Court partially allowed landlord's rent termination claim against tenants for unpaid rent and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the landlord's claim to terminate the lease and collect debt against five defendants. While the court found the defendants liable for unpaid rent and damages, it rejected the claim against one defendant who was not a tenant at the time of the dispute. The judgment ordered the remaining defendants to pay the principal debt, interest, and legal costs proportionally.
Legislator headnote
AI generatedPamatojoties uz Civillikuma 1652. panta trešo daļu un Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu: tiesa atzīst par izbeigtu īres līgumu, ja īres maksu nav norēķināta, un piespriež parāda piedziņu no atbildētājiem, kas dzīvoja vai dzīvo mājas telpās, neatbilstot prasībai par citas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32356913
Lietas arhīva Nr. C-0687-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 16.decembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs,
ar tiesas sēdes sekretāri L.Viļuma,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par
īres līguma izbeigšanu un parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
2013.gada 6.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums pret /pers. A/, /pers. B/,
/pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par īres līguma izbeigšanu, īres maksas, komunālo maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu. Prasības
pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā atrodas māja /adrese/ /. 1995.gada 20.jūnijā, pamatojoties uz 08.06.1995.
Rīgas domes Ziemeļu rajona valdes lēmumu Nr.288 starp prasītāju un atbildētājiem tika noslēgt Dzīvojamās telpas īres līgums par /adrese/ /. Saskaņā ar
līgumu prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par īres maksu, saņemtajiem
apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies parāds. Līgumsoda aprēķins izdarīts pamatojoties uz Dzīvojamās telpas īres
līguma 2.4.punktu. 2013.gada 14.maijā atbildētājiem tika nosūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Prasītājs atzīmē, ka /pers. C/ līdz 2008.gada 30.novembrim un
/pers. D/ līdz 2010.gada 7.februārim bija nepilngadīgi, bet /pers. E/ prasības iesniegšanas brīdī ir nepilngadīga.
Pamatojoties uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantu, 10.pantu, 11.pantu, 28. 2pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587.pantu, 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662.pantu, 1716.pantu, 1765.pantu, 1779.pantu,
1828.pantu, Civilprocesa likuma 27.panta otro daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu prasītāja lūdz atzīt par izbeigtu 1995.gada 20.jūnija Dzīvojamās
telpas īres līgumu, izliekot atbildētājus kopā ar viņas ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt solidāri no
atbildētājiem par labu prasītājam pamatparādu Ls 3501,16, līgumsodu Ls 3094,99, valsts nodevu Ls 441,34, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls
12,10.
2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. D/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst daļēji.
Dzīvoja minētajā adresē līdz savas pilngadības sasniegšanai 07.02.2010., pēc pilngadības sasniegšanas dzīves vietu nomainīja. Iebilst pret parāda
piedziņu pilnā apmērā, sakarā ar to, ka /adrese/, nedzīvo.
2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. B/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, norādot, ka
dzīvoja /adrese A/ līdz 1985.gadam, uz doto brīdi deklarētajā dzīvesvietā nedzīvo.
2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. C/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, jo /adrese/
dzīvoja līdz pilngadības sasniegšanai 30.11.2008. pēc pilngadības sasniegšanas dzīves vietu nomainīja. Atgriežas deklarētajā dzīvesvietā 2012.gada
novembrī, iebilst par izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīves vietas ierādīšanas. Atbildētāja pamatojoties uz Bērnu aizsardzības likuma 6.panta piekto daļu
lūdz ierādīt citu deklarēto dzīvesvietu atbildētājai un viņas meitai /pers. E/, kas prasības brīdī nav sasniegusi pilngadību.
2013.gada 13.decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts /pers. F/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst pilnībā.
Atbildētājs norāda, ka īres līgumu nav parakstījis. Strīdus dzīvoklī nav dzīvojis kopš 1982.gada, kad 1982.gada 6.decembrī šķīra savu laulību ar /pers.
B/ (tagad /pers. B/). Tāpat atbildētājs norāda, ka parāds nav attiecināms uz viņu, jo 1983.gada 6.oktobrī noslēdza jaunu laulību un ar sievu dzīvo īrētā
dzīvoklī /adrese B/, par ko atbildētāja sieva /pers. I/ noslēgusi īres līgumu. Šajā adresē atbildētājs ir deklarējies.
2015.gada 13.maijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteikums par prasības summas pieaugumu.
2015.gada 20.novembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieteikums par prasības summas pieaugumu,
saskaņā ar kuru prasītājs lūdz palielināt prasības apmēru un piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/ par labu prasītājam
pamatparādu EUR 9104,33, līgumsodu EUR 6752,89 par laika periodu no 01.09.2006. līdz 31.12.2014, likumiskos procentus par laika periodu no
01.01.2015. līdz 16.11.2015. EUR 627,97.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. J/ prasību uzturēja.
Atbildētāja/pers. F/ pārstāvis /pers. L/ tiesas sēdē prasību neatzina pilnībā. Pārējie atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par tiesas sēdes vietu un
laiku paziņots Civilprocesa likuma kārtībā. Ziņu par neierašanās iemesliem tiesai nav.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju /pers. A/, /pers. B/, /pers.
C/, /pers. D/ un /pers. E/ pārstāvja klātbūtnes.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, noklausījusies paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāpilda pilnā apmērā.
Civillikuma 1652.panta trešajā daļā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz
tiesisku darījumu, vai uz likumu, 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem un saskaņā ar Civillikuma
1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civillikuma (vēsturiska redakcija, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona
uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi, savukārt, balstoties uz 1717.pantu, līgumsoda
apmēru noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, bez tam 1720.pants paredz, ka kreditors var
prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā
laikā, un 1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, ne no zaudējuma atlīdzības.
Saskaņā ar Civillikuma (redakcija, kas ir spēkā no 2014.gada 1.janvāra) 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest
sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi, un saskaņā ar 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai
galvenās saistības apmēra. Saskaņā ar 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no
līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, bez tam 1720.pants paredz, ka kreditors var prasīt kā
līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā, un
1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, ne no zaudējuma atlīdzības.
Civillikuma 1672.pants nosaka, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.
Saskaņā ar Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmo daļu, īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus
(adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā
dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Saskaņā ar minētā panta otro daļu, nepilngadīga bērna
(arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to
rakstveidā informējams izīrētājs. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā
dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem
ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka
dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. 14.panta ceturtajā daļā noteikts, ka īrnieka
nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir
tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.
No lietas materiālos esošā 1995.gada 20.jūnija Dzīvojamās telpas īres līguma izriet, ka tas noslēgts starp PU “58. NAMU PĀRVALDE” un
atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku par dzīvojamo telpu /adrese/, īri. Saskaņā ar līguma 2.1.punktu īres maksa par katru kārtējo mēnesi jāmaksā līdz
25.datuma. No līguma 3.1.punkta izriet, ka līgums ir beztermiņa. Saskaņā ar 7.punktu īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā
īrniekam, ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti šajā dzīvojamās telpas īres līgumā. Saskaņā ar 2.4.punktu īres un komunālo maksājumu
kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājama soda nauda 0,1% apmērā no mēneša maksājumu summas.
No lietas materiālos esošās Lursoft izdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona pašvaldības uzņēmums “58.NAMU PĀRVALDE”
05.01.1999 tika reorganizēta apvienojoties un veidojot Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sarkandaugava.
No lietas materiālos esošās Uzņēmumu reģistra 28.08.2013 izziņas redzams, ka Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Sarkandaugava tika reorganizēta, apvienojot vairākas sabiedrības un izveidojot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
No Dzīvojamo telpu īres līguma pielikuma Nr.1 izriet, ka dzīvojamās telpas /adrese/ lietošanas tiesības ir /pers. A/, /pers. B/, /pers. F/, /pers. C/ un
/pers. D/.
No Dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akta izriet, ka prasītāja 1995.gada 20.jūnijā nodeva un īrniece /pers. A/ pieņēma dzīvokļa īpašumu
ar platību 40,45m2, kas atrodas /adrese/.
Atbildētāji/pers. D/ un /pers. B/ savos rakstveida paskaidrojumos iebilduši pret parāda piedziņu, norādot, ka dzīvoklī /adrese A/, nedzīvo.
Atbildētāji/pers. D/ un /pers. B/ nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka apliecinātu faktu, ka dzīvoklī /adrese A/, viņi nedzīvo.
No izdrukas no Vienotās migrācijas informācijas sistēmas izriet, ka atbildētāji /pers. A/, /pers. E/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. R/ un /pers. A/ ir
deklarējuši savu dzīvesvietu /adrese/.
Tāpat no atbildētāju /pers. D/ un /pers. B/ paskaidrojumiem redzams, ka savu adresi saziņai ar tiesu atbildētāji /pers. D/ un /pers. B/ norādījuši
/adrese/.
Atbildētājs/pers. F/ paskaidrojumos prasību neatzina un norādīja, ka strīdus dzīvoklī nedzīvo jau kopš 1982.gada, kad 1982.gada 6.decembrī
šķīra laulību ar /pers. B/.
No lietas materiālos esošās izdrukas no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra, izriet, ka /pers. F/ deklarējis savu dzīvesvietu /adrese/.
No lietas materiālos esošās laulības apliecības izriet, ka atbildētājs /pers. F/ 1983.gada 6.oktobrī noslēdzis laulību ar /pers. T/ (tagad – /uzvārds/).
No lietas materiālos esošā nekustamā īpašuma /adrese C/, zemesgrāmatu apliecības redzams, ka /pers. I/ nostiprināta īres tiesības uz dzīvokli
Nr./adrese/.
Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā pret /pers. F/ ir nepamatota, jo atbildētājs /pers. F/ nav atbildētājas īrnieces /pers. A/
ģimenes loceklis, kā arī nav pierādīts, ka atbildētājs /pers. F/ lieto dzīvokli /adrese D/.
No prasības pieteikuma precizējuma izriet, ka atbildētāju pamatparāds sastāda EUR 9104,33, līgumsods sastāda EUR 6752,89 un likumiskie
procenti par laika periodu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. sastāda EUR 417,48.
Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus par parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējusi parāda aprēķinu.
Tiesa, izvērtējot prasības pieteikumā esošo atbildētājas parāda aprēķinu, atzīst par pamatotu prasību daļā par pamatparāda un likumisko procentu
piedziņu, bet par daļēji nepamatotu prasību daļā par līgumsoda piedziņu sekojošo iemeslu dēļ.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmito daļu tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai
pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz
patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas
uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi
vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Saskaņā ar Civillikuma 5.pantu, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas
un vispārīgiem tiesību principiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
No minētā līguma izriet, ka minētais līgums ir noslēgts starp prasītāju kā pakalpojumu sniedzēju un atbildētāju kā patērētāju. Tiesa atzīst, ka
tiesiskajās attiecībās, kur piedalās patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma tiesību normas ir speciālas tiesību normas, savukārt Civillikuma
normas ir vispārējās tiesību normas.
Prasītāja nav norādījusi kādus reālus zaudējumus ir cietusi prasītāja sakarā ar atbildētājas maksājumu saistību neizpildi. Secināms, ka prasītājas
aprēķinātajam līgumsodam ir vienīgi sodošais raksturs.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu līgumsods patērētāju tiesībās īsteno kompensācijas principu, līdz ar
to, pēc tiesas ieskata, līgumsoda sodošajam elementam, salīdzinot ar kopējo līgumsoda apmēru, jābūt ļoti minimālam.
Tiesa atzīst, ka līgumsoda mērķis nav pelnīt uz patērētāja rēķina. Bez tam tiesa atzīst, ka līgumsodam jābūt samērīgam no naudas attiecību viedokļa.
Šajā konkrētajā gadījumā prasītāja aprēķināja atbildētājiem pastāvīgi pieaugošu nenoteiktu līgumsoda lielumu – 0,1% no nokavētā maksājuma
summas par katru maksājuma kavējumu dienu, kas sastāda EUR 6752,89. Tiesa uzskata, ka aprēķinot tik lielu līgumsodu prasītāja nav vadījusies no
samērīguma principa un nav rēķinājusies ar atbildētāju kā patērētāju pamatotajām interesēm.
Pie šādiem apstākļiem, kā arī vadoties no taisnības, proporcionalitātes un samērīguma principiem, tiesa atzīst, ka prasītājas kā pakalpojuma
sniedzējas aprēķinātajam sodošā rakstura līgumsoda kopējām apmēram atbildētājiem kā patērētājiem šajās tiesiskajās attiecībās ir jābūt ne vairāk kā
10% no pamatparāda summas jeb EUR 910,43.
Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot solidāri
no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, par labu prasītājai pamatparādu EUR 9104,33, likumiskos procentus EUR 417,48 par laika
posmu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. un līgumsodu EUR 910,43. Prasība daļā par līgumsoda piedziņu pārējā daļā un par pamatparāda, līgumsoda un
likumisko procentu piedziņu no atbildētāja /pers. F/ ir noraidāma kā nepamatota.
Prasītāja prasības pieteikumā lūdz izbeigt faktiskās dzīvojamās telpas īres līguma attiecības ar atbildētājiem, izliekot viņus kopā ar viņu ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un
nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma
izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir
publicēts brīdinājums.
No prasības pieteikuma redzams, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav veikuši īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumus.
No lietas materiālos esošā 2013.gada 14.maija brīdinājuma redzams, ka prasītāja brīdināja atbildētājus par dzīvojamās telpas īres tiesisko
attiecību izbeigšanu.
No atbildētājas /pers. C/ paskaidrojumiem izriet, ka strīdus dzīvoklī atrodas arī /pers. C/ nepilngadīgā meita /pers. E/.
Atbildētāja/pers. C/ paskaidrojumos lūdz ierādīt citu dzīvesvietu viņai un viņas meitai /pers. E/ saskaņā ar Bērnu aizsardzības likuma 6.panta
piekto daļu. Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma tulkojama kopsakarā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28. 2pantu, kurā noteikts, ka izīrētājs var
izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks
vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par pamatpakalpojumiem. Proti, likumdevējs ir noteicis, ka ar saskaņā ar
likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2pantu īrnieks kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām izliekams bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Tā kā ar spriedumu ir konstatēts, ka īrnieks atbildētāja /pers. A/ vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un nemaksā par
pamatpakalpojumiem, tiesa atzīst, ka pastāv pamats izbeigt prasītājas 1995.gada 20.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli /adrese/ ar
atbildētāju /pers. A/, izliekot atbildētājus /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, no dzīvokļa /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Ņemot vērā, ka iepriekš spriedumā tika atzīts, ka atbildētājs /pers. F/ nav atbildētājas īrnieces /pers. A/ ģimenes loceklis, kā arī nav pierādīts, ka
atbildētājs /pers. F/ lieto dzīvokli /adrese D/, pastāv pamats noraidīt prasību pret atbildētāju /pers. F/daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ņemot vērā minēto, pastāv pamats piedzīt no atbildētājiem /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus EUR
160,67 no katra.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no
/pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma
1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda:
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību apmierināt daļēji.
Izbeigt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, 1995.gada 20.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokli /adrese/, ar
/pers. A/, personas kods /personas kods/, izliekot /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/,
personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa/adrese/ bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas
kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu EUR 9104,33,
likumiskos procentus EUR 417,48 par laika posmu no 01.01.2015. līdz 16.11.2015. un līgumsodu EUR 910,43.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas
kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,
likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās piedzenamās pamatparāda summas.
Noraidīt prasību daļā pret /pers. F/, personas kods /personas kods/, kā arī par līgumsoda piedziņu pārējā daļā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers.
D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesāšanās izdevumus EUR 160,67 no
katra.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Ziemeļu rajona tiesā.
Pilnā sprieduma sastādīšanas datums ir 2015.gada 30.decembrī.
Tiesnesis V.Prudņikovs