Court partially allowed landlord's rent termination claim against tenants for unpaid rent and damages.

Lietas Nr. C32356913

Lietas arhīva Nr. C-0687-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 16.decembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,

ar tiesas sēdes sekretāri L.Viļuma,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par

īres līguma izbeigšanu un parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 6.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret /pers. A/, /pers. B/,

/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu. Prasības

pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/ /. 1995.gada 20.jūnijā, pamatojoties uz 08.06.1995.

Rīgas domes Ziemeļu rajona valdes lēmumu Nr.288 starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgt Dzīvojamās telpas īres līgums par /adrese/ /. Saskaņā ar

līgumu prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu, saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies parāds. Līgumsoda aprēķins izdarīts pamatojoties uz Dzīvojamās telpas īres

līguma 2.4.punktu. 2013.gada 14.maijā atbildētājiem tika nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Prasītājs atzīmē, ka /pers. C/ līdz 2008.gada 30.novembrim un

/pers. D/ līdz 2010.gada 7.februārim bija nepilngadīgi, bet /pers. E/ prasības iesniegšanas brīdī ir nepilngadīga.

Pamatojoties uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantu, 10.pantu, 11.pantu, 28. 2pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu, 1716.pantu, 1765.pantu, 1779.pantu,

1828.pantu, Civilprocesa likuma 27.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu prasītāja lūdz atzīt par izbeigtu 1995.gada 20.jūnija Dzīvojamās

telpas īres līgumu, izliekot atbildētājus kopā ar viņas ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no

atbildētājiem par labu prasītājam pamatparādu Ls 3501,16, līgumsodu Ls 3094,99, valsts nodevu Ls 441,34, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

12,10.

2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. D/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst daļēji.

Dzīvoja minētajā adresē līdz savas pilngadības sasniegšanai 07.02.2010., pēc pilngadības sasniegšanas dzīves vietu nomainīja. Iebilst pret parāda

piedziņu pilnā apmērā, sakarā ar to, ka /adrese/, nedzīvo.

2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, norādot, ka

dzīvoja /adrese A/ līdz 1985.gadam, uz doto brīdi deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo.

2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. C/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, jo /adrese/

dzīvoja līdz pilngadības sasniegšanai 30.11.2008. pēc pilngadības sasniegšanas dzīves vietu nomainīja. Atgriežas deklarētajā dzīvesvietā 2012.gada

novembrī, iebilst par izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīves vietas ierādīšanas. Atbildētāja pamatojoties uz Bērnu aizsardzības likuma 6.panta piekto daļu

lūdz ierādīt citu deklarēto dzīvesvietu atbildētājai un viņas meitai /pers. E/, kas prasības brīdī nav sasniegusi pilngadību.

2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. F/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst pilnībā.

Atbildētājs norāda, ka īres līgumu nav parakstījis. Strīdus dzīvoklī nav dzīvojis kopš 1982.gada, kad 1982.gada 6.decembrī šķīra savu laulību ar /pers.

B/ (tagad /pers. B/). Tāpat atbildētājs norāda, ka parāds nav attiecināms uz viņu, jo 1983.gada 6.oktobrī noslēdza jaunu laulību un ar sievu dzīvo īrētā

dzīvoklī /adrese B/, par ko atbildētāja sieva /pers. I/ noslēgusi īres līgumu. Šajā adresē atbildētājs ir deklarējies.

2015.gada 13.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteikums par prasības summas pieaugumu.

2015.gada 20.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteikums par prasības summas pieaugumu,

saskaņā ar kuru prasītājs lūdz palielināt prasības apmēru un piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ par labu prasītājam

pamatparādu EUR 9104,33, līgumsodu EUR 6752,89 par laika periodu no 01.09.2006. līdz 31.12.2014, likumiskos procentus par laika periodu no

01.01.2015. līdz 16.11.2015. EUR 627,97.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. J/ prasību uzturēja.

Atbildētāja/pers. F/ pārstāvis /pers. L/ tiesas sēdē prasību neatzina pilnībā. Pārējie atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes vietu un

laiku paziņots Civilprocesa likuma kārtībā. Ziņu par neierašanās iemesliem tiesai nav.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. A/, /pers. B/, /pers.

C/, /pers. D/ un /pers. E/ pārstāvja klātbūtnes.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāpilda pilnā apmērā.

Civillikuma 1652.panta trešajā daļā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu, 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem un saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma (vēsturiska redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi, savukārt, balstoties uz 1717.pantu, līgumsoda

apmēru noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, bez tam 1720.pants paredz, ka kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā, un 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, ne no zaudējuma atlīdzības.

Saskaņā ar Civillikuma (redakcija, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra) 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi, un saskaņā ar 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra. Saskaņā ar 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, bez tam 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā, un

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, ne no zaudējuma atlīdzības.

Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Saskaņā ar Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmo daļu, īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus

(adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā

dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Saskaņā ar minētā panta otro daļu, nepilngadīga bērna

(arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to

rakstveidā informējams izīrētājs. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā

dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka

dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas

lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. 14.panta ceturtajā daļā noteikts, ka īrnieka

nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir

tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

No lietas materiālos esošā 1995.gada 20.jūnija Dzīvojamās telpas īres līguma izriet, ka tas noslēgts starp PU “58. NAMU PĀRVALDE” un

atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku par dzīvojamo telpu /adrese/, īri. Saskaņā ar līguma 2.1.punktu īres maksa par katru kārtējo mēnesi jāmaksā līdz

25.datuma. No līguma 3.1.punkta izriet, ka līgums ir beztermiņa. Saskaņā ar 7.punktu īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā

īrniekam, ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti šajā dzīvojamās telpas īres līgumā. Saskaņā ar 2.4.punktu īres un komunālo maksājumu

kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājama soda nauda 0,1% apmērā no mēneša maksājumu summas.

No lietas materiālos esošās Lursoft izdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona pašvaldības uzņēmums “58.NAMU PĀRVALDE”

05.01.1999 tika reorganizēta apvienojoties un veidojot Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sarkandaugava.

No lietas materiālos esošās Uzņēmumu reģistra 28.08.2013 izziņas redzams, ka Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Sarkandaugava tika reorganizēta, apvienojot vairākas sabiedrības un izveidojot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

No Dzīvojamo telpu īres līguma pielikuma Nr.1 izriet, ka dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības ir /pers. A/, /pers. B/, /pers. F/, /pers. C/ un

/pers. D/.

No Dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akta izriet, ka prasītāja 1995.gada 20.jūnijā nodeva un īrniece /pers. A/ pieņēma dzīvokļa īpašumu

ar platību 40,45m2, kas atrodas /adrese/.

Atbildētāji/pers. D/ un /pers. B/ savos rakstveida paskaidrojumos iebilduši pret parāda piedziņu, norādot, ka dzīvoklī /adrese A/, nedzīvo.

Atbildētāji/pers. D/ un /pers. B/ nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka apliecinātu faktu, ka dzīvoklī /adrese A/, viņi nedzīvo.

No izdrukas no Vienotās migrācijas informācijas sistēmas izriet, ka atbildētāji /pers. A/, /pers. E/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. R/ un /pers. A/ ir

deklarējuši savu dzīvesvietu /adrese/.

Tāpat no atbildētāju /pers. D/ un /pers. B/ paskaidrojumiem redzams, ka savu adresi saziņai ar tiesu atbildētāji /pers. D/ un /pers. B/ norādījuši

/adrese/.

Atbildētājs/pers. F/ paskaidrojumos prasību neatzina un norādīja, ka strīdus dzīvoklī nedzīvo jau kopš 1982.gada, kad 1982.gada 6.decembrī

šķīra laulību ar /pers. B/.

No lietas materiālos esošās izdrukas no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra, izriet, ka /pers. F/ deklarējis savu dzīvesvietu /adrese/.

No lietas materiālos esošās laulības apliecības izriet, ka atbildētājs /pers. F/ 1983.gada 6.oktobrī noslēdzis laulību ar /pers. T/ (tagad – /uzvārds/).

No lietas materiālos esošā nekustamā īpašuma /adrese C/, zemesgrāmatu apliecības redzams, ka /pers. I/ nostiprināta īres tiesības uz dzīvokli

Nr./adrese/.

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā pret /pers. F/ ir nepamatota, jo atbildētājs /pers. F/ nav atbildētājas īrnieces /pers. A/

ģimenes loceklis, kā arī nav pierādīts, ka atbildētājs /pers. F/ lieto dzīvokli /adrese D/.

No prasības pieteikuma precizējuma izriet, ka atbildētāju pamatparāds sastāda EUR 9104,33, līgumsods sastāda EUR 6752,89 un likumiskie

procenti par laika periodu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. sastāda EUR 417,48.

Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus par parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējusi parāda aprēķinu.

Tiesa, izvērtējot prasības pieteikumā esošo atbildētājas parāda aprēķinu, atzīst par pamatotu prasību daļā par pamatparāda un likumisko procentu

piedziņu, bet par daļēji nepamatotu prasību daļā par līgumsoda piedziņu sekojošo iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas

uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi

vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Saskaņā ar Civillikuma 5.pantu, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas

un vispārīgiem tiesību principiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

No minētā līguma izriet, ka minētais līgums ir noslēgts starp prasītāju kā pakalpojumu sniedzēju un atbildētāju kā patērētāju. Tiesa atzīst, ka

tiesiskajās attiecībās, kur piedalās patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tiesību normas ir speciālas tiesību normas, savukārt Civillikuma

normas ir vispārējās tiesību normas.

Prasītāja nav norādījusi kādus reālus zaudējumus ir cietusi prasītāja sakarā ar atbildētājas maksājumu saistību neizpildi. Secināms, ka prasītājas

aprēķinātajam līgumsodam ir vienīgi sodošais raksturs.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu līgumsods patērētāju tiesībās īsteno kompensācijas principu, līdz ar

to, pēc tiesas ieskata, līgumsoda sodošajam elementam, salīdzinot ar kopējo līgumsoda apmēru, jābūt ļoti minimālam.

Tiesa atzīst, ka līgumsoda mērķis nav pelnīt uz patērētāja rēķina. Bez tam tiesa atzīst, ka līgumsodam jābūt samērīgam no naudas attiecību viedokļa.

Šajā konkrētajā gadījumā prasītāja aprēķināja atbildētājiem pastāvīgi pieaugošu nenoteiktu līgumsoda lielumu – 0,1% no nokavētā maksājuma

summas par katru maksājuma kavējumu dienu, kas sastāda EUR 6752,89. Tiesa uzskata, ka aprēķinot tik lielu līgumsodu prasītāja nav vadījusies no

samērīguma principa un nav rēķinājusies ar atbildētāju kā patērētāju pamatotajām interesēm.

Pie šādiem apstākļiem, kā arī vadoties no taisnības, proporcionalitātes un samērīguma principiem, tiesa atzīst, ka prasītājas kā pakalpojuma

sniedzējas aprēķinātajam sodošā rakstura līgumsoda kopējām apmēram atbildētājiem kā patērētājiem šajās tiesiskajās attiecībās ir jābūt ne vairāk kā

10% no pamatparāda summas jeb EUR 910,43.

Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot solidāri

no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, par labu prasītājai pamatparādu EUR 9104,33, likumiskos procentus EUR 417,48 par laika

posmu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. un līgumsodu EUR 910,43. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu pārējā daļā un par pamatparāda, līgumsoda un

likumisko procentu piedziņu no atbildētāja /pers. F/ ir noraidāma kā nepamatota.

Prasītāja prasības pieteikumā lūdz izbeigt faktiskās dzīvojamās telpas īres līguma attiecības ar atbildētājiem, izliekot viņus kopā ar viņu ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un

nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir

publicēts brīdinājums.

No prasības pieteikuma redzams, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav veikuši īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumus.

No lietas materiālos esošā 2013.gada 14.maija brīdinājuma redzams, ka prasītāja brīdināja atbildētājus par dzīvojamās telpas īres tiesisko

attiecību izbeigšanu.

No atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumiem izriet, ka strīdus dzīvoklī atrodas arī /pers. C/ nepilngadīgā meita /pers. E/.

Atbildētāja/pers. C/ paskaidrojumos lūdz ierādīt citu dzīvesvietu viņai un viņas meitai /pers. E/ saskaņā ar Bērnu aizsardzības likuma 6.panta

piekto daļu. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma tulkojama kopsakarā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2pantu, kurā noteikts, ka izīrētājs var

izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks

vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem. Proti, likumdevējs ir noteicis, ka ar saskaņā ar

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu īrnieks kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām izliekams bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Tā kā ar spriedumu ir konstatēts, ka īrnieks atbildētāja /pers. A/ vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par

pamatpakalpojumiem, tiesa atzīst, ka pastāv pamats izbeigt prasītājas 1995.gada 20.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli /adrese/ ar

atbildētāju /pers. A/, izliekot atbildētājus /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, no dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ņemot vērā, ka iepriekš spriedumā tika atzīts, ka atbildētājs /pers. F/ nav atbildētājas īrnieces /pers. A/ ģimenes loceklis, kā arī nav pierādīts, ka

atbildētājs /pers. F/ lieto dzīvokli /adrese D/, pastāv pamats noraidīt prasību pret atbildētāju /pers. F/daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā minēto, pastāv pamats piedzīt no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus EUR

160,67 no katra.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no

/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt daļēji.

Izbeigt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, 1995.gada 20.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar

/pers. A/, personas kods /personas kods/, izliekot /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/,

personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa/adrese/ bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas

kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu EUR 9104,33,

likumiskos procentus EUR 417,48 par laika posmu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. un līgumsodu EUR 910,43.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas.

Noraidīt prasību daļā pret /pers. F/, personas kods /personas kods/, kā arī par līgumsoda piedziņu pārējā daļā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers.

D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesāšanās izdevumus EUR 160,67 no

katra.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2015.gada 30.decembrī.

Tiesnesis V.Prudņikovs