Court partially allowed consumer loan claim, reducing excessive penalty to 10% for fairness.

Lietas Nr. C31403313

Lietas arhīva Nr. C-2119-14/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 20.maijā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese S.Sondare rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Lateko

Līzings” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

2013. gada 24. jūlijā AS „Lateko Līzings” vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret /pers. B/ par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 2.oktobrī starp /pers. B/ un AS „Lateko Līzings” noslēgts Patēriņa kreditēšanas līgums

Nr.L440338 (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līgumu, prasītājs izsniedza atbildētājam aizdevumu 279,00 LVL apmērā, veicot

atbildētāja vietā samaksu pārdevējam par preci. Savukārt atbildētājs apņēmās atlīdzināt aizdevuma summu, maksāt par aizdevuma

izmantošanu procentus pēc likmes 25% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas un ikmēneša maksu par aizdevuma

apkalpošanu attiecīgi 2,23 LVL apmērā, veicot maksājumus maksājumu grafikā noteiktajos datumos un apmērā. Aizdevuma

atmaksas termiņš noteikts līdz 2013.gada 2.oktobrim.

Līgumā noteiktās saistības atbildētājs izpildīja nepilnīgi, līdz ar to, prasītājs, saskaņā ar Līguma 11.punktu, 2012.gada 8.decembrī

izbeidza Līgumu, nosūtot atbildētājam brīdinājumu par Līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Prasītājs norāda, ka līgumsods aprēķināts atbilstoši Līguma 10.punktam, proti, 1% dienā no nesamaksātās summas. Tā kā Līgums

izbeigts pirms termiņa, līgumsods pieaugums apstājās 2012.gada 7.decembrī.

Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 230,90 LVL apmērā, maksu par saistības izpildes kontroli

20,07 LVL, aizdevuma lietošanas procentus 35,71 LVL, kas aprēķināti līdz 2012.gada 2.decembrim, un līgumsodu 230,90 LVL

apmērā.

Vienlaicīgi prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus un atzīt AS „Lateko Līzings” tiesības saņemt likumiskos 6 %

gadā no galvenā parāda par laiku periodu no sprieduma taisīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1652., 1716., 1720., 1756., 1765. un 1946.panta pirmo daļu.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.21 panta otro daļu, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

savlaicīgi paziņots.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Lietā noskaidrots, ka /pers. B/, kā aizņēmējs un AS „Lateko Līzings”, kā aizdevējs 2011.gada 2.oktobrī noslēdza Patēriņa

kreditēšanas līgumu Nr.L440338 (lietas 14.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums 279,00 LVL apmērā. Aizdevuma

atmaksas termiņš noteikts līdz 2013.gada 2.oktobrim.

Ar lietas materiālos esošo maksājuma uzdevumu apstiprināts, ka prasītājs atbildētāja vietā veicis samaksu preces pārdevējam (lietas

16.lapa), kā arī atbildētāja paraksts uz Līguma apliecina preču saņemšanu, līdz ar to, prasītājs savas no Līguma izrietošās saistības ir

izpildījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai

tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Atbilstoši Līguma noteikumiem, aizdevuma atmaksa izdarāma, veicot ikmēneša aizdevuma pamatsummas, procentu (25% gadā no

netamaksātās aizdevuma summas) un līguma kontroles maksājumus (2,23 LVL mēnesī) grafikā noteiktajos termiņos un apmērā

(Līguma 4.-7.punkts).

Saskaņā ar Līguma maksājuma grafiku, atbildētājam no 02.11.2011. līdz 02.10.2013. bija jāveic ikmēneša maksājumi 17,13 LVL

apmērā un 02.10.2013. - pēdējais maksājums 17,09 LVL apmērā.

No prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs maksājumu grafikā noteiktajos termiņos un apmērā

pielīgtos maksājumus pilnā apmērā nav veicis, lai gan Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam

pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību

atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Līguma parāda aprēķinam, atbildētāja galvenais parāds sastāda 230,90 LVL, maksa par aizdevuma apkalpošanu/saistību

izpildes kontroli 20,07 LVL un procenti 35,71 LVL, kas aprēķināti līdz 2012.gada 2.decembrim.

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Līguma 11.punktu, gadījumā, ja viena no Līguma pusēm nepilda savas saistības ilgāk par 30 dienām, otrai pusei ir

tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa.

Ievērojot minēto un faktu, ka atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka aizdevējs 2012.gada 23.novembrī,

nosūtot atbildētājam brīdinājumu, tiesīgi atkāpās no pušu noslēgtā Līguma ar 2012.gada 8.decembri.

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis, iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteicis,

noslēgtā līguma tiesiskumu, aizdevuma summas saņemšanas faktu un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis

pierādījumus tam, ka savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis un parādu samaksājis, lai gan, atbilstoši Civillikuma 1838.panta

pirmajai daļai, samaksas izdarīšanas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības

pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājs līgumā pielīgtās saistības nav izpildījis un aizdevumu kopā ar pielīgtajiem

aizdevuma lietošanas procentiem noteiktajos termiņos, kārtībā un apmērā prasītājai nav atmaksājis.

Civillikuma 1590.pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par neatmaksātās aizdevumu pamatsummas 230,90 LVL jeb 328,54 EUR apmērā,

maksas par aizdevuma apkalpošanu/saistību izpildes kontroli 20,07 LVL jeb 28,56 EUR un aizdevumu lietošanas procentu

35,71 LVL jeb 50,81 EUR apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka daļēji apmierināms prasījums daļā par līgumsoda piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpilda vispār vai neizpilda pienācīgi vai neizpilda īstā laikā (termiņā).

Atbilstoši Līguma 10.punktam, par katru maksājuma kavējuma dienu, kas norādīts maksājumu grafikā, aizņēmējam jāmaksā

līgumsods 1% dienā no nesamaksātās summas.

Kā izriet no prasības pieteikuma un tam pievienotā parāda aprēķina, prasītājs aprēķinājis līgumsodu 233,73 LVL apmērā par laika

periodu no 02.01.2012. līdz 07.12.2012., samazinot to līdz pamatparāda apmēram jeb 230,90 LVL.

Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā starp pusēm pastāv tiesiskās attiecības, kuras regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums,

kas ir speciālais likums attiecībā pret Civillikuma normām. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa

noteic, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma

izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi

noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Kā atzinis Senāta Civillietu departaments 2011.gada 12.janvāra spriedumā, lietā Nr.SKC-25/2011, kur vērtēta līgumsoda apmēra

pamatotība, likumā nevar būt ietverta tāda līgumsoda būtība, ka parādnieks uzņēmies nevis konkrēti izmērāmu ,,pametumu”, bet

maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai.

Kā redzams, konkrētajā gadījumā Līguma 10.punktā pielīgts līgumsods 1% dienā un, ja nokavējums būtu aprēķināts par vienu gadu,

tad līgumsods ievērojami pārsniegtu pamatparādu. Arī pats prasītājs līgumsoda apmēru atzīst par neatbilstošu labas ticības

principam, vienpusēji samazinot līgumsoda apmēru.

Tiesa uzskata, ka šādi līguma noteikumi, kas paredz neierobežotu līgumsoda maksimālo apmēru, kas kopsummā var vairākkārtīgi

pārsniegt aizdevuma pamatsummu, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu, uzskatāmi par

netaisnīgiem līguma noteikumiem, jo uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Turklāt Eiropas Kopienu Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK preambulā norādīts, ka preču un pakalpojumu

ieguvējiem jābūt aizsargātiem pret pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz

iepriekš noformētiem standartlīgumiem. Noteikumu vienmēr uzskata par tādu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas ir

sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi iespēja iespaidot to saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš formulētiem

standartlīgumiem (Direktīvas 3.panta 2.punkts). Direktīvas 6.pants dalībvalstīm uzliek pienākumu noteikt, ka netaisnīgi noteikumi

patērētājam nav saistoši. Efektīvu patērētāju aizsardzību var nodrošināt tikai tad, ja nacionālā tiesa atzīst, ka tai ir kompetence novērst

šāda veida noteikumus pēc savas iniciatīvas.

Kā redzams konkrētajā gadījumā noslēgta tipveida līgums, jo tiesa nekonstatē, ka puses būtu apspriedušas katru līguma noteikumu

atsevišķi. Līgums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja līgums sastādīts iepriekš un patērētājam nav bijusi iespēja

ietekmēt attiecīgā līguma noteikumus.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi

līguma nosacījumi, un proti, ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie

noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie

noteikumi.

Tiesas ieskatā, prasītājam ir tiesības līgumā ietvert līgumodu par saistību pienācīgu nepildīšanu, bet līgumsoda apmēram jābūt

samērīgam. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka 2011.gada 2.oktobra Līguma 10.punktā ietvertais līgumsoda apmērs ir atzīstams par

netaisnīgu, tādējādi uz patērētāju nav piemērojams.

Tā kā atbildētājs ir kavējis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt līgumsodu, bet līgumsods nosakāms saprātīgās robežās, kas konkrētajā gadījumā kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par

mērauklu taisnīguma un samērīguma principus.

Ņemot vērā minēto un interpretējot Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720. pantā ietvertās tiesību normas par līgumsaistību izpildi un

līgumsoda samaksu kopsakarā ar Civillikuma 1.pantu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams līgumsods, bet

tas nosakāms saprātīgā, t.i., 10 % apmērā no pamatparāda summas, proti, attiecīgi 23,09 LVL jeb 32,85 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 309,77 LVL jeb 440,76 EUR, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punktam, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva par prasību 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 3,30 LVL jeb 4,70 EUR, koā 75,84 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei, saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta pirmo daļu, spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pārrēķins uz euro valūtu veikts pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu pēc Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa

euro - 1 EUR = LVL 0,702804.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 92. - 97.pantu, 189.-193., 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Lateko Līzings”, reģistrācijas Nr.40003366651, pamatsummas

parādu 230,90 LVL jeb 328,54 EUR, maksu par aizdevuma apkalpošanu/saistību izpildes kontroli 20,07 LVL jeb 28,56 EUR,

aizdevumu lietošanas procentus 35,71 LVL jeb 50,81 EUR, līgumsodu 23,09 LVL jeb 32,85 EUR un tiesāšanās izdevumus

53,30 LVL jeb 75,84 EUR, kopā 363,07 LVL jeb 516,60 EUR (Pieci simti sešpadsmit euro, 60 centi).

Noteikt AS „Lateko Līzings” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā.

Tiesnese S.Sondare