa ir apliekama

ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pievienotās vērtības nodokļa parāds 10,43 EUR

apmērā.

Pēc prasītāja pieteikuma, vadoties pēc Civilprocesa likuma 195.panta un Civillikuma 1756., 1765.panta atzīstamas prasītāja tiesības saņemt

likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no neatmaksātā aizdevuma pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tā kā prasība tiek apmierināta, ievērojot Civilprocesa likuma 41.pantu un 44.panta pirmās daļa pirmo punktu un ceturto daļu no atbildētājas par

labu prasītājam piedzenami prasītājam radušies tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR (lietas lapa 6), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30

EUR (lietas lapa 7), izdevumi par advokāta palīdzību 7 EUR (lietas lapas 23 un 24), kopā 81,44 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedumam nosakāms labprātīgas sprieduma izpildes termiņš desmit dienas no tā stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, vadoties pēc Civilprocesa likuma 190.un 193. un 250.27 panta

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Pilsētas zemes dienests”, reģistrācijas numurs 40003541185, 141,53 EUR

(viens simts četrdesmit viens euro un 53 centi), ko veido parāds 60,09 EUR un tiesāšanās izdevumi 81,44 EUR. Samaksa veicama AS “Pilsētas zemes

dienests”, reģistrācijas numurs 40003541185, norēķinu kontā AS “DNB banka”, LV12RIKO0002930228851.

Atzīt AS “Pilsētas zemes dienests” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus seši procenti gadā no neatmaksātā pamatparāda par laika

periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktos gadījumos Vidzemes

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Limbažu rajona tiesā.

Spriedums ir pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 20.decembrī.

Tiesnese A.Grīnberga